JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Ienākums no kriptoaktīvu pārdošanas". Šajā mateiālā materiālā skaidrota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana ienākumam no kriptoaktīvu pārdošanas (atsavināšanas) kā ienākumam no kapitāla pieauguma. Materiālā:Precizēta kriptoaktīvu definīcija (saskaņā ar 2026. gada 5. februāra grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas stājas spēkā 2026. gada 6. martā). Veikti šādi precizējumi: “Vispārīga informācija” precizēta kriptoaktīvu definīcija un skaidrojums.Kriptoaktīvs – tas ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju, izņemot: kriptoaktīvus, kas ir unikāli un nav aizstājami ar citiem kriptoaktīviem (tajā skaitā digitāla māksla un kolekcionējami aktīvi); kriptoaktīvus, kas atveido pakalpojumus vai fiziskus aktīvus, kuri ir unikāli un nav aizstājami, piemēram, produktu garantijas vai nekustamo īpašumu; kriptoaktīvus, kas kvalificējami kā: finanšu instrumenti, noguldījumi, tai skaitā strukturētie noguldījumi, izņemot, ja tie kvalificējami kā elektroniskās naudas žetoni; fondi, vērtspapīrošanas pozīcijas;...

Jaunā Eiropas Savienības (ES) iepakojuma regula radīs papildu administratīvo un organizatorisko slogu mazajiem un vidējiem tirgotājiem, jo pārmaiņas ietekmēs ne tikai iepakojuma apriti, bet arī veikalu ikdienas darbu, darbinieku pienākumus un izmaksas, uzskata mazie tirgotāji. Regulu jāsāk piemērot no šā gada augusta.Ko paredz jaunā regula?Jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2025/40 (2024. gada 19. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK aizstāj iepriekšējo Iepakojuma direktīvu, mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka viss ES tirgū laistais iepakojums ir pārstrādājams vai izmantojams atkārtoti. Galvenās regulas prasības:aizliegts lieks un nevajadzīgs iepakojums (piemēram, dubultās kārbas, pārāk lielas pakas un atsevišķi vienreizlietojami plastmasas iepakojumi svaigiem augļiem un dārzeņiem);noteikti stingri mērķi iepakojuma atkārtotai lietošanai un uzpildīšanai (piemēram, līdzņemšanas kafijai, ātrajai ēdināšanai, loģistikai un sadzīves preču transportēšanai);plastmasas iepakojumā obligāti jāizmanto noteikts procentuālais apjoms no pārstrādātas plastmasas;lai atvieglotu šķirošanu, visā ES tiek ieviests vienots iepakojuma...

Mākslīgā intelekta Latvijas asociācija (MILA) sadarbībā ar desmitiem informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu ir izstrādājusi jaunu digitālu platformu mila.lv, kas piedāvā inovatīvu pieeju, kā savienot uzņēmumu vajadzības ar mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem.Platformā asociācijas biedri piedāvā savus tehnoloģiskos risinājumus vienotā katalogā, kas pirmo reizi Latvijā strukturēti apvieno vietējo MI ekosistēmu vienuviet. Šis risinājums tieši atbalsta MILA mērķi veicināt MI iespēju izmantošanu Latvijas uzņēmumos un stiprināt sadarbību starp industriju, valsts pārvaldi un akadēmisko vidi.Jaunais portāls izmanto MI tehnoloģijas, lai palīdzētu uzņēmumiem un organizācijām vienkāršā veidā atrast piemērotākos IT risinājumus. Lietotāji var aprakstīt savas vajadzības brīvā formā – saviem vārdiem, bez tehniskām zināšanām. Platforma analizē šo pieprasījumu un automātiski piedāvā visatbilstošākos risinājumus no katalogā pieejamajiem.Papildus tam lietotājs var atrast piemērotāko risinājumu trīs dažādos veidos:sarunā ar MI konsultantu, kur sistēma uzdod mērķētus jautājumus, lai precīzi izprastu uzņēmuma vajadzības;ļaujot MI analizēt uzņēmuma mājaslapu un automātiski identificēt potenciālās vajadzības;vai veicot ātru meklēšanu pēc konkrētas problēmas vai mērķa.Neatkarīgi no izvēlētā...

2027. gadā plānots pārcelt divas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienām, - piektdienu, 25. jūniju, un piektdienu, 19. novembri, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais rīkojuma projekts. Darba dienu pārcelšanas rezultātā kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.Paredzēts nākamgad darba dienu no 25. jūnija pārcelt uz sestdienu, 19. jūniju, bet darba dienu 19. novembrī - uz sestdienu, 13. novembri, jo 25. jūnijs ir starp Jāņu dienu ceturtdienā, 24. jūnijā, un sestdienu, 26. jūnijā. Savukārt 19. novembris ir starp Latvijas Republikas proklamēšanas dienu ceturtdienā, 18. novembrī, un sestdienu, 20. novembrī.Vienlaikus 2027. gadā nav plānots pārcelt pirmdienu, 3. maiju, kas iekrīt starp svētdienu, 2. maiju, un svētku dienu otrdienu, 4. maiju.Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Iecerēts ieteikt arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.Regulējumu noteic Darba likumsSaskaņā...

Kredītinformācijas biroji valstī ir nozīmīgi datu apstrādātāji, kuru apkopotā informācija uzņēmumiem var palīdzēt pieņemt precīzākus un drošākus lēmumus sadarbībai ar klientiem un partneriem. Par to, no kurienes tiek iegūti dati, cik uzticamas ir kredītriska prognozes, kā monitorings palīdz laikus pamanīt maksātnespējas riskus un kādus praktiskus ieguvumus no šiem rīkiem var gūt gan uzņēmēji, gan grāmatveži, saruna ar Intaru Miķelsonu, AS Kredītinformācijas Birojs valdes locekli. Latvijā patlaban darbojas divi licencēti kreditinformācijas biroji. Kā jūs īsumā paskaidrotu, kas ir kredītinformācijas birojs tiem, kuri par šo tematu maz ko zina? Kāda ir kredītinformācijas biroju loma Latvijas finanšu sistēmā?Mūsu galvenais uzdevums ir no dažādiem avotiem apkopot informāciju par juridisko un fizisko personu maksājumu saistībām un parādiem. Mēs sadarbojamies ar lielāko daļu banku sektora, un daļa no šiem datiem citur publiski nav pieejami. Latvijā banku kredītinformācija pieejama arī Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā, kura informācijai var piekļūt tikai pašas kredītiestādes, tiesas, tiesu izpildītāji, zvērināti notāri, Valsts ieņēmumu...

Saeima 14. maijā pieņēma vairāku Saeimas deputātu rosinātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts ieviest vienkāršāku, elastīgāku un vienlaikus caurskatāmāku pieeju publisko līdzekļu izlietojumam. Likuma grozījumi paredz divas atšķirīgas pieejas iepirkumu organizēšanai - stingri reglamentētus iepirkumus un iepirkumus ar ievērojami lielāku elastību.Pēc intensīvām diskusijām ar pasūtītājiem, uzraugošajām iestādēm, uzņēmēju un sabiedrības intereses pārstāvošām organizācijām Saeimā atbalstītie grozījumi saglabā reformas konceptuālo ietvaru, rodot līdzsvaru starp administratīvā sloga mazināšanu, lielāku elastību iepirkuma norisē, plašāku publisko iepirkumu datu pieejamību un efektīvāku uzraudzību, vērtē Finanšu ministrija. Grozījumi stiprina sākotnējo reformas mērķi - virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti.Atvieglos iepirkumu procedūru gan pasūtītājiem, gan piegādātājiemPublisko iepirkumu likumā tiek būtiski mainīta iepirkumu regulējuma struktūru, mazināts administratīvais slogs un pasūtītājiem nodrošināta lielāku rīcības brīvību, vienlaikus stiprinot caurskatāmību un konkurenci. Grozījumi paredz,...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 10. decembra spriedums lietā Nr. SKA–250/2025 precizē valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, jo īpaši vecāku pabalsta, aprēķināšanas kārtību situācijās, kad darba devēja izmaksātā prēmija sakrīt ar laiku, kad persona atrodas grūtniecības atvaļinājumā.Strīds izcēlās starp pieteicēju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par vecāku pabalsta apmēra aprēķinu. Pieteicējas meita piedzima 2022. gada 19. maijā. Vecāku pabalstu pieteicēja lūdza piešķirt no 2022. gada 5. augusta. Tātad 12 mēnešu periods, par kuru būtu aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, ir no 2021. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam.Galvenais domstarpību cēlonis bija darba devēja 2022. gada aprīlī izmaksātā prēmija 4230 eiro apmērā par iepriekšējā gada darba rezultātiem. VSAA, aprēķinot dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, šo prēmiju neņēma vērā, jo tās izmaksas brīdī pieteicēja atradās grūtniecības atvaļinājumā un saņēma maternitātes pabalstu. Pieteicēja šādam lēmumam nepiekrita, uzskatot, ka prēmija kā darba ienākums ir jāiekļauj aprēķinā, lai pabalsts atspoguļotu viņas patiesos ienākumus.Pieteicēja vērsās tiesā...

Lai nodrošinās efektīvāku cīņu pret karteļiem, kā arī paplašinās iespējas atklāt citus noziegumus, Saeima14. maijā, pieņēma grozījumus Operatīvās darbības likumā. Grozījumi paredz pilnveidot operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas izmantošanas un nodošanas kārtību arī citos procesos. Grozījumi sagatavoti, reaģējot uz Latvijas Republikas Senāta spriedumu tā dēvētajā būvniecības uzņēmumu karteļa lietā (2025. gada 23. decembra spriedums lietā Nr. A43004021, SKA-170/2025), kurā tika secināts, ka pašreizējais Operatīvās darbības likuma regulējums neparedz iespēju operatīvās darbības laikā iegūtos sarunu noklausīšanās materiālus izmantot administratīvajā procesā konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanai.Likuma mērķis ir nodrošināt lielāku tiesisko skaidrību attiecībā uz operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtās informācijas nodošanu citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai. Grozījumi noteic, ka šādu informāciju drīkst nodot citām institūcijām, ja tas nepieciešams būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un ja nododamās informācijas apjoms un saturs nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.Sevišķās kārtības operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju citām institūcijām sākotnēji neparedzētiem mērķiem drīkstēs nodot tikai ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja...

Saeima turpmāk skatīs likumprojektu, kas paredz sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) atļaut pieņemt ziedojumus pakalpojumu formā un veidot uzkrājumus ieguldījumu formā vērtspapīros. To paredz Saeimas 14. maija lēmums nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tās izstrādāto grozījumu Sabiedriskā labuma organizāciju likumā projektu. Likumprojekts sagatavots, lai sekmētu SLO darbību un risinātu divus problēmjautājumus - esošais normatīvais regulējums neparedz iespējas ziedotājiem atbalstīt SLO, ziedojot pakalpojumus, kā arī esošais regulējums nav pietiekami skaidrs attiecībā uz SLO atļauto rīcību, veidojot uzkrājumus ieguldījumu formā vērtspapīros.Vienlaikus Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam būs jāmonitorē, kā šīs normas strādā un jāpiedomā pie kontroles mehānismiem, lai novērstu negodprātīgu šādu ziedojumu un ieguldījumu izmantošanu.Sabiedriskā labuma organizācijām likums patlaban pieļauj saņemt ziedojumus vai nu finanšu līdzekļu vai mantiska ziedojuma formā. Likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka SLO darbību būtiski atbalstītu iespēja saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā, piemēram, saņemt juridiskos, finanšu konsultāciju, projektu vadības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citus pakalpojumus.Lai vairotu ziedotāju motivāciju, likumā...

Ministru prezidente Evika Siliņa 14. maijā paziņoja par demisiju, līdz ar to ir kritusi arī viņas vadītā valdība. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 15. maijā plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.Situāciju vēl nestabilāku padarījis fakts, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšanas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz procesuālo darbību veikšanas laiku aizturēja zemkopības ministru Armandu Krauzi un bijušo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru, tagadējo Valsts kanceleja vadītāju Raivi Kronbergu. E. Siliņa pirms demisionēšanas atbrīvoja A. Krauzi no amata, jo nevarot "tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem". Tāpat viņa uz laiku atstādinājusi R. Kronbergu.Investīciju piesaisti Latvijai pašreizējā politiskā krīze, visticamāk, investoru attieksmi būtiski neietekmēs, norāda banku ekonomisti, komentējot valdības krišanu."Galvenie investori Latvijā ir uzņēmumi no demokrātiskām valstīm. Domāju, ka mēs vēlamies to saglabāt...

Latvijā 2025. gadā reģistrēts lielākais jaundibināto uzņēmumu un komersantu skaits pēdējo sešu gadu laikā. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem kopumā dibināti 10 445 jauni uzņēmumi un komersanti, kas ir par 12,07% vairāk nekā 2024. gadā, pirmo reizi kopš 2019. gada pārsniedzot 10 000 robežu.Kopējā statistika par 2025. gadu ir šāda:Latvijā reģistrēti 183 991 aktīvi uzņēmumi un komersanti; populārākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veido vairāk nekā pusi no visiem aktīvajiem uzņēmumiem;turpina pieaugt mazkapitāla SIA popularitāte – šī forma veido 22,51% no kopējā uzņēmumu un komersantu skaita; 2025. gadā aktīvo mazkapitāla SIA skaits pieauga par 7,31% jeb 2820 vienībām.Visbiežāk jaunie uzņēmēji darbojas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī būvniecībā – kopumā šīs trīs nozares pārstāv 4% no visiem jaundibinātajiem uzņēmumiem.Bankas novērojumi liecina, ka jaunajiem uzņēmumiem būtiskākie finanšu pakalpojumi ir ikdienas maksājumu nodrošināšana, norēķinu kartes un POS termināļi, īpaši mazumtirdzniecības segmentā strādājošajiem uzņēmumiem.“Ņemot vērā uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu,...

Konkurences padome (KP) aicina ikvienu mazumtirgotāju ziņot par gadījumiem, kad vairumtirgotāji vai preču piegādātāji nosaka cenas, par kādām tālāk būtu jāpārdod preces gala klientiem. Ziņot par pārkāpumu iespējams, izmantojot anonīmo ziņošanas formu KP tīmekļa vietnē vai izmantojot trauksmes cēlēju mehānismu un saņemot par to pienācīgu tiesisko aizsardzību, vai arī izmantojot oficiālos kanālus – rakstot iesniegumus, izmantojot e-pakalpojumus un citus. Savukārt, ja uzņēmums ir iesaistījies aizliegtā vienošanās, KP aicina ziņot par pārkāpumu Iecietības programmas ietvaros, saņemot pilnīgu atbrīvojumu no soda. Ziņot par pārkāpumiem iespējams šeit. KP aicina uzņēmumus aizpildīt anketu par to pieredzi saistībā ar vertikāliem konkurences ierobežojumiem, lai KP varētu apkopot uzņēmēju pieredzi un identificētu praksē sastopamās problēmsituācijas.Gadiem uzturēts vienots cenu līmenisĪpaši pievērst uzmanību vertikālās konkurences ierobežojumiem KP iesaka, ņemot vērā KP 02.04.2026. pieņemto lēmumu par JURA kafijas automātu cenu fiksēšanu izplatītājiem Latvijā, kā rezultātā par aizliegtu vienošanos tālākpārdošanas cenu noteikšanā un uzturēšanā Latvijas tirgū KP sodījusi JURA kafijas automātu ekskluzīvo izplatītāju...

Marta nogalē un aprīļa sākumā publiskajā apspriešanā bija nodots Labklājības ministrijas sagatavotais Darba samaksas pārredzamības likuma projekts, kura pamatmērķis ir nodrošināt tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu vai vienādas vērtības darbu, vienlaikus mazinot samaksas atšķirības starp dzimumiem un stiprinot nodarbināto tiesību aizsardzības mehānismus. Šo pavērsienu darba tiesiskajās attiecībās un uzņēmumu iekšējā kultūrā iezīmē 2023. gada maijā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 par darba samaksas pārredzamību1.Kas turpmāk tiks uzskatīts par «nodarbināto», kādi jauni informēšanas pienākumi gulsies uz darba devēju pleciem un kādas sekas var radīt pat šķietami neliela, nepamatota atalgojuma atšķirība, analizēja ZAB Sorainen eksperti: Edgars Riņķis, vecākais jurists, un Andis Burkevics, zvērināts advokāts un vadošais speciālists tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas procesos, šim aktuālajam tematam veltītajā vebinārā. Runātāji detalizēti iztirzāja likumprojekta struktūru, kas balstās uz diviem pīlāriem — darba devēja pienākumu nodrošināt caurskatāmu samaksas sistēmu un nodarbinātā tiesībām šo informāciju saņemt, kā arī, ja nepieciešams, aizstāvēt savas intereses...

Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājums valdībai vērsties Eiropas Komisijā (EK) par darba samaksas pārredzamības prasību ieviešanas atlikšanu, izrādās, nebūtu unikāla situācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Daļa valstu plāno ieviest direktīvas prasības laikā, taču citās valda atšķirīgs noskaņojums un ieviešanas gatavības pakāpe. Tikmēr EK pagaidām neizrāda gatavību piekāpties. ES Darba samaksas pārredzamības direktīvas ieviešanas process pašlaik atrodas kritiskā fāzē, jo, tuvojoties 2026. gada 7. jūnija termiņam, dalībvalstu rīcība kļūst arvien atšķirīgāka, radot sarežģītu un fragmentētu tiesisko vidi. Kamēr lielākā daļa valstu vēl tikai izstrādā savus noteikumus, Slovākija ir kļuvusi par pārliecinošu līderi, 2026. gada 15. aprīlī kā pirmā pieņemot visaptverošu likumu, kas ievieš direktīvas prasības. Slovākijas modelis paredz ļoti specifiskus pienākumus, piemēram, darba devējiem jau pirms darba intervijas būs jāiepazīstina kandidāti ar paredzamo atalgojumu vai tā diapazonu, savukārt līdz 2026. gada jūlija beigām uzņēmumiem jābūt izstrādātām skaidrām struktūrām, kas definē, ko nozīmē "vienādas vērtības darbs". Šī valsts ir izvēlējusies pakāpenisku pieeju, nosakot, ka...

Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumā, kas paredz nodrošināt zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās esošajiem zemes īpašniekiem tiesības saņemt kompensāciju no valsts par tiesību aizskārumu.Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ar kuru secināts, ka atsevišķos piespiedu dalītā īpašuma gadījumos zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu ir nepamatoti aizskartas.TM likumprojekta anotācijā skaidrojusi, ka problēma radusies pēc tam, kad no 2025. gada 1. janvāra ieviestas divas atšķirīgas kadastrālās vērtības - fiskālā un universālā.Kā skaidroja TM, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no fiskālās kadastrālās vērtības, savukārt maksu par zemes likumisko lietošanu - no universālās kadastrālās vērtības. Atsevišķos gadījumos universālā kadastrālā vērtība ir zemāka, līdz ar to zemes īpašnieku saņemtā maksa nesedz pat nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas.Likumprojekts paredz, ka zemes īpašnieki varēs pieprasīt kompensāciju no valsts, ja likumiskās lietošanas maksa būs mazāka par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par attiecīgo zemi.Kompensāciju administrēs Valsts zemes dienests, kurā zemes īpašniekiem būs...