JAUNUMI

Datu valsts inspekcija (DVI) saņēmusi personu iesniegumus un jautājumus par situācijām, kad kreditors vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs (parādu piedzinējs) turpina apstrādāt parādnieka personas datus, lai gan parādnieks norāda uz strīdu par parādsaistību apmēru vai spēkā esamību.DVI norāda, ka strīda esamība vai neapmierinātība par parādu pati par sevi nerada pienākumu dzēst personas datus. Dati par parādu, kas ir arī personas dati, dzēšami tikai tad, ja vairs nepastāv tiesisks pamats datu apstrādei. Kamēr starp pusēm nav atrisināts strīds par parādsaistību spēkā esamību un nav konstatēts, ka parādsaistības nepastāv, personas datu apstrāde saistībā ar iespējamām parādsaistībām pret kreditoru var tikt uzskatīta par tiesisku. Tādējādi nav saskatāms pamats pieprasīt datu dzēšanu vien tādēļ, ka persona apstrīd parādu vai uzskata to par prettiesisku.Lūgums dzēst personas datus nenozīmē, ka kreditors vienā dienā bez liekas domāšanas “nospiedīs dzēšanas pogu” un no sistēmas pazudīs viss - līgums, maksājumu vēsture, e-pasti un pati parādsaistība tikai tādēļ, ka persona pasaka:...

Ministru kabinets otrdien, 26. maija sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai.Reforma izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta 2026. gada 17. marta sēdē atbalstīto lēmumu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju - patērētāju tiesību un interešu aizsardzību nodot Latvijas Bankai.Likumprojektu pakotnes pamatā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.Pašlaik nebanku patērētāju kreditētājus uzrauga trīs institūcijas - Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests. Tādēļ viens un tas pats tirgus dalībnieks nonāk vairāku uzraugu kontrolē, saskaroties ar paralēlām pārbaudēm un atšķirīgām prasībām. Reformas mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un uz risku balstītu finanšu pakalpojumu...

Pamatlīdzekļi ir nekustamās mantas uzskaites vienības (piemēram, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi) un kustamās mantas uzskaites vienības, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs).Šāds pamatlīdzekļu jēdziena skaidrojums ir sniegts Ministru kabineta (MK) 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» 23. punktā. Tātad pamatlīdzeklis var būt gan kustamā, gan nekustamā manta, ievērojot divus nosacījumus — lietošanas laiks ilgāks par gadu un iegādes vai izveidošanas vērtība lielāka par 1000 eiro.1Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem visas prasības pamatlīdzekļu uzskaitei ir noteiktas normatīvajos aktos. Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka:pamatlīdzekļu vērtības kritēriju,izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes,nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji.Veicot pašnodarbinātā pamatlīdzekļu uzskaiti, noteikti jāiepazīstas ar šādiem normatīvajiem aktiem:likuma «Par iedzīvotāju...

Ministru kabinets 26. maija sēdē nolēma sākt gatavot tiesiskos risinājumus Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizliegumam Latvijā. Šāds lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu. Ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc tā saturs nav pieejams.EM vērtējumā visefektīvāk tirdzniecības ierobežošanu ar Krieviju iespējams panākt Eiropas Savienības (ES) līmenī, izmantojot kopējās tirdzniecības politikas instrumentus. Starp iespējamajiem risinājumiem ir tarifu paaugstināšana rūpniecības izejvielām, tostarp dzelzij, tēraudam, mēslojumiem un niķelim, importa aizliegumi atsevišķām preču grupām, piemēram, zivīm un ogļūdeņražiem, kā arī sankciju paplašināšana.EM informē, ka imports no Krievijas 2025. gadā samazinājies līdz 126 miljoniem eiro, kas ir par 93% mazāk nekā 2022. gadā. No kopējā importa tikai aptuveni 24 miljoni eiro jeb 19% veido mazumtirdzniecības preces, savukārt 81% ir rūpniecības izejvielas - čuguns, tērauds, ogļūdeņraži un lopbarība, kas mazumtirdzniecībā nenonāk.Vienlaikus EM norāda, ka Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizlieguma tiešā ekonomiskā ietekme būtu ierobežota un veidotu aptuveni 0,5% no Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījuma. Savukārt pilnīga tirdzniecības...

Kamēr valstī spriežam par digitalizāciju, vienlīdzību un administratīvā sloga mazināšanu, praksē joprojām pastāv situācijas, kurās cilvēks var saslimt un pēkšņi atklāt, ka viņam slimības pabalsta aprēķinā netiek piemērots ne neapliekamais minimums, ne citi ienākuma nodokļa atvieglojumi. Tieši šādā situācijā gadiem ilgi atrodas izdienas pensiju saņēmēji.Izdienas pensionāri starp sistēmu plaisāmProblēmas sakne meklējama Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”, kuru 93. punktā jau kopš 2012. gada ir iestrādāts teikums: "Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju". Šī "norma" ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pienākums, aprēķinot slimības pabalstu, piemērot neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus.Praksē tas nozīmē to, ka, ja izdienas pensionārs strādā un saslimst, VSAA no viņa slimības pabalsta (B lapas) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pirmā eiro, nepiemērojot ne pensionāra neapliekamo minimumu, ne atvieglojumus par apgādājamajiem vai invaliditāti.Problēma kļuva īpaši pamanāma pēc 2025. gada sākumā ieviestās pensionāra dalītā neapliekamā minimuma sistēmas. Jaunā kārtība...

Lai turpinātu cīņu ar negodprātīgu komercdarbību, Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir izstrādājusi apjomīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekts nodots starpministriju saskaņošanai. Iecerētie grozījumi ievieš būtiskas korekcijas elektroniskās komercijas uzraudzībā, salāgojot to ar Eiropas Digitālo pakalpojumu aktu. Tiks precizētas un nostiprinātas VID tiesības operatīvi vērsties pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, tas ļaus nepieciešamības gadījumā ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, ierobežot domēna vārdu lietošanas tiesības vai pat bloķēt IP adreses. Šāda pieeja nodrošinās vienotu un ātru reaģēšanu uz pārkāpumiem digitālajā telpā, paredzot arī kārtību, kādā par šiem ierobežojumiem tiek paziņots elektronisko sakaru komersantiem un domēnu reģistriem. Brīdinājumus par saimnieciskās darbības apturēšanu turpmāk drīkstēs sagatavot elektroniski bez amatpersonas paraksta, tādējādi optimizējot dienesta resursus un paātrinot komunikāciju ar nodokļu maksātājiem.Jaunumi skars arī darbinieku sociālās garantijas un nodokļu maksātāju ikdienas pienākumus, tos transformējot no obligāta sloga uz brīvprātīgu tiesību īstenošanu. Piemēram, algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana, kas kopš 1995. gada tika uzskatīta par fiziskās personas...

Ceturtdien, 21. maijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz, automatizējot procesu, būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus izmaiņas palīdzēs samazināt tiesu noslodzi un administratīvo slogu.Izmaiņas automatizē saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā lietās, kurās parādnieks atzīst parādu un netiek izšķirts tiesību strīds pēc būtības. Sistēma nodrošinās pieteikumu pieņemšanu, formālo datu pārbaudi un paziņojumu nosūtīšanu, balstoties uz likumā noteiktiem kritērijiem. Šādos gadījumos netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, un procesa rezultāts ir atkarīgs no noteikto kritēriju izpildes un parādnieka reakcijas.Automatizācija ļaus tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds. Lēmumi tiks ģenerēti tiešsaistē un apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu.Jaunais automatizētais risinājums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Tas padarīs parādu piedziņas procesu ātrāku, vienkāršāku un mūsdienīgāku, vienlaikus neietekmējot personām pieejamo tiesību un pienākumu apjomu, jo nemaina procesu pēc būtības. Izmaiņas mazinās birokrātisko slogu un izmaksas, nodrošinot sabiedrībai skaidrāku un efektīvāku...

Senāta civillietu departamenta 02.12.2025. lēmums lietā Nr. C33533523; SKC866/2025Darba devēja cēla prasību pret darbinieku par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Ar pirmās instances tiesas 12.02.2025. spriedumu prasība tika apmierināta.Apelācijas instances tiesā darbinieks iesniedza lūgumu apturēt tiesvedību šajā civillietā līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stāsies nolēmums citā civillietā Nr. C33307924, kurā darbinieks cēlis prasību pret darba devēju par atstādināšanas rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu, vidējās izpeļņas, zaudējumu atlīdzības un neizmaksātās prēmijas piedziņu, kā arī mobinga konstatēšanu un morālā kaitējuma atlīdzību. Lūgums tika pamatots ar to, ka abās lietās tiekot vērtēta darbinieka rīcības tiesiskums un atbilstība darba līgumam, tādēļ, vispirms neizskatot otru civillietu, pastāvot risks par vieniem un tiem pašiem apstākļiem nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem.Ar Rīgas apgabaltiesas 16.09.2025. lēmumu tiesvedība lietā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu tika apturēta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, līdz likumīgā spēkā stāsies nolēmums civillietā Nr. C33307924. Apgabaltiesa norādīja, ka starp tām pašām pusēm vienlaikus norisinās divas tiesvedības,...

Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir izstrādājusi apjomīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir ne tikai modernizēt procesus, bet arī padarīt tos caurskatāmākus. Grozījumi paredz atteikties no aktualitāti zaudējušām likuma normām, vienlaikus stiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku un pielāgojot Latvijas likumdošanu Eiropas Savienības prasībām. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām - sabiedrība tiks informēta par darba devējiem, kuri izmaksā tā dēvētās aplokšņu algas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka informācijas publicēšana par sodītajām fiziskajām personām vai amatpersonām nav devusi gaidīto preventīvo efektu, turklāt tas rada bažas par personu datu aizsardzību. Tāpēc turpmāk uzsvars tiks likts uz juridiskajām personām – VID publicēs sarakstu ar uzņēmumiem, kuru valdes locekļiem ir uzlikts administratīvais sods par grāmatvedībā neuzrādītas darba samaksas izmaksu. Tādējādi tiešā veidā varēs ietekmēt uzņēmumu reputāciju un motivēt uzņēmumu īpašniekus rūpīgāk uzraudzīt savu amatpersonu rīcību.PriekšvēstureKopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 29....

Latvijas Saeima ir pieļāvusi procedūras pārkāpumu, laikus neapspriežoties ar Eiropas Centrālo banku (ECB) par hipotekāro kredītņēmēju atbalsta nodevu, tomēr tas nepadara pieņemto likumu par nepiemērojamu, teikts Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta Maceja Špunara secinājumos.Tiesvedība EST tika ierosināta pēc Latvijas Satversmes tiesas prejudiciālā jautājuma saistībā ar komercbanku pieteikumiem. Bankas apstrīdēja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) normas, kas ieviesa nodevu hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, norādot, ka likumdevējs ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) tiesībās noteikto pienākumu konsultēties ar ECB pirms šādu lēmumu pieņemšanas.Savos secinājumos ģenerāladvokāts uzsver, ka procedūras pārkāpums ir noticis, jo ES dalībvalstīm ir obligāts pienākums laikus un pirms tiesību akta galīgās pieņemšanas nosūtīt tā projektu izvērtēšanai ECB.Situācija, kad Saeima likumu pieņēma pirms ECB oficiālā atzinuma saņemšanas, neatbilst ES tiesību prasībām par savlaicīgu apspriešanos. Konsultāciju mērķis ir ļaut ECB ietekmēt tiesību akta saturu tā izstrādes stadijā, tādēļ viedokļa saņemšana pēc tam, kad parlaments darbu jau pabeidzis, ir uzskatāma par procedūras pārkāpumu.Tomēr ģenerāladvokāts norāda, ka,...

Labklājības ministrija (LM) neatbalsta Saeimā skatītos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz paplašināt pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējas, jo tie varot negatīvi ietekmēt valsts pensiju sistēmas ilgtspēju un esot pretrunā ar sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, teikts LM atzinumā Saeimas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.Ministrija norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pēc būtības ir nodoklis, un pensiju 2. līmeņa uzkrājums nav uzskatāms par personas brīvi izmantojamu privāto īpašumu. Tie ir līdzekļi, kas paredzēti ienākumu aizvietošanai vecumdienās vai citos sociālās apdrošināšanas gadījumos, nevis izmaksai bez noteikta mērķa, tostarp mantošanai.LM uzsver, ka pensiju sistēma Latvijā balstās solidaritātes principā, un tās līdzekļi izmantojami tikai sociālajām vajadzībām. Attiecīgi, ja pensiju 2. līmeņa kapitāls tiktu paplašināti iekļauts mantojuma masā, tas mazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un ilgtermiņā ietekmētu pensiju apmērus.Ministrija uzskata, ka šādas izmaiņas varētu samazināt iespējas indeksēt pensijas un palielināt valsts izdevumus, jo vairāk cilvēku būtu tiesīgi uz minimālo apgādnieka zaudējuma pensiju. Tāpat tiktu...

Lai stiprinātu pozīcijas Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmumus un vienkāršotu pārvaldību, SEB apvienos trīs Baltijas bankas vienā, informē AS SEB banka. SEB grupa 22. maijā jau ir saņēmusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļauju veikt pārrobežu apvienošanos Baltijā. Mainot juridisko struktūru, SEB apvienos visu trīs vietējo banku spēcīgās puses Baltijas reģionā. Ar konsolidētu bilanci Baltijas līmenī SEB finansēšanas kapacitāte tiks vēl vairāk palielināta.“Trīs Baltijas banku apvienošana vienā sniegs nepārprotamus ieguvumus mūsu korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar ilgtermiņa un liela mēroga projektiem visā Baltijā. Jaunā juridiskā struktūra sniegs priekšrocības arī SEB klientiem – privātpersonām, jo vienkāršota pārvaldība ļaus ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus un risinājumus,“ norāda Ieva Tetere, AS SEB banka vadītāja.Pēc apvienošanās pabeigšanas SEB banku darbība un klientu apkalpošana turpināsies tāpat kā līdz šim, izmantojot jau esošos kanālus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tagad, kad ir saņemta apvienošanās atļauja no ECB, SEB uzsāks juridisko izmaiņu ieviešanu.Pārrobežu apvienošanu plānots pabeigt...

Žurnāla aprīļa numurā varējāt lasīt, kāpēc saturiski ir aktualizējams viens no svarīgākajiem darba tiesisko attiecību dokumentiem — darba līgums. Šajā rakstā uzzināsiet, kādi nosacījumi iekļaujami amata aprakstā jeb darbinieka darba pienākumu aprakstā, kāda ir tā struktūra.Dokumentu aktualizācijas procesu un to, kādi nosacījumi iekļaujami amata aprakstā, skaidro Aija Elza Vāciete, Mg. Iur., EV&KBV SIA valdes locekle, personāla vadītāja starptautiskā uzņēmumā, praktizējoša juriste darba un administratīvajās tiesībās, Grāmatvedības un finanšu koledžas docētāja.Darba likumā nav termina «amata apraksts», bet ir darba pienākumu apraksts. Darba pienākumu apraksts ir dokuments vai darba līguma sadaļa, kurā ir uzskaitīti un detalizēti izskaidroti visi tiešie uzdevumi, ko darbiniekam ir pienākums veikt nolīgtā darba ietvaros.Praksē termini «darba pienākumu apraksts» un «amata apraksts» bieži tiek lietoti kā sinonīmi, taču tie var atšķirties pēc to juridiskā statusa un detalizācijas pakāpes.Kas ir amata aprakstsAmata apraksts ir iekšējs uzņēmuma vai iestādes dokuments, kurā tiek detalizēti definēti darbinieka pienākumi, tiesības, atbildība un nepieciešamā kvalifikācija konkrētajā amata...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzziņā ir sniedzis skaidrojumu par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanu vērienīgiem atjaunojamās enerģijas projektiem Latvijā. Uzziņa sagatavota pēc uzņēmuma SIA “D” pieprasījuma, kas plāno attīstīt saules elektrostaciju ar jaudu līdz pat 199,8 megavatiem, un tās centrālais jautājums ir nodokļu saistību rašanās brīdis un atbrīvojumu piemērošanas kārtība. VID skaidrojums varētu būt īpaši nozīmīgs uzņēmējiemn, kuri plāno iekārtu, piemēram, fotoelementu paneļu un invertoru iegādi ārpus Latvijas Republikas robežām.Uzziņas iesniedzējs vēlējās noskaidrot, vai tiks uzskatīta par personu, kas pirmā Latvijas Republikā izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai videi kaitīgās preces Dabas resursu nodokļa likuma izpratnē, ja tās iegādāsies citā Eiropas Savienības (ES) valstī, bet būvuzņēmējs būs Latvijas Republikā reģistrēts uzņēmums, kurš noslēgtā būvuzņēmuma līguma ietvaros pasūtītāja interesēs piedalīsies šo materiālu nogādāšanā uz saules parka izbūves vietu.VID atzinumā uzsvērts, ka situācijā, kad saules paneļi un citas komponentes tiek nopirktas ES ostās ārpus Latvijas un pēc tam nogādātas būvlaukumā, tieši projekta attīstītājs tiek uzskatīts...

Datu valsts inspekcija (DVI) praksē novērojusi, ka iedzīvotāji dažkārt neizprot, ka tiem nav pienākuma piekrist sīkdatņu apstrādei. Ir pamanīts arī, ka ērtāk ir nospiest “piekrītu”, citādāk vietne nestrādā, vai arī atteikšanās process ir pārāk garš vai pat nepastāv. Tāpat cilvēki nav pietiekami informēti, ka reklāmas, kuras tie redz tīmeklī, ir diezgan cieši saistītas ar iepriekš sniegto piekrišanu sīkdatnēm.Minētais ir tīmekļa vietņu pārziņu atbildībā – nodrošināt gan, ka izpildītas datu aizsardzības prasības, apstrādājot sīkdatnes, gan ka netiek maldināti tīmekļa vietņu apmeklētāji. Par spīti DVI centieniem dažādos formātos informēt pārziņus par to pienākumiem, apstrādājot sīkdatnes, bieži novērots, ka šim jautājumam diemžēl pieiets ļoti virspusēji.Arī pārbaužu ietvaros DVI novērojusi, ka lietotājiem netiek nodrošināta pilnvērtīga un brīva izvēle izmantot sīkdatnes. DVI aicina pārziņus būt atbildīgākiem - nepilnības, kuras aprakstītas arī iepriekš, jānovērš savlaicīgi, negaidot DVI vai iedzīvotāju iesaisti, kas kopumā pagarina jautājuma sakārtošanas procesu.DVI pārbaužu un sūdzību ietvaros ir novērojusi šādas turpmāk minētās biežākās tīmekļa vietņu...