JAUNUMI

Latvijas Republikas Senāts ir pieņēmis spriedumu, kas ievieš skaidrību par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu bērnu sporta nodarbībām, ko organizē sabiedriskā labuma organizācijas. Tiesa secinājusi, ka maksa par bērnu un jauniešu tenisa treniņiem nav automātiski atbrīvojama no PVN maksāšanas ar pamatojumu, ka tā veicina "bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību".Strīds izcēlās starp biedrību „VL tenisa skola” un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). VID veica datu atbilstības pārbaudi par 2018., 2019. un 2020. gadu, secinot, ka biedrība ir ilgstoši un par maksu organizējusi tenisa nodarbības bērniem un jauniešiem. Tā kā organizācijas ieņēmumi pārsniedza likumā noteikto slieksni, VID uzskatīja, ka biedrībai bija jāreģistrējas kā PVN maksātājai un jānomaksā valsts budžetā aprēķinātais nodoklis un nokavējuma nauda.Biedrība, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, šim lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā. Tā argumentēja, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu tai pienākas atbrīvojums no PVN, jo tās sniegtie pakalpojumi bērniem atbilst bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem.Sākotnēji Administratīvā apgabaltiesa...

Valsts sekretāru sanāksmē 6. augustā plānots izskatīt Satiksmes ministrijas rosināto likumprojektu "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (26-TA-694), kas paredz no 2027. gada 1. janvāra atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) abonētās preses izdevumu piegādi, kas ietilpst universālā pasta pakalpojuma (UPP) tvērumā. Šī iniciatīva ir integrēta 2027. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē, transformējot līdzšinējo fragmentēto pieeju valstiski vienotā un Eiropas Savienības tiesību aktiem atbilstošā modelī.Līdz šim atbrīvojums no PVN vēsturiski tika attiecināts tikai uz tā dēvēto UPP "minimumu" – vēstuļu korespondenci līdz 2 kg un pasta pakām līdz 10 kg. Lai gan abonētā prese pēc savas būtības ir pakalpojums ar "vispārēju tautsaimniecisku nozīmi", tās piegāde nodokļu ziņā tika traktēta kā izņēmums.Līdz 2022. gada beigām darbojās pagaidu regulējums, kas zaudēja spēku 2023. gada 1. janvārī. Rezultātā laika posmā no 2023. līdz 2026. gadam izveidojās tiesiska neatbilstība – nozare darbojās pārejas fāzē, kurā nodokļu sistēma vairs nebija sinhronizēta ar faktisko pasta pakalpojumu regulējuma statusu....

Digitālā transformācija ir fundamentāli mainījusi uzņēmējdarbības modeļus, ļaujot uzņēmumus dibināt un vadīt no jebkuras vietas pasaulē, neatkarīgi no fiziskās atrašanās vietas. Šajā globālajā sacensībā par ārvalstu investoriem, digitālajiem nomadiem un augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem Latvija gatavojas pilnveidot savu līdz šim nepietiekami novērtēto instrumentu – ārzemnieka eID karti. Plāns detalizēti aprakstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ārzemnieka eID kartes attīstību kā attālinātas uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes instrumentu.Globālā konkurence un Latvijas potenciālsPēdējā desmitgadē Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir strauji pieaugusi konkurence par ekonomiski aktīviem ārvalstniekiem. Valstis izmanto digitālo identitāti kā mērķtiecīgu ekonomikas attīstības instrumentu, lai piesaistītu investīcijas un palielinātu eksportu, nenoslogojot valsts fizisko infrastruktūru.Latvijai šis instruments – ārzemnieka eID karte – jau eksistē, taču līdz šim tas nav ticis mērķtiecīgi izmantots kā biznesa piesaistes rīks. Līdz 2026. gada sākumam Latvijā izsniegtas tikai aptuveni 6000 šādas kartes, no kurām vien niecīga daļa – 339 personas – to saņēmušas ar mērķi dibināt uzņēmumus vai...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2026. gada 11. maija lēmumā lietā Nr. SKC-192/2026 ir sniedzis komerctiesībām un biznesa videi nozīmīgas atziņas. Strīds, kas aizsākās kā asa cīņa par varu kādā uzņēmumā, sniedz atbildes uz jautājumiem - vai valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi var celt prasību tiesā, ja otrs valdes loceklis (ar tādām pašām tiesībām) tam kategoriski iebilst? Vai no amata atsauktam valdes loceklim ir tiesības apstrīdēt dalībnieku sapulces lēmumu par viņa atlaišanu, izmantojot reiderisma novēršanai paredzēto speciālo tiesvedības kārtību? Korporatīvais konflikts mātes un meitas sabiedrībāStrīda sakne meklējama SIA „firma C” dalībnieku sastāvā. Tajā 70% pieder SIA „firma B”, bet pa 15% – SIA „AG Holding” un kādam . Savukārt SIA „firma B” uz pusēm (katram 50% pamatkapitāla) pieder diviem biznesa partneriem – un , kuri abi ir arī šīs sabiedrības valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.Konflikts eskalējās, kad , nesaskaņojot to ar , pieprasīja sasaukt SIA „firma C” dalībnieku...

Līdz ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta likumu, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī, un tam pakārtoto noteikumu projektu "Valsts ieņēmumu dienesta valsts informāciju sistēmu noteikumi" (25-TA-1246), kas apstiprināts Ministru kabineta (MK) 28. jūlija sēdē, Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk vērienīgu sistēmu konsolidāciju un tiesiskā ietvara unifikāciju. Šī reforma būs stratēģiska pāreja uz sistēmisku datu apstrādi, kas aizstās līdzšinējo sadrumstaloto regulējumu un definēs skaidru datu pārvaldības loģiku nākamajam plānošanas ciklam, izriet no Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projekta anotācijas.VID reorganizācija un tiesiskā ietvara unifikācijaVID reorganizācijas mērķis ir radīt efektīvu, uz datiem balstītu un caurskatāmu nodokļu administrāciju. Jaunais noteikumu projekts kalpos kā vienots tiesiskais pamats visām VID pārziņā esošajām 11 informācijas sistēmām, aizstājot līdzšinējos specifiskos Ministru kabineta noteikumus (piemēram, MK 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi").Šī reforma iezīmē paradigmas maiņu no "minimālo prasību" nodrošināšanas uz koncentrētu, mērķorientētu pieeju datu apstrādei, kurā katras sistēmas funkcionālā jauda un...

Latvijas Republikas Senāts 1. jūlijā pieņēma rīcības sēdes lēmumu lietā SKA-470/2026, kurā skaidrots par importēto preču klasificēšanu atbilstoši Kombinētajai nomenklatūrai (KN) un ar to saistītajām sekām sankciju piemērošanā. Lēmums svarīgs uzņēmējiem, grāmatvežiem un muitas jomas speciālistiem, jo atgādina par riskiem, kas rodas, neprecīzi deklarējot preces un to komplektācijas līmeni.Lietas būtībaStrīds izcēlās starp SIA „AVERTO” un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par no Baltkrievijas importētu preču klasifikāciju. Uzņēmums vēlējās piemērot muitas procedūru "laišana brīvā apgrozībā", deklarējot preces kā saliekamās būvkonstrukcijas (siltumnīcas) ar vienu KN kodu un polikarbonāta loksnes ar citu.VID veica pārbaudi un konstatēja, ka preces ir jāpārklasificē. VID atzina, ka uzņēmums faktiski ieved nevis gatavas siltumnīcas, bet gan atsevišķus to komplektējošos elementus: siltumnīcu karkasus un vēdlodziņus no cinkota tērauda (KN 73. nodaļa), kā arī polikarbonāta loksnes.Šādai preču pārklasificēšanai bija ievērojamas tiesiskās sekas. VID konstatēja, ka KN 73. nodaļā norādītās tērauda preces (karkasus un vēdlodziņus) ir aizliegts importēt Eiropas Savienībā, ja to izcelsme ir...

Saeima 23. jūlijā nodeva skatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā grozījumus likumā, kas paredz piešķirt personas kodu ārzemniekiem, kuri pieprasa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā paredz paplašināt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību kompetenci saistībā ar trešo valstu pilsoņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā gadījumos, ja tiek pieprasīta vīza ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā 2025. gada decembrī Ministru kabineta sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, kurā Iekšlietu ministrijai tika uzdots izvērtēt iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu unikāla identifikatora piešķiršanu visiem trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā.Vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību izsniedz gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), gan pārstāvniecības.Patlaban ziņas par personām, kuras pieprasa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā, tiek reģistrētas Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā (NVIS), bet šīm personām netiek piešķirts Latvijas personas kods, līdz ar to dati netiek iekļauti Fizisko personu reģistrā.Vairākas valsts pārvaldes iestādes,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 23. jūlijā skatīšanai nodeva plašus grozījumus Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likumā. Kā norāda Ekonomikas ministrija (EM), likumprojekta mērķis ir pārņemt jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/2853 (2024. gada 23. oktobris) par atbildību par defektīviem produktiem un Padomes Direktīvas 85/374/EEK atcelšanu, ieviešot mūsdienu digitālajam laikmetam un aprites ekonomikai atbilstošus noteikumus. Jaunie grozījumi nodrošinās to, ka cietušajām personām būs iespēja efektīvi saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi prece vai pakalpojums ar trūkumiem.Programmatūra kļūst par "preci"Lai atspoguļotu mūsdienu digitālo laikmetu, termina "prece" definīcijā turpmāk tiks iekļauta arī programmatūra un digitālās izgatavošanas datnes. Programmatūra tiks uzskatīta par preci neatkarīgi no tās piegādes veida – vai tā atrodas viedierīcē, mākonī, vai tiek nodrošināta kā pakalpojums (SaaS). Tas ļaus piemērot atbildību neatkarīgi no vainas. Tomēr izņēmums būs digitālo datņu saturs (piemēram, e-grāmatas un mediju datnes), programmatūras pirmkods, kā arī brīvi pieejama un nekomerciāli piegādāta atvērtā pirmkoda programmatūra,...

Saeima 23. jūlijā pieņēma grozījumus Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, kas stratēģiskas nozīmes preču uzņēmumiem atvieglos licencēšanas procesu. Izmaiņu mērķis ir padarīt licencēšanas procesu ātrāku, pārredzamāku un uzņēmējiem administratīvi vienkāršāku, samazinot gan licences saņemšanai nepieciešamo laiku, gan iesniedzamo dokumentu apjomu. Grozījumi likumā paredz Latvijas izcelsmes kapitāla komersantus licencēt divu mēnešu laikā, kā arī optimizēt pārbaudāmo personu loku, atsakoties no prasības veikt pārbaudes attiecībā uz mazākuma kapitāldaļu īpašniekiem, kuru līdzdalība komersantā nepārsniedz 10%.Likumā precizēti gadījumi, kuros stratēģiskas nozīmes preču izmantošanai licence nebūs nepieciešama, ja tās tiek izmantotas normatīvajos aktos noteikto valsts aizsardzības pienākumu izpildei.Tāpat tiks mazināts administratīvais slogs, atceļot prasību Latvijas pilsoņiem iesniegt ārstu izziņas par veselības stāvokli, jo nepieciešamā informācija valsts drošības iestādēm būs pieejama valsts informācijas sistēmās.Vienlaikus grozījumi paredz elastīgākas darbaspēka piesaistes iespējas - darbā ar stratēģiskas nozīmes precēm, kas nav saistītas ar ieročiem, munīciju un sprāgstvielām, turpmāk varēs iesaistīt darbiniekus no 18 gadu vecuma.Vienkāršos arī lēmumu pieņemšanu par speciālo atļauju...

Saeima 23. jūlijā nodevusi izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kuru mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa sistēmu ar Eiropas Savienības (ES) prasībām. Ja izmaiņas netiks pieņemtas, esošais regulējums tiks uzskatīts par neatļautu valsts atbalstu, kas uzņēmējiem būs jāatmaksā valstij.Tonnāžas nodokļa shēma Latvijā tika ieviesta 2002. gadā, vēl pirms valsts iestāšanās ES, un tā kvalificējas kā valsts atbalsts. Eiropas Komisija (EK) ir informējusi Latvijas iestādes, ka pašreizējā atbalsta shēma vairs nav saderīga ar ES iekšējo tirgu. Ja nepieciešamie grozījumi netiktu veikti līdz 2027. gada 1. janvārim, spēkā esošais regulējums kļūtu par neatļautu valsts atbalstu. Šādā gadījumā atbalsta summa būtu jāatgūst no tonnāžas nodokļa maksātājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pēc SM sarunām ar EK ir panākta vienošanās, ka pēc grozījumu veikšanas Latvijas tonnāžas nodokļa shēma varēs turpināt darboties līdz 2031. gada 31. decembrim.Celsies nodokļa likmes un mainīsies aprēķina kārtībaViens no galvenajiem EK iebildumiem saistīts...

Latvijā darba samaksa turpina noturīgi augt, un 2025. gadā vidējā bruto alga sasniedza 1815 eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vienlaikus atalgojuma atšķirības starp privāto un sabiedrisko sektoru ir praktiski izzudušas – 2025. gadā vidējā alga sabiedriskajā sektorā bija 1863 eiro, bet privātajā – 1800 eiro, secināts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "PAR DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA PROGNOZĒM LĪDZ 2040. GADAM"Tomēr saglabājas arī ļoti krasas atšķirības starp dažādām tautsaimniecības nozarēm, kur augstākais atalgojums ir finanšu un apdrošināšanas jomā (3077 eiro), bet zemākais – izmitināšanā un ēdināšanā (1190 eiro). Mērķa scenārijs paredz, ka, ekonomikai attīstoties, līdz 2035. gadam vidējā bruto darba alga valstī varētu sasniegt vismaz 3200 eiro.Produktivitātes attīstība pēdējos gados bijusi mērena un svārstīga. Laikā no 2022. līdz 2024. gadam tā pieauga vidēji tikai par 0,1% gadā, bet 2025. gadā uzrādīja straujāku kāpumu par 2,7%. Lai gan Latvijas produktivitāte pakāpeniski pietuvojas Eiropas Savienības vidējam līmenim (2025. gadā tā...

Saeimas 23. jūlijā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem atcēla patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu, vienlaikus nosakot stingras prasības patēriņa kredītu reklāmu saturam un izvietošanai. Grozījumi izstrādāti, lai salāgotu Latvijas un Eiropas tiesību aktus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu pakalpojumu sniedzējiem.2023. gada 18. oktobrī tika pieņemta Kreditēšanas direktīva, kas aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem. Cita starpā jaunā Kreditēšanas direktīva nosaka arī prasības patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šīs prasības bija nepieciešams iestrādāt nacionālajā regulējumā, teikts likumprojekta anotācijā.Līdz šim Latvijā bija atļauts reklamēt kredīta produktus saimnieciskās darbības veicējiem, savukārt patēriņa kredītu, tostarp kredītkaršu, reklāma privātpersonām bija aizliegta. Citās Eiropas valstīs šāds aizliegums nepastāv, tāpēc Latvijā regulējums ir stingrāks nekā citviet.Savulaik šādam ierobežojumam bija skaidrs mērķis - veicināt atbildīgu aizņemšanos. Tomēr ekonomiskā vide un sabiedrības finanšu pratība esot mainījusies, vienlaikus tiek ieviesti vairāki mehānismi, kas stiprina kredītņēmēju aizsardzību. Izmaiņas tuvina Latvijas regulējumu Eiropas praksei, vienlaikus saglabājot augstu patērētāju aizsardzības...

Lai veicinātu godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem, Saeima 23. jūlijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Ar tiem iecerēts ierobežot ekonomiski spēcīgāku tirgus dalībnieku iespējas izmantot savu pārākumu.Grozījumus izstrādājusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un to mērķis ir panākt skaidrus un godīgus noteikumus abām pusēm, īpaši aizsargājot vietējos ražotājus situācijās, kur viņu iespējas ietekmēt sadarbības nosacījumus ir ierobežotas.Grozījumi precizē aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteiks, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.Tāpat grozījumi ievieš skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Izmaiņas arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.Izmaiņas ieviestas...

Lai veicinātu atbildību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un aizsardzību, Saeima 23. jūlijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, ar kuriem paaugstina administratīvos sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem.Kā anotācijā atzīmē likumprojekta autori, valsts valodas statuss uzliek pienākumu ievērot noteikumus, kas regulē tās lietojumu, īpaši situācijās, kur skartas sabiedrības intereses. Ikvienam jāapzinās sava personīgā atbildība par šo noteikumu ievērošanu – tā nav tikai individuāla izvēle, bet gan pienākums, kas visiem valsts iedzīvotājiem nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, pakalpojumiem un likumiem.Anotācijā norādīts arī uz pašreizējiem ģeopolitiskajiem riskiem, kad pastāv ārēji mēģinājumi ietekmēt un mazināt valsts valodas lomu un nozīmīgumu. Šādos apstākļos nepieciešama pastiprināta valsts valodas lietojuma aizsardzība.Ar grozījumiem tiek paaugstināti administratīvie naudas sodi par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem, tostarp par valsts valodas normu neievērošanu atklātā informācijā, nosaukumu neveidošanu un nelietošanu valsts valodā, valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu un valsts valodas...

Reaģējot uz Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) publiskoto statistiku par zvērinātu revidentu nozares nesamērīgi augsto 22% rentabilitāti un lobēšanu pret mazo uzņēmumu atbrīvošanu no obligātajiem auditiem, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) ir nosūtījusi 7 dienu ultimātu LTA prezidentam Henrikam Danusēvičam, pieprasot atsaukt publiskotos datus un draudot ar tiesvedību par "profesijas reputācijas aizskaršanu", informē LTA. Strīds radies, jo LZRA viedoklis ir, ka mazākiem uzņēmumiem, iespējams, varētu atvieglot noteiktas ziņošanas prasības, nevis vispār atcelt finanšu pārskatu revīzijas.Atbildot uz ultimātu, LTA ir iesniegusi jaunu oficiālu iesniegumu Konkurences padomei , pieprasot uzsākt padziļinātu tirgus izpēti par koordinētu cenu uzturēšanu un iespējamu pārkāpuma recidīvu nozarē (iesnieguma teksts).LTA prezidents norāda, ka dati ir tieši aprēķināti no Uzņēmumu reģistra un Lursoft finanšu rādītājiem – revidentu nozares tīrās peļņas rentabilitāte Latvijā tiešām ir virs 20%, kamēr parastajā komercpakalpojumu tirgū un ikdienas grāmatvedībā tā asā brīvā tirgus konkurencē ir vien 5% līdz 7%. Revidentu milzīgā peļņa pastāv tikai tāpēc, ka viņus sargā...