JAUNUMI

No 2026. gada 12. augusta Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā sāk piemērot pirmās jaunās Iepakojuma regulas prasības. Tomēr uzņēmējiem nav jāievieš visas regulā noteiktās prasības vienlaikus – to piemērošana paredzēta vairākos posmos, turklāt atsevišķu prasību ieviešana būs atkarīga no Eiropas Komisijas pieņemtajiem sekundārajiem tiesību aktiem.Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) aicina uzņēmējus jau laikus noskaidrot, kuras prasības attiecas uz viņu darbību, īpaši ņemot vērā, kurā valstī tiek laists tirgū iepakojums vai iepakotā prece.Kas uzņēmumiem jāievēro no 12. augusta?No12. augusta Latvijā tiek piemērotas pirmās Iepakojuma regulas prasības. Tās cita starpā attiecas uz iepakojuma sastāvu, izgatavotāja identificēšanu un ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu. Liela daļa šo prasību skar ražotājus un citus tirgus dalībniekus, tādēļ to ietekme uz patērētāju ikdienu pagaidām var nebūt īpaši pamanāma.Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka Latvijā no 12. augusta netiek ieviesta jaunā regulā paredzētā ražotāju reģistrācijas kārtība. Līdz tās ieviešanai Latvijā turpinās piemērot pašreizējo kārtību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.Jaunais ražotāju reģistrs ES dalībvalstīs...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 16. decembra spriedums lietā Nr. SKA–376/2025 būtiski precizē kārtību, kādā aprēķināms darba nespējas kopējais ilgums slimības pabalsta piešķiršanai. Lieta tika ierosināta pēc pieteicējas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīts viņas lūgums piešķirt slimības pabalstu. Pieteicēja 2022. gada 28. jūnijā vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot piešķirt slimības pabalstu par darba nespējas periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 1. aprīlim (strīdus periods). VSAA, pamatojoties uz likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 13. panta pirmo daļu, pieteicējai atteica piešķirt slimības pabalstu, jo triju gadu laikā pieteicējai, neskaitot darba nespējas dienas strīdus periodā, ar pārtraukumiem jau bijuši pieci darba nespējas gadījumi — kopumā 364 dienas, tātad — pilnas 52 nedēļas.Tā kā pieteicējai ar strīdus periodu saistītās pārejošas darba nespējas pirmā diena iestājās 2021. gada 29. decembrī, tad lietā bija piemērojama likuma normas redakcija, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Šajā...

Latvijas nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" jaunais biznesa plāns, kurā paredzēta būtiska flotes un tīkla restrukturizācija, tieši ietekmēs simtiem darbinieku nodarbinātības garantijas, uzskata Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA). Tāpēc arodbiedrība aicina «airBaltic» noslēgt vienošanos par potenciāli atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām un sociālo pasākumu kopumu. Arodbiedrība uzskata, ka sarunas par darbinieku skaita samazināšanu nav iespējamas bez pilnīgas un savlaicīgas informācijas par uzņēmuma biznesa plānu. Arodbiedrība izsaka bažas arī par Šveicē dibinātā "airBaltic" uzņēmuma lomu. LAA ieskatā pastāv risks, ka šī struktūra varētu tikt izmantota kā instruments darbinieku skaita samazināšanas īstenošanai, līdzīgi kā tas notika 2020. gadā ar meitasuzņēmumu - pagaidu nodarbinātības aģentūru AS "Aviation Crew Resources", kad piloti tika piespiesti pāriet uz zemākas algas līgumiem vai zaudēt darbu. Līdzīga shēma esot veidota arī 2009. gadā ar līgumiem Kiprā.Ar paziņojumu par jau pieņemtu lēmumu nepietiekLAA konstatējusi, ka "airBaltic" vadība nav ievērojusi normatīvo aktu prasības par savlaicīgu informēšanu un konsultāciju uzsākšanu pirms lēmumu pieņemšanas par biznesa plānu, kas...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 15. Saeimas vēlēšanām aģitācijas aktivitāšu īstenošanai un atbalstīšanai ir aizliegts izmantot institūciju administratīvos resursus. Šis aizliegums attiecas uz visām valsts un pašvaldību institūcijām un tajās nodarbinātajām personām.Kas ir administratīvie resursi?KNAB skaidro, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā nav pieļaujama. Administratīvie resursi ir finanšu līdzekļi, kā arī kustamā un nekustamā manta, kas paredzēta valsts un pašvaldību institūciju darbības nodrošināšanai un funkciju īstenošanai. Par šādiem resursiem uzskatāmi arī institūciju sniegtie pakalpojumi, personāls, tīmekļvietnes un sociālo tīklu konti. Biežākās pārkāpumu izpausmes praksēSabiedrībai atpazīstamākie iespējamie administratīvo resursu izmantošanas piemēri ir a) neraksturīgi bieža amatpersonas, kas ir deputāta kandidāts, darba rezultātu, sasniegumu un citu publisku aktivitāšu atspoguļošana institūcijas tīmekļvietnē un sociālajos tīklos; b) amatpersonas, kas ir deputāta kandidāts, došanās komandējumos vai darba braucienos uz vietām un pasākumiem, kuros vienlaikus norisinās tās pārstāvētās politiskās organizācijas priekšvēlēšanu aktivitātes, un dalība tajās. Kā...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir publicējusi jaunākos datus par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2025. gadā. Finanšu plānotājiem un ekonomikas analītiķiem šie dati sniedz svarīgu ieskatu sabiedrības pirktspējā, reģionālajās atšķirībās un patēriņa tendencēs. Tomēr, analizējot datus vēsturiskā griezumā, jāņem vērā gan būtiskā cenu pieauguma ietekme, gan šogad ieviestās metodoloģiskās izmaiņas izdevumu klasifikācijā.619 eiro mēnesī uz personuSaskaņā ar CSP datiem 2025. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu personu mēnesī bija 619 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (sešu gadu periodā), vidējie izdevumi ir auguši par 196 eiro jeb 46%.Svarīga nianse finanšu analītiķiem: Šis iespaidīgais kāpums ir galvenokārt nomināls, ko diktējis patēriņa cenu kāpums. Salīdzināmajās cenās (reālajā izteiksmē) patēriņa izdevumu pieaugums sešu gadu laikā ir bijis tikai 7%, kas liecina par mērenu reālās pirktspējas attīstību.Jāatzīmē, ka statistikas nolūkos definētie patēriņa izdevumi neietver izdevumus par hipotekārajiem un patēriņa kredītiem, kā arī uzkrājumus un izdevumus kapitāla veidošanai.Patēriņa struktūrā dominē pārtika un mājoklisGandrīz pusi no visiem mājsaimniecības budžeta tēriņiem...

Ar Ekonomisko lietu tiesas 2026. gada 6. jūlija spriedumu, kas jau ir stājies likumīgā spēkā, pilnībā noraidīta būvkomersanta prasība par zaudējumu piedziņu. Šis nolēmums vēlreiz apliecina, cik izšķiroša nozīme būvniecības projektos ir līgumā noteiktajai defektu apzināšanas, apsekošanas un dokumentēšanas kārtībai, norāda Zvērinātu advokātu birojs "CersJurkāns", kurš tiesā pārstāvēja savu klientu.Lietā tika vērtēts strīds starp būvkomersantu (pasūtītāju/ģenerāluzņēmēju) un apakšuzņēmēju par asfaltēšanas darbu defektu novēršanas pienākumu, šo darbu apjomu un izmaksām. Prasītājs tiesai norādīja, ka pēc tam, kad konstatējis defektus, viņš garantijas ietvaros piesaistījis trešo personu to novēršanai. Pēc darbu pabeigšanas prasītājs pieprasīja apakšuzņēmējam pilnībā segt šo darbu izmaksas.Atbildētājs atteicās segt prasītās izmaksas, izvirzot vairākus būtiskus iebildumus. Pušu noslēgtais līgums skaidri noteica, ka pasūtītājam par atklātajiem defektiem vispirms ir rakstveidā jāpaziņo apakšuzņēmējam un jāuzaicina tas piedalīties kopīgā defektu apsekošanā. Atbildētājs tiesā pierādīja, ka prasītājs šo noteikto kārtību nebija ievērojis un aktu sagatavoja vienpusēji.Tāpat no lietas materiāliem nebija iespējams precīzi noskaidrot, kad šis vienpusējais akts...

Latvijas publiskās pārvaldes modernizācija pieprasa atteikties no pasīvas atbilstības kontroles, aizstājot to ar proaktīvu, stratēģisku atbalstu iestāžu vadībai. Līdzšinējais 2012. gada likuma tiesiskais rāmis ir sevi izsmēlis, tādēļ Finanšu ministrijas sagatavotais jaunais Iekšējā audita likuma (projekts) mērķis ir transformēt auditu par uzticamu padomdevēju, kas palīdz iestāžu vadītājiem pieņemt datos balstītus lēmumus, mazināt riskus un nodrošināt ilgtspēju.Pāreja uz proaktīvu un vērtību radošu audituLikuma arhitektūra balstās uz četriem stratēģiskiem pīlāriem:Iekšējā audita sistēmas attīstības plāns 2025.–2028. gadam, kas fokusējas uz audita pievienotās vērtības celšanu;Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam, paredzot ciešāku starpinstitūciju sadarbību;Pašvaldību likuma prasības, kas nosaka vienotus standartus visā publiskajā sektorā;Vispārīgie Iekšējā audita standarti, ko izdevusi starptautiskās profesionālā asociācija “Iekšējo auditoru institūts” 2024. gadā un kas tiek integrēti kā globāli atzīta profesionālā prakse nacionālajā likumdošanā.Kā norāda likumprojekta izstrādātāji, pašvaldību iekļaušana vienotā audita sistēmā nav tikai juridisks pienākums, bet gan rīks resursu pārredzamības nodrošināšanai, paredz likumprojekta izstrādātāji. Pašvaldību vadībai (domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram) ir jānodrošina...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas aizliegts ievest dzīvus dzīvniekus, zivis, svaigus augļus, dārzeņus, graudaugus, gaļas, zivju, piena produktus, dārzeņu un augļu izstrādājumus, lopbarības produktus un citas preces, tām piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm. To nosaka grozījums Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem", kas stājās spēkā 2026. gada 8. augustā.Saskaņā ar tiesību aktā noteikto Latvijā aizliegts ievest šādus lauksaimniecības un lopbarības produktus un dzīvus dzīvniekus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm:dzīvus dzīvniekus, tostarp zirgus, liellopus, cūkas, aitas, kazas, mājputnus (vistas, pīles, zosis, tītarus, pērļu vistiņas), trušus un zaķus, rāpuļus, putnus (papagaiļveidīgos, strausus, baložus), kukaiņus, suņus, kaķus;zivis un vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus, tostarp dzīvas, svaigas vai dzesinātas, saldētas zivis; svaigas,...

Valsts ieņēmumu dienests atjauninājis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai". Materiālā ir precizēts, kādā kārtībā bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pievieno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai.Pastāvīgajai pārstāvniecībai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija par pārskata gada pēdējo taksācijas periodu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz nākamā mēneša 20. datumam. Piemēram, ja pārskata gads beidzas decembrī, deklarācija jāiesniedz līdz 20. janvārim.Vienlaikus ar pārskata gada pēdējo UIN deklarāciju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz arī bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins. Šos dokumentus EDS pievieno deklarācijai kā pielikumu. Ja nepieciešams, tos var iesniegt arī vēlāk, precizējot iepriekš iesniegto deklarāciju, taču ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.Ja pastāvīgajai pārstāvniecībai gada laikā kādā taksācijas periodā rodas ar UIN apliekama bāze, piemēram, veicot dividendēm pielīdzināmu izmaksu, par šo periodu jāiesniedz tikai UIN deklarācija. Bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins šādā gadījumā nav jāiesniedz.Svarīgi, ka, sagatavojot bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pastāvīgajai...

Turpinoties aktīvai ceļojumu sezonai, Rīgas lidosta, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), VID Muitas pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Nodokļu un muitas policija aicina ceļotājus pirms atgriešanās no valstīm ārpus Eiropas Savienības pārliecināties, vai iegādātās preces, suvenīrus un medikamentus drīkst ievest Latvijā.Vairums pārkāpumu, ko Rīgas lidostā konstatē VID Muitas pārvaldes darbinieki, ir nevis ļaunprātīgas rīcības, bet gan nezināšanas sekas. Ceļotāji nereti pieņem, ka prece, kuru iespējams iegādāties ārvalstīs, būs legāli ievedama arī Eiropas Savienībā. Tomēr noteiktiem pārtikas produktiem, dzīvnieku un augu izcelsmes suvenīriem, kā arī atsevišķiem medikamentiem ir noteikti stingri ierobežojumi vai aizliegumi.Pasākumā “Suvenīrs vai pārkāpums? Ko nedrīkst ievest no valstīm ārpus Eiropas Savienības” iesaistītās institūcijas atgādināja, ka šo noteikumu mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, bioloģisko drošību, vidi, savvaļas sugas un sabiedrības drošību.Pārtikas produkti var radīt bioloģiskās drošības riskusPVD uzsver, ka no valstīm ārpus Eiropas Savienības aizliegts ievest virkni pārtikas produktu, tostarp gaļu un tās produktus, pienu un tā produktus, kā arī...

Turpinām rakstu ciklu «Iekšējās kontroles sistēma praksē», kurā soli pa solim aplūkojam, kā izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu (IKS), kas ir ne tikai atbilstoša normatīvo aktu prasībām, bet arī praktiski izmantojama ikdienas darbā. Šajā rakstā aplūkosim, kā praksē izvērtēt klienta izpēti ietekmējošos riska faktorus, kā noteikt samērīgu klienta izpētes apjomu atbilstoši identificētajiem riskiem, kā šo procesu aprakstīt IKS un kā nodrošināt, lai pieņemtie lēmumi būtu pamatoti, konsekventi un dokumentēti.Atgādināšu, ka cikla otrajā rakstā pievērsāmies klienta izpētes pirmajam posmam — klienta identifikācijai, skaidrojot, kā iegūt un pārbaudīt informāciju par klientu, tā pārstāvi un patieso labuma guvēju, kā arī kāpēc kvalitatīvi veikta identifikācija ir pamats turpmākajai klienta izpētei.Tomēr ar klienta identifikāciju klienta izpēte nebeidzas. Identifikācija ļauj noskaidrot, kas ir klients, savukārt nākamais loģiskais solis ir izvērtēt, kādus riskus konkrētais klients rada un kādam klienta izpētes apjomam un kontroles pasākumiem šie riski atbilst. Tieši šajā posmā praksē tiek īstenota uz risku balstīta pieeja —...

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā1, kas pilnībā stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, ievieš iespēju aizklāt informāciju par patieso labuma guvēju (PLG) pamatota apdraudējuma gadījumā un pienākumu sniegt detalizētākas ziņas par PLG valstspiederību un kontroles apjomu2.Informācijas aizklāšana nozīmēs arī pārmaiņas NILLTPFN likuma subjektu, tai skaitā ārpakalpojumu grāmatvežu darbā, jo klientu izpētes ietvaros dati vairs nebūs tik ātri un vienkārši pieejami. Vairāki jaunās kārtības aspekti vēl nav skaidri un saprotami definēti piemērošanai praksē. Kā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) sniegtā informācija, daudz kas būs atkarīgs no likuma normu interpretācijām katrā konkrētajā gadījumā.Kas pamato draudus?Viens no būtiskākajiem pavērsieniem jaunajā regulējumā ir datu aizklāšanas mehānisma paplašināšana, kas līdz šim bija pieejams tikai ļoti ierobežotam personu lokam. Līdz 2026. gada vidum likums paredzēja aizklāt ziņas par patieso labuma guvēju tikai tad, ja persona nebija sasniegusi pilngadību vai tai bija tiesiski ierobežota rīcībspēja. Tomēr jaunās normas paredz, ka tagad ikviens...

Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID), reaģējot uz regulāri saņemtajiem nodokļu maksātāju un nozaru pārstāvju iesniegumiem, ir izstrādājuši grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. Šo izmaiņu galvenais mērķis ir līdzsvarot spēkā esošo regulējumu, novēršot tiesību normu interpretācijas neskaidrības un atvieglojot administratīvo slogu jautājumos, kas saistīti ar nodokļu dubultu uzlikšanu un pārlieku sarežģītiem procesiem reorganizāciju ķēdēs. Novērš nodokļu dubultās aplikšanas riskus likvidācijas un akciju atpirkšanas gadījumosViena no plānotajām izmaiņām ir nodokļa dubultās aplikšanas riska novēršana uzņēmuma likvidācijas un pašu akciju atpirkšanas gadījumos. Līdz šim spēkā esošais likums neparedzēja iespēju samazināt ar nodokli apliekamo bāzi par dividendēm, kas tiek tālāk sadalītas no saņemtās likvidācijas kvotas vai pašu akciju atpirkšanas atlīdzības virs nominālvērtības, lai gan ienākuma izmaksātājs UIN par šo peļņu jau bija samaksājis. Likvidācijas gadījumā tas noveda pie situācijas, kurā ar nodokli tika aplikta visa atlikusī peļņa, tostarp tāda, par kuru nodoklis jau reiz bija nomaksāts. Lai šo risku novērstu, likumā tiks papildināta...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. augustā otrajam lasījumam atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai.Argumentu apmaiņa komisijas sēdēKārtējo reizi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pret likumprojektu pakotni iebilda Ekonomikas ministrija (EM), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kā arī "Fintech Latvija" asociācija.EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis otrajam lasījumam bija iesniedzis virkni priekšlikumu, kas pēc būtības atcēla plānoto reformu. Miezainis sacīja, ka var virzīties uz reformu, taču veicot to pēc būtības un gūstot atbalstu no nozares asociācijas. Tāpat Miezaiņa ieskatā reformai esošajā formā pastāv riski nonākt pretrunā ar Satversmi.EM piedāvāja reformu veikt tikai attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomu, nevis arī attiecībā uz uzraudzību, licencēšanu un patērētāju tiesību aizsardzību.Miezainis priekšlikumos norādīja, ka nav identificēta konkrēta problēma vai trūkumi esošajā uzraudzības modelī, kas pamatotu patērētāju tiesību aizsardzības un licencēšanas funkciju nodošanu Latvijas Bankai.Vienlaikus Miezainis skaidroja, ka ārpus Latvijas Bankas uzraudzības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. augusta sēdē otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu grozījumu paketi, kas paredz būtisku reformu mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) jomā. Finanšu ministrijas (FM) vadītā darba grupa ir izstrādājusi kompromisa priekšlikumus, lai atvieglotu dzīvi pavisam mazas saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus novēršot nodokļu plānošanas un konkurences kropļošanas riskus.Sēdē tika norādīts, ka FM darba grupa divas reizes tikusies ar Saeimas Budžeta komisijas pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, nozari, arodbiedrībām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai izstrādātu kompromisa priekšlikumus. FM pārstāve Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidroja, ka tiek piedāvāts īpašs režīms ļoti mazai saimnieciskajai darbībai, paredzot jaunas definīcijas un atsevišķu regulējumu iesācēju MUN maksātājiem. Potenciālais šī režīma lietotāju skaits varētu būt aptuveni ap 1000 personu, galvenokārt tie, kas sāk saimniecisko darbību vai iznāk no ēnu ekonomikas. Deputāti norādīja, ka pēc gada vai diviem būtu lietderīgi veikt izvērtējumu, lai saprastu, kā režīms darbojas praksē un vai lietotāju skaits neatšķiras no sākotnējām prognozēm.Sēdē bez iecerētajiem...