JAUNUMI

Sākot ar 2025. gada 4. februāri, Latvijas elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā tiks ieviesti būtiski funkcionālie uzlabojumi, kas atvieglos tarifu kvotu administrēšanu. Jaunie noteikumi sniedz deklarētājiem izvēles iespējas muitas kontroles procesā, ļaujot gaidīt Eiropas Komisijas apstiprinājumu par kvotas piešķiršanu pirms preču izlaišanas brīvā apgrozībā. Šī modernizācija nodrošina automātisku drošības naudas pārrēķinu, kas ievērojami samazina administratīvo slogu, jo uzņēmējiem vairs nebūs jāraksta iesniegumi par iemaksāto līdzekļu atmaksu. Sistēmas vizuālie indikatori un jaunas statusa kolonnas palīdzēs lietotājiem efektīvāk pārraudzīt kvotu apstrādes gaitu reāllaikā.Galvenais jaunums: izvēles brīvība deklarētājamLīdz šim, ja pieteiktā tarifu kvota bija kritiska, deklarētājam bija obligāti jāiemaksā drošības nauda, kas sedz iespējamo muitas nodokļa un PVN parādu. Turpmāk importa deklarācijas noformēšanas brīdī iesniedzējam būs izvēles iespēja:1. Gaidīt EK atbildi par kvotas piešķiršanu un sistēmas automātiski veikto drošības naudas aprēķinu atbilstoši piešķirtajam apjomam.2. Iemaksāt drošības naudu uzreiz, kā tas ticis darīts līdz šim.Mazāk birokrātijas un automātiski aprēķiniViena no lielākajām jaunās sistēmas priekšrocībām ir administratīvā...

Latvijas iedzīvotāju mobilitāte darba tirgū sniedzas tālu aiz valsts robežām, tomēr rezidenta statuss uzliek noteiktus pienākumus pret valsts budžetu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informāciju par to, kādos gadījumos par ārvalstīs nopelnīto ir jāmaksā nodokļi Latvijā un kad pietiek vien ar ienākumu deklarēšanu.Galvenais princips: nodokļi no visas pasaules ienākumiemLatvijas rezidenti vispārējā gadījumā maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) Latvijā par visiem saviem ienākumiem, neatkarīgi no tā, vai tie gūti pašu mājās vai jebkur citur pasaulē. Tomēr pastāv būtiski izņēmumi, kas pasargā strādājošos no dubultas nodokļu aplikšanas.Nodoklis Latvijā NAV jāmaksā no algota darba ienākumiem, ja:• darbs tiek veikts citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija;• šie ienākumi attiecīgajā valstī jau ir aplikti ar IIN vai tam analoģisku nodokli.Svarīgi atzīmēt, ka šis atvieglojums neattiecas uz personām, kas strādā uz starptautisko pārvadājumu kuģiem, izīrēto personālu vai ienākumiem, kas nav algots darbs, piemēram, dividendēm vai pensijām.Deklarācijas iesniegšana: kuram tas...

Sociālie uzņēmumi Latvijā varētu iegūt jaunas iespējas peļņas sadalei. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 4. februārī otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas noteiktos gadījumos ļautu sociālajiem uzņēmumiem sadalīt līdz 50 % no pārskata gada peļņas. Izmaiņas paredz saglabāt sociālo misiju kā galveno prioritāti, vienlaikus dodot sociālajiem uzņēmumiem instrumentus finanšu ilgtspējas un investīciju piesaistes uzlabošanai. Komisijas sēdē piedalījās Labklājības ministrijas (LM), Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, kā arī sociālās uzņēmējdarbības nozares organizācijas un paši uzņēmēji, diskutējot par iecerēto izmaiņu ietekmi uz sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā.LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis informēja, ka 2025. gada beigās sociālā uzņēmuma statuss bija piešķirts 390 uzņēmumiem, no kuriem aktīvi darbojās 282, savukārt 108 gadījumos statuss atcelts vai atņemts.Prezentācijā deputāti tika iepazīstināti ar sociālo uzņēmumu darbības virzieniem un sociālo ietekmi. Darba integrācijas jomā 2025. gada beigās darbojās 49 sociālie uzņēmumi, kas nodarbina personas ar invaliditāti, bezdarbniekus un citas sociālās atstumtības riskam...

Lasītāji jau būs pamanījuši, ka kopš janvāra mainījies izdevniecības Lietišķās informācijas dienests veidotā ziņu portāla BilancePLZ (www.plz.lv) vizuālais noformējums un rakstu izkārtojums. Tās nav tikai "kosmētikas" dizaina izmaiņas, bet gan vērienīgs portāla atjaunojums, pārejot no vienas satura izvietošanas un pārvaldīšanas digitālās platformas uz citu un veicot vēl būtiskus uzlabojumus. Iespējams, ka tiem, kas tik labi nepārzina IT terminoloģiju, neko neizteiks tādi vārdi kā Wordpress, Laravel, Statamic u. tml., taču, pateicoties vērienīgam Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētam mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšanas projektam, esam nodrošinājuši, ka portāls ir kļuvis ātrāks - gan lietotājiem, atverot rakstus, gan satura veidotājiem, strādājot portāla administrēšanas vidē. Daudzi procesi tagad ir automatizēti, piemēram, iknedēļas vēstkopas "BilancesPLZ Ekspertu ziņojums" izsūtīšana. Modernizējot tīmekļvietni, uzlabojusies tā veiktspēja – jaunā platforma nodrošina daudz ātrāku un vienmērīgu portāla BilancePLZ darbību dažādās ierīcēs: datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, kā arī dažādās pārlūkprogrammās. Savukārt dizains padarījis vietni ne tikai mūsdienīgāku, bet arī intuitīvi draudzīgāku lietotājiem -...

Skaidrība par to, vai pašvaldības kapitālsabiedrības sniegtie pakalpojumi pašvaldībai ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bieži vien ir atkarīga no darījuma tiesiskās būtības un konkrētā pakalpojuma klasifikācijas. Jaunākajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzziņā Nr. P005-17/8.6.1/2912. ir skatīts jautājums par lietus ūdens savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu un tā aplikšanu ar nodokli.Darījuma būtība un deleģētie uzdevumiStrīda pamatā bija situācija, kurā pašvaldības kapitālsabiedrībai ar deleģēšanas līgumu uzdots veikt teritorijas uzkopšanas un ūdenssaimniecības darbus. Uzņēmums vēlējās noskaidrot, vai šajā gadījumā ir piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astotā daļa, kas nosaka, ka publiskas personas vai privātpersonas, pildot deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem.Tomēr VID un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija uzsver: nodokļu piemērošanā noteicošais ir darījuma ekonomiskais saturs un būtība, nevis tikai juridiskā forma.Autonomā funkcija pret deleģētu uzdevumuIzvērtējot situāciju, tika secināts, ka:saskaņā ar Pašvaldību likumu, ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšana ir pašvaldības autonomā funkcija;Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums paredz, ka pašvaldība var pilnvarot komersantu sniegt...

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 16. janvārī lietā Nr. Nr. A420193225 atcēla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu par nodokļu parāda piedziņas uzsākšanu no bijušā valdes locekļa. Galvenais iemesls - VID bija priekšlaicīgi un nepamatoti sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību, lai gan sabiedrībai vēl joprojām piederēja manta, uz kuru piedziņu varēja vērst.Kas bija noticis?VID, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 60. pantau, kas noteic, ka uzsāka procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļa VIS ir tiesīgs tikai tad, ja tiek izpildīti visi likumā noteiktie kritēriji. Tiesa atzina, ka pieteicēja gadījumā nav konstatējama minētā likuma 60. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteikto kritēriju esība, tāpēc noteica pienākumu valdes loceklim atlīdzināt vairāk nekā 140 000 EUR lielu nodokļu parādu. Tiesa konstatēja, ka šādam VID solim nebija likumīga pamata, jo:sabiedrībai joprojām piederēja nekustamais īpašums un vairāki transportlīdzekļi; piedziņas process uz daļu no šīs mantas turpinājās...

Priekšlikumu iesniegšana Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Darba likumā uz otro lasījumu Saeimā noslēdzas 6. februārī, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, aicinot grozījumos saglabāt un stiprināt darbinieku tiesisko aizsardzību, veicināt sociālo partneru spēju veidošanu un palielināt darba koplīgumu skaitu.LBAS atgādina, ka pēc kompromisa panākšanas darba devēji rosinājuši papildu izmaiņas, kas, pēc arodbiedrības domām, būtiski pasliktinātu darbinieku situāciju, tāpēc LBAS iesniegusi Saeimai arī savus uzlabojumu priekšlikumus.Starp tiem ir rosinājums Darba likumā noteikt, ka darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu gadījumā, ja netiek izmaksāta darba samaksa kopumā, nevis tikai darba alga. LBAS skaidro, ka darba samaksa ietver arī piemaksas, prēmijas, pabalstus un atvaļinājuma kompensācijas, kas praksē var veidot nozīmīgu ienākumu daļu.LBAS aicina pilnveidot dīkstāves regulējumu, paredzot, ka atlīdzības samazinājums par dīkstāvi būtu pieļaujams tikai gadījumos, kad dīkstāve radusies no darba devēja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu rezultātā.Vienlaikus...

No 2026. gada 1. janvāra fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, – ir iespēja izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu, proti, vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas periodā.VID atgādina, ka mikrouzņēmumu nodokļa objekts ir mikrouzņēmuma apgrozījums, tas ir – saimnieciskās darbības ieņēmumi, no kuriem netiek atskaitīti izdevumi. Mikrouzņēmuma apgrozījumā ir jāiekļauj arī tā komisijas maksa, ko tiešsaistes platforma (tīmekļvietne/mobilā lietotne) ietur no komersantiem, kas nodarbojas ar pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, par sniegto pakalpojumu.Mikrouzņēmumu nodokļa likme arī 2026. gadā ir 25%.Mikrouzņēmums iesniedz VID deklarāciju tikai par to pārskata ceturksni, kurā ir bijis apgrozījums (arī tad, ja apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos). Mikrouzņēmums iesniedz deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.Ja mikrouzņēmumam konkrētajā ceturksnī nav apgrozījuma, tad deklarāciju nesniedz. Deklarāciju iesniedz VID, izmantojot tikai VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Deklarāciju iesniegšanai sagatavo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2026. gada 26. janvāra uzziņā Nr. P005-17/8.6.1/4569 skaidro par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarēšanas kārtību, ja ar nodokli apliekamo darījumu īpatsvars ir mazāks par 5%.Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – PVN likums) norma pieļauj vienkāršot deklarēšanu, ja apliekamo darījumu īpatsvars nepārsniedz 5%. Tomēr jaunākā VID uzziņa atgādina, ka šīs tiesības nav automātiskas un ir cieši saistītas ar priekšnodokļa uzskaites veidu.Aprakstītājā uzziņas iesniedzēja situācijā uzņēmums "A" nodarbojas ar medicīnas pakalpojumu sniegšanu (PVN neapliekami darījumi). 2025. gadā uzņēmuma apliekamo darījumu īpatsvars bija tikai 1%. Uzņēmums nenodrošina atsevišķu uzskaiti precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti tikai apliekamiem vai tikai neapliekamiem darījumiem.Uzņēmums vēlējās noskaidrot, vai tas drīkst PVN deklarācijā neuzrādīt neapliekamos darījumus (49. rinda) un neuzrādīt neatskaitāmo priekšnodokli (66. rinda), pamatojoties uz PVN likuma 117. panta trešo daļu.Nosacījums par atsevišķu uzskaiti VID skaidro, ka PVN likuma 117. panta trešā daļa tiešām paredz, ka, ja apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka par 5%...

Būt valdes loceklim nav tikai ieraksts CV vai prestižs amats. Tā ir nopietna juridiska "staigāšana pa virvi". Latvijas likumdošanā ir punkts, kas var likt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pieklauvēt tieši pie Jūsu privātajām durvīm.Kad iestājas "Sarkanā zona"? Likums "Par nodokļiem un nodevām" paredz: ja uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (pašlaik tie ir 39 000 eiro), VID var vērsties pret valdes locekļa personīgajiem aktīviem – automašīnu, nekustamo īpašumu vai uzkrājumiem.Kritēriji, kam jāizpildās vienlaikusPersonīgā atbildība neiestājas automātiski. VID ir jāpierāda pieci punkti:parāds > 39 000 EUR;oficiāls lēmums: uzņēmumam ir paziņots lēmums par parāda piedziņu;aktīvu atsavināšana: pēc parāda izveidošanās uzņēmuma manta ir pārdota vai dāvināta, lai izvairītos no nodokļiem.Tukši maki: VID ir konstatējis, ka no paša uzņēmuma vairs nav ko paņemt.Maksātnespējas ignorēšana: valdes loceklis nav laicīgi iesniedzis maksātnespējas pieteikumu.Kā pasargāt sevi un savu privāto mantu?Sekojiet līdzi "50 algu" slieksnim. Ja parāds tuvojas 39 000 EUR, meklējiet iespējas to sadalīt termiņos vai pagarināt samaksas...

Grāmatvedība vairs nav papīra mapes, kartotēkas un «papīrs, kas pacieš visu». Tā ir kļuvusi par datu analīzes, sistēmu savietojamības un uzticēšanās tehnoloģijām profesiju. Sarunā ar pieredzējušu grāmatvedības un digitālo risinājumu praktiķi DITU KALNIŅU, Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes locekli, SIA Vienotais konts vadītāju, apspriežam to, kā pēdējo 30 gadu laikā mainījusies grāmatvedības «lielā aina» — no manuāli zīmētām debeta–kredīta «lidmašīnām» līdz mākoņpakalpojumiem, e–rēķiniem un mākslīgajam intelektam. Skaidrojam, kāpēc digitalizācija Latvijā reizēm bremzējas, kādas iespējas uzņēmumi vēl neizmanto, kā mainās grāmatveža loma un kāpēc nākotnē šī profesija nepazudīs.Sāksim ar retrospekciju. Jūs savulaik pieminējāt, ka pirms 20–30 gadiem grāmatvedība izskatījās pavisam citādāka. Kas tieši ir mainījies šajā «lielajā ainavā»?Kad pabeidzu studijas un sāku strādāt, grāmatvedība tiešām bija citādāka — tie bija milzīgi skapji ar kartotēkām, kur katram papīram bija izšķiroša nozīme, tie bija debeta un kredīta kontu slēgumi, kurus mēs toreiz zīmējām manuāli. Bija kritiski svarīgi ne tikai pareizi ierakstīt, bet arī atzīmēt...

REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Ejam līdzi laikam!Gada pārskata sagatavošanas laiks strauji tuvojas, un jau šobrīd notiek aktīvi sagatavošanās darbi. Ne visiem uzņēmumiem jāsagatavo pilna apjoma gada pārskats — atkarībā no uzņēmuma lieluma likums paredz iespēju piemērot atvieglojumus. Tomēr situācijās, kad saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un katrā pārskata gadā uzņēmums atbilst citai sabiedrību kategorijai, gada pārskata sagatavošanā jāievēro augstākajai kategorijai noteiktās prasības. Ilgtspējas ziņojumi arī turpmāk attieksies tikai uz salīdzinoši nelielu uzņēmumu loku, tomēr par šo prasību nevajadzētu aizmirst. Tāpat uzmanība jāpievērš zvērināta revidenta revīzijas nepieciešamībai tām kompānijām, kurām tā noteikta likumā.INTERVIJAIkars Kubliņš sarunājās ar Ditu Kalniņu: No papīru skapjiem līdz datu detektīviem — kā mainās grāmatveža profesija?Grāmatvedība vairs nav papīra mapes, kartotēkas un «papīrs, kas pacieš visu». Tā ir kļuvusi par datu analīzes, sistēmu savietojamības un uzticēšanās tehnoloģijām profesiju. Sarunā ar pieredzējušu grāmatvedības un digitālo risinājumu praktiķi Ditu Kalniņu, Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes locekli, SIA Vienotais konts vadītāju, apspriežam...

Gada pārskata sagatavošanas laiks strauji tuvojas, un jau šobrīd notiek aktīvi sagatavošanās darbi. Ne visiem uzņēmumiem jāsagatavo pilna apjoma gada pārskats — atkarībā no uzņēmuma lieluma likums paredz iespēju piemērot atvieglojumus. Tomēr situācijās, kad saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un katrā pārskata gadā uzņēmums atbilst citai sabiedrību kategorijai, gada pārskata sagatavošanā jāievēro augstākajai kategorijai noteiktās prasības.Ilgtspējas ziņojumi arī turpmāk attieksies tikai uz salīdzinoši nelielu uzņēmumu loku, tomēr par šo prasību nevajadzētu aizmirst. Tāpat uzmanība jāpievērš zvērināta revidenta revīzijas nepieciešamībai tām kompānijām, kurām tā noteikta likumā.Ko īsti dara revidents, un kādi ir tā pienākumi? Sabiedrībā bieži valda dažādi — ne vienmēr precīzi — priekšstati par šo profesiju. Patiesībā revidentu ikdiena ir daudz dinamiskāka, atbildīgāka un sabiedrībai nozīmīgāka, nekā nereti šķiet no malas. Šoreiz mums ir ekskluzīva iespēja ielūkoties revidenta darbā «no iekšpuses».Pēdējos gados būtiski mainījies ne tikai revidenta, bet arī grāmatveža darbs. No laikiem, kad ar maksājuma uzdevumiem devāmies uz banku un...

Lai nodrošinātu sabiedrības, Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus aizsardzību un atbalstītu godīgu uzņēmējdarbību, 2025. gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde novērsa 17 827 pārkāpumus. Veikto dokumentu un muitas fiziskās kontroles pasākumu rezultātā novērsti sankciju pārkāpumi, kontrabanda un citas nelikumīgas darbības, pārvietojot preces pāri muitas robežai. Muitai ir nozīmīga loma, nodrošinot starptautiskās tirdzniecības uzraudzību un preču kontroli uz robežām. Tā sniedz arī būtisku ieguldījumu sabiedrības drošībā un aizsardzībā, cīnoties pret aizliegtu preču un vielu kontrabandu, iedzīvotājiem un videi bīstamu preču nonākšanu apritē un citiem pārkāpumiem. Sankciju pārkāpumu novēršana2025. gadā VID Muitas pārvalde konstatēja 4356 pārkāpumus, kas saistīti ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju neievērošanu, tajā skaitā tika novērsta gandrīz 1340 sankcijām pakļautu kravu izvešana no ES un 120 kravu ievešana ES no Krievijas un Baltkrievijas. 82% no kravām, ko tika liegts izvest no ES, šķērsojot Latvijas robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, muitas procedūra bija uzsākta citās ES dalībvalstīs, nevis Latvijā. Šis rādītājs...

Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 28. janvārī otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz paplašināt likuma subjektu loku, tajos iekļaujot arī Latvijas Banku un dzīvokļu īpašnieku kopības, kuras veic saimniecisko darbību.Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka atbilstoši Latvijas Bankas likumam Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona. Tā ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā, kā arī nav institucionālā un funkcionālā padotībā valsts un pašvaldību institūcijām.Latvijas Banka nav budžeta iestāde likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, līdz ar to, lai arī Latvijas Banka būtu Grāmatvedības likuma subjekts, bija nepieciešams precizēt šī likuma subjektus.Savukārt dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību, no Dzīvokļa īpašuma likuma izriet pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatus. Savukārt Grāmatvedības likumā līdz šim nebija šādu likuma subjektu kā dzīvokļu īpašnieku kopība, kas veic saimniecisko darbību.Tāpat FM komisijas sēdē informēja, ka grozījumu mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864 pantu...