JAUNUMI

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 20.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz samazināt un tādējādi vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas. Likumprojekts paredz optimizēt un apvienot vairākas kategorijas vienā, samazinot pašreizējo braukšanas tiesību kategoriju traktortehnikai skaitu līdz četrām. Plānots mainīt arī kategoriju nosaukumus, aizstājot burtus A, B, C, D, E, F, G, un H ar saīsinājumiem TR1, TR2, TR3 un TR4. Tas darīts tādēļ, lai kategoriju nosaukumi nedublētos ar autovadītāju kategorijām Latvijā un Eiropas Savienībā (ES). Likumprojekts paredz, ka tās traktortehnikas vadītāju apliecības, kas izsniegtas līdz 2018.gada 31.augustam, būs derīgas līdz to derīguma termiņa beigām, savukārt apliecības maiņa būs brīvprātīga. Patlaban praksē darbojas astoņas traktortehnikas kategorijas. Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir pārāk daudz šādu kategoriju, teikts likumprojekta anotācijā. ES pamatā ir viena vai divas, bet ne vairāk kā četras kategorijas. Darba devēji pašlaik neatkarīgi no vadītāja apliecībā norādītajām...

Tā kā vairumam Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekamas zināšanas un pat maldīgs priekšstats par valsts kompensējamo medikamentu iegādi, Euroaptiekas aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga skaidro būtiskākās lietas - faktus, kas ikvienam būtu jāzina par medikamentiem, kurus pilnībā vai daļēji kompensē valsts. “Lai gan visus interesējošos jautājumus par kompensācijas apmēru un principiem noteikti vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu, arī savā iecienītakajā aptiekā ir iespējams noskaidrot, kāda ir kārtība, lai saņemtu nepieciešamos medikamentus,” norāda Zane Melberga. Procentuālais iedalījums Valsts kompensējamā daļa (100%, 75% un 50%) tiek aprēķināta no lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenas, ko sauc par references cenu. Trīs kompensāciju apmēri paredz: 100% kompensāciju - ja diagnoze liecina, ka cilvēks bez šīm zālēm nevar dzīvot, nelietošanas gadījumā var būt letālas sekas (piemēram, diabēts); 75% - salīdzinoši nopietnas diagnozes, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai bronhiālā astma; 50% - mazāk bīstamas diagnozes. “Tas nozīmē, ka, pat ja pacientam 100% kompensācijas gadījumā ir izrakstīts kāds no dārgākajiem nevis...

Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 20. marta sēdē apstiprināja jaunus Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus. Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti jāveic kompetences novērtēšana. Tāpat, lai veicinātu būvspeciālistu sertificēšanos būvekspertīzes specialitātē ir mainītas prasības sertifikāta būvekspertīzes specialitātē iegūšanai un uzturēšanai. Attiecīgi...

Ministru kabinets 20. martā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā", kura mērķis ir atvieglot administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem un viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm, lai veicinātu mobilitāti Eiropas Savienībā. Grozījumus izstrādājusi Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, kā arī Aizsardzības ministrija. Likumprojektā paredzētie grozījumi galvenokārt saistīti ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Direktīvu 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā nacionālajos normatīvajos aktos. Grozījumos precizētas pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību - pētniekam paredzēts piešķirt neierobežotu piekļuvi darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā pašlaik noteiktais un direktīvas nosacījumiem atbilstošais 20 darba stundu nedēļā ierobežojums. Tāpat paredzēta iespēja pētniekiem un studentiem uzturēties Latvijā saskaņā ar citu ES dalībvalstu izsniegtajām vīzām un...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 20.aprīlī noslēdza darbu pie grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu. Paredzēts, ka uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu. Kopš jaunā likuma stāšanās spēkā atbalsta programmās apstiprināts tikai viens jaunuzņēmums un divi kvalificēti riska kapitāla investori. Likumprojekts paredz arī vairākus izņēmumus, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumiem, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas - vismaz 150 000 eiro apmērā. Šo atbalstu varēs pieprasīt par diviem atbalsta programmas periodiem. Patlaban jaunuzņēmumu atbalsta periods ir viens gads. Tāpat paredzēts atcelt ierobežojumu maksimālajam investora ieguldījuma...

Lai uzlabotu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), banka Citadele pirmā Baltijā līdzīgi kā privātpersonām arī uzņēmējiem ievieš jaunu instrumentu uzņēmuma individuālās kredītspējas noteikšanai - kredītreitingu tiešsaistes režīmā. Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot uzņēmumam pieejamo aizdevuma summu un procentu likmi. "Līdz šim uzņēmējiem, lai noskaidrotu, vai vispār banka ir gatava izsniegt kredītu, bija jādodas uz filiālēm. Savukārt privātpersonām aizņemšanās iespēju noskaidrošana un kredīta saņemšana tiešsaistē jau ir pašsaprotama ikdiena. Turpinot bankas digitālo pakalpojumu attīstīšanu un sekojot pasaules labākajai praksei, Citadele kā pirmā banka Baltijā arī uzņēmējiem ievieš kredītspējas noteikšanu tiešsaistē. Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot iespējamo aizdevuma summu un procentu likmi ikvienam Latvijas uzņēmumam neatkarīgi no tā, kuras bankas klients tas ir," saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. "Kredītreitings veidojas, izvērtējot un pēc īpašas formulas summējot kopā dažādus kritērijus. Kredītu, rēķinu un nodokļu maksājumi nav kavēti, uzņēmuma apgrozījums palielinās, nav pārāk lielas kredītsaistības - tie ir...

Eiropas Komisija 20. martā atklāja tīmekļa portālu WiFi4EU. Tagad pašvaldības visā Eiropā tiek aicinātas reģistrēties maija vidū gaidāmajam pirmajam projektu konkursam par iespēju saņemt ES finansējumu publisku bezmaksas bezvadu interneta tīklāju ( hotspots) ierīkošanai. Programma WiFi4EU piedāvā pašvaldībām vaučerus 15 000 eiro vērtībā, kuri paredzēti bezvadu interneta (Wi-Fi) tīklāju ierīkošanai publiskās vietās, tostarp bibliotēkās, muzejos, publiskos parkos un laukumos. Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers jau minējis, ka iniciatīvas WiFi4EU mērķis ir "līdz 2020. gadam nodrošināt, lai visos Eiropas ciematos un visās pilsētās galvenajos sabiedriskās dzīves centros būtu pieejams bezmaksas bezvadu internets ". Pašvaldības WiFi4EU vaučerus var izmantot Wi-Fi iekārtu iegādei un uzstādīšanai (bezvadu piekļuves punktos) pašu izvēlētos vietējās sabiedriskās dzīves centros. Tīkla uzturēšanas izmaksas segs pašvaldība. Līdz 2020. gadam no ES budžeta ir pieejami 120 miljoni eiro, kas paredzēti publisko bezmaksas WiFi pakalpojumu iekārtu finansēšanai 8000 pašvaldībās visās dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē. Kā pieteikties uz WiFi4EU vaučeru? Reģistrēšanās posms: no...

Ministru kabineta komitejas sēdē 19. martā tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.108 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi"". Ar tiem: precizētas e-iepirkumu sistēmas dalībnieka reģistrācijas pieteikuma un sākotnējā administratora pilnvarojuma veidlapas ar mērķi vienkāršot to aizpildīšanu un attiecīgi samazināt administratīvo slogu gan pašiem veidlapu aizpildītājiem, gan Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS) atbalsta sniedzējiem no Valsts reģionālās attīstības aģentūras resursiem;pārtikas preces, par kurām iepirkumu veic Valsts reģionālās attīstības aģentūra; Tāpat noteikumu anotācijā norādīts, ka turpmāk veselības apdrošināšanas pakalpojumus varēs iepirkt vai nu centralizēti (slēdzot vispārīgo vienošanos un veidojot e-katalogu), vai ar dinamiskās iepirkumu sistēmas starpniecību. Attiecīgās dinamiskās sistēmas ietvaros ļaus pasūtītājiem veselības apdrošināšanas pakalpojumus iepirkt, katrā konkrētā gadījumā pielāgojot tehnisko specifikāciju savām vajadzībām, kas nav iespējams, pērkot šos pakalpojumus vispārīgās vienošanās ietvaros (no e-kataloga).

Tiesu izpildītāju dienās 22. martā iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas par administratīvo naudas sodu piedziņas jautājumiem. Konsultācijas klātienē varēs saņemt visu 101 tiesu izpildītāja birojos visā Latvijā no pulksten 10 līdz 17 bez iepriekšējas pieteikšanās. Ik gadu ceturtā daļa jeb 25% no administratīvo pārkāpumu lietās piemērotajiem naudas sodiem labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā netiek samaksāti un to piedziņa tiek nodota tiesu izpildītājiem. 2017. gadā piedziņas procesā valsts budžetā no personām, kurām piemērota administratīvā atbildība, atgūti 26,44 milj. EUR, 2016. gadā - 24,74 milj. EUR. Visbiežāk tās ir lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Tāpat bieži ir lietas par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī. “Institūcijas (amatpersonas) lēmumā par administratīvā naudas soda uzlikšanu vienmēr ir norādīti soda samaksai nepieciešamie rekvizīti un ir norāde par to, kur un cik ilgā laikā persona...

Latvijā 2017. gadā vidēji bija 17,0 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2016. gadu, to skaits ir pieaudzis par 2,6 tūkst. jeb 17,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 10,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 2,0 tūkst. jeb 21,8 %, bet sabiedriskajā - par 0,6 tūkst. jeb 11,6 %. Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu darbinieku, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbavietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,1 %, bet privātajā sektorā - 1,8 %. Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016....

Latvijā un daudzviet citur pasaulē svētdien, 25. martā, notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2018. gada 28. oktobrī. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 - par vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un...

Šī gada 18.maijā pirmo reizi Latvijā notiks vērienīgs forums LĪDERE, kas veltīts aktīvai, atvērtai, uz izaugsmi un attīstību vērstai sievietei - sievietei uzņēmējdarbībā, politikā, mākslā, zinātnē un tehnoloģijās; sievietei karjerā un ģimenē. Ko nozīmē būt LĪDEREI mūsdienu sabiedrībā? Kādas kvalitātes un īpašību kopums nepieciešams? Vai LĪDERES gēns ir katrā no mums? Kā apzināt un attīstīt savu personisko un profesionālo potenciālu? Kā sabalansēt dažādās lomas, ko sievietei uzliek sabiedrība, tradīcijas un viņa pati? Kā neizdegt, bet atjaunot enerģiju un iedvesmu, ko sniegt sev un citiem? Jautātas par savu pārliecību, dzīves un panākumu moto, forums LĪDERE lektores sniedz ļoti dažādas atbildes. Biedrības “Līdere” un Lietišķās Informācija dienesta valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna ir pārliecināta, ka “dzīves uzdevums ir viens: sevi piepildīt. Bet ir tūkstošiem veidu, ar kādiem to panākt.” Aiva iesaka izvēlēties vienu veidu un atdot tam visu sirdi! Forumā uzklausīs Vairas Vīķes-Freibergas, Danas Reiznieces-Ozolas, Katrīnas Ošlejas, Aivas Vīksnas un vēl 16 interesantus un aizraujošus...

GADA GRĀMATVEDIS 2017 Dzīves aizrautības bilance – vienmēr pozitīva. Intervija ar balvas «Par mūža ieguldījumu» laureāti Selgu Āboltiņu GRĀMATVEDĪBA Ilga Beča: Starpperiodu pārskata sagatavošana FINANSES Ieva Aizsila: Aktuālas metodes darba vadības un pārraudzības uzlabošanai finanšu pārskata sagatavošanas un pārbaudes procesā Inga Lipšāne: Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem – SFPS 15. 4.turpinājums UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Ikars Kubliņš: Svarīgākais, kas jāzina, gaidot jaunās Datu aizsardzības regulas ieviešanu Vineta Vizule: Sievietes nenožēlo iesaisti uzņēmējdarbībā, bet šķēršļu biznesā pietiek ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Olga Lukašina, Maija Grebenko: Nodokļa piemērošana nosacītajām dividendēm un citas atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem NODERĪGI Redakcija: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā Redakcija: Par gaidāmajiem grozījumiem Darba likumā Redakcija: MK noteikumos Nr. 677 «Noteikumi par IIN paziņojumiem» tiks veikti grozījumi VAIRĀK PAR ŽURNĀLU UZZINIET ŠEIT! ABONĒT ŽURNĀLU VAR ŠEIT! Abonentiem piekļuve žurnāla elektroniskajam arhīvam.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nākusi klajā ar savu redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai risinātu samilzušās problēmas finanšu nozarē. Starp asociācijas ieteikumiem ir arī priekšlikums stingrāk kontrolēt ārpakalpojumu grāmatvežu darbību. LKA pauž atbalstu atbildīgo institūciju idejai stingrāk regulēt nekustamā īpašuma aģentus, ārpakalpojuma grāmatvežus un juridisko veidojumu reģistrētājus un izsaka gatavību sniegt atbalstu šo uzdevumu izpildē. LKA arī atkārtoti akcentē, ka ir ļoti būtiski palielināt sankcijas komersantiem un personām par patieso labuma guvēju neziņošanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu par tiem. Vācijā un Austrijā, piemēram, šādas sankcijas sasniedz 100 000 eiro un vairāk. Tās varētu ietvert arī aizliegumu rīkoties ar kapitāla daļām, kā tas paredzēts Nacionālās drošības likumā attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām. LKA arī pilnībā atbalsta to, ka čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama, kas arī noteikts LKA AML/CFT politikā un vadlīnijās. LKA ierosina, ka gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Valsts sekretāru sanāksmē 15. martā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu", kas noteiks tehniskās nianses, kā bankām un citām finanšu iestādēm jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam par to klientu kontu apgrozībā esošajām naudas summām. Likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka, ka informāciju VID par klientiem - fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, jāsniedz tad, ja iepriekšējā kalendārajā gadā to pieprasījuma noguldījuma konta un maksājumu konta kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir bijusi 15 000 euro vai vairāk (tāda - ja vidēji mēnesī tā pārsniedz 1250 eiro). Sniedzot minēto informāciju, tiks norādītas šādas ziņas: klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu; pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo atlikuma summu iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās; pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo debeta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā; pieprasījuma noguldījuma kontu un...