JAUNUMI

Satversmes tiesa (ST) apturējusi tiesvedību lietā par solidaritātes iemaksas atlaidi kredītiestādēm, lai vērstos Eiropas Savienības Tiesā (EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai..ST konstatēja, ka no 13 solidaritātes iemaksas maksātājiem pērn pirmajā ceturksnī solidaritātes iemaksas avansa maksājumus veica četras kredītiestādes, bet otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī - trīs kredītiestādes.Tiesa norādīja, ka solidaritātes iemaksas atlaides mehānisms ir balstīts uz vienotu procentuālu kreditēšanas pieauguma kritēriju. Turklāt uz visiem solidaritātes iemaksas maksātājiem ir attiecināts viens un tas pats procentuālais slieksnis, kas jāsasniedz, lai saņemtu atlaidi.Tomēr kredītiestādes jau pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās ir nonākušas būtiski atšķirīgā situācijā atkarībā no to sākotnējā kredītportfeļa apjoma un izraudzītās kreditēšanas politikas.Ņemot vērā minēto, ST radušās šaubas, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Proti, vai ar apstrīdēto normu noteiktā solidaritātes iemaksas atlaide tām kredītiestādēm, kuru kreditēšanas rādītāji līdz apstrīdētās normas pieņemšanai bijuši zemāki, ir uzskatāma par selektīvu priekšrocību.Tādēļ ST ir nepieciešams noskaidrot, vai...

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2025. gada decembrī paplašinātā sastāvā pieņēma nozīmīgu spriedumu lietā Nr. SKC–202/2025 par valdes locekļa darbu bez atlīdzības un tā iespējamo kvalifikāciju kā dāvinājumu komercsabiedrībai. Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no iepriekšējās tiesu prakses.Lietas pamatā bija strīds par kreditora tiesībām vērst piedziņu uz mantu, kas, pēc prasītāja domām, bija uzskatāma par dāvinājumu. Prasītājs argumentēja, ka valdes loceklis (un attiecīgi — parādnieks), desmit gadu laikā pildot savus pienākumus bez atlīdzības, faktiski esot piešķīris kapitālsabiedrībai mantisku labumu, kas kvalificējams kā dāvinājums. Tādēļ, pēc prasītāja domām, uz šo «dāvinājumu» būtu attiecināmas Civillikuma 1927. pantā paredzētās kreditora tiesības. Civillikuma 1927. pants cita starpā nosaka, ka manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi, un, ja dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas.Senāts nepiekrita šādam tiesiskajam vērtējumam un atzina, ka pie lietas apstākļiem nav pamata uzskatīt,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpmāk vadīs Aiva Vīksna, komisijas priekšsēdētāja biedra pienākumus pildīs Artūrs Butāns, savukārt komisijas sekretāra pienākumus – Mārtiņš Daģis. Par izmaiņām komisijas vadībā deputāti lēma 9. jūnijā.“Budžeta komisijas darbā turpināsim strādāt profesionāli un atklāti, nodrošinot sabiedrības interesēm atbilstošus, caurskatāmus un uz ilgtspējīgu attīstību vērstus lēmumus,” pēc ievēlēšanas uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisijas darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.

Saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu ikviens darbinieks tiesīgs izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, turklāt neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā iekrita svētki. Tā kā svētku dienas netiek uzskatītas par atvaļinājumu (tātad jāņem vērā tieši dienas), praksē «četras kalendāra nedēļas» tiek interpretētas kā 28 kalendāra dienas. Attiecīgi saprotams, ka svētku dienu esamība atvaļinājuma periodā pagarina to par vienu vai vairākām kalendāra dienām (maksimāli — par piecām).Gada laikā biežāk ir 52 kalendāra nedēļas un viena kalendāra diena, tātad darbiniekam jāstrādā 48 nedēļas, bet četras nedēļas — jāatpūšas. Turklāt faktiskā atvaļinājuma izmantošana var notikt jebkurā laikā (vienojoties ar darba devēju), nevis tikai tad, kad jau ir nostrādātas visas iepriekš minētās nedēļas. Vienīgais izņēmums atvaļinājuma izmantošanas ziņā attiecas uz pirmo atvaļinājumu:Neizskatās, ka šāda norma ir taisnīga pret darba devēju, jo darbinieks, saņemot atvaļinājuma naudu, it kā par nostrādātu gadu, var neatgriesties darbā, un darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šobrīd virzās uz nozīmīgu digitālo transformāciju, kuras centrā ir jauns likumprojekts - grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā, kas paredz būtiski pilnveidot regulējumu par fizisko personu datu profilēšanu un automatizētu lēmumu pieņemšanu. Šo izmaiņu galvenā būtība ir vērsta uz to, lai skaidri un nepārprotami nodalītu šīs divas datu apstrādes darbības, jo, kā norāda Datu valsts inspekcija, profilēšana un automatizētu lēmumu pieņemšana var pastāvēt gan kopā, gan kā neatkarīgi procesi. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt atbilstību Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, vienlaikus padarot nodokļu administrēšanu efektīvāku un iedzīvotājiem saprotamāku.Datu profilēšana VID darbībā nav tikai tehnisks process, bet gan kritiski svarīgs rīks, bez kura vairs nav iespējams efektīvi pildīt valsts budžeta līdzekļu iekasēšanas un nodokļu uzraudzības pienākumus. Tā izpaužas kā automatizēta personas datu apstrāde, lai analizētu vai prognozētu personas ekonomisko situāciju, uzticamību un uzvedību, piemēram, vērtējot spēju izpildīt nodokļu saistības. VID uzsver, ka alternatīva profilēšanai būtu manuāla informācijas vākšana papīra formātā, kas būtu...

Ekonomikas ministrija (EM) kā risinājumu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksai īslaicīgi nodarbinātajiem piedāvā elektronisku darba laika uzskaiti, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē sacīja EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.Viņš skaidroja, ka sistēma varētu būt līdzīga būvniecības nozarē jau izmantotajai Elektroniskajai darba laika uzskaites sistēmai (EDLUS) - īslaicīgi nodarbinātais, piemēram, uz banketa laiku nolīgtais viesmīlis, sākot darbu, reģistrētos sistēmā, bet, beidzot darbu, izreģistrētos.EM ieskatā vienkārša darba attiecību reģistrēšana un uzskaites kārtība, kas paredz darba laika uzskaiti un VSAOI par faktiski nostrādāto, būtu ērta darba attiecību reģistrēšanas un uzskaites kārtība tiešsaistē, nodrošinātu VSAOI samaksu par faktiski nostrādāto laiku, kā arī nodrošinātu precīzu un droši ticamu darba laika uzskaiti.Tāpat EM piedāvā sezonas laukstrādnieku modeļa paplašināšanu uz citām nozarēm ar augstu sezonālo vai īstermiņa nodarbinātību. Tādējādi tiktu nodrošināta ērta darba attiecību reģistrēšana un uzskaites kārtība tiešsaistē, paredzēta 15% nodokļa likme, kuru nomaksu veic darba devējs.Miezainis skaidroja, ka apsverama...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis atbildētāja kasācijas sūdzību lietā par zaudējumu atlīdzību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība apmierināta pilnībā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītāja, būdama laulībā ar atbildētāju, bija devusi vienīgi viņai piederoša nekustamā īpašuma ķīlu, lai nodrošinātu atbildētāja noslēgtajā aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi. Aizdevuma līgums tika noslēgts atbildētāja uzņēmējdarbības īstenošanai. Pēc pušu laulības šķiršanas atbildētājs pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais prasītājas nekustamais īpašums tika pārdots atbildētāja parādsaistību segšanai. Prasītāja, uzskatot, ka atbildētājs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka atbildētājs atlīdzina tai nodarītos zaudējumus.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas apgabaltiesa – apmierināja. Apgabaltiesa atzina, ka atbildētāja rīcība, nepildot tiesīgi noslēgtu aizdevuma līgumu, atzīstama ne tikai par prettiesisku attiecībā pret aizdevēju, bet arī par negodprātīgu attiecībā pret prasītāju. Tā kā zaudējumu nodarīšanā vainojams tieši atbildētājs,...

Grāmatvedības digitalizācija vairs nav tikai moderna izvēle vai tehniska ērtība, bet gan neatņemama uzņēmuma ikdienas sastāvdaļa, kas sola efektīvākus procesus, ātrāku informācijas apriti un mazāku administratīvo slogu. Taču digitalizācija pati par sevi vēl nenozīmē, ka viss notiek juridiski korekti, tāpēc ikvienam šādam procesam ir jābūt stingrā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas attiecas gan uz dokumentu formu un uzglabāšanu, gan to pierādījuma spēku, tā RMS Forums rīkotajā tiešsaistes seminārā «Digitālā transformācija grāmatvedībā 2026» norādīja Nataļja Puriņa, zvērinātu advokātu biroja TEGOS vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. Elektroniski rēķini, digitāli arhīvi, automatizēta datu apstrāde un arvien plašāka mākslīgā intelekta (MI) izmantošana rada iespaidu, ka grāmatvedība kļūst vienkāršāka un drošāka. Taču aiz šīs šķietamās vienkāršības slēpjas vairāki juridiski, organizatoriski un praktiski jautājumi, kuru nozīmi uzņēmumi nereti novērtē par zemu. Kurš atbild, ja digitalizācijas procesā tiek pieļauta kļūda? Vai pēc dokumentu ieskenēšanas drīkst iznīcināt papīra oriģinālus? Cik lielā mērā uzņēmums var paļauties uz ārpakalpojuma grāmatvedi, IT sistēmu vai...

Viens no svarīgākajiem ārpakalpojumu grāmatvežu pienākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas kontekstā ir ziņošana par aizdomīgiem darījumiem. Kopumā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2025. gadā saņēmis 5539 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, un, kā ierasts, lielākā daļa no tā ienākusi no finanšu sektora (komercbankas). Tomēr, kā ziņojumā raksta FID, novērojams pakāpenisks nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaita īpatsvara pieaugums pret kopējo ziņojumu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gadu, 2025. gadā iesniegto nefinanšu sektora ziņojumu skaits ir pieaudzis par 36 %, savukārt, salīdzinot ar 2024. gadu – par 11 %. Interesanti, ka 59% ziņojumu saņemts no ārpakalpojumu grāmatvežiem un izložu un azartspēļu organizētājiem, savukārt būtiskākais pieaugums novērots tieši zvērinātu notāru, revidentu un advokātu grupā.Grāmatvežu sniegtā informācija ir neaizvietojama analīzes procesā, jo tā bieži papildina finanšu sektora rīcībā esošos datus, sniedzot plašāku ieskatu un veicinot iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu. Nefinanšu sektora ziņojumos visbiežāk netiek identificēts konkrēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, taču gadījumos, kad tas tiek identificēts, visbiežāk...

No 2026. gada 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), nosakot personas tiesības uz vecāku pabalstu, vērtēs bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsti. Vecāku pabalstu Latvijā sociāli apdrošinātai personai piešķirs par bērnu:kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā;kuram ir piešķirts personas kods;kuram Fizisko personu reģistrā ir aktīvs statuss.To nosaka grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.Izmaiņas neattiecas uz Latvijā sociāli apdrošinātu personu, kuras bērns dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā. Šajā gadījumā, tāpat kā līdz šim, vecāku pabalstu piešķirs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem.Tādējādi no 1. jūlija vecāku pabalstu nepiešķirs, ja bērns pastāvīgi nedzīvos Latvijā un viņa dzīvesvieta nebūs kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā, bet, piemēram, bērns dzīvos Uzbekistānā, Indijā, Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Šie nosacījumi ir spēkā neatkarīgi no bērna vai vecāka pilsonības.VSAA no 2026. gada...

Grāmatvedības ārpakalpojuma tirgū patlaban iezīmējas būtiskas cenu atšķirības — vieni cenšas saglabāt līdzsvaru starp kvalitāti un adekvātu cenu, kamēr citi izvēlas agresīvāku, zemāku cenu politiku, lai ātrāk un vairāk piesaistītu klientus. Taču aiz šķietami izdevīgiem piedāvājumiem nereti slēpjas jautājums — kas patiesībā veido šo pakalpojuma cenu, un kāpēc tās tirgū var tik būtiski atšķirties?Rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc vieni grāmatveži strādā lēti, bet citi dārgāk? Vai zemākā cena vienmēr nozīmē izdevīgāko izvēli, vai tomēr arī potenciālus riskus uzņēmumam? Vai mazie pakalpojuma sniedzēji spēj konkurēt ar lielajiem birojiem? Kas ir izdevīgāk — uzturēt štata grāmatvedi vai pirkt ārpakalpojumu? Kādiem brīdinājuma signāliem uzņēmējam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ārpakalpojuma sniedzēju pēc cenas?Zema cena nav izdevīgākā izvēleLielākā daļa ārpakalpojuma grāmatvežu pakalpojuma cenu nosaka atbilstoši paredzamajam darba apjomam — dokumentu skaits, nepieciešamo konsultāciju apjoms, gada pārskatu sagatavošanas procedūras, specifisku atskaišu vai juridisko dokumentu izstrādes. Vairāki ārpakalpojuma grāmatveži piemēro arī stundas likmes principu, aprēķinot pašizmaksu, pieskaitot peļņas...

Pašizmaksa pēc būtības ir visu to izmaksu kopsumma, kas rodas, ražojot un pārdodot konkrētu produkta vai pakalpojuma vienību noteiktā laika posmā. Lai šo summu noteiktu, tiek sastādīta detalizēta pašizmaksas kalkulācija, kurā visas izmaksas tiek grupētas pa specifiskiem veidiem jeb izmaksu posteņiem uz vienu vienību. Šis process ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ - tas ļauj precīzi aprēķināt produkta rentabilitāti, noteikt krājumu vērtību, definēt pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas un atspoguļot gatavās produkcijas patieso vērtību uzņēmuma bilancē. Bez šādas analīzes uzņēmuma vadībai būtu gandrīz neiespējami pieņemt pamatotus lēmumus, piemēram, par to, vai konkrētas produkta sastāvdaļas ir izdevīgāk ražot pašu spēkiem vai iepirkt kā ārpakalpojumu. Tāpat produkta un pakalpojuma pašizmaksas kalkulācijas izmanto, pieņemot lēmumus budžeta plānošanā, jo tas ļauj prognozēt ražošanas izmaksas, peļņas pieskaitījuma likmes un sagaidāmo peļņu. Tāpat šī sistēma nodrošina nepārtrauktu uzņēmējdarbības rezultātu kontroli, palīdzot identificēt un analizēt izmaksu izmaiņas dažādos produktu veidos, kā arī novērtēt gatavo produktu un nepabeigto ražojumu krājumus. Praksē uzņēmumi...

Samazinātās dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmes pagarināšanai vairs nebūtu fiskāli neitrāla ietekme uz budžetu, pavēstīja Finanšu ministrija (FM), komentējot Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu pagarināt samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu dīzeļdegvielai vēl uz trim mēnešiem - līdz 30. septembrim.FM norādīja, ka, lemjot par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu dīzeļdegvielai šā gada martā, tika ņemts vērā tobrīd augstais degvielas cenu līmenis. Papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi, kas rodas cenu pieauguma rezultātā, kompensē akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu tikai tad, ja dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena pārsniedz divus eiro litrā.Kopš aprīļa dīzeļdegvielas cenas ir pakāpeniski samazinājušās - no vidēji 2,02 eiro litrā aprīlī līdz 1,91 eiro litrā maijā un 1,84 eiro litrā jūnija pirmajā nedēļā.Līdz ar to, saglabājoties pašreizējam cenu līmenim, samazinātās akcīzes nodokļa likmes pagarināšanai nebūtu fiskāli neitrāla ietekme, jo PVN ieņēmumi vairs pilnā apmērā nekompensētu akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu, skaidroja FM.Tādēļ FM ieskatā jautājums par iespējamu samazinātās likmes pagarināšanu ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā aktuālo situāciju degvielas...

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir daļa no starptautiskām uzņēmumu grupām, kuru mātes uzņēmumi atrodas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai ārpus Latvijas. Šādos gadījumos bieži rodas jautājums, vai katram grupas uzņēmumam ir nepieciešams savs datu aizsardzības speciālists (DAS) vai arī ir iespējams izmantot vienu speciālistu visai grupai.Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Datu regulu) uzņēmumu grupa var iecelt vienu datu aizsardzības speciālistu ar noteikumu, ka katrs uzņēmums var viegli sazināties ar datu aizsardzības speciālistu. Tas nozīmē, ka situācijā, kur Latvijas uzņēmums ir daļa no starptautiskas grupas, var izmantot mātes uzņēmuma iecelto DAS, nodrošinot efektīvu komunikāciju un atbalstu. Ko tieši dara grupas DAS?DAS darbojas kā neatkarīgs padomdevējs, uzraugs un kontaktpersona starp uzņēmumu un uzraudzības iestādi. DAS palīdz, iesaka un kontrolē, taču viņš nepieņem gala lēmumus uzņēmuma vārdā. DAS piesaiste nemazina paša uzņēmuma atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, lai nodrošinātu, ka datu apstrāde ir droša, likumīga un atbilst Datu regulai. Būtībā funkcijas un uzdevumi ir tādi paši...

Krājumu inventarizācija nav tikai formāla grāmatvedības procedūra, bet gan kritiski svarīgs process, kura laikā uzņēmumam ir precīzi jānosaka gan krājumu fiziskais daudzums, gan to kvalitāte, īpaši izdalot bojātās, nelikvīdās vai novecojušās vienības, kas laika gaitā ir zaudējušas savu sākotnējo vērtību. Šajā procesā ir būtiski identificēt krājumus pēc to apjomiem (kvantitāte) un atgūstamās vērtības (kvalitāte), kā arī veikt padziļinātu krājumu vecuma struktūras analīzi un sekot līdzi aprites rādītāju izmaiņām. Ja tiek konstatēti lēnas aprites, bojāti vai novecojoši krājumi, pēc inventarizācijas rezultātiem ir obligāti jāveic neto pārdošanas vērtības tests, lai nodrošinātu, ka bilancē tie tiek uzrādīti zemākajā no vērtībām – vai nu pēc iegādes izmaksām un ražošanas pašizmaksas, vai atbilstoši zemākajām aktuālajām tirgus cenām bilances datumā.Praksē bieži nākas saskarties ar situāciju, kurā atlikumi grāmatvedības datos nesakrīt ar faktisko stāvokli dabā. Šādas neatbilstības var radīt dažādi faktori, tostarp sortimenta sajaukšanas kļūdas, piemēram, nepareizi uzskaitot dažādu zīmolu kafijas, kā arī zādzības, ko pastrādā pircēji vai ļaunprātīgi...