JAUNUMI

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu (SKC-35/2026) darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar darba devēja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, un izbeidza tiesvedību lietā minētajā prasības daļā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājs ar atbildētāju noslēdza darba līgumu, kurā bija paredzēts pārbaudes laiks, taču pirmās darba dienas rītā vēl pirms darba sākšanas atbildētājs prasītāju informēja, ka darbā nav jāierodas un darba līgums tiks uzteikts. Prasītājs cēla prasību tiesā, norādot, ka atbildētāja uzteikums ir formāls un prettiesisks, jo atbildētājs viņam vispār nedeva iespēju pierādīt savas spējas veikt attiecīgo darbu, proti, netika noskaidrota prasītāja atbilstība veicamajam darbam.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas...

No 17. jūnija stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) par 0,25 procentpunktiem palielinātās procentu likmes.ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks palielināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.Galveno refinansēšanas operāciju likme paaugstināta līdz 2,4%, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts 11. jūnija ECB paziņojumā.Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, padome ir apņēmusies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos 2% mērķrādītāja līmenī.Karadarbība Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt procentu likmes atbilst dažādiem scenārijiem par šī šoka iespējamo attīstību un ietekmi uz eirozonas vidējā termiņa perspektīvu, norāda ECB.Saskaņā ar jauno Eirosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2026. gadā vidēji būs 3%, 2027. gadā - 2,3% un 2028. gadā - 2%. Pamatscenārijs paredz, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2026. un 2027. gadā...

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā 16. ikgadējā Ēnu ekonomikas konferencē, kas aizvadīta 15. jūnijā, jaunākie prezentētie dati rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā ir nedaudz pieaudzis, sasniedzot 21,8% no IKP. Lai gan pieaugums par 0,4 procentpunktiem nav statistiski nozīmīgs, tas skaidri signalizē, ka iepriekšējo gadu lejupejošā tendence ir lauzta un valsts ir nonākusi stagnācijas fāzē. Eksperti norādīja, ka Covid-19 un Krievijas kara Ukrainā sekas jau ir pilnībā atspoguļojušās iepriekšējo gadu pētījumu datos, savukārt jaunākie politikas pasākumi vairs nesniedz gaidīto efektu.Igaunijā "ēnas" aug, Lietuva - krītPētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" rezultāti liecina par trīs Baltijas kaimiņvalstu ēnu ekonomikas apjomu tuvināšanos. Igaunijā vērojams straujākais pieaugums (+1,4 procentpunkti), sasniedzot 20,8% no IKP – tas ir augstākais rādītājs šajā valstī kopš mērījumu sākšanas 2009. gadā. Savukārt Lietuvā turpretim fiksēts samazinājums par 1,1 procentpunktu, noslīdot līdz 23,6% no IKP, tomēr tā joprojām saglabā reģiona "līdera" pozīcijas...

Ārpustiesas parāda atgūšanai no jauna nodoto lietu parādu kopsumma 2025. gadā veidoja 230,507 miljonus eiro, kas ir par 17,6% vairāk nekā 2024. gadā. Parāda apmēra pieaugumu galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu no jauna nodotie parādi, jo salīdzinājumā ar 2024. gadu nodoto lietu skaits pieauga 3,4 reizes, bet kopējā summa - 5,4 reizes. Vienlaikus no jauna nodoto lietu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 13,6% - līdz 269 251 lietai, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis. Citās nozarēs, tostarp patērētāju kreditēšanā, elektronisko sakaru, komunālo maksājumu, medicīnas pakalpojumu un autostāvvietu pakalpojumu jomā, no jauna nodoto lietu skaits samazinājās.Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē 2025. gadā patērētāju parādu portfeļa kopsumma samazinājās par 0,8% - līdz 1,759 miljardiem eiro. Savukārt kopējais patērētāju lietu skaits parādu portfelī samazinājās par 2,3% - līdz 1,334 miljoniem.Tostarp kopējā patērētāju parādu portfelī 33,7% lietu pērn bija patērētāju kreditēšanas (nebanku) nozarē, 21,8% lietu - par elektronisko sakaru pakalpojumiem, 14,7%...

Ja fiziskā persona par atlīdzību veic darbu, izmantojot digitālu platformu, šī platforma ar iekšēju algoritmu palīdzību daļēji kontrolē vai nosaka darba izpildes nosacījumus. Lai uzlabotu platformu darba ņēmēju darba apstākļus, personas datu aizsardzību un informācijas pieejamību par platformu darbības algoritmiem un darba organizāciju, 2024. gada 23. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (turpmāk — Direktīva). Dalībvalstīm tā jāievieš līdz 2026. gada 2. decembrim.Kas ir digitālo platformu darbs?Platformu darbs ir apmaksāta darba organizēšanas forma, kurā fiziskā persona ar lietotnes vai tīmekļa vietnes palīdzību piedāvā, bet klients ar šīs pašas lietotnes palīdzību pieprasa, saņem un apmaksā noteikta veida darbu, un viss šis process tiek organizēts un pārvaldīts ar algoritmu palīdzību.1 Tā ir platforma, kurā «satiekas» darba veicēji ar klientiem, kuriem šis darbs ir nepieciešams. Plašāk zināmās digitālās darba platformas, kas darbojas Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā, ir Bolt un Wolt.Par digitālo darba platformu Direktīvas izpratnē...

Saeima 2026. gada 14. maijā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ieviešot būtiskas izmaiņas vairākos iepirkumu procesa posmos. Grozījumi tika izstrādāti ar mērķi paredzēt maksimālu elastību iepirkumā iesaistītajām pusēm un bija nepieciešami publisko iepirkumu sistēmas attīstībai un pilnveidošanai.Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotajai informācijai, 2025. gada laikā ir izsludināti 12 281 iepirkumi un noslēgti 25 107 līgumi par kopējo vērtību 7,99 miljardi eiro. Finanšu ministrija norāda, ka turpat 90% no kopējās publisko iepirkumu līgumu summas noformē aptuveni 80 lielākie pasūtītāji. Viena no būtiskākajām problēmām šajā jomā ir konkurences trūkums. Aptuveni 4300 uzņēmumi jeb tikai 2% no aktīvajiem Latvijas uzņēmumiem spēj uzvarēt iepirkumos, bet turpat 30% iepirkumos ir bijis tikai viens pretendents.Jau vairāk nekā gadu publiskajā telpā norisinājās diskusijas par publisko iepirkumu sistēmas reformu, kas veicinātu konkurenci un efektīvāku publisko līdzekļu izlietošanu, un samazinātu procesam patērētos resursus. Reformas mērķis bija birokrātijas mazināšana. Tomēr reformas īstenošanas gaitā atsevišķos jautājumos nācās piekāpties par labu informācijas atklātības principiem.Ar...

Lai pastiprināt migrācijas kontroli, pārskatīt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Imigrācijas likumu. Tas paredz arī iespējas ārzemniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām. Likums nostiprina integrācijas prasības, paredzot agrīnās integrācijas programmas un valsts valodas apguvi ārzemniekiem, kā arī pastiprina uzraudzību pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību, palielinot atbildību darba devējiem. Jaunais regulējums paredz ierobežot trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu vienkāršajās profesijās un pastiprināt sankcijas par pārkāpumiem, kā arī stiprināt kontroli studiju jomā.Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts pārņemts vēl no 13. Saeimas laikiem, un paredzams, ka tas ieviesīs skaidrāku un caurskatāmāku imigrācijas sistēmu, regulējot ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, studijas un izraidīšanas procedūras, vienlaikus mazinot fiktīvas imigrācijas riskus.TUA pret 150 000 eiro investīcijāmImigrācijas likums paredz iespēju ārzemniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām. Termiņuzturēšanās atļauju varēs piešķirt ārvalstniekam, kurš būs noslēdzis līgumu un veicis vismaz 150 000...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtie grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā 11. jūnija Saeimas sēdē tika pieņemti divos lasījumos steidzamības kārtā. Grozījumi paredz, ka līdz Muitas riska informācijas sistēmas (MURIS) nodošanai ekspluatācijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs turpināt izmantot Integrētās riska informācijas sistēmu (IRIS).Tā kā Nodokļu un muitas policija ir nodalīta no VID, tās pārziņā līdz šim bija IRIS. Lai VID varētu turpināt pārvaldīt muitas riskus un kontrolēt preču pārvietošanu, nepieciešams paredzēt pārejas periodu un noteikt, ka līdz jaunās sistēmas (MURIS) nodošanai ekspluatācijā VID turpina izmantot IRIS. Citādi pastāv risks, ka pēc MURIS izstrādes līdz tās testēšanas un nodošanas ekspluatācijā pabeigšanai VID nebūs pieejama sistēma, kurā veikt muitas risku pārvaldību un attiecīgi muitas kontroles pasākumu īstenošanu.Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā paredz, ka līdz MURIS ekspluatācijā nodošanas brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam, Nodokļu un muitas policija turpina nodrošināt IRIS mērķi tehniski atbalstīt profilakses un kontroles...

Lai veicinātu par administratīvajiem pārkāpumiem muitas jomā un sankciju jomā piemēroto administratīvo sodu samaksu, turpmāk starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un pārvadātājiem būs liegts veikt muitošanas darbības līdz naudas soda samaksai. To paredz grozījumi Muitas likumā, kas 11. jūnijā apstiprināti Saeimas sēdē, informē Valsts ieņēmumu dienests.Seima trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, kurā tiek paredzēts, ka personai, kura likumā noteiktajā termiņā nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots ar lēmumu par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā par pārkāpumu muitas jomā vai par pārkāpumu starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju jomā, līdz minētā naudas soda izpildei liegts veikt jebkādas tādas darbības muitā, kuru veikšanai ir nepieciešams ES regulā1 paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs – EORI numurs.Tāpat grozījumi likumā paredz, ka pārvadātājam, kurš likumā noteiktajā termiņā nav samaksājis ar minētajiem lēmumiem piemēroto naudas sodu, līdz naudas soda izpildei liegts veikt muitošanai pakļautu preču pārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā. Tas nozīmē, ka personai būs liegts veikt muitošanas...

Lai paplašinātu biedrību un nodibinājumu iespējas sniegt finansiālu un materiālu palīdzību Ukrainai, tostarp tās aizsardzības vajadzībām, Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Atbilstoši līdzšinējam regulējumam sabiedriskā labuma organizācijām bija jādarbojas savos statūtos noteiktajās jomās, kas praksē ierobežoja iespējas ziedot Ukrainas atbalstam un radīja neskaidrības par ziedojumiem aizsardzības vajadzībām. Šo izmaiņu mērķis ir mazināt birokrātiskos šķēršļus un veicināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti Ukrainas atbalstā.Grozījumi skaidri nosaka, ka ziedojumi Ukrainas atbalstam, tostarp tās aizsardzības vajadzībām, nav uzskatāmi par biedrību un nodibinājumu darbību regulējošo normu pārkāpumu. Tie vērsti uz praktisku šķēršļu novēršanu palīdzības sniegšanai krīzes apstākļos. Sabiedriskā labuma organizācijas varēs ziedot neatkarīgi no statūtos noteiktajiem mērķiem un darbības jomām, saglabājot šo atbalstu kā sabiedriskā labuma darbību. Tas nozīmē, ka organizācijas varēs elastīgāk pielāgot savu darbību aktuālajām vajadzībām.Jaunais regulējums attiecas arī uz iepriekšējiem periodiem, nodrošinot, ka līdzšinējos ziedojumus Ukrainai vērtēs atbilstoši jaunajam regulējumam.Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas...

Rīgas apgabaltiesas 14.02.2025. spriedums lietā Nr. C771608923Šajā spriedumā atzīts, ka parakstīta vienošanās rada prezumpciju par personas piekrišanu tās saturam un uzliek pienākumu izpildīt uzņemtās saistības.Faktiskie apstākļiPrasītājs noslēdza darba līgumu ar atbildētāju par kapteiņa instruktora pienākumu pildīšanu. Darba līgumā bija noteikta mēnešalga 5892,50 eiro pirms nodokļu nomaksas neatkarīgi no tā, vai kuģis atradās remontā, dīkstāvē vai aktīvi veica darbu zvejā. Prasītājs norādīja, ka vairākos mēnešos darba samaksa viņam netika izmaksāta pilnībā vai vispār netika izmaksāta.Tā kā pusēm neizdevās vienoties par situācijas risinājumu, prasītājs lūdza izbeigt darba tiesiskās attiecības pēc pušu vienošanās. Puses noslēdza vienošanos, kurā tika fiksēts, ka atbildētājai ir neizmaksātās darba algas parāds 33 166,13 eiro apmērā, kā arī paredzēts līgumsods 0,05% apmērā par katru nokavēto samaksas dienu, bet ne vairāk kā 10% no parāda summas.Pēc vienošanās noslēgšanas atbildētāja prasītājam samaksāja tikai daļu no parāda — 4000 eiro. Prasītājs cēla prasību tiesā, lūdzot piedzīt atlikušo darba samaksas parādu 29 166,13 eiro, kompensāciju...

Sabiedriskā labuma organizācija (SLO) drīkst veidot finanšu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt finanšu līdzekļus regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros, ja to izmantošana notiek saskaņā ar statūtiem, satversmi, nolikumu vai līgumu ar ziedotāju, skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID).SLO finanšu līdzekļus drīkst uzkrāt un ieguldīt vērtspapīros, ja tos izmanto atbilstoši: organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem; ziedotāja līgumā noteiktajiem nosacījumiem – līdzekļu izmantošana nedrīkst būt pretrunā ziedojuma mērķim. SLO finanšu līdzekļus drīkst uzkrāt:atbilstoši iekšējās finanšu pārvaldības principiem – nodrošinot līdzekļu saglabāšanu, caurskatāmību, atbildību un risku kontroli; nepieļaujot privāta labuma gūšanu saistītām personām – līdzekļi nedrīkst radīt labumu saistītām personām, tostarp dibinātājiem, valdes vai citu vadības institūciju locekļiem, viņu laulātajiem, radiniekiem līdz otrajai pakāpei un svaiņiem līdz pirmajai pakāpei.VID skaidro, ka regulētā vērtspapīru tirgū emitēti vērtspapīri ir finanšu instrumenti (piemēram, akcijas vai obligācijas), kas ir publiski emitēti un iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu. Regulētais tirgus ir daudzpusēja...

Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, ar ko likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodod Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai. Turpmāk Tieslietu ministrijai būs jāuzrauga maksātnespējas procesa administratori. Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu. Disciplinārprocesā iesaistīs gan Tieslietu ministriju, gan nozares asociāciju, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās. Vienlaikus paredzēts stiprināt sistēmas caurspīdību, tostarp nodrošinot disciplinārsodu publiskošanu.Grozījumi paredz arī administratoru eksaminācijas un disciplinārās atbildības regulējuma pilnveidi. Līdzīgi kā citās tiesību profesijās, šajā jomā stiprināta nozares asociācijas lomu. Likuma normas saskaņotas ar Satversmes tiesas spriedumu, kas skaidro...

Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā 11. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tūrisma likumā. Par īslaicīgu īri uzskatāma dzīvojamo telpu izīrēšana uz termiņu līdz 30 dienām.Ar izmaiņām īstermiņa īres mītnes tiek iekļautas tūristu mītnes definīcijā kā daļa no izmitināšanas pakalpojumu nozares. Tas nozīmē, ka īstermiņa īres mītnes, piemēram, brīvdienu namiņa vai īstermiņa īres dzīvokļa, viesiem būs jāsniedz izmitinātājam informācija par sevi. To varēs izdarīt arī elektroniski. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē tās dalībnieki pauda, ka daļa izīrētāju jau nodrošina šo prasību izpildi – ja īstermiņa vietni izīrē, izmantojot platformu pakalpojumus. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta desmito daļu PVN samazināto likmi 12% apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem, kas sniegti tūristu mītnēs - viesnīcās un līdzīgās izmitināšanas vietās (tai skaitā īstermiņa īres mītnēs). Līdz ar to skaidrs un nepārprotams definējums un regulējums ļaus īstermiņa īres mītnes...

Valdošās koalīcijas deputāti Saeimā iesnieguši grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu fiziskajām personām, kuras nav saimnieciskās darbības veicējas, ļaujot tām sniegt pakalpojumus citām fiziskajām personām bez reģistrācijas kā saimnieciskās darbības veicējiem.Lai izmaiņas stātos spēkā, jāveic arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekti iekļauti 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā.Grozījumi paredz, ka fiziskā persona, kuras taksācijas gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro, varēs reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un piemērot vienkāršotu nodokļu samaksas risinājumu, nelietojot tradicionālās saimnieciskās darbības uzskaites un deklarēšanas procedūras. Visi ienākumi šādā režīmā tiks ieskaitīti saimnieciskās darbības ienākumu kontā.Likumprojektā arī noteikts, ka šīm personām tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme 10% apmērā, ja persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Tāpat paredzēta īpaša nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtība, tostarp nosacījums, ka maksātājam nedrīkst būt darbinieki un pakalpojumi netiek sniegti juridiskajām personām.Grozījumi nosaka, ka ienākumu uzskaite un nodokļu nomaksa...