VISI RAKSTI

Lasot savu darba līgumu, Jānis pamanīja, ka tajā ir iekļauts punkts, kas paredz obligāti norādīt informāciju par dalību arodbiedrībā. Viņam radās jautājums, vai šāda prasība ir pamatota, jo dalība arodbiedrībā ir sensitīva informācija. Lai noskaidrotu, vai darba devējs drīkst šādu nosacījumu iekļaut darba līgumā, Jānis vērsās Datu valsts inspekcijā. Viņš arī norādīja, ka šāda prasība minēta ne tikai līgumā, bet arī organizācijas iekšējās kārtības noteikumos, kur paredzēts, ka darbiniekam šī informācija ir obligāti jāsniedz, parakstot līgumu. Darba devējs šādu informāciju nevar darbiniekam pieprasīt jebkurā brīdī. Informācijas apstrādei par to, vai cilvēks ir arodbiedrības biedrs, ir piemērojamas atkāpes, ņemot vērā, ka šādi dati tiešām ir sensitīvi jeb īpašu kategoriju dati. Atbilstošākais pamatojums šādu datu apstrādei ir tad, kad šādas tiesības darba devējam noteiktas likumā (ārējā normatīvajā aktā), tomēr pastāv arī iespēja iegūt darbinieka piekrišanu vai uzzināt šo informāciju, kad darbinieks pats to izpaudis. Darba intervijas laikā šādu jautājumu uzdot nedrīkst. Arī, sastādot darba...

Darba devēji, kuri nodarbina pensionēšanās vecumu sasniegušus cilvēkus, jau tagad maksā mazākas sociālās iemaksas, pavēstījusi Finanšu ministrija (FM), komentējot Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumu Saeimai no 2027. gada ieviest nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kuri pieņem darbā cilvēkus vecumā virs 50 gadiem. FM atzīmē, ka darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus, kas sasnieguši pensionēšanās vecumu, jau šobrīd ir piemērota samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme - kopumā 30,02%, salīdzinot ar 34,09% vispārējā gadījumā. Līdz ar to darba devējiem šādu darbinieku nodarbināšana jau tagad nozīmē mazākas sociālo iemaksu izmaksas. Vienlaikus FM norāda, ka jaunu nodokļu atvieglojumu vai stimulu ieviešana ir iespējama tikai pēc tam, kad ir veikta rūpīga, uz datiem balstīta analīze par to lietderību un efektivitāti. Tādēļ jebkurš jauns atvieglojums ir jāizvērtē objektīvi, ņemot vērā tā ietekmi uz kopējo nodokļu sistēmu un valsts budžetu. FM norāda, ka no šī gada jau ir ieviestas vairākas nozīmīgas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, kas samazina darbaspēka...

Lai gan finanšu krāpniecības shēmas faktiski saglabājas nemainīgas, tomēr iedzīvotāji uz tām turpina «uzķerties», turklāt maldīgi uzskatīt, ka tie ir tikai mazizglītotie vai lētticīgie. Krāpnieki izmanto izsmalcinātas pieejas, kas Latvijā šogad tiem ienesušas vidēji miljons izkrāptu eiro mēnesī. Kā iespējams sevi pasargāt, kas jau paveikts un kas vēl nepieciešams, lai ar šīm shēmām cīnītos, Saeimas rīkotajā konferencē «Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai» septembrī sprieda Finanšu nozares asociācijas, Valsts policijas, Latvijas Bankas un CERT.LV pārstāvji. Biedējošā statistika un nemainīgās shēmas Finanšu nozares asociācija vairākus gadus apkopo statistikas datus, lai atspoguļotu krāpšanas apjomus un zaudētos finanšu līdzekļus, kas aiziet garām Latvijas ekonomikai. Šī statistika gadu no gada ir diezgan nemainīga un, pēc ekspertu domām, biedējoša. Šāgada pirmajos astoņos mēnešos vien finanšu līdzekļos ir izkrāpti 7,8 miljoni eiro. Krāpšanas shēmas lielākoties nemainās, tās tiek tikai nedaudz pielāgotas, taču faktiski scenāriji ir ļoti līdzīgi. Cilvēki atkal un atkal uz tām...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. oktobrim (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. oktobrim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. No...

Saeimas deputāti pirmajā lasījumā 9. oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) virzītos likumprojektus, tostarp grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Invaliditātes likumā, kā arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Projekts grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz precizēt sociālās apdrošināšanas piemērošanu un noteikt, ka apcietinātie, kuri tiek nodarbināti izmeklēšanas cietumā, sociālās apdrošināšanas izpratnē pielīdzināmi darba ņēmējiem. Vienlaikus paredzēts atcelt īpašo regulējumu pašnodarbināto laulātajiem - turpmāk, pievienojoties brīvprātīgi, viņi tiks apdrošināti tikai pensiju apdrošināšanai vispārējā kārtībā. Līdz ar grozījumiem plānots arī atcelt pašnodarbināto pienākumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, tādējādi mazinot administratīvo slogu. Tāpat tiek iekļauts Covid-19 laikā ieviestais izņēmums, ka minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro par dienām, kad darbinieks ir atstādināts bez algas vai dīkstāvē savas vainas dēļ. Vienlaikus paredzēta iespēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrētos pakalpojumus (pensijas, pabalstus un citus) pārskaitīt arī uz saņēmēju kontiem citās ES valstīs vai Lielbritānijā. Tiek precizēti arī Ministru kabinetam dotie pilnvarojumi,...

Saeimas deputāti ceturtdien, 9. oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem. Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta. Ministru kabinetam paredzēts noteikt nosacījumus, kuriem iestājoties, šāda informācija būs jāsniedz, tostarp par pakalpojuma sniedzēja klientiem, kuri ir veikuši darījumus ar kriptoaktīviem. Tāpat paredzēts, ka Ministru...

Katrs cilvēks, kurš ir mēģinājis zaudēt svaru, zina, cik izaicinājumu pilns var būt šis process. Svara samazināšana var prasīt daudz pacietības un piepūles, bet bieži vien rezultāti nav tik acīmredzami kā jūs vēlētos. Lai arī diētas un fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt svaru, tie ne vienmēr ļauj sasniegt vēlamo ķermeņa formu vai atbrīvoties no liekajiem taukiem tajās vietās, kur tie ir visnoturīgākie. Tieši šeit nāk talkā ķermeņa konturēšanas procedūras, kas var palīdzēt uzlabot jūsu formu un veidot kontūras, īpaši problēmzonās. Kas ir ķermeņa konturēšana un kā tā atšķiras no svara zaudēšanas? Ķermeņa konturēšana un svara zaudēšana ir divi atsevišķi procesi, kas bieži tiek jaukti, taču tiem ir būtiskas atšķirības. Svara zaudēšana attiecas uz tauku samazināšanu visā ķermenī, izmantojot diētas un vingrošanu. Tas var palīdzēt samazināt vispārējo svaru, taču, lai sasniegtu konkrētas formas, nepieciešama mērķtiecīgāka pieeja. Savukārt ķermeņa konturēšana, izmantojot modernas tehnoloģijas, ļauj mērķtiecīgi formēt ķermeni un uzlabot tā kontūras. Procedūru,...

Jautājums Jaunietis, kurš mācījās 11. klasē, vasaras periodā strādāja par ēdienu piegādes kurjeru un reģistrējās kā pašnodarbinātā persona — saimnieciskās darbības veicējs (vispārējā kārtībā). Nav reģistrēts kā PVN maksātājs. Atsākot mācības septembrī, jaunietis vairs šo darbu neveiks. Kā var izbeigt saimniecisko darbību un vai vecāks var jaunieti atkal algas nodokļa grāmatiņā norādīt kā apgādībā esošu personu? Ministru kabineta 22.09.2015. noteikumi Nr. 537 «Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā» nosaka, ka nodokļu maksātājs 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par saimnieciskās darbības izbeigšanu par to rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID). Piemēram, 31. augustā bija pēdējā darba diena un sākot ar 1. septembri jaunietis vairāk nav veicis šo darbu un nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, tad līdz 10. septembrim, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmu (turpmāk — VID EDS), iesniedz informāciju VID par saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iesniegums VID par saimnieciskās darbības...

Ja pašnodarbinātais (saimnieciskās darbības veicējs, tostarp, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un autoratlīdzību saņēmējs), kurš nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 2220 eiro ceturksnī (740 eiro mēnesī), būs iesniedzis apliecinājumu VID par prognozētajiem ienākumiem (ka tie nesasniegs 2220 eiro ceturksnī), minimālās iemaksas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinās. Lai VSAA neaprēķinātu minimālās iemaksas, pašnodarbinātajam līdz šī gada 17. oktobrim (ieskaitot) jāiesniedz VID apliecinājums par plānotajiem ienākumiem šī gada IV. ceturksnī. Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto 2025. gada ceturksni, kad ienākums nesasniegs 2220 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātais, kurš šogad vēl tikai plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš vēl strādāja arī algotu darbu. Veicamās minimālās iemaksas...

Valdība 7. oktobra sēdē atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (likumprojekts), lai pilnībā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Direktīvas (ES) 2024/1640 prasības. Šo grozījumu galvenais mērķis ir nodrošināt, ka valsts normatīvie akti, kas regulē informācijas par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) publisko pieejamību, atbilst jaunajām Eiropas Savienības prasībām. Normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami Direktīvas prasību pārņemšanai, ir jāstājas spēkā līdz 2026. gada 10. jūlijam. PLG datu aizklāšana drošības apdraudējuma gadījumā Šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL) jau ir noteikts, ka informācija par PLG, kurš ir nepilngadīgs vai kuram ir ierobežota rīcībspēja, ir ierobežotas pieejamības informācija. Tomēr jaunā Direktīva Nr. 2024/1640 nosaka, ka dalībvalstīm jāparedz atbrīvojums no publiskas piekļuves PLG personiskajai informācijai arī tad, ja tās publiskošana var radīt nesamērīgu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, izspiešanas, vajāšanas, vardarbības vai iebiedēšanas risku. Latvijas regulējumā līdz šim šīs prasības bija...

Turpmāk sociālie uzņēmumi varēs sniegt darbinieku ar invaliditāti darbiekārtošanas pakalpojumus, nepiemērojot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības par licencēm un Darba likumā noteiktās prasības par darba samaksu dīkstāves laikā. Tas samazinās birokrātiju un sociālo uzņēmumu, kas nodrošina darba integrāciju cilvēkiem ar invaliditāti, izmaksas un administratīvo slogu dokumentu kārtošanā. To paredz grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, kas otrdien, 7. oktobrī, pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimai. Grozījumi arī paredz atļaut sociālajiem uzņēmumiem daļēju peļņas sadali līdz 50% no pārskata gada peļņas, ņemot vērā atbilstošus kritērijus. Tas nepieciešams, lai veicinātu privātās investīcijas sociālajos uzņēmumos, jo šobrīd Altum grantu programma ir lielākais šāds investīciju avots, bet ir nepieciešami arī ilgtermiņa risinājumi. Lai mazinātu administratīvo slogu, grozījumi paredz turpmāk sagatavot informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību iesniegšanai Ministru kabinetā reizi trijos gados, nevis divos gados kā līdz šim. Tāpat saskaņā ar Birokrātijas mazināšanas plānu grozījumi paredz...

Latvijas tautsaimniecības galvenais izaicinājums ir ne tik daudz valsts parāda pieaugums, cik vajadzība iekustināt daudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Parāds, protams, nav brālis, taču valsts aizsardzībai līdzekļu trūkst un gaidīt, kamēr mēs tos visi kopā nopelnīsim, nav laika. Valdība nav gatava celt arī nodokļus, kā to izdarīja kaimiņvalsts Igaunija. Tāpat ļoti uzmanīgi tiek «griezti» arī valsts izdevumi, veidojot nākamā gada budžetu. Alternatīvai — daudz būtiskāk samazināt izdevumus medicīnai, izglītībai, kultūrai un uzņēmēju atbalstam — nav politiskā atbalsta, jo galu galā tuvojas Saeimas vēlēšanas. Tieši tāpēc šobrīd papildu līdzekļu piesaiste aizsardzībai notiks galvenokārt uz aizņemšanās rēķina. Un Latvija to var atļauties. Parāds pieaugs Pēc Valsts kases pārskata datiem, šogad jūlijā valsts un pašvaldību kopējais parāds sasniedza 20,2 miljardu eiro. Atbilstoši šī gada pirmā ceturkšņa Eurostat datiem — lai vai kā, bet Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu valsts parāda līmeni — 45,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr parāda...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē 7. oktobrī tika vērtēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto ārvalstu interneta platformas Booking.com un Airbnb.com. Komisija aicināja rast piemērotāko risinājumu, lai . Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone sacīja, ka apakškomisija saņēmusi daudzas vēstules no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurās teikts, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji bažījas par periodu līdz šī gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā jauns regulējums. Izmitinātāji saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām samaksāt PVN 21% apmērā par platformu izmantošanu iepriekšējos trīs gados un 12% PVN par izmitināšanu iepriekšējos trīs gados. VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova informēja, ka jau no 2010. gada šo pakalpojumu sniedzējiem bija jāreģistrējas PVN reģistrā, bet no 1. jūlija ir spēkā īpašā kārtība tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no ES. Atgādinām, ka no 2010. gada 1. janvāra likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» tika pārņemta Padomes Direktīva 2008/8/EK, ar ko groza Direktīvu...

Valdība 7. oktobra sēdē nolēma samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā pilotprojekta veidā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam piemērot pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju. To paredz Zemkopības ministrijā (ZM) izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vēl jāvērtē Saeimā. Tostarp samazinātais PVN tiks piemērots visa veida maizei, svaigam, sterilizētam vai pasterizētam pienam, izņemot ultrasterilizētam jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizētam pienam, svaigas atdzesētas mājputnu, tostarp vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu un paipalu, gaļai un mājputnu svaigām olām čaumalās. ZM lēmumu skaidro ar pēdējos gados Latvijā augušajām pārtikas cenām, ko galvenokārt izraisīja cenu kāpums pasaulē, energoresursu sadārdzinājums, transporta izmaksu palielināšanās un ģeopolitiskā nestabilitāte. Pārtikas produktu augsto cenu dēļ mājsaimniecību budžetā lielāko daļu izdevumu veido pārtikas iegāde, īpaši sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, uzsver ministrijā. Šīs izmaiņas PVN piemērošanā nākamgad samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 15 miljoniem...

No 2025. gada 13. septembra spēkā stājušies Ministru kabineta 2025. gada 12. septembra noteikumi Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu", kas nosaka Latvijas nacionālo sankciju režīma ietvaru un definē kritērijus, uz kuru pamata iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tas ir papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā iespējams reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina iepazīties ar informāciju par to, ko paredz šie noteikumi un kā tie tiks piemēroti praksē. Latvijas Republikas nacionālo sankciju ietvaros valdība var noteikt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētos finanšu un ieceļošanas ierobežojumus pret subjektiem, uz kuriem nav noteiktas starptautiskās sankcijas un kuri atbilst konkrēto kritēriju uzskaitījumam. Piemēram, minētie ierobežojumi var tikt noteikti pret subjektiem, kuri ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas...