JAUNUMI

Ieviešot mākslīgo intelektu (MI) uzņēmumā, tostarp arī grāmatvedībā, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir datu drošība. Jo vairāk MI tiek izmantots profesionālajā darbā, jo vairāk uzmanības jāvelta tam, kādi dati tiek ievadīti rīkā un ar kādu licenci tas tiek darbināts. Tieši praktiskai MI izmantošanai grāmatvedībā un auditā bija veltīts pavasarī rīkotais Bilances Akadēmijas e-seminārs, kurā zvērināts revidents Pauls Bite demonstrēja dažādus MI rīkus un darba paņēmienus (pieejams video ieraksts), kā arī 4. septembrī notika jau izvērstāks praktiskai MI pielietošanai veltīts e-seminārs “MI grāmatveža darbā. Praktiski”, kuram arī pieejams video. Jāizvēlas biznesa licenceSemināra vadītāja ieteikums uzņēmumiem ir skaidrs: ja MI tiek izmantots biznesa vajadzībām un darbā ar klientu informāciju, jāizvēlas biznesa licence. Privātpersonām paredzētie risinājumi nav automātiski piemēroti darbam ar klientu datiem, jo profesionālajiem risinājumiem parasti ir atšķirīgi datu drošības nosacījumi un infrastruktūra.Tas nozīmē, ka MI ieviešana grāmatvedības vai audita uzņēmumā nav tikai jautājums par to, kuru programmu iegādāties. Nepieciešama arī uzņēmuma iekšējā politika...

Latvijas ekonomikai augot un iedzīvotāju ienākumiem palielinoties, aplokšņu algu problēma nav būtiski mazinājusies. Lai samazinātu ēnu ekonomiku, ar kontrolēm, digitalizāciju un skaidras naudas aprites ierobežošanu vien var nepietikt. Viens no risinājumiem varētu būt darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, kas padarītu pilnībā deklarētu algu izdevīgāku gan darba devējam, gan darba ņēmējam.SSE Riga pētījums liecina, ka 2025. gadā ēnu ekonomika Latvijā veidoja 21,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan dažādu metodoloģiju dēļ ēnu ekonomikas apjoma aplēses atšķiras, tās īpatsvars joprojām ir būtisks.Aplokšņu algas veido gandrīz pusi ēnu ekonomikasBūtisku ēnu ekonomikas daļu veido nedeklarēti darba ienākumi. Pētījuma dati liecina, ka aplokšņu algas veido 47,1% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma.Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka īpaši augsts aplokšņu algu risks ir mazajos uzņēmumos, pakalpojumu sektorā, būvniecībā un citās nozarēs, kur faktisko nodarbināto skaitu un izmaksāto atalgojumu kontrolēt ir sarežģītāk. Aplokšņu alga var nozīmēt gan pilnībā nereģistrētu...

Paroles digitālajā vidē tiek izmantotas jau vairāk nekā 60 gadus, tomēr arī mūsdienās tās joprojām ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā piekļūt digitālajiem pakalpojumiem. Lai gan tehnoloģijas ir attīstījušās un pieejama daudzfaktoru autentifikācija, biometriskie risinājumi un digitālā identitāte, paroļu noplūdes un ar tām saistītie kiberuzbrukumi nav izzuduši.Kā norāda SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītāja Ludmila Bērica, problēma arvien biežāk nav pašas paroles stiprumā, bet gan paļaušanās uz paroli kā galveno digitālās identitātes apliecināšanas veidu.Jo vairāk kontu, jo lielāks drošības risksIkdienā cilvēks izmanto desmitiem vai pat simtiem digitālo kontu – darba sistēmās, e-veikalos, sociālajos tīklos, straumēšanas platformās un mobilajās lietotnēs. Atcerēties katram kontam atšķirīgu paroli ir sarežģīti, tāpēc lietotāji mēdz atkārtoti izmantot vienas un tās pašas paroles vai mainīt tajās tikai dažus simbolus.PasswordManager.com 2026. gada aptaujā 84% ASV pieaugušo norādīja, ka neizmanto unikālu paroli katram kontam, bet 20% atzina, ka vienu un to pašu paroli izmanto lielākajai daļai kontu. Līdzīga tendence konstatēta arī...

Lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt finanšu grūtības un saglabāt saimniecību ekonomisko dzīvotspēju, valdība 25. augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 505 “Aizdevuma piešķiršanas kārtība primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem kredītsaistību refinansēšanai”. Noteikumi stājas spēkā 28. augustā. Aizdevumi būs pieejami saimniecībām, kurām ir grūtības pildīt esošās kredītsaistības. Programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija Altum. Refinansēšanas aizdevumu varēs saņemt lauksaimnieks, kurš nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, un kura pēdējā noslēgtajā taksācijas gadā vismaz 80% ienākumu veidojuši ienākumi no primārās lauksaimnieciskās ražošanas. Refinansējamo kredītsaistību apmērs paredzēts no 100 000 līdz 1,5 miljoniem eiro.Lai saņemtu aizdevumu, lauksaimniekam būs jāapliecina finanšu grūtības un jāiesniedz restrukturizācijas plāns, kas pamato saimniecības spēju atjaunot ekonomisko dzīvotspēju un pildīt kredītsaistības. Altum, izvērtējot pieteikumu, ņems vērā saimniecības darbības potenciālu un ilgtspēju, finanšu situāciju, likviditāti, nodrošinājuma struktūru un citus riska faktorus.Refinansēšanas aizdevuma apmērs nevarēs pārsniegt pārņemto kredītsaistību atlikumu. Aizdevuma procentu likme būs līdz 12% gadā, atmaksas termiņš – līdz 15 gadiem, bet...

Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas dabaszinātņu jomas zinātniekiem izstrādājusi “Ieteikumus dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai”. Tie paredzēti kredītiestādēm, lai sistemātiski izvērtētu, vai uzņēmuma saimnieciskā darbība veicina vai apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā.Ieteikumi var kļūt par vienu no instrumentiem, ar kura palīdzību ar dabu saistītos riskus turpmāk iespējams ņemt vērā arī kredītriska novērtēšanā.Kurām nozarēm pievērsta uzmanībaPirmajā posmā ieteikumos iekļautas četras nozaru grupas:lauksaimniecība – augkopība un lopkopība;mežsaimniecība;enerģētika;ēku būvniecība un inženierbūvniecība.Nozares atlasītas, ņemot vērā gan to nozīmi Latvijas kredītiestāžu kredītportfeļos, gan to ietekmi uz dabas daudzveidību.Sākotnējai atlasei izmantota ENCORE metodoloģija, ar kuras palīdzību vērtēta nozaru materiālā nozīmība kredītiestāžu portfeļos. Tādējādi uzmanība pievērsta nozarēm, kurās ar dabu saistītie riski varētu būt pietiekami būtiski, lai ietekmētu kredītportfeļa kvalitāti. Pēc tam nozaru atlase papildināta ar ekspertu vērtējumu par to, kuras saimnieciskās darbības Latvijā rada lielāko tiešo ietekmi uz dabas daudzveidību.Vērtē ne tikai uzņēmuma nozariIeteikumu būtiskākā atšķirība ir tā, ka uzmanība pievērsta ne tikai uzņēmuma darbības...

Vai cilvēkam ir jāzina, ka satura tapšanā izmantots mākslīgais intelekts (MI)? Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja, norāda, ka īpaši būtiski tas kļūst investīciju jomā, kur līdzās MI iespējām aug arī dziļviltojumu un maldinošu investīciju piedāvājumu risks.Kopš augusta stājušās spēkā jaunas Mākslīgā intelekta akta pārredzamības prasības, kas paredz, ka noteiktos gadījumos būs jānorāda, ja saturs ir radīts vai būtiski pārveidots ar MI palīdzību. Prasības attiecas gan uz tehnoloģiju izstrādātājiem, gan uzņēmumiem, kas mākslīgā intelekta risinājumus izmanto savā darbā. Kad “investīciju eksperts” ekrānā nemaz nav īsts Viena no būtiskākajām jomām, uz kuru attiecas jaunie noteikumi, ir tā dēvētie dziļviltojumi jeb “deepfake” saturs. Vai jums kādreiz, skatoties video, ir radies jautājums – tajā redzamais cilvēks ir īsts vai arī viņa attēlu radījis MI? Tehnoloģijām attīstoties, šādi jautājumi rodas arvien biežāk. Tāpēc jaunie noteikumi paredz, ka cilvēkiem būs skaidri jānorāda, ja viņu redzētais vai dzirdētais saturs ir radīts vai būtiski pārveidots ar MI palīdzību. Šis...

Eiropas transporta nozarei šā gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunas, stingrākas prasības vieglajam komerctransportam. Regulējuma pamatmērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci starp visiem tirgus dalībniekiem un paaugstināt ceļu satiksmes drošību, attiecinot uz vieglo transportu prasības, kas vēsturiski skāra tikai smagos kravas auto. Uzņēmējiem pirmais solis atbilstības nodrošināšanā ir autoparka un darbības veida revīzija, lai pielāgotos jaunajiem tirgus standartiem.Šīs izmaiņas pamatīgi skar uzņēmējdarbības modeļus, kas balstīti uz tā dēvēto "mikro-loģistiku" — ātru un līdz šim mazāk regulētu mazo kravu pārvietošanu pāri robežām. Jaunais tiesiskais rāmis definē stingrus kritērijus:transportlīdzekļa pilna masa no 2,5 līdz 3,5 tonnām;darbības veids - starptautiskie kravu pārvadājumi vai kabotāžas operācijas (pārvadājumi citas valsts iekšienē) par atlīdzību;regulējums ir saistošs gan Eiropas Savienības (ES), gan trešo valstu vadītājiem, kuri veic komercdarbību ES teritorijā.Analizējot tirgus situāciju, secināms, ka izņēmumu praktiski nav — jebkurš komerciāls brauciens ārpus nacionālajām robežām ar šādas masas transportlīdzekli uzliek par pienākumu ievērot jaunos standartus. Jaunie limiti un tahogrāfu ēraMūsdienu transporta...

Saeima 20. augustā otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas pieteiktos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vienkāršāku kārtību tiesas spriedumu izpildē. Izmaiņas palīdzēs izvairīties no liekām darbībām gadījumos, kad uzņēmums ir reorganizēts vai cilvēku nav iespējams sasniegt ierastajā veidā.Viena no izmaiņām attiecas uz uzņēmumu reorganizāciju. Piemēram, ja uzņēmums, kuram kāds ir parādā naudu, tiek pievienots citam uzņēmumam, tā tiesības un saistības pāriet jaunajam uzņēmumam. Pašlaik šādā situācijā var būt nepieciešamas papildu darbības, lai izpildu lietā oficiāli nomainītu vienu uzņēmumu pret otru.Turpmāk noteiktos gadījumos šo jautājumu varēs izlemt zvērināts tiesu izpildītājs, ja informācija par uzņēmuma reorganizāciju jau būs redzama komercreģistrā. Tas nozīmē mazāk lieku darbību un ātrāku tiesas nolēmuma izpildi.Priekšlikums netiek attiecināts uz komercsabiedrības sadalīšanu, jo šādā gadījumā var būt nepieciešams vērtēt, kurai no iegūstošajām sabiedrībām pārgājusi konkrētā tiesība vai saistība, norādīts grozījumu pamatojumā. Tāpat tas netiek attiecināts uz prasījuma cesiju, parāda pārņemšanu un citiem tiesību pārņemšanas pamatiem, kas var būt strīdīgi...

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuru mērķis ir precizēt nodokļa piemērošanu praksē, regulēt līdz šim neskaidras situācijas un samazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem. Likumprojektu plānots skatīt valdības 25. augusta sēdē. Pēc apstiprināšanas tas tiks iesniegts Saeimā.Brīvprātīgajiem kompensāciju limits – līdz 3000 eiro gadāBūtiskas izmaiņas paredzētas brīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo izdevumu kompensācijas gada limits brīvprātīgā darba veicējiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam tiks palielināts no 1000 līdz 3000 eiro.Vienlaikus paredzēts vienkāršot kompensāciju piešķiršanas kārtību. Pašlaik dažādiem izdevumu veidiem noteikti atsevišķi limiti, bet turpmāk tos plānots aizstāt ar vienotu nosacījumu – kompensācija nedrīkstēs pārsniegt 100 eiro dienā.Savukārt reliģisko organizāciju garīgajam personālam ar IIN nebūtu apliekamas kompensācijas par ar amata pienākumu veikšanu saistītiem izdevumiem, tostarp pamatvajadzību segšanai, ja to kopējais apmērs taksācijas gadā nepārsniedz attiecīgā gada neapliekamā minimuma apmēru.Būvniekam paredzēs pienākumu ieturēt IIN par neizmaksātu darba samaksuLikumprojektā iekļauta arī norma,...

Valdība 19. augustā atbalstīja un Saeima 20. augustā pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", kas paredz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim vai viņa pilnvarotai personai tiesības militāra apdraudējuma gadījumā uz laiku pārņemt valsts, pašvaldību, fizisko un juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošu nekustamo īpašumu vai tā daļu. Likumprojekts paredz arī kārtību, kādā īpašniekiem atlīdzināmi ar īpašuma izmantošanu nodarītie zaudējumi.Aizsardzības ministrija likumprojekta nepieciešamību saista ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju un pēdējā laikā notikušajiem militāra rakstura incidentiem Latvijas teritorijā un gaisa telpā. Pašlaik NBS ir tiesības veikt samērīgus un nepieciešamus pasākumus, lai novērstu militāro darbību izraisītu valsti apdraudošu situāciju, taču secināts, ka nav pietiekami konkrētu tiesisku instrumentu, kas ļautu šos aizsardzības pasākumus operatīvi īstenot.Jaunais regulējums ierobežotu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā garantētās īpašuma tiesības. Vienlaikus Aizsardzības ministrija uzsver, ka īpašuma tiesības nav absolūtas un tās var ierobežot, ja ierobežojums noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas atbilst samērīguma principam.Īpašumu varētu pārņemt...

Saeimā 20. augustā iesniegts deputātu grupas rosināts likumprojekts “Grozījums Grāmatvedības likumā”, kas daļai mazo uzņēmumu paredz noteikt izņēmumu saistībā ar obligāto e-rēķinu ieviešanu. Likumprojekta autori uzskata, ka pašreizējā pieeja var radīt nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu mazajiem uzņēmumiem, īpaši lauku reģionos. Likumprojekts nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.Piedāvā atbrīvot uzņēmumus ar apgrozījumu līdz 500 000 eiroLikumprojekts paredz papildināt Grāmatvedības likuma 11. panta 16. daļu ar jaunu 4. apakšpunktu. Tajā noteikts, ka izņēmums attiektos uz uzņēmumiem, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums jeb ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 500 000 eiro.Atsevišķs slieksnis paredzēts tirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem – tiem iepriekšējā pārskata gada apgrozījums nedrīkstētu pārsniegt 800 000 eiro.Tādējādi likumprojekta pieņemšanas gadījumā uzņēmuma apgrozījums kļūtu par vienu no būtiskajiem kritērijiem, pēc kura vērtētu, vai uz to attiecināmas attiecīgās e-rēķinu prasības.Nesamērīgs slogs mazajiem uzņēmumiemLikumprojekta anotācijā norādīts, ka obligāta e-rēķinu ieviešana var radīt reālu risku, ka mazāku un lauku reģionos strādājošu uzņēmumu darbība tiks...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Komerclikuma 161. panta otro daļu dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūtos nav paredzēta citāda dividenžu sadales kārtība. Attiecīgi, ja sabiedrības dalībnieki (akcionāri) vēlas dividendes sadalīt neproporcionāli dalībnieku (akcionāru) daļu nominālvērtībai, statūtos ir jābūt noteiktai citai dividenžu sadales kārtībai. Juridiskajā literatūrā un tiesu praksē norādīts, ka statūtu regulējumam par dividenžu sadali jābūt pietiekami skaidram, saprotamam un piemērojamam.UR, izskatot iesniegtos statūtus, cita starpā pārbauda, vai tajos ir ietverta dividenžu sadales kārtība gadījumos, kad dalībnieki (akcionāri) atsakās no proporcionālā dividenžu sadales principa. Vienlaikus UR kompetencē nav vērtēt statūtos norādīto kārtību pēc būtības, proti, UR nepārbauda vai norādītie kritēriji ir objektīvi piemērojami dividenžu apjoma noteikšanā, vai norādītā formula nav kļūdaina u.c.Dividenžu sadales kārtības noteikšana, tai skaitā tās reāla piemērošana, ir dalībnieku (akcionāru) savstarpējās vienošanās jautājums.Līdz ar to statūtos nevar paredzēt tikai to, ka:dividendes var sadalīt neproporcionāli, nenorādot konkrētu sadales mehānismu;dividenžu sadales kārtību paredzēts...

Saeima 20. augusta ārkārtas sēdē pēc otrreizējās caurlūkošanas galīgajā lasījumā pieņēma jauno Imigrācijas likumu. Deputāti saglabāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iepriekš atbalstīto risinājumu – turpināt investīciju programmu, vienlaikus nosakot stingrākus nosacījumus tās izmantošanai. Līdz ar to termiņuzturēšanās atļauju (TUA) joprojām varēs iegūt, veicot noteiktu ieguldījumu, taču prasības būs ciešāk saistītas ar investīciju ilgumu, tās uzraudzību un drošības apsvērumiem.TUA iegūšanai – 150 000 eiro ieguldījumsViens no būtiskākajiem jaunā regulējuma elementiem ir iespēja saņemt TUA, ieguldot vismaz 150 000 eiro alternatīvo ieguldījumu fondos, kurus pārvalda valsts noteiktā kārtībā atbilstošs fondu pārvaldnieks. Atšķirībā no nekustamā īpašuma tirgus, kas bieži radīja inflācijas spiedienu un fiktīvu darījumu riskus, fondu mehānisms nodrošina kapitāla likviditāti un tiešu kontroli pār to, kā šie līdzekļi tiek izmantoti Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai. Tas pozicionē Latviju nevis kā lētu "ieejas biļeti" Eiropā, bet gan kā jurisdikciju, kas piesaista mērķtiecīgu un kontrolējamu kapitālu. Tomēr tiesību iegūšana ir tikai pirmais solis; uzturēšanās atļaujas saglabāšana...

Biedrība "Zemnieku saeima" aicina finanšu ministru paātrināt jau ilgstoši virzītos lēmumus par sezonas laukstrādnieku nodokļu režīma pilnveidošanu un rosina palielināt sezonas laukstrādnieka ienākumu slieksni no 3000 līdz 5000 eiro, paplašināt režīma piemērošanu augkopībā un lopkopībā, kā arī ļaut sezonas darbiniekus nodarbināt jau no 1. marta.Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka lauksaimnieku saimniecībām darbinieki ir nepieciešami tieši tad, kad laikapstākļi ļauj reāli strādāt.Viņa skaidro, ka spēkā esošais regulējums neatbilst reālajam vidējam atalgojumam valstī, sezonas ilgumam un vajadzīgajiem darbiem. Ar pašreizējo regulējumu valsts palielina risku, ka daļa lauksaimniecības darbu, kur jāpiesaista darbinieki konkrētā sezonā konkrētiem darbiem, paliek ārpus legālās uzskaites, pauda M. Dzelzkalēja-Burmistre.Biedrībā skaidro, ka patlaban sezonas laukstrādnieku īpašo nodokļu režīmu var izmantot no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, nodarbinot cilvēku ne ilgāk par 90 kalendāra dienām. Kopējais ienākums pie visiem darba devējiem nedrīkst pārsniegt 3000 eiro, bet nodokļa likme ir 15%.Ienākumu slieksnis 3000 eiro apmērā nav mainīts kopš režīma...

No 2026. gada 12. augusta Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā sāk piemērot pirmās jaunās Iepakojuma regulas prasības. Tomēr uzņēmējiem nav jāievieš visas regulā noteiktās prasības vienlaikus – to piemērošana paredzēta vairākos posmos, turklāt atsevišķu prasību ieviešana būs atkarīga no Eiropas Komisijas pieņemtajiem sekundārajiem tiesību aktiem.Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) aicina uzņēmējus jau laikus noskaidrot, kuras prasības attiecas uz viņu darbību, īpaši ņemot vērā, kurā valstī tiek laists tirgū iepakojums vai iepakotā prece.Kas uzņēmumiem jāievēro no 12. augusta?No12. augusta Latvijā tiek piemērotas pirmās Iepakojuma regulas prasības. Tās cita starpā attiecas uz iepakojuma sastāvu, izgatavotāja identificēšanu un ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu. Liela daļa šo prasību skar ražotājus un citus tirgus dalībniekus, tādēļ to ietekme uz patērētāju ikdienu pagaidām var nebūt īpaši pamanāma.Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka Latvijā no 12. augusta netiek ieviesta jaunā regulā paredzētā ražotāju reģistrācijas kārtība. Līdz tās ieviešanai Latvijā turpinās piemērot pašreizējo kārtību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.Jaunais ražotāju reģistrs ES dalībvalstīs...