JAUNUMI

Finanšu ministrija ir sagatavojusi vērienīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuru mērķis ir gan pilnveidot tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu ekonomiskajai situācijai, gan mazināt ēnu ekonomiku un administratīvo slogu. Izmaiņas skars plašu loku nodokļu maksātāju – no algotiem darbiniekiem līdz būvniecības nozares uzņēmējiem. Patlaban likumprojekta sabiedriskā apspriešana ir noslēgusies un paredzams, ka to varētu skatīt valdībā.Jauni pienākumi un riski darba devējiemDarba devējiem, it īpaši būvniecības nozarē, jāņem vērā jauns solidārās atbildības mehānisms. Ja būvuzņēmējs (galvenais būvnieks) izmaksā darba samaksu apakšuzņēmēja darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 75.2 pantu, uz šo būvuzņēmēju tiek attiecināti visi darba devēja pienākumi, tostarp algas nodokļa ieturēšana un iemaksa budžetā. Šādā gadījumā apakšuzņēmējs tiek atbrīvots no attiecīgā nodokļa maksāšanas pienākuma par konkrēto periodu, bet būvuzņēmējs iegūst regresa prasību pret tiešo darba devēju.Tāpat darba devējiem, kas ir arī uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas, jāpievērš uzmanība pretizvairīšanās normai paziņotajā saimnieciskajā darbībā. Ja uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks slēdz darījumu ar savu uzņēmumu...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 29. aprīlī pirms virzīšanas trešajā lasījumā neatbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikumu, kas paredzēja ļaut pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 250 000 eiro vērtībā.Valsts drošības dienests (VDD) paudis viedokli, ka šādas izmaiņas radītu drošības un resursu riskus.Ekonomikas ministra priekšlikums paredzēja, ka ārzemniekam būtu tiesības pieprasīt TUA izsniegšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķilē, Saulkrastos, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novados, vai arī Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastos būtu iegādājies īpašumu, kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām iegādājies ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība būtu vismaz 250 000 eiro.Komisija atbalstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumu, ka ilgtermiņa vīzas izsniegšanu atteiks, ja ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā...

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas ekonomisko attīstību”, ko 28. aprīlī atbalstīja valdība, secināts, ka tautsaimniecības izaugsmei kā galvenās prioritātes izvirzāmas uzņēmumu mērogošana, produktivitāte un kapitāla pieejamība, kā arī birokrātijas samazināšana. Turpmākajos gados ekonomikas izaugsmei jābūt prioritātei, lai nodrošinātu finansējumu tādām nozarēm kā aizsardzība, veselība un izglītība.2026. gada ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību ir trešais šāds EM sagatavotais dokuments. Tā pamatā ir padziļināts makroekonomiskās situācijas novērtējums un sagaidāmā rīcība prioritārajos ekonomikas politikas virzienos. Ziņojuma mērķis ir piedāvāt alternatīvas un risinājumus izaugsmes sasniegšanai. Par ziņojumā iezīmētajiem politikas virzieniem maijā plānotas Saeimas debates.Ziņojumā norādīts, ka Latvijas izaugsmes pamatā ir ne tikai jaunu uzņēmumu rašanās, bet arī esošo uzņēmumu spēja augt lielākiem, produktīvākiem un eksportspējīgākiem. Tāpēc atbalsta politika diferencējama atbilstoši uzņēmumu attīstības stadijai - maziem uzņēmumiem prioritāri nepieciešama administratīvā sloga mazināšana, savukārt lielajiem - instrumenti straujākai izaugsmei.Uzņēmumu datu analīze pierāda - produktivitātes pieaugumu Latvijā nosaka neliels skaits uzņēmumu - aptuveni 2,7% uzņēmumu rada...

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā. Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 88% no kopējā valsts parāda - veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un...

Lai gan brīvprātīgais darbs Latvijā ir būtisks sabiedrības dzinējspēks un sniedz miljonos mērāmu ekonomisko pienesumu, iedzīvotāju aktivitāte pēdējos gados ir sarukusi, secināts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Brīvprātīgais darbs Latvijā". Gatavojoties 2026. gadam, kas izsludināts par Starptautisko brīvprātīgo gadu, Latvija plāno ieviest jaunu digitālo sistēmu un stiprināt šīs jomas prestižu.Iesaiste Latvijā – divreiz zemāka nekā vidēji EiropāSaskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvijā iesaiste formālajā brīvprātīgajā darbā joprojām ir zema – 2022. gadā tajā piedalījās tikai 6,2% iedzīvotāju, kamēr Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 12,3%. Salīdzinājumam, Nīderlandē brīvprātīgajā darbā iesaistās pat 36% iedzīvotāju.Pētījumi liecina par satraucošu tendenci: ja 2018. gadā brīvprātīgo darbu veica 29% iedzīvotāju, tad 2025. gadā šis rādītājs nokritās līdz 8%. Aktivitātes kritumu būtiski ietekmēja arī COVID-19 pandēmija, kas ierobežoja klātienes kontaktus un organizāciju spēju piesaistīt palīgus. Visaktīvāk brīvprātīgajā darbā iesaistās jaunieši (18%), savukārt senioriem tā ir būtiska iespēja aktīvai novecošanai un vientulības mazināšanai.Kā lielākos šķēršļus jomas attīstībai eksperti min sabiedrības informētības...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana preču piegādēm Latvijā ir atkarīga no vairākiem faktoriem: kas ir pircējs, kur prece paliek un kāds ir darījuma apjoms. Gan uzņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem jāņem vērā, ka Latvijā patlaban tiek piemērotas trīs galvenās likmes:standarta likme 21% – piemēro lielākajai daļai preču un pakalpojumu;samazinātā likme 12% – piemēro zālēm, medicīnas ierīcēm, specializētai pārtikai zīdaiņiem, mācību literatūrai un periodiskajiem izdevumiem;īpaši samazinātā likme 5% – piemēro Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem;0% likme – piemēro eksportam un preču piegādēm ES ietvaros (ievērojot nosacījumus).Jāņem vērā, ka no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam tiek ieviesta samazinātā 12% likme šādiem produktiem:maize (visu veidu);piens (svaigs, pasterizēts, sterilizēts – izņemot UHT);svaiga vai atdzesēta mājputnu gaļa;svaigas mājputnu olas.Lai palīdzētu uzņēmējiem un grāmatvežiem orientēties PVN piemērošanas jautājumos, 29. maijā no plkst. 14.00 norisināsies BILANCES AKADĒMIJAS rīkotais e-seminārs, kas veltīts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai preču un pakalpojumu piegādēs un iegādēs. Semināru vadīs Edgars Bisenieks,...

Senāta administratīvo lietu departamenta 09.07.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670004025, SKA603/2025Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par valsts zinātniskā institūta zinātniskās padomes lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu daļā, ar kuru viņš tika atcelts no zinātniskā asistenta amata.Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu tika atteikts pieņemt pieteikumu, norādot, ka strīds nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, jo tas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.Pieteicējs par šo lēmumu iesniedza blakus sūdzību Senātā.Senāts atteica izskatīt blakussūdzību kā acīmredzami nepamatotu.Zinātniskās darbības likuma 23. panta otrās daļas 3. un 4. punkts noteic, ka zinātniskās padomes kompetencē ietilpst personu ievēlēšana akadēmiskajos amatos un jautājuma ierosināšana par zinātniskā asistenta atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām. Atbilstoši šā likuma 26. panta otrajai daļai personas akadēmiskajos amatos, arī zinātniskā asistenta amatā, ievēlē atklāta konkursa rezultātā. Savukārt 26. panta ceturtā daļa noteic, ka akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar zinātnisko institūciju.Nodarbinātības attiecības ar zinātnisko asistentu tiek nodibinātas uz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka, veicot darījumus tiešsaistes platformās, vispārīgā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam ir pienākums izrakstīt nodokļa rēķinu par: jebkurām veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem; saņemto avansu, izņemot avansu par preču piegādi ES teritorijā; tālpārdošanas darījumiem:ja ir reģistrējies savienības režīma (turpmāk – OSS režīms) izmantošanai – nodokļa rēķins nav obligāts;ja neizmanto OSS režīmu, nodokļa rēķins ir jāizraksta. Ir pieļaujams, ka nodokļa rēķinu pārdevēja vārdā izraksta trešā persona, piemēram, tiešsaistes platforma.Ja preču pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, ir persona, kas nav nodokļa maksātājs, vai ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, tad nodokļa rēķinu izrakstīt nav obligāti, bet ir jāizraksta pēc šo personu pieprasījuma.Nodokļa rēķins ir dokuments papīra vai elektroniskā formā, kurā ir Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 125. pantā minētie rekvizīti un informācija.PVN likuma 126. pantā ir vienkāršotā nodokļa rēķinā iekļaujamie rekvizīti un informācija – to var izrakstīt par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 150 eiro.Gadījumos, ja nodokļa rēķinu...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE maija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Vai procesi ir sakārtoti?Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā. Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? INTERVIJAIkars Kubliņš: Kā mākslīgais intelekts maina grāmatvedību un finanšu pārvaldībuMākslīgais intelekts (MI) finanšu pārvaldībā ir praktisks instruments, kas pakāpeniski maina uzņēmumu ikdienu. Īpaši tas attiecas uz organizācijām ar lieliem datu apjomiem, kuros efektīva informācijas apstrāde un interpretācija kļūst par konkurētspējas jautājumu. Par to, ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē vienā no Latvijas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, saruna ar Māri Būmani, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) finanšu vadības direktoru.GRĀMATVEDĪBAInese Helmane: Kā darbā ar dokumentiem izmantot...

Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā.Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? Raksta autore juriste norāda, ka ne likums, ne prakse nenosauc summu vai procentuālo apmēru, kura ietvaros ir vai nav pieļaujami aritmētisko kļūdu labojumi.Tāpat īpaša vērība jāpievērš tiem iepirkumiem, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju risinājumu iegādi. IT darījumi ir komplicēti, un to izpildi lielā mērā kontrolē ražotājs, brīdina zvērināta advokāte. Piegādātājs šajā struktūrā ir partneris, taču ar ierobežotām iespējām ietekmēt darījuma noteikumus. Slēdzot šādu darījumu ir jāiepazīstas ar visiem — gan piegādātāja, gan ražotāja noteikumiem. Ja piegādātājs nesniedz informāciju par visām ar produktu saistītām detaļām, ir jāmeklē atbildes ražotāja...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina noraidīt priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz noteiktām ārzemnieku grupām liegt tiesības strādāt kā pašnodarbinātām personām, norādot uz būtiskiem riskiem Latvijas investīciju videi, konkurētspējai un darbaspēka piesaistei.FICIL vērtējumā piedāvātie grozījumi neskaidri nošķir personas, kuras Latvijā uzturas un strādā likumīgi, no tām, kas pārkāpj uzturēšanās vai nodarbinātības nosacījumus. Padomes ieskatā likumīgs darbs civiltiesiski pieļaujamās formās nevar tikt pielīdzināts nelegālai nodarbinātībai tikai izmantotā sadarbības modeļa dēļ.Investori norāda, ka priekšlikumi paredz vispārēju aizliegumu bez individuāla izvērtējuma par personas faktisko situāciju, studiju statusu, nodokļu nomaksu vai nodarbinātības raksturu. FICIL uzsver, ka šāda pieeja neatbilst mūsdienu darba tirgus realitātei, kur plaši tiek izmantoti elastīgi darba un sadarbības modeļi, tostarp projektu darbs, digitālie un konsultāciju pakalpojumi.Tāpat FICIL brīdina, ka iecerētās izmaiņas varētu kropļot tirgu, palielināt administratīvo slogu un nepamatoti ierobežot uzņēmumu iespējas organizēt savu darbību, īpaši inovāciju, informācijas tehnoloģiju, finanšu tehnoloģiju un radošo industriju nozarēs.Padomes ieskatā ārvalstu investori, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem,...

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2. pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%, informē Finanšu ministrija.Vienlaikus nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr VSAOI iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro...

Tādi apzīmējumi produktiem kā “videi draudzīgs”, “zaļš”, “ekoloģisks” vai “ilgtspējīgs” bieži vien nav pietiekami skaidri vai pamatoti. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka vides un ilgtspējas norādēm jābūt precīzām, saprotamām un balstītām uz pārbaudāmiem pierādījumiem.No 27. septembra stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuri pieņemti pirms gada, 2025. gada 30. aprīlī. Tie ievieš stingrākas prasības zaļo norāžu, ilgtspējas marķējumu un ar vidi saistītu apgalvojumu izmantošanai komercpraksē. Likuma grozījumu mērķis ir mazināt maldinošu informāciju, stiprināt patērētāju uzticēšanos un nodrošināt godīgu konkurenci.Jaunie noteikumi paredz, ka:vides apgalvojumiem jābūt konkrētiem un attiecināmiem uz noteiktu produkta vai pakalpojuma aspektu, nevis vispārīgiem;tiem jābalstās uz ticamiem datiem, piemēram, testiem, dzīves cikla analīzi vai neatkarīgu izvērtējumu;aizliegto prakšu saraksts papildināts ar konkrētām praksēm, kas maldina patērētāju;ilgtspējas marķējumi būs pieļaujami tikai tad, ja tie balstīti uz neatkarīgu sertifikāciju un skaidriem, publiski pieejamiem kritērijiem.Par uzticamiem tiks uzskatīti, piemēram, atzīti Eiropas Savienības (ES) vai starptautiski ekomarķējumi, savukārt pašizdomāti vai nepārbaudīti marķējumi nebūs...

Mūsdienu finanšu pasaule atrodas uz sliekšņa, kur ierastās sistēmas saskaras ar sarežģītiem un brīžiem grūti izprotamiem jēdzieniem – blokķēdēm, tokeniem un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām. Lai gan šī tēma sākotnēji var šķist pārlieku tehniskas dabas, tās būtība ir fundamentāla. Ja runājam par maksājumu tokenizāciju, tad to visbiežāk saprot ar informācijas pārveidošanu unikālā ciparu un burtu virknējumā jeb tokenos, kas ļauj veikt darījumus, neiekļaujot sensitīvu informāciju, piemēram, kontu numurus vai personas kodus, vai citus sensitīvus datus. Šī nav vienkārši datu šifrēšana, bet gan pilnīgi jauns veids, kā definēt piederību un veikt norēķinus digitālajā laikmetā, skaidro Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs.Kas slēpjas zem aktīvu tokenizācijas maskas?Aktīvu un centrālo banku naudu tokenizācijā process balstās uz blokķēdi jeb sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), kas pēc savas būtības ir izkliedēts datu serveru kopums (centralizēts vai decentralizēts, kas var būt gan publisks, gan slēgts). Tajā dalībnieki veic informācijas ierakstu “ledžerī”, jeb virsgrāmatā, nodrošinot, ka dati ir...

Valsts kancelejā 25. aprīlī iesniegts kartējais grozījums Ministru kabineta (MK) 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām". Tā kā Profesiju klasifikators tiek izmantots darba līgumos, nodokļu administrēšanā un darba tirgus statistikā, Labklājības ministrija regulāri papildina klasifikatorā iekļaujamo profesiju sarakstu. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, kopš 2013. gada 1. jūlija vienlaikus norāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Ministru kabineta noteikumu projekta pielikums paredz veikt būtiskas izmaiņas un papildinājumus esošajā Profesiju klasifikatorā, kas ir aktualizēts 2025. gada 31. janvārī, lai to pielāgotu mūsdienu darba tirgus prasībām, tehnoloģiju attīstībai un izmaiņām nozaru regulējumos.Dokumentā aprakstītas Nacionālo...