JAUNUMI

Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Uzturēšanās atļauju noteikumos", kas paredz, ka ārzemnieki varēs sākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju.Grozījumu mērķis ir precizēt nacionālo regulējumu un nodrošināt tā pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pauž izmaiņas izstrādājusī Iekšlietu ministrija.Būtiskākās izmaiņas noteikumos paredz precizēt darba devēja maiņas procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai gan arī līdz šim Latvijas normatīvie akti paredzēja iespēju mainīt darba devēju, turpmāk šis process būs vienkāršāks un ātrāks.Jaunie noteikumi paredz, ka darba ņēmējs varēs uzsākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju. Tā vietā jaunais darba devējs noformēs izsaukumu, kura izskatīšanas laikā tiks pārbaudīti plānotās nodarbinātības nosacījumi.Ja ārzemnieks ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, kurš Latvijā uzturējies vismaz 12 mēnešus, vai darba devēja maiņa notiek...

Latvijas tonnāžas nodokļa piemērošanas nosacījumus saskaņos ar Eiropas Savienības (ES) tiesībās noteiktajām prasībām, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu varētu saglabāt un turpināt piemērot arī pēc 2027. gada 1. janvāra, paredz valdības 7. jūlijā atbalstītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta 2026. gada 20. janvāra vēstulē par Latvijas tonnāžas nodokļa shēmu EK informēja Latvijas iestādes, ka pastāvošā atbalsta shēma vairs nav saderīga ar iekšējo tirgu un aicināja Latviju veikt grozījumus normatīvajos aktos par tonnāžas nodokļa piemērošanu, vienlaikus prasot, lai nepieciešamie grozījumi tonnāžas nodokļa tiesiskajā regulējumā stātos spēkā 2027. gada 1. janvārī.Tonnāžas nodokļa shēmu Latvijā ieviesa 2002. gadā, proti, pirms Latvijas pievienošanās ES. Tonnāžas nodokļa shēma kvalificējas kā valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē.Ņemot vērā EK vēstulē sniegto apkopojumu par spēkā esošā Latvijas tonnāžas nodokļa tiesiskā regulējuma neatbilstību EK vadlīnijām un ar to piemērošanu saistīto EK lietu praksi, no 2027. gada 1. janvāra spēkā...

Satversmes tiesā 6. jūlijā ierosināta lieta “Par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026. gada 31. maijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai attiecīgajai personai.Kriminālprocesā pieteikuma iesniedzējas mantai tika uzlikts arests, bet vēlāk no kriminālprocesa tika izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā tiesa vērtēja, vai šī manta ir noziedzīgi iegūta. Tiesa procesu izbeidza, jo mantas noziedzīgā izcelsme netika pierādīta, un līdz ar to tika atcelts arī mantai uzliktais arests. Pieteikuma iesniedzēja lūdza atlīdzināt kaitējumu, kas tai radīts ar nepamatoti piemēroto mantas arestu. Šis lūgums tika noraidīts, jo likums neparedz personas tiesības saņemt atlīdzinājumu, pirms ir noslēdzies kriminālprocess.Pieteikuma...

Nevalstisko organizāciju (turpmāk — NVO) mērķis ir rīkoties nevis peļņas, bet gan sabiedrības interešu īstenošanas labā. Visbiežāk šīs organizācijas tiek dibinātas, lai risinātu dažādas sociālās, kultūras, izglītības, vides, cilvēktiesību vai citas sabiedrībai nozīmīgas problēmas, kā, piemēram, sociālā atstumtība, cilvēktiesību aizsardzība vai kultūras pieejamība. Ņemot vērā, ka NVO nav peļņas gūšanas rakstura, mērķu īstenošanai lielākoties tiek piesaistīti ziedojumi un saņemts finansējums projektu ietvaros.Tieši šī atšķirība — bezpeļņas mērķis — raksturo to, ka NVO Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) normas nav saistošas. Praksē nereti rodas jautājums — kā rīkoties, ja tomēr tīši vai netīši ir veikti pirkumi, kas nav saistīti ar NVO mērķu sasniegšanu? Šādā gadījumā ieteikums būtu izskaidrot par pirkumu atbildīgajai personai normatīvo aktu regulējumu un lūgt atmaksāt nepamatoti iztērēto summu pilnā apmērā. Vienlaikus normatīvo aktu prasības neaizliedz NVO veikt saimniecisko darbību, taču ar noteikumu, ka tā ir paredzēta statūtos noteikto mērķu sasniegšanai un peļņa netiek sadalīta starp dibinātājiem.NVO grāmatvedības uzskaiti ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskojis nosacījumus sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai un saglabāšanai. Lai organizācija šo statusu iegūtu, tās pamatdarbībai ir jābūt vērstai uz kādu no sabiedriskā labuma jomām, sniedzot skaidru ieguvumu plašākai sabiedrībai. Viens no pirmajiem soļiem ir mērķu precīza definēšana organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā, nodrošinot, ka darbība atbilst sabiedriskā labuma būtībai. Turklāt pirms pieteikuma iesniegšanas organizācijai jau ir jāspēj uzrādīt praktiski paveikti darbi – plānoti, sākti vai pat īstenoti projekti, pasākumi un citas darbības sabiedrības labā.Pieteikšanās procesā ir jāievēro stingras administratīvās prasības, kas ietver visu iepriekšējo gada pārskatu iesniegšanu, ja tādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir bijuši jāiesniedz, un pilnīgu nodokļu parādu neesamību. Organizācijai VID jāiesniedz ne vien iesniegums, bet arī specifisks dokuments – “Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns”. Galīgo lēmumu par statusa piešķiršanu VID pieņem, pārliecinoties, ka organizācija faktiski veic sabiedriskā labuma darbību, nodrošina tai atbilstošu finansējumu un ka tās resursi netiek izmantoti privātam labumam...

2026. gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 25. jūnija Regula (ES) 2026/1455 par muitas nodokļu korekciju konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam un par tarifu kvotu atvēršanu konkrētu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam (turpmāk – Regula (ES) 2025/1455).Tajā noteiktie pasākumi tiek ieviesti no 2026. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 31. decembrim.Regulai (ES) 2026/1455 ir pievienoti pielikumi, kuros detalizēti uzskaitīti konkrēti produkti un norādīti muitas nodokļa, tarifu kvotas piemērošanas nosacījumi: I pielikumā uzskaitīto preču, kas klasificētas ar attiecīgajiem Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem un kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), importam kopējā muitas tarifa muitas nodokļi noteikti 0 % apmērā (piemēram, 0 % likme piemērojama svaigiem vai žāvētiem apelsīniem, izņemot svaigus saldos apelsīnus (KN kods 0805 10 80), farmaceitiskajiem produktiem (KN 30. grupa), apģērbiem, apaviem (KN 62.-65. grupa), transportlīdzekļi (87. grupa) u.c.).II pielikumā uzskaitīto preču, kas klasificētas ar attiecīgajiem KN kodiem un kuru...

Pakomāti un kurjerpiegādes kļuvušas par neatņemamu ikdienas daļu, īpaši iepērkoties internetā. Vienlaikus patērētāji arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad sūtījums kavējas, tiek bojāts, pārvirzīts uz citu saņemšanas vietu vai rada aizdomas par iespējamu krāpniecību.Lai palīdzētu patērētājiem rīkoties droši un pārliecinoši, Patērētāju tiesīu aizsardzības centrs (PTAC) apkopojis praktiskus padomus, kas jāņem vērā pirms sūtījuma nosūtīšanas vai pasūtījuma veikšanas, gaidot sūtījumu un to saņemot.Pirms sūtījuma nosūtīšanas vai pasūtījuma veikšanas:pārbaudi piegādes termiņus un pakalpojuma nosacījumus;pārliecinies, ka norādīts pareizs tālruņa numurs un e-pasta adrese;iepako sūtījumu atbilstoši prasībām, īpaši, ja tas ir trausls;saglabā kvītis, sūtījuma numuru, kodus un saraksti.Gaidot sūtījumu:seko līdzi sūtījuma statusam, izmantojot izsekošanas numuru;saglabā ekrānattēlus, ja redzama kavēšanās vai izmaiņas piegādē;ja sūtījums kavējas vai tiek pārvirzīts, sazinies ar pakalpojuma sniedzēju un noskaidro iemeslu.Saņemot sūtījumu:pārbaudi iepakojuma stāvokli;ja sūtījums ir bojāts, nekavējoties nofotografē gan iepakojumu, gan saturu;saglabā iepakojumu, jo tas var noderēt kā pierādījums;ja sūtījums nav saņemts, ir bojāts vai nozaudēts, sazinies ar pārdevēju un/vai pakalpojuma sniedzēju;nesekmīgas...

Latvijā 2024. gadā ir pieņemts un stājies spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, kas nosaka pienākumu noteiktiem uzņēmumiem iekļaut ilgtspējas ziņojumu gada pārskatā ietvertajā vadības ziņojumā.Tas izriet no Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD)1, lai nodrošinātu salīdzināmu informāciju par ietekmi uz vidi, sociālajiem jautājumiem un pārvaldību. Ziņojumi jāgatavo saskaņā ar Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem2.Šī direktīva stājās spēkā 2023. gada 5. janvārī, un Latvijas lielās sabiedriskas nozīmes struktūras, kam darbinieku skaits pārsniedza 500 (tā saucamie pirmā viļņa sagatavotāji), jau sāka sniegt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem par 2024. un 2025. pārskata gadiem, par kuriem zvērinātie revidenti jau sniedza apliecinājuma ziņojumus.Sākotnēji rēķinājāmies, ka ilgtspējas ziņojumi būs jāsastāda un jāpārbauda visām lielajām kapitālsabiedrībām. 2025. gada aprīlī tika pieņemta jauna direktīva3, kas grozīja sākotnējo normatīvo aktu, cita starpā atliekot ilgtspējas ziņojumu sastādīšanu pārējām atbilstošajām sabiedrībām, kas neietilpa pirmajā sagatavotāju vilnī, par diviem gadiem. Savukārt 2026. gada 18. martā stājās spēkā tā dēvētā Omnibuss...

Lai veicinātu uzņēmēju izpratni par nodokļu piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis būtisku skaidrojumu situācijā, kad importa darījuma ietvaros rodas papildu izmaksas par termināļa pakalpojumiem ostā. Galvenais secinājums – ja pakalpojuma vērtība jau ir iekļauta preču muitas vērtībā, papildu nodokļa aprēķini nav jāveic.Situācijas izklāstsKāds uzņēmums vērsās VID ar lūgumu skaidrot situāciju - veicot preču importu, muitas deklarācijā un attiecīgi PVN bāzē tika iekļautas papildu izmaksas par termināļa pakalpojumiem ostā saskaņā ar ārvalstu partnera izrakstītu rēķinu. Uzņēmējam radās pamatots jautājums - vai par šo pašu pakalpojuma rēķinu ir papildus jāveic PVN reversais aprēķins deklarācijā, vai arī šī vērtība jau uzskatāma par pilnībā apliktu ar nodokli importa procedūras ietvaros? Mērķis bija izvairīties no situācijas, kurā par vienu un to pašu darījumu nodoklis tiktu aprēķināts divreiz.VID skaidrojums un likuma normasVID norāda, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, veicot preču importu, ar nodokli apliekamajā muitas vērtībā ir jāiekļauj arī pakalpojumu vērtība, ja tie ir...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. jūlijā plāno galīgajā balsojumā apstiprināt atjauninātos noteikumus, kas nodrošinās sociālā nodrošinājuma pieejamību tiem Eiropas Savienības (ES) darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā ES dalībvalstī.Ilgi gaidītie grozījumi Atjauninātajā regulā par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome jau iepriekš panākuši provizorisku vienošanos, ievieš skaidrākus kritērijus, lai noteiktu, kuras valsts sociālā nodrošinājuma tiesību akti ir piemērojami ES darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā dalībvalstī. Vienlaikus tie stiprina dalībvalstu sadarbību, nodrošinot savlaicīgu nepieciešamās informācijas apmaiņu, lai efektīvāk atklātu kļūdas vai krāpšanu, tostarp negodīgu praksi, piemēram, tā dēvētos "pastkastītes uzņēmumus".Jaunie noteikumi koncentrējas uz piecām galvenajām jomām:bezdarbnieka pabalstiem;ģimenes pabalstiem;ilgtermiņa aprūpes pabalstiem;ekonomiski neaktīvu pārvietojošos ES pilsoņu piekļuvi sociālajiem pabalstiem;piemērojamo sociālā nodrošinājuma regulējumu norīkotajiem darbiniekiem un personām, kas strādā divās vai vairākās dalībvalstīs.Būtiskākās izmaiņas darba devējiemIlgāks iepriekšējās apdrošināšanas periods pirms darbinieka norīkošanasDarbiniekam pirms nosūtīšanas darbā uz citu ES dalībvalsti būs jābūt vismaz trīs mēnešus sociāli apdrošinātam nosūtītājvalstī, lai viņš varētu saņemt...

No 2026. gada 2. jūlija tūrisma pakalpojumu sniedzējiem stājusies spēkā diferencēta ikgadējā valsts nodeva par speciālo atļauju jeb licenci. Tas nozīmē, ka nodevas apmērs atkarīgs no tā, kādus tūrisma pakalpojumus uzņēmums sniedz un kādos galamērķos tie tiek piedāvāti.Izmaiņas paredz Ministru kabineta 2026. gada 27. jūnijā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”.Turpmāk ikgadējā valsts nodeva būs šāda:tūrisma aģentiem – 40 eiro;tūrisma operatoriem, kuri kompleksos tūrisma pakalpojumus sniedz tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, – 60 eiro;pārējiem tūrisma operatoriem – 500 eiro.Ja tūrisma operators pēc licences saņemšanas mainīs piedāvātos ceļojumu galamērķus, par to būs jāinformē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Piemēram, ja uzņēmums līdz šim piedāvāja ceļojumus tikai Baltijas valstīs, bet turpmāk plāno piedāvāt ceļojumus arī uz citām Eiropas Savienības valstīm, tam būs jāsamaksā valsts nodevas starpība. Ja...

Kā uzņēmumi nonāk līdz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un kas patiesībā mainās aiz šķietami tehniskām pārejām — no bilances nosaukuma līdz pat kredītzaudējumu modelim, skaidrojam ar Olgu Molčanovu, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekli, RSM Latvia partneri, vecāko revidenti un SFPS speciālisti. Viņa ir ieguvusi arī vairāku starptautisku organizāciju profesionālos sertifikātus — FCCA , ACA u.c. Sarunā soli pa solim atklājas, ka pāreja uz starptautiskajiem standartiem ir ne tikai grāmatvedības formu maiņa, bet arī būtiska domāšanas transformācija — no vietējās prakses uz globāli salīdzināmu finanšu valodu.Kādos gadījumos uzņēmumam rodas nepieciešamība vai pienākums pāriet uz SFPS? Vai tie ir likumā noteiktie obligātie gadījumi, vai arī uzņēmumi to izvēlas brīvprātīgi?Ja runājam par gadījumiem, kad pāreja ir nepieciešama, tad jānodala divas lielas grupas. Pirmā ir normatīvajos aktos noteiktie obligātie gadījumi, piemēram, ja uzņēmums kotējas biržā. Tomēr praksē visbiežāk pāreju pieprasa mātes uzņēmums. Tas notiek situācijās, kad grupas līmenī tiek gatavots konsolidētais pārskats pēc...

Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 27. maijā ir pieņēmis vēsturisku nolēmumu, kas iezīmē būtiskas izmaiņas līdzšinējā tiesu praksē attiecībā uz trešo personu mantisko interešu aizsardzību. Ar šo spriedumu paplašinātā sastāvā Senāts ir atzinis, ka ieķīlātājs, ar kura mantu nodrošināta citas personas saistība, pēc ieķīlātās lietas pārdošanas iegūst automātisku regresa prasības tiesību pret galveno parādnieku. Šis lēmums atceļ iepriekšējo, 2017. gadā nostiprināto atziņu, ka Civillikums šādas tiesības ieķīlātājam tieši neparedz.Izmaiņas judikatūrā izriet no lietas, kurā bijusī laulātā vērsās tiesā pret savu bijušo vīru pēc tam, kad viņas nekustamais īpašums tika pārdots izsolē vīra neizpildīto kredītsaistību dēļ. Lietas apstākļi liecināja, ka vīrs apzināti pārtrauca maksājumus drīz pēc laulības šķiršanas, kaut arī viņa mantiskais stāvoklis bija pietiekams saistību kārtošanai. Lai gan zemāko instanču tiesas sākotnēji saskārās ar pretrunām tiesību normu piemērošanā, Senāts secināja, ka līdzšinējais regulējums radīja netaisnīgu un nepamatoti atšķirīgu situāciju, salīdzinot ieķīlātājus ar galviniekiem.Senāts savā argumentācijā norādīja uz "atklātu likuma robu" un uzsvēra,...

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar citām ministrijām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) turpina darbu pie risinājuma tālākas izpētes saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanu nepilna un īslaicīga darba veicējiem, liecina informācija Tiesību aktu portālā.Publiskotajā Ministru kabineta (MK) vēstules projektā minēts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 9. jūnija sēdē izskatīja jautājumu par VSAOI piemērošanu nepilna un īslaicīga darba veicējiem un aicināja MK izvērtēt vairākus priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai un administratīvā sloga samazināšanai īslaicīgas nodarbinātības jomā, kā arī līdz 10. jūlijam informēt apakškomisiju par uzdevumu izpildi.EM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM), Labklājības ministriju (LM) un VID ir izvērtējusi apakškomisijas vēstulē iekļautos priekšlikumus un informē MK par potenciālo risinājumu un turpmāko rīcību.MK vēstules projektā teikts, ka EM sadarbībā ar FM, LM un VID turpina darbu pie risinājuma tālākas izpētes, tostarp sistēmas funkcionalitātes, sasniedzamo mērķu un fiskālās ietekmes pamatojuma izstrādes. Šajā nolūkā EM 3. jūlijā ir paredzējusi...

Lai nodrošinātu kvalitatīvu finanšu informācijas sagatavošanu un mazinātu administratīvo slogu, ir izstrādāti grozījumi noteikumos par gada pārskata sagatavošanas kārtību. Būtiskākās izmaiņas skars valsts budžeta iestāžu ziņošanas termiņus un slēguma pārskatu iesniegšanas tehnisko procesu.Pārejas perioda pagarināšana detalizētai uzskaiteiViens no galvenajiem grozījumu punktiem ir lēmums par vienu gadu pārcelt termiņu, kurā valsts budžeta iestādēm jāsāk sniegt detalizēta informācija par izdevumiem sadalījumā pa valdības funkciju kategorijām pilnā apmērā. Ja iepriekš bija paredzēts šādu uzskaiti pirmo reizi veikt par 2026. gadu, tad tagad noteikts, ka valsts budžeta iestādes šādu informāciju pirmo reizi sagatavos, sākot ar 2027. gada pārskatu.Šāds solis sperts, jo pašlaik valsts budžeta plānošanā nav vienotas pieejas funkciju kategoriju piemērošanai, un prasības tūlītēja izpilde prasītu nesamērīgus finanšu un administratīvos resursus. Šobrīd notiekošā pāreja uz rezultātos balstītu plānošanu nākotnē nodrošinās nepieciešamo informācijas struktūru dabiskā veidā.Digitalizācija un skaidrība iestāžu reorganizācijas gadījumosGrozījumi arī ievieš stingrākas prasības attiecībā uz iestāžu slēguma pārskatiem, nosakot, ka turpmāk tie Valsts kasei obligāti...