Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Īstermiņa īres vietām piemēros tūrisma mītnēm paredzētās prasības
Īstermiņa īres vietām piemēros tūrisma mītnēm paredzētās prasības
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā 11. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tūrisma likumā. Par īslaicīgu īri uzskatāma dzīvojamo telpu izīrēšana uz termiņu līdz 30 dienām.Ar izmaiņām īstermiņa īres mītnes tiek iekļautas tūristu mītnes definīcijā kā daļa no izmitināšanas pakalpojumu nozares. Tas nozīmē, ka īstermiņa īres mītnes, piemēram, brīvdienu namiņa vai īstermiņa īres dzīvokļa, viesiem būs jāsniedz izmitinātājam informācija par sevi. To varēs izdarīt arī elektroniski. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē tās dalībnieki pauda, ka daļa izīrētāju jau nodrošina šo prasību izpildi – ja īstermiņa vietni izīrē, izmantojot platformu pakalpojumus. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta desmito daļu PVN samazināto likmi 12% apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem, kas sniegti tūristu mītnēs - viesnīcās un līdzīgās izmitināšanas vietās (tai skaitā īstermiņa īres mītnēs). Līdz ar to skaidrs un nepārprotams definējums un regulējums ļaus īstermiņa īres mītnes...
Rudenī likvidēs Maksātnespējas kontroles dienestu
Rudenī likvidēs Maksātnespējas kontroles dienestu
Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, ar ko likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodod Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai. Turpmāk Tieslietu ministrijai būs jāuzrauga maksātnespējas procesa administratori. Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu. Disciplinārprocesā iesaistīs gan Tieslietu ministriju, gan nozares asociāciju, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās. Vienlaikus paredzēts stiprināt sistēmas caurspīdību, tostarp nodrošinot disciplinārsodu publiskošanu.Grozījumi paredz arī administratoru eksaminācijas un disciplinārās atbildības regulējuma pilnveidi. Līdzīgi kā citās tiesību profesijās, šajā jomā stiprināta nozares asociācijas lomu. Likuma normas saskaņotas ar Satversmes tiesas spriedumu, kas skaidro...
Sabiedriskā labuma organizācija finanšu līdzekļus drīkst uzkrāt un ieguldīt vērtspapīros
Sabiedriskā labuma organizācija finanšu līdzekļus drīkst uzkrāt un ieguldīt vērtspapīros
Sabiedriskā labuma organizācija (SLO) drīkst veidot finanšu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt finanšu līdzekļus regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros, ja to izmantošana notiek saskaņā ar statūtiem, satversmi, nolikumu vai līgumu ar ziedotāju, skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID).SLO finanšu līdzekļus drīkst uzkrāt un ieguldīt vērtspapīros, ja tos izmanto atbilstoši: organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem; ziedotāja līgumā noteiktajiem nosacījumiem – līdzekļu izmantošana nedrīkst būt pretrunā ziedojuma mērķim. SLO finanšu līdzekļus drīkst uzkrāt:atbilstoši iekšējās finanšu pārvaldības principiem – nodrošinot līdzekļu saglabāšanu, caurskatāmību, atbildību un risku kontroli; nepieļaujot privāta labuma gūšanu saistītām personām – līdzekļi nedrīkst radīt labumu saistītām personām, tostarp dibinātājiem, valdes vai citu vadības institūciju locekļiem, viņu laulātajiem, radiniekiem līdz otrajai pakāpei un svaiņiem līdz pirmajai pakāpei.VID skaidro, ka regulētā vērtspapīru tirgū emitēti vērtspapīri ir finanšu instrumenti (piemēram, akcijas vai obligācijas), kas ir publiski emitēti un iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu. Regulētais tirgus ir daudzpusēja...
Rosina samazinātu MUN likmi fiziskajām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskajām personām
Rosina samazinātu MUN likmi fiziskajām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskajām personām
Valdošās koalīcijas deputāti Saeimā iesnieguši grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu fiziskajām personām, kuras nav saimnieciskās darbības veicējas, ļaujot tām sniegt pakalpojumus citām fiziskajām personām bez reģistrācijas kā saimnieciskās darbības veicējiem.Lai izmaiņas stātos spēkā, jāveic arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekti iekļauti 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā.Grozījumi paredz, ka fiziskā persona, kuras taksācijas gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro, varēs reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un piemērot vienkāršotu nodokļu samaksas risinājumu, nelietojot tradicionālās saimnieciskās darbības uzskaites un deklarēšanas procedūras. Visi ienākumi šādā režīmā tiks ieskaitīti saimnieciskās darbības ienākumu kontā.Likumprojektā arī noteikts, ka šīm personām tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme 10% apmērā, ja persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Tāpat paredzēta īpaša nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtība, tostarp nosacījums, ka maksātājam nedrīkst būt darbinieki un pakalpojumi netiek sniegti juridiskajām personām.Grozījumi nosaka, ka ienākumu uzskaite un nodokļu nomaksa...
Solidaritātes iemaksas lietā pēc skaidrojuma vēršas Eiropas Savienības Tiesā
Solidaritātes iemaksas lietā pēc skaidrojuma vēršas Eiropas Savienības Tiesā
Satversmes tiesa (ST) apturējusi tiesvedību lietā par solidaritātes iemaksas atlaidi kredītiestādēm, lai vērstos Eiropas Savienības Tiesā (EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai..ST konstatēja, ka no 13 solidaritātes iemaksas maksātājiem pērn pirmajā ceturksnī solidaritātes iemaksas avansa maksājumus veica četras kredītiestādes, bet otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī - trīs kredītiestādes.Tiesa norādīja, ka solidaritātes iemaksas atlaides mehānisms ir balstīts uz vienotu procentuālu kreditēšanas pieauguma kritēriju. Turklāt uz visiem solidaritātes iemaksas maksātājiem ir attiecināts viens un tas pats procentuālais slieksnis, kas jāsasniedz, lai saņemtu atlaidi.Tomēr kredītiestādes jau pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās ir nonākušas būtiski atšķirīgā situācijā atkarībā no to sākotnējā kredītportfeļa apjoma un izraudzītās kreditēšanas politikas.Ņemot vērā minēto, ST radušās šaubas, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Proti, vai ar apstrīdēto normu noteiktā solidaritātes iemaksas atlaide tām kredītiestādēm, kuru kreditēšanas rādītāji līdz apstrīdētās normas pieņemšanai bijuši zemāki, ir uzskatāma par selektīvu priekšrocību.Tādēļ ST ir nepieciešams noskaidrot, vai...
Valdes locekļa pienākumu pildīšana bez atlīdzības nav dāvinājums kapitālsabiedrībai
Valdes locekļa pienākumu pildīšana bez atlīdzības nav dāvinājums kapitālsabiedrībai
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2025. gada decembrī paplašinātā sastāvā pieņēma nozīmīgu spriedumu lietā Nr. SKC–202/2025 par valdes locekļa darbu bez atlīdzības un tā iespējamo kvalifikāciju kā dāvinājumu komercsabiedrībai. Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no iepriekšējās tiesu prakses.Lietas pamatā bija strīds par kreditora tiesībām vērst piedziņu uz mantu, kas, pēc prasītāja domām, bija uzskatāma par dāvinājumu. Prasītājs argumentēja, ka valdes loceklis (un attiecīgi — parādnieks), desmit gadu laikā pildot savus pienākumus bez atlīdzības, faktiski esot piešķīris kapitālsabiedrībai mantisku labumu, kas kvalificējams kā dāvinājums. Tādēļ, pēc prasītāja domām, uz šo «dāvinājumu» būtu attiecināmas Civillikuma 1927. pantā paredzētās kreditora tiesības. Civillikuma 1927. pants cita starpā nosaka, ka manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi, un, ja dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas.Senāts nepiekrita šādam tiesiskajam vērtējumam un atzina, ka pie lietas apstākļiem nav pamata uzskatīt,...
Saeimas Budžeta un finanšu komisiju vadīs Aiva Vīksna
Saeimas Budžeta un finanšu komisiju vadīs Aiva Vīksna
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpmāk vadīs Aiva Vīksna, komisijas priekšsēdētāja biedra pienākumus pildīs Artūrs Butāns, savukārt komisijas sekretāra pienākumus – Mārtiņš Daģis. Par izmaiņām komisijas vadībā deputāti lēma 9. jūnijā.“Budžeta komisijas darbā turpināsim strādāt profesionāli un atklāti, nodrošinot sabiedrības interesēm atbilstošus, caurskatāmus un uz ilgtspējīgu attīstību vērstus lēmumus,” pēc ievēlēšanas uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisijas darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
Par kādu periodu nepienākas apmaksātais atvaļinājums?
Par kādu periodu nepienākas apmaksātais atvaļinājums?
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu ikviens darbinieks tiesīgs izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, turklāt neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā iekrita svētki. Tā kā svētku dienas netiek uzskatītas par atvaļinājumu (tātad jāņem vērā tieši dienas), praksē «četras kalendāra nedēļas» tiek interpretētas kā 28 kalendāra dienas. Attiecīgi saprotams, ka svētku dienu esamība atvaļinājuma periodā pagarina to par vienu vai vairākām kalendāra dienām (maksimāli — par piecām).Gada laikā biežāk ir 52 kalendāra nedēļas un viena kalendāra diena, tātad darbiniekam jāstrādā 48 nedēļas, bet četras nedēļas — jāatpūšas. Turklāt faktiskā atvaļinājuma izmantošana var notikt jebkurā laikā (vienojoties ar darba devēju), nevis tikai tad, kad jau ir nostrādātas visas iepriekš minētās nedēļas. Vienīgais izņēmums atvaļinājuma izmantošanas ziņā attiecas uz pirmo atvaļinājumu:Neizskatās, ka šāda norma ir taisnīga pret darba devēju, jo darbinieks, saņemot atvaļinājuma naudu, it kā par nostrādātu gadu, var neatgriesties darbā, un darba...
Top skaidrāki noteikumi VID veiktajai datu profilēšanai
Top skaidrāki noteikumi VID veiktajai datu profilēšanai
Valsts ieņēmumu dienests (VID) šobrīd virzās uz nozīmīgu digitālo transformāciju, kuras centrā ir jauns likumprojekts - grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā, kas paredz būtiski pilnveidot regulējumu par fizisko personu datu profilēšanu un automatizētu lēmumu pieņemšanu. Šo izmaiņu galvenā būtība ir vērsta uz to, lai skaidri un nepārprotami nodalītu šīs divas datu apstrādes darbības, jo, kā norāda Datu valsts inspekcija, profilēšana un automatizētu lēmumu pieņemšana var pastāvēt gan kopā, gan kā neatkarīgi procesi. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt atbilstību Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, vienlaikus padarot nodokļu administrēšanu efektīvāku un iedzīvotājiem saprotamāku.Datu profilēšana VID darbībā nav tikai tehnisks process, bet gan kritiski svarīgs rīks, bez kura vairs nav iespējams efektīvi pildīt valsts budžeta līdzekļu iekasēšanas un nodokļu uzraudzības pienākumus. Tā izpaužas kā automatizēta personas datu apstrāde, lai analizētu vai prognozētu personas ekonomisko situāciju, uzticamību un uzvedību, piemēram, vērtējot spēju izpildīt nodokļu saistības. VID uzsver, ka alternatīva profilēšanai būtu manuāla informācijas vākšana papīra formātā, kas būtu...
Par īslaicīgi nodarbinātajiem sociālās iemaksas varētu maksāt par faktiski nostrādāto laiku
Par īslaicīgi nodarbinātajiem sociālās iemaksas varētu maksāt par faktiski nostrādāto laiku
Ekonomikas ministrija (EM) kā risinājumu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksai īslaicīgi nodarbinātajiem piedāvā elektronisku darba laika uzskaiti, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē sacīja EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.Viņš skaidroja, ka sistēma varētu būt līdzīga būvniecības nozarē jau izmantotajai Elektroniskajai darba laika uzskaites sistēmai (EDLUS) - īslaicīgi nodarbinātais, piemēram, uz banketa laiku nolīgtais viesmīlis, sākot darbu, reģistrētos sistēmā, bet, beidzot darbu, izreģistrētos.EM ieskatā vienkārša darba attiecību reģistrēšana un uzskaites kārtība, kas paredz darba laika uzskaiti un VSAOI par faktiski nostrādāto, būtu ērta darba attiecību reģistrēšanas un uzskaites kārtība tiešsaistē, nodrošinātu VSAOI samaksu par faktiski nostrādāto laiku, kā arī nodrošinātu precīzu un droši ticamu darba laika uzskaiti.Tāpat EM piedāvā sezonas laukstrādnieku modeļa paplašināšanu uz citām nozarēm ar augstu sezonālo vai īstermiņa nodarbinātību. Tādējādi tiktu nodrošināta ērta darba attiecību reģistrēšana un uzskaites kārtība tiešsaistē, paredzēta 15% nodokļa likme, kuru nomaksu veic darba devējs.Miezainis skaidroja, ka apsverama...
Senāts atzīst ieķīlātāja tiesības prasīt atlīdzību no galvenā parādnieka
Senāts atzīst ieķīlātāja tiesības prasīt atlīdzību no galvenā parādnieka
Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis atbildētāja kasācijas sūdzību lietā par zaudējumu atlīdzību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība apmierināta pilnībā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītāja, būdama laulībā ar atbildētāju, bija devusi vienīgi viņai piederoša nekustamā īpašuma ķīlu, lai nodrošinātu atbildētāja noslēgtajā aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi. Aizdevuma līgums tika noslēgts atbildētāja uzņēmējdarbības īstenošanai. Pēc pušu laulības šķiršanas atbildētājs pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais prasītājas nekustamais īpašums tika pārdots atbildētāja parādsaistību segšanai. Prasītāja, uzskatot, ka atbildētājs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka atbildētājs atlīdzina tai nodarītos zaudējumus.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas apgabaltiesa – apmierināja. Apgabaltiesa atzina, ka atbildētāja rīcība, nepildot tiesīgi noslēgtu aizdevuma līgumu, atzīstama ne tikai par prettiesisku attiecībā pret aizdevēju, bet arī par negodprātīgu attiecībā pret prasītāju. Tā kā zaudējumu nodarīšanā vainojams tieši atbildētājs,...
Grāmatvedības digitalizācija: starp atbildību un juridiskajiem riskiem
Grāmatvedības digitalizācija: starp atbildību un juridiskajiem riskiem
Grāmatvedības digitalizācija vairs nav tikai moderna izvēle vai tehniska ērtība, bet gan neatņemama uzņēmuma ikdienas sastāvdaļa, kas sola efektīvākus procesus, ātrāku informācijas apriti un mazāku administratīvo slogu. Taču digitalizācija pati par sevi vēl nenozīmē, ka viss notiek juridiski korekti, tāpēc ikvienam šādam procesam ir jābūt stingrā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas attiecas gan uz dokumentu formu un uzglabāšanu, gan to pierādījuma spēku, tā RMS Forums rīkotajā tiešsaistes seminārā «Digitālā transformācija grāmatvedībā 2026» norādīja Nataļja Puriņa, zvērinātu advokātu biroja TEGOS vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. Elektroniski rēķini, digitāli arhīvi, automatizēta datu apstrāde un arvien plašāka mākslīgā intelekta (MI) izmantošana rada iespaidu, ka grāmatvedība kļūst vienkāršāka un drošāka. Taču aiz šīs šķietamās vienkāršības slēpjas vairāki juridiski, organizatoriski un praktiski jautājumi, kuru nozīmi uzņēmumi nereti novērtē par zemu. Kurš atbild, ja digitalizācijas procesā tiek pieļauta kļūda? Vai pēc dokumentu ieskenēšanas drīkst iznīcināt papīra oriģinālus? Cik lielā mērā uzņēmums var paļauties uz ārpakalpojuma grāmatvedi, IT sistēmu vai...
Ārpakalpojumu grāmatveži starp aktīvākajiem nefinanšu sektora ziņotājiem par aizdomīgiem darījumiem
Ārpakalpojumu grāmatveži starp aktīvākajiem nefinanšu sektora ziņotājiem par aizdomīgiem darījumiem
Viens no svarīgākajiem ārpakalpojumu grāmatvežu pienākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas kontekstā ir ziņošana par aizdomīgiem darījumiem. Kopumā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2025. gadā saņēmis 5539 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, un, kā ierasts, lielākā daļa no tā ienākusi no finanšu sektora (komercbankas). Tomēr, kā ziņojumā raksta FID, novērojams pakāpenisks nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaita īpatsvara pieaugums pret kopējo ziņojumu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gadu, 2025. gadā iesniegto nefinanšu sektora ziņojumu skaits ir pieaudzis par 36 %, savukārt, salīdzinot ar 2024. gadu – par 11 %. Interesanti, ka 59% ziņojumu saņemts no ārpakalpojumu grāmatvežiem un izložu un azartspēļu organizētājiem, savukārt būtiskākais pieaugums novērots tieši zvērinātu notāru, revidentu un advokātu grupā.Grāmatvežu sniegtā informācija ir neaizvietojama analīzes procesā, jo tā bieži papildina finanšu sektora rīcībā esošos datus, sniedzot plašāku ieskatu un veicinot iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu. Nefinanšu sektora ziņojumos visbiežāk netiek identificēts konkrēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, taču gadījumos, kad tas tiek identificēts, visbiežāk...
No 1. jūlija vecāku pabalsta piešķiršanā noteicošā būs bērna pastāvīgā dzīvesvieta
No 1. jūlija vecāku pabalsta piešķiršanā noteicošā būs bērna pastāvīgā dzīvesvieta
No 2026. gada 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), nosakot personas tiesības uz vecāku pabalstu, vērtēs bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsti. Vecāku pabalstu Latvijā sociāli apdrošinātai personai piešķirs par bērnu:kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā;kuram ir piešķirts personas kods;kuram Fizisko personu reģistrā ir aktīvs statuss.To nosaka grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.Izmaiņas neattiecas uz Latvijā sociāli apdrošinātu personu, kuras bērns dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā. Šajā gadījumā, tāpat kā līdz šim, vecāku pabalstu piešķirs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem.Tādējādi no 1. jūlija vecāku pabalstu nepiešķirs, ja bērns pastāvīgi nedzīvos Latvijā un viņa dzīvesvieta nebūs kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā, bet, piemēram, bērns dzīvos Uzbekistānā, Indijā, Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Šie nosacījumi ir spēkā neatkarīgi no bērna vai vecāka pilsonības.VSAA no 2026. gada...
Grāmatvedības ārpakalpojuma cenu kari: izdevība vai risks?
Grāmatvedības ārpakalpojuma cenu kari: izdevība vai risks?
Grāmatvedības ārpakalpojuma tirgū patlaban iezīmējas būtiskas cenu atšķirības — vieni cenšas saglabāt līdzsvaru starp kvalitāti un adekvātu cenu, kamēr citi izvēlas agresīvāku, zemāku cenu politiku, lai ātrāk un vairāk piesaistītu klientus. Taču aiz šķietami izdevīgiem piedāvājumiem nereti slēpjas jautājums — kas patiesībā veido šo pakalpojuma cenu, un kāpēc tās tirgū var tik būtiski atšķirties?Rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc vieni grāmatveži strādā lēti, bet citi dārgāk? Vai zemākā cena vienmēr nozīmē izdevīgāko izvēli, vai tomēr arī potenciālus riskus uzņēmumam? Vai mazie pakalpojuma sniedzēji spēj konkurēt ar lielajiem birojiem? Kas ir izdevīgāk — uzturēt štata grāmatvedi vai pirkt ārpakalpojumu? Kādiem brīdinājuma signāliem uzņēmējam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ārpakalpojuma sniedzēju pēc cenas?Zema cena nav izdevīgākā izvēleLielākā daļa ārpakalpojuma grāmatvežu pakalpojuma cenu nosaka atbilstoši paredzamajam darba apjomam — dokumentu skaits, nepieciešamo konsultāciju apjoms, gada pārskatu sagatavošanas procedūras, specifisku atskaišu vai juridisko dokumentu izstrādes. Vairāki ārpakalpojuma grāmatveži piemēro arī stundas likmes principu, aprēķinot pašizmaksu, pieskaitot peļņas...