JAUNUMI

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments rīcības sēdē ir izskatījis būtisku strīdu ( 2026. gada 2. februāra lēmuma lietā Nr. SKC-123/2026.) starp elektroenerģijas tirgotāju un dzīvojamo māju pārvaldnieku, kas rīkojās dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā. Senāta sniegtie skaidrojumi ievieš skaidrību jautājumos par to, kas ir uzskatāms par elektroenerģijas lietotāju un kādos gadījumos pakalpojumu sniedzējam ir pienākums samazināt parādsaistības.Pārvaldnieks ir tikai pārstāvis, nevis pakalpojuma lietotājsViens no galvenajiem strīda punktiem bija jautājums par to, kam jābūt norādītam elektroenerģijas tirdzniecības līgumā kā lietotājam. Senāts uzsvēra, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums ierobežo līgumu slēgšanas brīvību – līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēdz dzīvojamās mājas īpašnieks (kopība) un pakalpojuma sniedzējs.Senāts norādījis, ka pārvaldnieks, slēdzot līgumus par komunālajiem pakalpojumiem (tostarp elektroenerģiju koplietošanas vajadzībām), rīkojas tikai kā dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona. Savukārt ar lietotāju ir saprotama persona, kas faktiski izmanto elektroenerģiju, nevis pārvaldnieks. Pat ja līgumā kā lietotājs norādīts pārvaldnieks, tas neatbilst likuma mērķim, jo elektroenerģiju faktiski lieto dzīvokļu īpašnieki....

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sākotnējās iepazīšanās ar starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” veidotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2025. gada rezultātiem norāda uz Latvijas stabilo izaugsmi ilgtermiņā. Vienlaikus KNAB uzsver visu publiskā sektora institūciju un politikas veidotāju lomu pretkorupcijas pasākumu efektīvā īstenošanā un Latvijas pozīciju KUI uzlabošanā. Arī banku ekonomisti atzīst, ka korupcijas mazināšanas jomā nav būtisku panākumu un korupcijas risku mazināšanā vēl jādara daudz.2025. gadā Latvija KUI ieguva 60 punktus, kas ir par vienu punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Šajā indeksā Latvija ierindojas 37. vietā no 180 valstīm. Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.Latvijas KUI veido desmit avoti. Avotos, kuros vērtējums sasniedz vai pārsniedz 60 punktus, tiek aptaujāti dažādu jomu eksperti. Savukārt avotos, kuros ir zemāks punktu skaits, tiek aptaujāti privātā sektora pārstāvji. Tādējādi KNAB secina, ka ekspertiem ir daudz pozitīvāks...

Lai atvieglotu tiešo maksājumu nosacījumus lauksaimniekiem un atbalsta administrēšanu, kā arī veiktu precizējumus un ieviestu grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, valdības 10. februāra sēdē apstiprinātas izmaiņas tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, ko noteiks jauni grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”.Noteikumu grozījumi skar vairāku laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartu prasības, ekoshēmu atbalsta un saistītā atbalsta par dārzeņiem saņemšanas nosacījumus, un samazināts uz vietas saimniecībās īstenojamo kontroļu daudzums.Izmaiņas veiktas atsevišķu laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standarta piemērošanā, augu maiņas (LLVS 7) nosacījumos ir pievienota iespēja LLVS 7 prasības izpildīt, īstenojot kultūraugu dažādošanu, atšķirīgu un viengadīgu kultūraugu sarakstu papildinot ar jauniem kultūraugu apakšsugas augiem, u.c.Grozīti vairāku ekoshēmu nosacījumi, piemēram, ekoshēmā EKO2 nektāraugiem dzēsta prasība tos nopļaut, izņemta prasība starpkultūras sēt tikai pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas un vienkāršoti nosacījumi zaļmēslojuma augu papuvēm par audzējamiem kultūraugiem. Ekoshēmā par zālāju saglabāšanas veicināšanu EKO6...

Latvijā 2025. gadā pieaudzis rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijas pieteikumu skaits, īpaši preču zīmju un patentu jomā, informē Patentu valde (PV). Tas apliecina gan uzņēmēju, gan pētniecības institūciju pieaugošo izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi konkurētspējas nodrošināšanā, kā arī Patentu valdes ieguldītos resursus šīs sistēmas stiprināšanā. Pieaugumu konstatē visos veidosNacionālajā procedūrā pērn saņemti 1407 preču zīmju reģistrācijas pieteikumi, kas ir par 18% vairāk nekā 2024. gadā. Reģistrētas 1006 preču zīmes, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākās 2025. gadā bija figurālās preču zīmes - 56% no visiem pieteikumiem.Pieaugums turpinājies dizainparaugu jomā. Pērn saņemti 33 pieteikumi par 58 dizainparaugiem, kas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet pieteikumos ietverto dizainparaugu skaits palielinājās par 11%. Kopā reģistrēti 27 dizainparaugi.Savukārt patentu jomā PV saņēma 118 nacionālo patentu pieteikumus, kas ir par 25% vairāk nekā 2024. gadā. No tiem 111 iesniedza Latvijas pieteicēji, bet septiņi saņemti no ārvalstu pieteicējiem. Gada laikā piešķirti 95 nacionālie patenti.Visvairāk...

Raksta mērķis ir saprotamā valodā sniegt ieteikumus gan vadītājiem, gan grāmatvežiem, kas ikdienā biežāk vai retāk sastopas ar maksājumiem skaidrā naudā vai ar uzņēmuma karti. Noskaidrosim, kāds ir pašlaik aktuālais tiesiskais regulējums un prasības šādu dokumentu noformēšanai pirkuma brīdī un pēc tam, pieņemot to kā attasinojuma dokumentu grāmatvedības uzskaitei. Regulējums attiecas uz visiem, kas kārto grāmatvedību gan vienkāršā, gan divkāršā ieraksta sistēmā:Latvijas Republikā reģistrētajām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm;Latvijas Republikā reģistrētajām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām,Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem;budžeta iestādēm;individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienībām.Ar šajā likumā lietoto terminu «uzņēmums» saprot visus šā panta pirmajā daļā minētos likuma subjektus.Tabulā apkopotas prasības čeka attiecināšanai uz izdevumiem, noformējot avansa norēķinu atskaitiKārtību,...

Sākot ar 2026. gadu, Latvijas uzņēmējdarbības vidē stājušās spēkā nozīmīgas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanā. Uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, turpmāk varēs patstāvīgi izvēlēties dividendēm piemērot alternatīvu 15% UIN likmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) laidis klajā skaidrojumu, kā aizpildāma UIN deklarācija, izvēloties piemērot alternatīvo likmi.Kāpēc ieviesta alternatīvā likme?Šāds solis sperts, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē. Salīdzinājumā ar tādām valstīm kā Lietuva, Īrija vai Bulgārija, kur ir zemas UIN likmes, Latvijas līdzšinējā sistēma varēja būt mazāk pievilcīga ārvalstu investoriem – fiziskām personām. Tas skaidrojams ar to, ka ārvalstu investoru rezidences valstīs bieži vien var ņemt vērā tikai Latvijā samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas līdz šim dividendēm netika piemērots.Izvēloties alternatīvo režīmu, papildus 15% UIN likmei šādam dividenžu ienākumam tiks piemērota 6% IIN likme, ko ietur un valsts budžetā iemaksā dividenžu izmaksātājs.Svarīgākie nosacījumi izvēles izdarīšanaiUzņēmējiem, apsverot jauno kārtību, jāņem vērā vairāki būtiski aspekti:Vienota likme taksācijas periodā. Ja tiek izvēlēta...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 10. februārī vienojās sākt gatavot izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai atrisinātu jautājumu par PVN piemērošanu īstermiņa izīrētājiem pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto platformas "Booking" un "Airbnb".Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone (AS) uzsvēra, ka, lai samazinātu ēnu ekonomiku, nepieciešamas likuma izmaiņas, lai mazie uzņēmēji nebaidītos reģistrēties jaunajā īpašā režīma PVN maksāšanas režīmā, kas ir spēkā no 2025. gada 1. jūlija."Strādāsim pie likuma grozījumu virzīšanas, jo tas nav jautājums par PVN, tas ir jautājums par attieksmi pret uzņēmējdarbību kā tādu. Neizbrīna, ka esam, tur kur esam. Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) spītīgā pozīcija situāciju tikai pasliktinās un mēs iesim arvien dziļāk ēnu ekonomikā," teica Matisone.Par pamatu likuma grozījumiem Saeimas apakškomisija varētu ņemt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājumu.LTRK uzskata, ka būtu nepieciešams izveidot vienreizēju pārejas kārtību, kas ļautu nodokļu maksātājiem, kuri atbilst īpašā režīma nosacījumiem, sakārtot nodokļu saistības...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 10. februārī otrajā lasījumā atbalstīja rosinājumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka komunikācija ar patērētājiem notiek valsts valodā.Cita starpā opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāta Naura Puntuļa priekšlikums paredz papildināt likumu ar pantu "Komunikācijas valoda", kas noteiktu, ka patērētājam komunikācija ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju - informācijas sniegšana, apkalpošana un līguma noslēgšana - notiek valsts valodā.Priekšlikums paredz noteikt, ka pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, kā arī valodas izvēles iespēja tādos tehniskos risinājumos kā lietotne, tīmekļvietne, zvanu centrs vai klātienes apkalpošanas infrastruktūra ir latviešu valodā vai, ja klients piekrīt un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var nodrošināt, dalībvalsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajā valodā.Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis deputātiem skaidroja, ka prasību sniegt pakalpojumus valsts valodā jau nosaka "jumta likums" jeb Valsts valodas likums, tāpēc neesot vajadzīgs šādu prasību atsevišķi iekļaut nozari regulējošā likumā.Viņš arī uzsvēra, ka...

Darbinieki arvien biežāk sūdzas par situācijām, kad darba devējs piekļuvis viņu e-pasta kastēm bez iepriekšējas informēšanas vai atļaujas. Viņi uzsver, ka darba e-pasts bieži satur arī personisku informāciju un privātus dokumentus, un bažas par konfidencialitātes pārkāpumiem nereti aktualizējas pat pēc darba attiecību izbeigšanās. Datu valsts inspekcija (DVI) sagatavojusi skaidrojumu par to, vai darba devējam ir tiesības aplūkot darbinieka darba e-pastus.Jāņem vērā, ka arī darba e-pasta kastītē var atrasties personas dati. Līdz ar to darba devējam jāievēro datu aizsardzības prasības tiktāl, cik tas var veikt datu, kas atrodami e-pasta sarakstēs, apstrādi. Vienkāršākiem vārdiem - darba devējam jāapzinās, ka arī, ja tā rīcībā nonākusi darbinieku privāta sarakste, tās apstrādei var būt piemērojams personas datu aizsardzības prasības, līdz ar to šos datus nedrīkst publicēt tīmeklī vai pārsūtīt citiem darbiniekiem, kuriem nav pamata apstrādāt šos datus. Apstrādei jāatbilst personas datu aizsardzības principiem.Tā kā par e-pasta kastītes tehnisku uzturēšanu pārsvarā atbild darba devējs, bet par informācijas atbilstošu...

Latvijas uzņēmējdarbības vidē patlaban norisinās unikāls process. Uzņēmumi, kas tika dibināti tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas un 90. gadu juku laikos, ir sasnieguši briedumu, bet to dibinātāji — cienījamu vecumu. Kā norāda Artūrs Petrovs, KPMG Baltics finanšu un darījumu konsultāciju departamenta vadītājs, šis ir brīdis, kad «stafetes kociņa» nodošana kļūst par aktuālu tematu uzņēmēju dienaskārtībā. Kopā ar kolēģēm — M&A konsultāciju pakalpojumu vadītāju Kristīnu Jansoni un zvērinātu advokāti Ievu Tilleri–Tilneri — eksperti vebinārā «No uzņēmuma dibinātāja līdz pārdevējam» ieskicēja ceļa karti ikvienam, kurš vēlas savu biznesu veiksmīgi pārdot vai nodot nākamajām paaudzēm.Latvijas uzņēmējdarbības «pusaudža gadi» beidzasMēs esam agrīnā attīstības posmā, ja salīdzinām Latviju ar Vāciju vai Šveici, kur biznesa pēctecības tradīcijas ir koptas paaudzēm ilgi. K. Jansone uzsver, ka lielākā daļa mūsu uzņēmumu joprojām atrodas savā pirmajā dzīves ciklā. Tieši tāpēc pēctecības plānošana bieži tiek uztverta emocionāli — kā neērta vai pat nepieklājīga tēma, jo tā liek domāt par dzīves posma noslēgumu. Tomēr...

Sagatavojot uzņēmuma gada pārskatu, pamatlīdzekļu sadaļa bieži vien kļūst par vietu, kurā pieļautās kļūdas var būtiski ietekmēt finanšu ainu. Pastāv vairāki kritiskie punkti, kuriem grāmatvežiem un uzņēmuma vadībai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.Datu nesakritība un nepamatoti termiņiViena no izplatītākajām kļūdām ir valsts reģistru (piemēram, CSDD) datu nesakritība ar grāmatvedības datiem, jo netiek veikta regulāra to salīdzināšana. Tāpat problēmas rada lietderīgās lietošanas laika noteikšana, kas mēdz būt pārāk agresīva vai nepamatoti gara, turklāt bieži šis lēmums tiek pieņemts, nekonsultējoties ar nozares speciālistiem vai ekspertiem. Dažkārt uzņēmumi kļūdaini piesaista nolietojuma periodu tikai līdzfinansētāja noteiktajam uzraudzības termiņam.Pārvērtēšanas slazdiPamatlīdzekļu pārvērtēšana bieži tiek izmantota kā rīks, lai mākslīgi "uzlabotu" pašu kapitālu. Tāpat šajā procesā tiek pieļautas metodiskas kļūdas. Piemēram, netiek ievērots princips, ka ir jāpārvērtē visa aktīvu kategorija kopumā, nevis tikai viens atsevišķs objekts. Tāpat uzņēmumi grēko ar regularitāti, neveicot atkārtotu pārvērtēšanu pietiekami bieži. Kļūda ir arī kontroles trūkums – ja netiek pārbaudīts, kā grāmatvedības sistēma veic aprēķinus...

Ja pacients rakstiski piekrīt, viņa e-kvīts dati tiek nodoti Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un cilvēkam, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, kvītis par šiem izdevumiem vairs nav jāpievieno – tās automātiski pievienotas deklarācijai. Latvijā šo iespēju saviem pacientiem piedāvā 753 ārstniecības iestādes, aizstājot papīra kases čeku un kvīšu izsniegšanu ar elektroniskajām kvītīm.Elektroniski sagatavota VID reģistrēta kvīts ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam un papīra kvītij.Iedzīvotājiem e-kvīts vienkāršo un paātrina gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, jo dati par konkrētajiem ārstniecības izdevumiem ir nosūtīti VID un automātiski parādās deklarācijā – cilvēkam pašam tie vairs nav jāievada. Atšķirībā no papīra čekiem e-kvītis neizbalo un nepazūd.Lai ārstniecības iestāde E-kvīti drīkstētu automātiski nosūtīt VID, pacientam saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ir ārstniecības iestādei rakstiski jāapliecina savu piekrišanu par e-kvītī iekļauto datu nosūtīšanu VID.Ja ārstniecības iestāde izmanto e-kvīti, pacientam tiek izsniegta tās izdruka vai informācija tiek nosūtīta uz e-pastu. Šie dokumenti jāsaglabā. Tāpat tie noder gadījumos, kad plānots iesniegt...

Gatavojoties Eiropas vienotās datu telpas ieviešanai, Grāmatvedības likumā steidzamības kārtā otrajā lasījumā Saeimā 5. februārī pieņemti būtiski grozījumi, lai nodrošinātu caurspīdīgumu, digitalizāciju un tiesisko skaidrību. Šīs izmaiņas skar gan lielos starptautiskos spēlētājus, gan vietējos tiesību subjektus, piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopības.Juridiskā precizitāteLikumprojekts novērš tiesiskas nepilnības, kas radās pēc iepriekšējām likuma izmaiņām.Latvijas Bankas statuss. Tā kā Latvijas Banka ir patstāvīga atvasināta publiska persona, kas nav institucionāli padota valsts iestādēm, tā vairs nebija tieši definēta kā likuma subjekts pēc 2025. gada 1. janvāra. Grozījumi to skaidri iekļauj subjektu lokā, tuvinot likuma redakciju tai, kas bija spēkā līdz 2024. gada beigām."Uzņēmuma vadītāja" definīcija. Līdz ar jaunu publisko personu un iestāžu iekļaušanu tiek paplašināts arī termina "uzņēmuma vadītājs" skaidrojums. Turpmāk par tādu tiks uzskatīta arī amatpersona, kas īsteno attiecīgās publiskās personas vai patstāvīgās iestādes vispārējo administratīvo vadību.Saimnieciski aktīvās dzīvokļu īpašnieku kopībasGrozījumi skar dzīvokļu īpašnieku kopības, kuras veic saimniecisko darbību, piemēram, iznomā kopīpašuma telpas. Šādām kopībām ir pienākums...

Datu valsts inspekcija (DVI) nereti novērojusi sīkdatņu politikas neesamību un to satura nepilnības organizāciju tīmekļvietnēs. Tāpēc DVI skaidro sīkdatņu politikas nozīmi un tai izvirzāmās prasības.Sīkdatņu politika ir dokuments, kas jāpublicē tīmekļvietnē, lai lietotājam saprotamā veidā izskaidrotu:kādas sīkdatnes mājaslapa izmanto;kādam nolūkam tās tiek lietotas;kas ir to saņēmēji.Sīkdatņu politika arī sniedz lietotājam skaidru informāciju par to, kā sīkdatņu izmantošanas laikā tiek apstrādāti viņa dati.Inspekcija novērojusi, ka bieži sīkdatņu politika tiek jaukta ar privātuma politiku (piemēram, informāciju par sīkdatnēm īsi iekļaujot starp privātuma politikā aprakstīto, vai zem nosaukuma “privātuma politika” sniedzot informāciju tikai par sīkdatņu izmantošanu), tomēr pārskatāmības nodrošināšanai informācija par datu apstrādi lietotājiem jāniedz atsevišķi - divos dokumentos vai vismaz skaidri nodalītos informācijas "blokos". Privātuma politika ir plašāks dokuments, kas apraksta visus gadījumus, kā organizācija apstrādā personas datus - piemēram, klientu kontaktinformāciju, pasūtījumu datus, darbinieku datus vai saziņu ar klientu atbalstu. Savukārt sīkdatņu politika koncentrējas tieši uz sīkdatņu izmantošanu un to izmantošanas gaitā veikto...

Saeima 5. februārī skatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā Latvijā. Jaunie noteikumi ieviesīs pilnībā automatizētu saistību piespiedu izpildes pieteikumu procesu Tiesu informatīvajā sistēmā, padarot parādu piedziņu ātrāku, vienkāršāku un mazāk birokrātisku gan kreditoriem, gan tiesām. Plānotās izmaiņas paredz saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtības (SPIBK) pilnīgu automatizāciju TIS bezstrīdus lietās, kurās parādnieks atzīst parādu un netiek izšķirts tiesību strīds pēc būtības.Sistēma nodrošinās pieteikumu pieņemšanu, formālo datu pārbaudi un paziņojumu nosūtīšanu, balstoties uz likumā noteiktiem kritērijiem. Šādos gadījumos netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, un procesa rezultāts ir atkarīgs no noteikto kritēriju izpildes un parādnieka reakcijas.Automatizācija ļaušot tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds. Lēmumi tiks ģenerēti tiešsaistē un apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu, paredz grozījumu projekts.Plānots, ka jaunais automatizētais risinājums sāks darboties 2026. gadā. Tas paātrinās parādu piedziņas procesu, vienlaikus neietekmējot personām pieejamo tiesību un pienākumu apjomu, jo nemainīs SPIBK procesu...