Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Pirmie soļi tiesvedības procesa automatizācijā
Pirmie soļi tiesvedības procesa automatizācijā
Parādu piedziņa vienkāršotā tiesvedības procedūrā Latvijā, iespējams, jau drīz kļūs pilnībā digitāla un automatizēta. Tas nozīmē — mazāk birokrātijas un ātrāks ceļš līdz izpildei gadījumos, kad par parādu nav strīda.Ātrākais veids neapstrīdētu parādu piedziņaiJau kopš 2002. gada Latvijā parādu piedziņas lietās ir pieejama vienkāršota tiesvedības procedūra — saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā (turpmāk — brīdinājuma kārtība). To iespējams izmantot, ja parādnieks tam ir tieši vai netieši (neizsakot iebildumus) piekritis. Brīdinājuma kārtība ir paredzēta situācijām, kad par pašu parādu nav strīda. Pēc būtības tā nozīmē, ka parādniekam ar tiesas starpniecību tiek atgādināts par viņa saistībām un dota iespēja izvēlēties ātru izpildi ar salīdzinoši zemiem tiesas izdevumiem vai ilgstošu tiesāšanos. Ilgstoši tiesājoties parastajā kārtībā, ir iespējams paildzināt procesu, taču tas var arī būtiski palielināt kopējo maksājamo summu uz nokavējuma procentu un tiesāšanās izdevumu rēķina. Tādējādi brīdinājuma kārtība ir izdevīga gan parādniekam, gan kreditoram, jo lēmums tiek sagatavots dažu nedēļu laikā.Pieteikumu brīdinājuma kārtībā var iesniegt,...
Nodokļu atvieglojumi mēslojuma pārstrādei eksportam
Nodokļu atvieglojumi mēslojuma pārstrādei eksportam
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesenā uzziņā sniedzis būtisku skaidrojumu par muitas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu, kas ražotājiem Latvijā var ievērojami samazināt nodokļu slogu, vienlaikus uzsverot sarežģītos nosacījumus preču izcelsmes valsts noteikšanā.Skaidrojums sniegts saistībā ar kāda uzņēmuma ieceri Rīgas brīvostas teritorijā veikt no Ķīnas importēta kristāliskā amonija sulfāta rūpniecisku granulēšanu, lai vēlāk gala produktu eksportētu uz trešajām valstīm, piemēram, ASV un Apvienoto Karalisti.Muitas atvieglojumi pārstrādeiVID apstiprināja, ka rūpnieciskā granulācija, kas ietver produkta strukturālu pārveidi un fizikālo īpašību maiņu, ir kvalificējama kā pārstrādes darbība. Tas nozīmē, ka uzņēmējs ir tiesīgs piemērot īpašu muitas procedūru – “ievešana pārstrādei”.Šīs procedūras galvenie ieguvumi ir:Atbrīvojums no 6,5 % ievedmuitas nodokļa;Importa PVN nepiemērošana;Atbrīvojums no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) maksājumiem, ja preces tiek pilnībā reeksportētas un netiek laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā.Lai izmantotu šīs priekšrocības, uzņēmumam ir jāsaņem atbilstoša muitas dienestu atļauja Muitas lēmumu sistēmā un jāsniedz galvojums iespējamā muitas parāda nodrošināšanai.Produkta izcelsme nemaināsBūtisks secinājums uzziņā skāra preču nepreferenciālo izcelsmi....
Valdība precizē akcīzes preču aprites kārtību
Valdība precizē akcīzes preču aprites kārtību
Valdība 17. martā atbalstīja grozījumus akcīzes preču aprites kārtībā, precizējot personu loku saimnieciskās darbības ar akcīzes precēm veikšanai un novēršot citas šo noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas.Tostarp arī biedrības un nodibinājumi varēs veikt saimniecisko darbību ar akcīzes precēm, jo atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus.Tāpat turpmāk par akcīzes preču noliktavu tiek uzskatīts kuģis, kas ir fiziski savienots ar akcīzes preču noliktavas infrastruktūru. Kuģis tiks uzskatīts par akcīzes preču noliktavu, ja izpildīsies visi trīs nosacījumi, proti, kuģis tiks pietauvots jūras piestātnē, kas norādīta komersanta speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, tiks savienots ar šī komersanta akcīzes preču noliktavas infrastruktūru un Valsts ieņēmumu dienestam būs paziņots par naftas produktu sajaukšanu uz kuģa.Turklāt kuģis par akcīzes preču noliktavu tiks uzskatīts tikai tādā gadījumā, ja visa kuģa...
Produktivitātes aizdevumi kļūs pieejamāki arī mazajiem uzņēmumiem
Produktivitātes aizdevumi kļūs pieejamāki arī mazajiem uzņēmumiem
Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un stimulētu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, valdība atbalstījusi grozījumus noteikumos par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām. Izmaiņu mērķis ir precizēt atbalsta saņemšanas nosacījumus, padarot tos elastīgākus un piemērotākus reālajai tirgus situācijai, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem komersantiem.Plašākas iespējas investīcijām programmatūrā un lietotās iekārtās Viena no būtiskākajām izmaiņām skars jaunu darba vietu radīšanas izmaksu segšanu. Līdz šim algu izmaksas varēja attiecināt tikai uz darbu ar jaunām iekārtām vai ražošanas līnijām, kas ierobežoja uzņēmumus, kuru projekti saistīti ar nemateriāliem aktīviem, piemēram, programmatūras izstrādi. Turpmāk algu izmaksas būs attiecināmas arī gadījumos, kad ieguldījumi tiek veikti nemateriālajos aktīvos, ja vien tie rada jaunas darba vietas.Tāpat, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) specifiku, tiek atcelts stingrais nosacījums par tikai jaunu aktīvu iegādi. Mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem turpmāk būs atļauts iegādāties arī lietotas ēkas, būves un iekārtas, tādējādi mazinot finansiālo slogu investīciju sākumposmā.Samērīgākas prasības kapitāla atlaides saņemšanai Grozījumi paredz arī mazināt...
Klauzula par nepārvaramu varu un līgumsaistību izpilde hibrīdkara apstākļos
Klauzula par nepārvaramu varu un līgumsaistību izpilde hibrīdkara apstākļos
Līgumos nereti par maz uzmanības pievērš nepārvaramas varas jeb force majeure jautājumiem, taču pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tiem var būt ļoti liela loma. Noteiktās situācijās starp līgumslēdzējiem var rasties sarežģīti strīdi, interpretējot nepārvaramas varas noteikumus. Kaut arī par laimi Latvija līdz šim nav bijusi iesaistīta militāros konfliktos, pirms sadarbības/ piegādes/ pakalpojumu līguma noslēgšanas ir vērts padomāt, vai arī hibrīdkara elementi var atbrīvot no pienākuma izpildīt saistības, uzsvēra Andris Tauriņš, zvērināts advokāts un ZAB Sorainen partneris vebinārā «Vai var apdrošināt terorisma, kara un sabotāžas riskus?»Advokāts akcentēja, ka ar nepārvaramas varas situācijām uzņēmēji īpaši saskārušies finanšu krīzes laikā 2008. gadā, Covid–19 pandēmijas periodā un arī kopš tā laika, kad pirms četriem gadiem Krievija iebruka Ukrainā. Nepārvaramas varas konstatēšanas kritērijiLatvijas tiesību aktos nav sniegta force majeure definīcija, lai gan Civillikums jēdzienu «nepārvarama vara» min vairākās normās. Izpratne nostiprināta tiesību doktrīnā un tiesu praksē. Nepārvarama vara — tie ir ārkārtēji, nenovēršami un neparedzami apstākļi, kurus izraisījuši no...
Aicina precizēt Darba likuma normas par svētku dienu apmaksu summētā darba laika darbiniekiem
Aicina precizēt Darba likuma normas par svētku dienu apmaksu summētā darba laika darbiniekiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi vēstuli no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstes Daces Klincāres, kurā viņa aicina veikt grozījumus Darba likuma normās par svētku dienu apmaksu summētā darba laika režīmā strādājošajiem.Vēstulē norādīts, ka pašlaik Darba likuma 74. panta regulējums faktiski neparedz apmaksātas svētku dienas darbiniekiem ar summēto darba laiku, jo norma tiek interpretēta tā, ka svētku dienu apmaksa pienākas tikai tiem, kuri strādā normālo darba laiku. Rezultātā mediķiem un citiem summētā darba laika darbiniekiem varot būtiski samazināties darba samaksa mēnešos ar vairākām svētku dienām.D. Klincāre atsaucas arī uz Augstākās tiesas Senāta 2019. gada spriedumu, kurā atzīts, ka svētku dienu samazinājums jākompensē visiem darbiniekiem neatkarīgi no darba laika organizācijas, lai netiktu pārkāpts vienlīdzīgas darba samaksas princips. Tomēr praksē darba devēji šo normu ignorējot, un strādājošajiem neesot iespējams panākt vienlīdzīgu attieksmi bez regulārām tiesvedībām.Vēstules autore uzsver, ka šī neskaidrība kļūst īpaši aktuāla brīdī, kad Saeima jau virza grozījumus par virsstundu un...
Zemes nomas maksa un nodokļi
Zemes nomas maksa un nodokļi
Rakstā aplūkošu būtiskākos aspektus, kas skar nodokļu piemērošanu fizisko personu ienākumam no lauksaimniecības zemes nomas. Tā kā ļoti bieži nomniekam ne tikai ir jāietur nodokļi no zemes nomas maksas, bet arī jāiesaka, kā rīkoties iznomātājam, apskatīsim, ko svarīgi zināt gan ienākuma guvējam, gan ienākuma izmaksātājam.Neiedziļināšos juridiskās niansēs, bet dažas detaļas minēšu arī no lauksaimniecības zemes nomas darījumu juridiskās puses.Likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» 36. pants nosaka, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Zemes nomnieks vai iznomātājs Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā pašvaldību informē par noslēgtiem lauksaimniecības zemes nomas līgumiem. Savukārt pašvaldībai ir pienākums vest lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistru.Zemes nomas līgums reģistrējams pašvaldībāMK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 748 «Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi» 31. punkts paredz, ka zemes nomnieks vai iznomātājs mēneša laikā pēc zemes nomas līguma noslēgšanas lauksaimniecības zemes nomas līguma atvasinājumu iesniedz personiski vai apliecinātu atvasinājumu nosūta...
Marta nogalē stāsies spēkā jaunākie grozījumi Grāmatvedības likumā
Marta nogalē stāsies spēkā jaunākie grozījumi Grāmatvedības likumā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 26. februārī ir pieņemts likums “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kurš stājas spēkā 27. martā. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka publiskojamie dokumenti, kurus iesniedz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti tiek nodoti Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European Single Access Point; turpmāk – ESAP). Precizēts Grāmatvedības likuma tvērums attiecībā uz tā subjektiem. Ar grozījumiem Grāmatvedības likuma subjektu saraksts papildināts ar:citām publiskajām personām un iestādēm, tostarp Latvijas Banku, kas ir atvasināta publiska persona;dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību (saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu).Vēršam uzmanību, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatus saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, turpmāk Grāmatvedības likumā tās būs šī likuma subjekti.Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvu (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta...
Daļai Latvijas iedzīvotāju grūti atrast darbu, bet vakances paliek tukšas. Kāpēc?
Daļai Latvijas iedzīvotāju grūti atrast darbu, bet vakances paliek tukšas. Kāpēc?
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir grūti atrast darbu. Iemesli ir dažādi – sīva konkurence, neatbilstošas prasmes, pieredzes trūkums vai vienkārši neskaidra orientēšanās darba tirgū. Taču aina nav tik viennozīmīga. Tajā pašā laikā darba devēji gadiem ilgi sūdzas par darbinieku trūkumu un nespēju aizpildīt vakances. Kāpēc laikā, kad bezdarba līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais, tik liela daļa cilvēku joprojām jūtas izstumti no darba tirgus? Un vēl būtiskāks jautājums, kā izkļūt no šī darba tirgus paradoksa?Trūkst vajadzīgo prasmjuDarba tirgū šobrīd iezīmējas būtiska plaisa starp darba devēju vajadzībām un darba meklētāju iespējām. Vairākās nozarēs vakances ilgstoši paliek neaizpildītas, jo trūkst atbilstoši kvalificētu speciālistu. Īpaši izteikti tas redzams tādās jomās kā ceļu būve vai elektroinženierija. Šeit veidojas tā sauktā prasmju neatbilstība (skills mismatch) – situācija, kad darba tirgū ir pieprasījums pēc noteiktām kompetencēm, bet potenciālie darbinieki tās nav apguvuši vai šīs profesijas nav izvēlējušies.Vienlaikus formāli skatoties, vakanču portālos regulāri parādās simtiem jaunu...
Būvnormatīva grozījumi paredz jaunu pienākumu ēkas īpašniekam
Būvnormatīva grozījumi paredz jaunu pienākumu ēkas īpašniekam
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) atgādina, ka 10. martā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”, kas precizē periodiskās būvju tehniskās apsekošanas kārtību un nosaka gadījumus, kad šāda apsekošana turpmāk vairs nav nepieciešama.Ar grozījumiem būvnormatīvā noteikti konkrēti gadījumi, kad otrās un trešās grupas publiskām ēkām vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām periodisko tehnisko apsekošanu var neveikt. Tie ir šādi gadījumi:ēkas daļā pēdējo 10 gadu laikā veikta atjaunošana vai pārbūve un darbi pieņemti ekspluatācijā;būvvalde ir aizliegusi ēkas ekspluatāciju;ēka ir konservēta;ēka faktiski netiek ekspluatēta un atrodas norobežotā teritorijā.Savukārt gadījumos, kad ēka netiek ekspluatēta, bet ir brīvi pieejama vismaz no vienas fasādes puses, apsekošanas laikā būvspeciālistam būs jānovērtē vismaz garāmgājēju drošības riski un nepieciešamība veikt konservācijas pasākumus. Tas palīdzēs savlaicīgi identificēt potenciālus apdraudējumus apkārtējai videi un sabiedrības drošībai, piemēram, konstrukciju atdalīšanās, fasādes elementu krišanas vai citu bīstamu bojājumu riskus, un nodrošināt, ka īpašnieks veic nepieciešamos drošības vai konservācijas pasākumus.Būvnormatīva...
Pārmērīgs formālisms neatbilst taisnīgas tiesas principam
Pārmērīgs formālisms neatbilst taisnīgas tiesas principam
Vai tiesai ir pienākums pašai pārbaudīt publiski pieejamus datus par juridiskās personas pārstāvības tiesībām? Vai tiesa drīkst ignorēt faktu, ka prasība tika iesniegta termiņā, bet netika pieņemta pārmērīga formālisma dēļ? Kā līdzsvarojamas tiesiskās noteiktības un tiesību uz taisnīgu tiesu prasības?Senāta Civillietu departamenta 29.09.2025. lēmums lietā Nr. C770833524, SKC–361/2025Darba devējs cēla prasību pret darbinieku par darba līguma izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta pirmās daļas 9. punktu un DL 110. panta normām. Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 21. jūnija spriedumu prasība noraidīta pilnībā, savukārt, ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 17. janvāra lēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 2. punktu, tiesvedība lietā izbeigta. Apgabaltiesa norādīja, ka arodbiedrība bija sniegusi nepiekrišanu darba līguma uzteikumam, un darba devējam saskaņā ar DL 110. panta ceturto daļu bija noteikts viena mēneša prekluzīvs termiņš prasības celšanai tiesā.Arodbiedrības atteikumu darba devējs saņēma 2023. gada 21. decembrī, līdz ar to termiņš prasības celšanai beidzās 2024. gada 22....
Jaunuzņēmumiem šogad būs pieejams 400 000 eiro liels valsts atbalsts
Jaunuzņēmumiem šogad būs pieejams 400 000 eiro liels valsts atbalsts
Stājušies spēkā Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai". Noteikumu mērķis ir nodrošināt valsts budžeta finansējumu jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas atbalstāmo pasākumu īstenošanai, radot pozitīvu ekonomisko ietekmi. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Ministrijas budžeta programmā "Valsts atbalsta programmas" prioritārajam pasākumam "Jaunuzņēmumu atbalstam" 2026. gadā ir paredzēts finansējums 400 000 eiro apmērā. Turpmākajos gados nepieciešamības gadījumā tiks veikti arī grozījumi finansējuma apjomā, atbalstāmo pasākumu saturā un to rādītājos, lai atbalsts atbilstu jaunuzņēmumu ekosistēmas vajadzībām. Veicinās jaunuzņēmumu konkurētspējuAtbalstu paredzēts sniegt, lai veicinātu jaunuzņēmumu konkurētspēju un attīstību, atbalstot jaunu jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo jaunuzņēmumu attīstību un darba vietu radīšanu, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un eksporta palielināšanu, atzīmē EM.Projektu iesniegumus atklātā atlasē vērtēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projektus vērtēs pēc atbilstības un iesniedzēja kvalitātes kritērijiem, piešķirot punktus par...
Eiropas Parlaments apstiprināja harmonizētākus maksātnespējas noteikumus
Eiropas Parlaments apstiprināja harmonizētākus maksātnespējas noteikumus
Eiropas Parlaments (EP) 10. martā apstiprinājis jaunus noteikumus, kas nodrošinās labāku maksātnespējas koordināciju starp dalībvalstīm un padarīs Eiropas Savienību (ES) pievilcīgāku ārvalstu un pārrobežu ieguldījumiem. EP deputāti apstiprināja provizorisko vienošanos ar dalībvalstīm par saskaņotākiem maksātnespējas standartiem ES, par ko tika panākta vienošanās 2025. gada novembrī, proti, tā saucamo "Harmonizācijas direktīvu".Vienkāršāka aktīvu izsekošana un labāk aizsargāti kreditoriJaunie noteikumi atvieglo maksātnespējas administratoriem maksātnespējīga uzņēmuma aktīvu izsekošanu, jo viņi iegūs piekļuvi faktisko īpašnieku reģistriem, valstu reģistriem un datubāzēm, kā arī saņems vairāk informācijas no valstu iestādēm, kurām ir piekļuve valstu banku kontu reģistriem, un no tām, kas veic pārrobežu meklēšanu. Visiem maksātnespējas administratoriem neatkarīgi no ES valsts, kurā viņi ir iecelti, tiks garantēti vienādi piekļuves nosacījumi tiesai.Ja uzņēmums noslēdz juridiskas darbības trīs mēnešu laikā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas un tās ir izdevīgas dažiem kreditoriem, bet kaitē citiem, jaunie noteikumi nodrošina, ka tās kļūs spēkā neesošas un neizpildāmas. Lai labāk aizsargātu kreditoru intereses, būs iespēja izveidot...
Vienkāršots būves reģistrācijas process — vienotais būves reģistrācijas process
Vienkāršots būves reģistrācijas process — vienotais būves reģistrācijas process
Būvniecības ierosinātājiem samazināts administratīvais slogs — 2026. gada 6. janvārī spēkā stājās grozījumi Būvniecības likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kas ir pieņemti 2025. gada 13. novembrī un ar kuriem ir vienkāršots būvniecības process un ir grozīta būves reģistrācijas kārtība, paredzot vienoto būves reģistrācijas procesu.Vienotais būves reģistrācijas process ir ieviests pēc «vienas pieturas aģentūras» principa — no ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, apvienojot būvniecības ierosināšanu, datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrā) un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vienā pieteikumā, kas iesniedzams Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).Ja iepriekš būvniecības ieceres iesniedzējam bija nepieciešams sagatavot trīs dažādus iesniegumus trīs dažādām iestādēm — iesniegumu par būvniecību, iesniegumu par būves reģistrāciju Kadastrā un iesniegumu par būves ierakstīšanu zemesgrāmatā, tad šobrīd ir jāiesniedz viens iesniegums (trīs iesniegumu vietā), proti, iesniegums par būvniecību ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāko reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un tās ierakstīšanu...
Speciālajās ekonomiskajās zonās nodokļu atvieglojumus piemēros līdz 2050. gadam, tostarp arī Alūksnes novadā
Speciālajās ekonomiskajās zonās nodokļu atvieglojumus piemēros līdz 2050. gadam, tostarp arī Alūksnes novadā
Lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi reģionos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā 'Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas paredz nodokļu atvieglojumu izmantošanas termiņu pagarināšanu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ).Grozījumi paredz, ka SEZ uzņēmumi nodokļu atvieglojumus varēs piemērot ieguldījumiem un paredzamajām algu izmaksām, kas veiktas līdz 2035. gada 31. decembrim. Savukārt šo ieguldījumu rezultātā uzkrātās nodokļu atlaides uzņēmumi varēs izmantot līdz 2050. gada 31. decembrim.SEZ uzņēmumiem pieejamas būtiskas nodokļu atlaides – līdz pat 80% no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN). Pašvaldības savukārt var piešķirt papildu NĪN atvieglojumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj nodokļa slogu samazināt līdz pat 100%.Saeima 12. februārī pieņēma grozījumus Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, ar kuriem atbalstīja Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gadam un Alūksnes novada pievienošanu tai. Savukārt 26. februārī Saeima pieņēma grozījumu Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un grozījumu Liepājas speciālās ekonomiskās...