JAUNUMI

Ministru kabinetā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas". Tādējādi paredzēts nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu starp Valsts vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai abas iestādes abpusēji varētu pārliecināties par informācijas atbilstību. Ministrijas izstrādātie grozījumi pilnveido informācijas apriti, lai VVD varētu pārliecināties par VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem, tādējādi nodrošinot efektīvāku dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanu. VID iesniegto pārskatu salīdzinās ar konkrētā ieguves objektā (piemēram, derīgo izrakteņu ieguves gadījumā) iegūto dabas resursu uzskaiti un aprēķināto nodokli, tādējādi varēs pamatoti uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto DRN. Kā arī VVD būs iespējams konstatēt situācijas, kad nodokļa maksātājs nav pilnā mērā norādījis apjomus vai aprēķinājis DRN par to dabas resursa veidu un apjomu, ko uzrādījis...

Ar terminu «pašnodarbinātais» visbiežāk apzīmē saimnieciskās darbības veicēju — tātad fizisko personu, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusi saimniecisko darbību. Tomēr attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanu pašnodarbinātā jēdziens ir plašāks. Saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā: persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...

Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kā viens no ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas mēdz būt ļoti dažādas. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas, un ir gadījumi, kad noteikta veida investīcijas pat drīzāk kaitē, nevis palīdz valsts attīstībai. Cikla “Latvija Baltijas ekonomikā - kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?” sestajā rakstā pievēršamies ārvalstu tiešo investīciju kvantitātei un kvalitātei, kā arī piesaistes stratēģijai. Par visvērtīgākajām un vēlamākajām investīcijām parasti tiek uzskatītas tās, kas veicina pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības radošu attīstības instrumentu ieplūšanu valsts ekonomikā - modernas tehnoloģijas, augsti kvalificēts darbaspēks, jaunas zināšanas (tā saucamais know-how), augstāka biznesa ētika u.tml. Biežāk tās ir investīcijas ražošanas, kā arī pakalpojumu sektoros (tomēr svarīgi arī - tieši kādā ražošanā un kādos pakalpojumos). Savukārt par vismazāk vēlamām un pat kaitīgām uzskatāmas tādas investīcijas, kuru mērķis ir tikai pārņemt valsts resursus, izejmateriālus vai konkurēt uz lēta darbaspēka pamata. Latvijas Bankas Monetārās...

Lauksaimniecība ir viens no svarīgākajiem sektoriem Latvijas ekonomikā, kurai, līdz ar Eiropas Savienības uzņemto kursu uz ilgtspēju, vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti ir kļuvuši vitāli svarīgi. To ieviešana lauksaimniecībā sniedz labumu sabiedrībai, samazina negatīvo ietekmi uz vidi un uzlabo korporatīvās pārvaldības jomu. ESG sarunu ciklā rīkotajā vebinārā «Par ilgtspējas risku pārvaldību: cik svarīgi tas ir lauksaimniecības jomā» stāstīja Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte. Uz lauksaimniecības uzņēmumiem attiecas Eiropas Savienības (ES) direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu1 (Corporate sustainability reporting directive — CSRD), kas stājas spēkā 2023. gada 5. janvārī. Pirmie ziņojumi būs jāsniedz 2025. gadā par 2024. finanšu gadu atkarībā no uzņēmuma lieluma. Eiropas Komisijā 2023. gada 31. jūlijā tika apstiprināti detalizēti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (European sustainability reporting standards — ESRS). Direktīvas ieviešana nacionālajā likumdošanā būtu jānotiek līdz 2024. gada 6. jūlijam. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14....

Spēkā stājušies Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2024. gada 9. janvārī noteikumi Nr. 4 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam"", kas paredz trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES), tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, un darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros, kā arī veikt redakcionālus un tehniskus precizējumus esošajā regulējumā. Turpmāk trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko ES, varēs saņemt PVN atmaksu: par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”, piedāvājot veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu. VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas arīdzan sekmētu VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu. “Reformas mērķis ir panākt, ka VID kļūst par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm. Reformas rezultātā VID ir jākļūst par modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tā, piemēram, paredzēts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) funkcijas un uzdevumus nododot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību...

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasības ir piemērojamas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādei visā šo preču piegādes ķēdes posmā un attiecas uz plašu pircēju loku – ne vien mazumtirgotājiem, bet arī citiem starpniekiem un pircējiem, tostarp, fiziskajām personām un publiskajām iestādēm. „Līdz 2016. gadam negodīgās tirdzniecības prakses netieši tika apzīmētas ar terminu „dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” un norādītas Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā,” norāda Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja. Laika gaitā saprotot, ka starp piegādātājiem un mazumtirgotājiem ir vērojama sadarbības plaisa, tika nolemts, ka ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu speciālu regulējumu. Lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses preču sagādē mazumtirdzniecībā, 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Likums ierobežoja mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, paredzot negodīgu mazumtirdzniecības prakšu uzskaitījumu, kas ir aizliegtas gan pārtikas, gan nepārtikas mazumtirdzniecībā, un aizstāja Konkurences likuma 13. panta otrās daļas regulējumu, kas bija spēkā no 2008. gada...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu 2024.–2027. gadam un iesniegusi to izskatīšanai valdībā. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% no iekšzemes kopprofukta (IKP) 2027. gadā pēc austriešu profesora F. Šneidera metodikas, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Pēc šīs metodes 2022. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 19,9% no IKP. Tiesa, pēc Latvijas profesora Arņa Saukas metodes šis rādītājs attiecīgi bija 26,5% no IKP. Finanū ministrija iecerējusi, ka īstenojot plānā ietvertos pasākumus, tādējādi Latvija tiks tuvināta ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim (17,2% no IKP). No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027. gadā. Patlaban plāns un tā pamatojuma apraksts izklāstīts uz 58. lappusēm. Kopumā...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana" un pielikumu "Paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanas gadījumi". Atgādinām, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumi tiek uzskatīti nevien par paziņojumu, bet arī par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu (atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam) un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Personas, kurām jāiesniedz paziņojums, ir: no VID PVN maksātāju reģistra izslēgti nodokļa maksātāji; nereģistrēti nodokļa maksātāji, kas pārsnieguši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni; pircēji, kas veikuši jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā; tiesu izpildītāji, kas aprēķinājuši PVN par mantas pārdošanu to rīkotajās izsolēs; citas personas, kurām budžetā ir jāmaksā PVN, kas nav uzrādāms PVN deklarācijā. Paziņojuma iesniegšanas termiņa noteikšanai svarīgs ir no PVN reģistra izslēgšanas iemesls, tāpēc iesniegšanas termiņš var būt gan 20 dienu, gan 30...

Stājušies spēkā Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 2 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem"". Ar grozījumiem noteikumos ieviesta atvieglota minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšana 2024./2025. saimnieciskajā gadā. Grozījumi noteikumos skar arī komersantus, kuri nodarbojas ar naftas produktu marķēšanu, jo ir noteikts cits fiskālais marķieris dīzeļdegvielas iekrāsošanai. Valdība ir piekritusi ZM ierosinājumam 2024./2025. saimnieciskajā gadā lauksaimniekiem ieviest atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu marķētās dīzeļdegvielas iegādei. Turpmāk personas ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas tiks vērtēti atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu vai par taksācijas gadu pirms iepriekšējā taksācijas gada. Tas nozīmē, ka tiks ņemta vērā...

Sabiedrības pamats ir ģimene, kuras viena no svarīgākajām funkcijām sabiedrībā ir radīt jaunu dzīvību, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju atražošanos. Latvijā Valsts sociāo pabalstu likums noteic, ka valsts nodrošina atbalstu naudas izmaksu veidā, kuru personas var saņemt situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Iestājoties grūtniecībai, topošajai mātei kļūst grūtāk veikt savus darba pienākumus, it īpaši ja darbs saistīts ar fizisku slodzi vai garām darba stundām, tādēļ darba attiecības turpināt grūtniecības pēdējos mēnešos nav tik viegli un nākas tās pārtraukt līdz bērna piedzimšanai. Savukārt, bērnam piedzimstot, vienam no vecākiem, ir nepieciešams to aprūpēt - barot, pieskatīt, jo jaundzimušais nav spējīgs parūpēties par sevi, tādēļ vienam no vecākiem ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības bērna kopšanas laikā. Šai rakstā neliels ieskats par vecāku sociālo nodrošinājumu katrā no trim Baltijas valstīm. Tā kā Eiropas Savienībā (ES) katra dalībvalsts var noteikt savus pabalstu veidus un apmērus, tad tieši salīdzināt katras valsts...

Ikgadējās inventarizācijas pamatprasības budžeta iestādēm ir noteiktas Grāmatvedības likumā, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 877), Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), savukārt Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) ir noteiktas darbības, kā uzrādīt inventarizācijas rezultātu grāmatvedības uzskaitē, un grozījumi šajos noteikumos rada papildu akcentus ikgadējās inventarizācijas laikā pārbaudāmajiem posteņiem. Šogad, budžeta iestādēm sagatavojot inventarizācijas veikšanas un inventarizācijas rezultātu izvērtēšanas plānu, jāņem vērā būtiskas izmaiņas gada pārskata iesniegšanas termiņos — par vienu mēnesi ir samazināts konsolidējošās iestādes gada pārskata iesniegšanas termiņš Valsts kasē. Proti, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. aprīlim saskaņā ar normatīvajos aktos...

No 11. janvāra spēkā stājušies Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 8 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"". Būtiskākās izmaiņas: mainīta gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtība saimnieciskās darbības veicējiem, vienkāršojot to; uzlabota pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācija, lai vienkāršotu aizpildīšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanu iedzīvotājiem, kas veic darījumus ar virtuālo valūtu. Vienkāršāka gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Tā kā saimnieciskās darbības veicējiem mainījās IIN aprēķināšanas kārtība, jo saimnieciskās darbības izdevumiem vairs nepiemēro ierobežojumu un ir mainīta pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu uzrādīšanas kārtība saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā, ir mainīta gada ienākumu deklarācijas D veidlapa, kā arī minētās deklarācijas D3 un D31 pielikums, samazinot aizpildāmo rindu skaitu un vienkāršojot to aizpildīšanas kārtību par 2023. gadu un turpmākajiem gadiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID)...

Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 28 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai"", kas ļaus uzsākt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda atbalsta sniegšanu uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai investīciju un apgrozāmo līdzekļu veidā. Atbalsts būs pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī mazās vidējas (līdz 499 darbiniekiem) un vidējas (līdz 3 000 darbiniekiem) kapitalizācijas sabiedrībām. Atbalstam varēs pieteikties komersanti ar vismaz 12 mēnešu pieredzi un ne mazāk kā pieciem darbiniekiem: investīcijām līdz 2 850 000 EUR un ne vairāk kā 90% no kopējām izmaksām, ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem; apgrozāmajiem līdzekļiem no 100 000 EUR līdz 5 000 000 EUR apmērā ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem Vienam saimnieciskās darbības veicējam sabiedrība Altum varēs sniegt aizdevumu līdz 5 milj. eiro. Atbalsta programmas...

Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Jaunais kriptoaktīvu regulējums (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937) ieviests, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, novērstu finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem. Regula (ES) 2023/1114 uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas. Daļa kriptoaktīvu, proti, tie, kas kvalificējās kā finanšu instrumenti, jau bija pakļauti regulējumam, kas izrietēja no Finanšu instrumentu tirgus likuma. Bet turpmāk finanšu tirgus pakalpojumu sniedzēji – kredītiestādes, brokeru sabiedrības, fondu pārvaldnieki u.c. –, kuri vēlēsies darboties MiCA (Regulation on crypto–assets markets...