VISI RAKSTI

Baltijas valstis ir izvēlējušās samērā atšķirīgas stratēģijas mazo uzņēmumu atbalstam, kas attiecas gan uz finanšu pārskatu sagatavošanu, gan nodokļu nomaksu. Nodokļu režīmi, grāmatvedības kārtošanas prasības un administratīvās atbilstības sliekšņi Baltijā veido trīs modeļus, kas dažos aspektos līdzinās, bet citos būtiski atšķiras. Vispārējās atšķirības un līdzības Pirmkārt, Baltijā ir skaidra nodokļu paradigmu atšķirība. Igaunijā un Latvijā pastāv uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 0% likme nesadalītajai (reinvestētajai) peļņai. Šis atvieglojums ir universāls visiem uzņēmumiem. Savukārt Lietuva izmanto tradicionālo UIN modeli, bet piedāvā ļoti zemas, mērķētas likmes (0-6%) tikai mazākajiem uzņēmumiem, kas atbilst stingriem kvalifikācijas kritērijiem, piemēram, gada apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro un darbinieku skaits ir mazāks par 10. Savukārt uzņēmumu klasifikācijas sliekšņi atvieglojumiem Baltijas valstīs ir unificēti. Uzņēmums tiek klasificēts kā mikrouzņēmums, ja bilances datumā tiek izpildīti vismaz divi no šiem nosacījumiem: neto apgrozījums nepārsniedz 900 000 eiro; aktīvu vērtība nepārsniedz 450 000 eiro; vidējais darbinieku skaits nepārsniedz 10 personas. Uzņēmums tiek klasificēts kā...

Žurnāla “Bilance” konferencē "Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?", kas aizvadīta 27. novembrī, kā ierasts tika sumināti izcilākie grāmatvedības speciālisti Latvijā - balvas saņēma konkursa "Gada grāmatvedis 2025" nomināciju laureāti. https://vimeo.com/1141164311?fl=pl&fe=sh Šogad nominācijai “Gada grāmatvedis” ticis saņemts vēsturiski lielākais pieteikumu skaits, norādot uz milzīgu konkurenci, apliecināja Vita Zariņa, žurnāla “Bilance” galvenā redaktore. Viņa atzīmēja arī kādu amizantu faktu – konkursā neesot pastāvējusi “nekāda dzimumu līdztiesība,” jo pilnīgi visas pieteiktās pretendentes bijušas sievietes. Labu grāmatvežu profesionālais raksturojums atkārtojies daudzās pieteikumu anketās – uzsvērts, ka viņi perfekti ievēro normatīvos aktus, visu izpilda noteiktajos termiņos. Taču papildu precizitātei izcelta arī cilvēcīgā puse - grāmatveži uzklausa kolēģus, skaidro sarežģītas lietas un ir izpalīdzīgi. Par “Gada Grāmatvedi 2025” tika atzīta Nataļja Paramonova, Rīgas Valsts tehnikuma vecākā grāmatvede un grāmatvedības profesionālo priekšmetu pedagoģe. Nataļjas kolēģe Laila Umbraško atzīmēja, ka "pildīt savu darbu atbildīgi, izdarīgi un precīzi ir visu grāmatvežu pamatuzdevums," taču spēja iemācīt profesiju jauniešiem ir "nenovērtējams talants." Pati...

Valdība plāno apstiprināt jaunas publiskajos iepirkumos un publiskajā un privātajā partnerībā piemērojamo līgumcenu robežvērtības, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu grozījuma projekts. Grozījumi noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām nepieciešami, jo 2025. gada 22. oktobrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicētas regulas Nr.2025/2152, 2025/2150, 2025/2151, tādējādi no 2026. gada 1. janvāra tiks grozītas līdz šim noteiktās līgumcenu robežvērtības. Proti, no 1. janvāra Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā jaunā robežvērtība būs 5,404 miljoni eiro, kamēr šobrīd tā ir 5,538 miljoni eiro būvdarbu līgumiem un koncesiju līgumiem. Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma piemērošanas gadījumā robežvērtība būs 140 000 eiro (šobrīd 143 000 eiro), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma piemērošanas gadījumā - 432 000 eiro (šobrīd 443 000 eiro) piegādes un pakalpojumu līgumiem, bet būvdarbiem, kuru izpildi vairāk par 50% no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām...

Finanšu jomas speciālistus, grāmatvežus un revīziju un auditus veicošos profesionāļus aicina piedalīties XXVIII profesionālajā konferencē “Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2025”, kas 12. decembrī no plkst. 9.30 līdz 16.45 notiks viesnīcā Radisson Blu Daugava un būs skatāma arī tiešsaistē. Konference būs veltīta aktuālajiem izaicinājumiem un izmaiņām revīzijas, nodokļu un grāmatvedības jomā, piedāvājot profesionāļu diskusijas, praktiskus ieteikumus un pārskatu par nākotnes tendencēm. Konferences apmeklētāji varēs iegūt aktuālu pārskatu par gaidāmajām normatīvo aktu izmaiņām un to ietekmi grāmatvedības praksi Latvijā. Starp konferences referentiem būs pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kontroles, kā arī no advokātu biroju un nodokļu konsultāciju sniedzēju vidus. Par aktuālo valsts nodokļu politikā, nodokļu administrēšanas tendencēm, ētikas un kvalitātes jautājumiem revīzijā, kā arī jaunāko tiesu praksi nodokļu strīdos runās konferences pirmajā plenārsēdē. Otrajā plenārsēdē uzmanība tiks pievērsta finanšu pārskatu sagatavošanai par 2025. gadu, likumīgai uzņēmuma nodokļu sloga samazināšanai, starptautisko transakciju transfertcenu jautājumiem, kā arī mūsdienās aktuālajai...

Latvijā tiks palielināti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku maksājumi, paredz 27. novembrī Saeimas pieņemtie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. Ar grozījumiem noteikts, ka licencēts pārvaldnieks par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 2500 eiro. Līdz šim likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Savukārt persona par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 1500 eiro, kamēr līdz šim maksa bija 250 eiro. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemti vērā plānotie grozījumi attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem un amatpersonām, un prognozētā Latvijas Bankas resursu apmēra palielināšanās, veicot šo prasību ievērošanas uzraudzību. Vienlaikus grozījumi paredz mazāku maksu par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu, nekā licencēšanai, ņemot vērā, ka izskatāmo dokumentu apmērs un sarežģītība atšķiras. Likumprojekts arī paredz, ka reģistrēts pārvaldnieks Latvijas Bankai maksās 2000 eiro gadā līdzšinējo 900 eiro gadā vietā. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemts vērā faktiskais Latvijas Bankas resursu apmērs reģistrētu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem, ieviešot būtiskas precizējošas izmaiņas, kas attiecas uz apgādībā esošām personām, īpaši studentiem, kā arī sniedzot jaunas detaļas par pabalstu aplikšanu ar nodokli. Jaunākā metodiskā materiāla versija datēta ar 2025. gada 25. novembri, nomainot iepriekšējo versiju, kas tika aktualizēta 2025. gada 7. februārī. Būtiskākās izmaiņas par apgādībā esošām personām – studentu gadījumi Jaunākais metodiskais materiāls sniedz precizētus skaidrojumus par atvieglojumu piemērošanu studentu vecākiem. Jaunajā materiālā ir ietverts jauns punkts (20. piemērs) ar brīdinājumu, ka vecākam nevar piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz tās 24 gadu vecuma sasniegšanai, kura studē augstskolas nepilna laika neklātienē un strādā, saņemot darba algu 1300 eiro mēnesī. Tāpat materiālā ieviests jauns piemērs, kas norāda, ka tēvs var piemērot atvieglojumu par 21 gadu vecu dēlu, kurš augstskolā ir nokārtojis akadēmisko atvaļinājumu veselības apsvērumu dēļ un nestrādā. Slimības pabalstu aplikšana ar nodokli Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra,...

Saeima 26. novembrī vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas un Lihtenšteinas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Šī gada 2. oktobrī tika parakstīta Latvijas un Lihtenšteinas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokols. Paredzēts, ka ar šo likumu konvencija un tās parakstītais protokols tiks pieņemti un apstiprināti. Nodrošinot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Globālā foruma par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā izstrādātā starptautiskā standarta caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā ieviešanu un ievērojot OECD darbu pie globālo noteikumu un standartu noteikšanas pretpasākumiem saistībā ar bāzes eroziju (samazināšanu) un peļņas pārdali ("Addressing Base Erosion and Profit Shifting", BEPS), kura rezultāti publicēti 2015. gada 5. oktobrī, kā arī ņemot vērā ar Lihtenšteinas pusi panākto vienošanos par iespēju nodrošināt investoriem labvēlīgākus nosacījumus, ir izstrādāta Latvijas valdības un Lihtenšteinas valdības konvencija par nodokļu dubultās...

Valsts kontroles likumā ietvertais zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet būtu jāpilnveido, uzskata Valsts kontrole (VK). VK izvērtējusi, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija - lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu. Šāds "ex post" novērtējums jeb ietekmes pēcpārbaude sagatavots, lai noskaidrotu, vai tiesiskais regulējums darbojas, kā bija iecerēts, un kā to varētu uzlabot. Kopš 2019. gada 1. augusta, kad stājās spēkā Valsts kontroles likuma grozījumi, kas piešķīra Valsts kontrolei tiesības pieņemt lēmumus par zaudējumu piedziņu, ir uzsākti 26 zaudējumu piedziņas procesi par 11 revīzijās konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radītiem zaudējumiem kopumā par 501 599 eiro apmērā. Lielākā daļa gadījumu saistīta ar nepamatotām prēmijām, piemaksām, atlaišanas pabalstiem un neatbilstoši piešķirtiem maksājumiem. No minētajiem zaudējumu piedziņas procesiem pilnībā pabeigti ir 20 un viens zaudējumu piedziņas process pabeigts daļā. No tiem deviņos procesos pilnībā un vienā procesā daļā atgūti zaudējumi kopumā 109 703 eiro apmērā. Savukārt astoņos procesos pilnībā un vienā...

Valdībā izskatīšanai tiek virzīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11.februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"". Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu kases sistēmas lietotājiem, kuriem piešķirts augsts nodokļu maksātāja reitings. Grozījumi paredz arī viest izmaiņas taksometru skaitītāju lietotājiem, noteikt speciālo kārtību atbilstības pārbaudes veikšanai, precizēt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) izslēdz no VID vienotās datubāzes (reģistra) elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotājus, apkalpojošos dienestus, atbilstības pārbaudes institūcijas, kā arī papildināt noteikumus saistībā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas funkciju un uzdevumu pārņemšanu VID kompetencē. Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 96 tiek papildināti, nosakot kārtību, kādā kases sistēmas lietotājs, kuram VID noteiktajā nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējumā ir noteikts augstākais reitinga līmenis iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, drīkst izmantot speciālo kārtību tam lietošanā reģistrētajai kases sistēmai - tās programmas versijas izmaiņu gadījumā (kuras nav būtiskas) programmas mainīto versiju varēs...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus, kas atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka viedokļu atšķirības šajā jautājumā ir bijušas un, visticamāk, būs arī turpmāk, taču komisija cer otrajā lasījumā panākt kompromisu ar visām iesaistītajām pusēm. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam plānots nākamā gada 30. janvāris. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50%u apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas paredz virsstundu piemaksas samazinājumu, neietekmējot pārējos koplīguma noteikumus, paredz likumprojekts. Grozījumi piedāvā arī risinājumu situācijām, kad...

Arī decembrī turpinās preses izdevumu abonēšana, un arī mēs, žurnāla BILANCE redakcija, aicinām atjaunot abonementu 2026. gadam. Ja vēl neesat lasītāju lokā, atgādinām, ka žurnāls adresēts ne tikai grāmatvedības un finanšu speciālistiem, bet ikvienam, kas interesējas par uzņēmējdarbībai svarīgām aktualitātēm un praktiskiem risinājumiem. BILANCE iznāk kopš 2000. gada un jau 26. gadu būsim uzticams atbalsts gan profesionāļiem, gan tiem, kas tādi vēlas būt, palīdzot orientēties grāmatvedības, nodokļu un citos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos. Jaunajiem klientiem: ja vēl neesat abonentu lokā, abonējot drukāto žurnālu visam 2026. gadam, decembra Bilanci saņemsiet dāvānā! 1. BILANCI lasiet arī internetā! Jā, esam pieredzes bagāti un vienlaikus sekojam līdzi laikam - drukātā žurnāla BILANCE raksti ir lasāmi arī internetā - portālā BilancePLZ, bet, ja vēlaties žurnālu pašķirstīt digitāli - to var meklēt e-žurnālu arhīvā, kur lasāmi VISI drukātās BILANCES numuri e-žurnāla formātā - sākot no 2000. gada 1. numura!

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu “Nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā", kurā skaidro par kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas VID nodokļu maksātāju reģistrā un informē par VID iesniedzamajiem dokumentiem. Struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus Latvijas Republikas teritorijas teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Normatīvais akts, kas jāievēro, ir Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr.537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību,...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā pasludināja nozīmīgu spriedumu lietā C-433/24 (Galerie Karsten Greve pret Ministère de l’Économie, des Finances et de la Souveraineté industrielle et numérique), kas skar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mākslas darbu tirdzniecībā. Tiesa sniedza interpretāciju Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - PVN direktīva), precizējot īpašā peļņas daļas režīma (margin scheme) piemērošanas nosacījumus. Nodokļu neitralitāte un dubultās uzlikšanas novēršana Peļņas daļas režīms, kas paredzēts lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, ir īpašs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīms, kura mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas un konkurences izkropļojumiem starp nodokļa maksātājiem. Šis režīms ir atkāpe no vispārējā PVN režīma, tāpēc tā piemērošanas gadījumi parasti jāinterpretē šauri. Saskaņā ar PVN direktīvas 316. panta 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, piešķir tiesības izvēlēties piemērot peļņas daļas režīmu mākslas darbu piegādēm, ko tiem piegādājuši...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 25. novembrī plānots izskatīt strīdīgo likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, tāpēc Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atgādina, ka līdz šim diskusijā ir aizmirsts galvenais – ietekme uz sabiedrību kopumā. Diskusija par virsstundu piemaksu apmēra samazināšanu parasti pretnostata darba devējus un darba ņēmējus, uzskata LBAS. Darba devēji cenšas pārliecināt sabiedrību, ka virsstundu piemaksu mazināšana padarītu Latvijas biznesa vidi konkurētspējīgu, maldinot sabiedrību, ka pārmaiņas skars nelielu sabiedrības daļu. Turklāt tiek solīts, ka no piemaksas zaudētos ienākumus ar uzviju to kompensēs darba samaksas pieaugums. Arodbiedrības vairākkārt uzsvērušas, ka virsstundu piemaksa jāvērtē eiro izteiksmē nevis procentos, kā arī dzīves dārdzības līmenī. Latvijas darbaspēka izmaksas noteikti nav iemesls kādēļ Latvijā uzņēmēji nespēj konkurēt ar citām valstīm, kur darbaspēks izmaksā krietni vairāk. Jāsecina, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Turklāt arodbiedrība gadu no gada dažādu politikas plānošanas dokumentu apspriešanā ir norādījušas uz...

Eiropas Savienības (ES) Padome 20. novembrī apstiprināja atjauninātus ES nolīgumus par sadarbību un pārredzamību nodokļu jomā ar piecām trešām valstīm – Šveici, Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno. Atjauninātie nolīgumi atspoguļo jaunos ESAO izstrādātos starptautiskos standartus šajā jomā. Tie paplašina finanšu konta informācijas automātisko apmaiņu starp ES un šīm valstīm, tajā iekļaujot elektroniskās naudas produktus un digitālās valūtas. Jaunākie grozījumi: iekļauj elektroniskās naudas produktus un digitālās valūtas (piemēram, centrālo banku digitālās valūtas); stiprina pienācīgas pārbaudes un ziņošanas prasības, lai atvieglotu informācijas izmantošanu nodokļu administrācijām un samazinātu slogu finanšu iestādēm. Nolīgums ar Šveici, piemēram, ir papildināts ar noteikumiem par savstarpēju palīdzību prasījumu atgūšanā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kā arī ar apņemšanos izpētīt savstarpēju palīdzību citu nodokļu prasījumu atgūšanā. Jaunie protokoli arī izveido jaunu satvaru partneru sadarbībai attiecībā uz to, kā novērst krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Turklāt tie pastiprina pienācīgas pārbaudes un ziņošanas prasības, ļaujot nodokļu administrācijām ar...