JAUNUMI

Ekonomikas ministrija (EM) plāno ar nozari pārskatīt kases aparātu lietošanas prasības, informē EM.Ministrijā norāda, ka, reaģējot uz ilgstoši novēroto situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā - noturīgi augstajām pārtikas produktu cenām, EM izstrādājusi rīcības plānu tirdzniecības nozarei.Plāna mērķis ir birokrātijas mazināšana un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā, un tas paredz četrus galvenos rīcības virzienus - normatīvā regulējuma izvērtēšanu, reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējuma reformu, ielu tirdzniecības regulējuma reformu un atbalstu mazajiem tirgotājiem reģionos.EM atzīmē, ka, veicot normatīvā regulējuma prasību pārskatīšanu, galvenā uzmanība tiks pievērsta administratīvo izmaksu un birokrātisko šķēršļu mazināšanai uzņēmējiem. Piemēram, plāns paredz sadarbībā ar nozari pārskatīt kases aparātu lietošanas prasības un palielināt gada pārskatu obligātās revīzijas slieksni, attiecinot šo prasību tikai uz lieliem un vidējiem uzņēmumiem.Attiecībā uz reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējumu nozares pārstāvji ir norādījuši, ka saskaņošanas process ir smagnējs un ilgs, tādēļ nepieciešams to pārskatīt, samazinot birokrātisko slogu un izmaksas gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, norāda EM.Tāpat EM norāda, ka ielu tirdzniecības...

Mākslīgā intelekta (MI) rīki mūsdienās piedzīvo eksplozīvu popularitāti un attīstību, tostarp iespējami daudz un dažādi risinājumi to izmantošanā darbam ar dokumentiem. Kādus dokumentu veidus var apstrādāt MI rīki, kā izvēlēties atbilstošāko MI platformu, skaidro Jānis Peipers, Latvijas IT uzņēmuma V–industries MI risinājumu speciālists.Ikdienas izaicinājumi darbā ar dokumentiemJa uzņēmumā ir plašs dokumentu klāsts, nepieciešams daudz laika, lai sameklētu vajadzīgo informāciju. Apstrādājot lielu informācijas apjomu, tiek pavadītas garas darba stundas, kas var novest pie kļūdām. Arī jaunu darbinieku apmācībai nepieciešams ieguldīt lielu mentora darbu. Pētījumi rāda, ka ar MI rīkiem var iegūt līdz pat 70% ātrāku darba plūsmu, līdz 25% ātrāk apmācīt jaunos darbiniekus, līdz 50% ātrāk atrast vajadzīgos dokumentus un mēnesī ietaupīt līdz deviņām stundām laika.Dokumenti mēdz būt strukturēti — rindās, kolonnās un ir mašīnlasāmi. Otra grupa ir nestrukturētie dokumenti, kas ir audio, grafiki, animācijas, teksts. Vislielākās problēmas rada nestrukturētie dokumenti, norāda J. Peipers. Kā liecina pētījumi, uzņēmumos vidēji līdz 90% dokumentu ir...

Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu sektors pēdējos gados piedzīvojis fundamentālas pārmaiņas, ko iezīmējusi 2021. gadā ieviestā un no 2023. gada vidus obligātā licencēšanas sistēma. Šis mehānisms nav bijis tikai formāls administratīvs solis, bet gan mērķtiecīga stratēģija nozares caurskatāmības uzlabošanai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku mazināšanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati uzskatāmi parāda, ka licencēšanas ieviešana ir kalpojusi kā efektīvs tirgus filtrs – ja 2020. gadā saimniecisko darbību bija reģistrējuši vairāk nekā seši tūkstoši ārpakalpojuma grāmatvežu, tad līdz 2025. gadam to skaits ir sarucis līdz 4450, tādējādi beidzot ļaujot precīzi identificēt reālos tirgus dalībniekus un mazināt nereģistrētas darbības izplatību.Galvenais stūrakmens nozares sakārtošanā ir stingrāku profesionālās kvalifikācijas un reputācijas prasību ieviešana jeb tā dēvētais "fit and proper" princips. Šobrīd licenci var saņemt tikai tādas personas, kurām ir vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība grāmatvedības vai saistītās jomās un vismaz trīs gadu praktiskā pieredze, ko apliecina darba vai uzņēmuma...

Vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu - vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, ir 250 eiro mēnesī.Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski - tiklīdz skolēns sācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam.Ja skolēns strādā pie darba devēja, arī...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 6. maijā turpinās spriest par degvielas cenas regulēšanu, izskatot Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo cenu par vairāk nekā 3%.Atbilstoši EM izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.Solidaritātes maksājums būšot...

Mākslīgais intelekts (MI) finanšu pārvaldībā ir praktisks instruments, kas pakāpeniski maina uzņēmumu ikdienu. Īpaši tas attiecas uz organizācijām ar lieliem datu apjomiem, kuros efektīva informācijas apstrāde un interpretācija kļūst par konkurētspējas jautājumu. Pa to, ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē vienā no Latvijas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, saruna ar Māri Būmani, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) finanšu vadības direktoru.Kādu lomu MI sistēmas ieņem LMT grāmatvedības un finanšu pārvaldības procesos? Ko tas devis uzņēmumam?LMT vēsturiski vienmēr ir bijis darbs ar lieliem datu apjomiem, un šī tendence tikai pastiprinās. Līdz ar darbības paplašināšanos arī ārpus klasiskajiem telekomunikāciju pakalpojumiem pieaug nepieciešamība šos datus analizēt, apstrādāt un interpretēt arvien efektīvāk. Tāpēc jebkurš rīks, kas palīdz strukturēt, apkopot vai vizualizēt informāciju, kļūst par būtisku atbalstu ikdienas darbā. Datu apjoms aug gandrīz eksponenciāli, un tas neizbēgami liek domāt par risinājumiem, kas spēj šo pieaugumu pārvaldīt. Šajā kontekstā arvien lielāku nozīmi iegūst MI, jo tas spēj pamanīt likumsakarības, kuras cilvēka acij...

Plānots vienkāršot nodokļu regulējumu, pārskatīt novecojušas tiesību normas un uzlabot nodokļu administrēšanu, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Likumprojekts nodots publiskai apspriešanai vienotajā Tiesību aktu projektu (TAP) portālā 30. aprīlī.Grozījumi paredz sakārtot likumā lietotos terminus un izslēgt normas, kas vairs nav aktuālas vai praktiski netiek piemērotas, piemēram, regulējumu par nodokļu parādu kapitalizāciju, kas bija saistīts ar privatizācijas procesiem, kā arī novecojušas prasības par iespēju nodokļu administrācijā klātienē iepazīties ar normatīvajiem aktiem.Vienlaikus tiek precizēti nodokļu maksātāju un administrācijas pienākumi, padarot regulējumu skaidrāku un vieglāk piemērojamu. Piemēram, tiek noteikts, ka deklarācijas iesniedzamas ne tikai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pagarinātajos termiņos, ņemot vērā, ka regulējums paredz šādu nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņa pagarināšanu, kā arī tiek aktualizētas normas atbilstoši mūsdienu terminoloģijai un citu normatīvo aktu regulējumam.Likumprojekts paredz arī uzlabojumus administratīvajos procesos. Plānots ieviest iespēju noteiktos gadījumos sagatavot brīdinājumus elektroniski bez amatpersonas paraksta, tādējādi samazinot administratīvo...

Elektroauto uzņēmumā vairs nav tikai “zaļais PR” – tas arvien biežāk kļūst par ļoti konkrētu finanšu un nodokļu jautājumu. Brīdī, kad uzņēmums apsver autoparka pāreju no dīzeļdegvielu patērējoša auto uz elektroauto, jāvērtē, kā tas ietekmēs izmaksas, kā tas atspoguļosies bilancē un, visbūtiskāk, kā to izvērtēt no nodokļu regulējuma skatpunkta.Vai auto tiek pirkts kā pamatlīdzeklis, ņemts finanšu līzingā vai izmantots operatīvajā līzingā, tas būtiski maina ne tikai bilances struktūru, bet arī izmaksu atzīšanas loģiku. Vienā gadījumā uzņēmums veido ilgtermiņa aktīvu ar nolietojumu, citā – regulāras izmaksas, kas ietekmē peļņu katru mēnesi. Tas savukārt ietekmē gan finanšu rādītājus, gan nodokļu slogu.Vēl viena bieži nenovērtēta dimensija ir auto uzlāde. Atšķirībā no klasiskās degvielas uzskaites, elektroauto rada jaunu jautājumu kopumu: vai uzņēmums uzstāda savu uzlādes staciju, kā uzskaita elektroenerģijas izmaksas, kā apstrādā publisko uzlādes pakalpojumu rēķinus un – īpaši aktuāli – kā kompensē darbiniekam uzlādi mājās. Robeža starp uzņēmuma izmaksām un darbinieka personīgo labumu var kļūt...

Esam noskaidrojuši mūsu portālā lasītākos rakstus aprīlī! Iespējams, ka kāds no tiem palicis nepamanīts, tāpēc atgādinām par citu portālu lietotāju izvēlētajiem aktuālajiem rakstiem. Sakām arī paldies rakstu autoriem un interviju varoņiem, bez jums mums noteikti būtu grūtāk piesaistīt lasītāju uzmanību. Taču, pats galvenais, TOP 10 raksti ir profesionālo zināšanu krātuve, pārliecinieties paši!Lasītāji TOP 10 sarindojuši šādi:1. Pamatlīdzekļu remonts2. No pašnodarbinātā par SIA — kas mainās?3. Grāmatvedis ir būtisks likumības garants uzņēmumā4. Kas jāzina par ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu?5. Ar darba attiecībām saistīto dokumentu aktualizācija6. Ceļvedis pasūtītājiem publisko iepirkumu plānošanā7. Kas ir komercnoslēpums un kā to efektīvi aizsargāt8. Atcelta prasība pašnodarbinātajiem iesniegt apliecinājumu VID par plānotajiem ienākumiem9. Kā aprēķināt un atspoguļot līgumu izpildes pakāpi būvniecības grāmatvedībā?10. VID skaidro oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošanu uzņēmējdarbībāLai arī maijā daudz noderīgas informācijas, ir publicēti gan BILANCES MAIJA numura raksti, gan digitālajā vidē šķirstāms un lasāms E-žurnāls. Neaizmirstiet pagarināt savu abonementu.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi vērienīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuru mērķis ir gan pilnveidot tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu ekonomiskajai situācijai, gan mazināt ēnu ekonomiku un administratīvo slogu. Izmaiņas skars plašu loku nodokļu maksātāju – no algotiem darbiniekiem līdz būvniecības nozares uzņēmējiem. Patlaban likumprojekta sabiedriskā apspriešana ir noslēgusies un paredzams, ka to varētu skatīt valdībā.Jauni pienākumi un riski darba devējiemDarba devējiem, it īpaši būvniecības nozarē, jāņem vērā jauns solidārās atbildības mehānisms. Ja būvuzņēmējs (galvenais būvnieks) izmaksā darba samaksu apakšuzņēmēja darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 75.2 pantu, uz šo būvuzņēmēju tiek attiecināti visi darba devēja pienākumi, tostarp algas nodokļa ieturēšana un iemaksa budžetā. Šādā gadījumā apakšuzņēmējs tiek atbrīvots no attiecīgā nodokļa maksāšanas pienākuma par konkrēto periodu, bet būvuzņēmējs iegūst regresa prasību pret tiešo darba devēju.Tāpat darba devējiem, kas ir arī uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas, jāpievērš uzmanība pretizvairīšanās normai paziņotajā saimnieciskajā darbībā. Ja uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks slēdz darījumu ar savu uzņēmumu...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 29. aprīlī pirms virzīšanas trešajā lasījumā neatbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikumu, kas paredzēja ļaut pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 250 000 eiro vērtībā.Valsts drošības dienests (VDD) paudis viedokli, ka šādas izmaiņas radītu drošības un resursu riskus.Ekonomikas ministra priekšlikums paredzēja, ka ārzemniekam būtu tiesības pieprasīt TUA izsniegšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķilē, Saulkrastos, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novados, vai arī Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastos būtu iegādājies īpašumu, kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām iegādājies ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība būtu vismaz 250 000 eiro.Komisija atbalstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumu, ka ilgtermiņa vīzas izsniegšanu atteiks, ja ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā...

Lai gan brīvprātīgais darbs Latvijā ir būtisks sabiedrības dzinējspēks un sniedz miljonos mērāmu ekonomisko pienesumu, iedzīvotāju aktivitāte pēdējos gados ir sarukusi, secināts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Brīvprātīgais darbs Latvijā". Gatavojoties 2026. gadam, kas izsludināts par Starptautisko brīvprātīgo gadu, Latvija plāno ieviest jaunu digitālo sistēmu un stiprināt šīs jomas prestižu.Iesaiste Latvijā – divreiz zemāka nekā vidēji EiropāSaskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvijā iesaiste formālajā brīvprātīgajā darbā joprojām ir zema – 2022. gadā tajā piedalījās tikai 6,2% iedzīvotāju, kamēr Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 12,3%. Salīdzinājumam, Nīderlandē brīvprātīgajā darbā iesaistās pat 36% iedzīvotāju.Pētījumi liecina par satraucošu tendenci: ja 2018. gadā brīvprātīgo darbu veica 29% iedzīvotāju, tad 2025. gadā šis rādītājs nokritās līdz 8%. Aktivitātes kritumu būtiski ietekmēja arī COVID-19 pandēmija, kas ierobežoja klātienes kontaktus un organizāciju spēju piesaistīt palīgus. Visaktīvāk brīvprātīgajā darbā iesaistās jaunieši (18%), savukārt senioriem tā ir būtiska iespēja aktīvai novecošanai un vientulības mazināšanai.Kā lielākos šķēršļus jomas attīstībai eksperti min sabiedrības informētības...

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā. Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 88% no kopējā valsts parāda - veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un...

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas ekonomisko attīstību”, ko 28. aprīlī atbalstīja valdība, secināts, ka tautsaimniecības izaugsmei kā galvenās prioritātes izvirzāmas uzņēmumu mērogošana, produktivitāte un kapitāla pieejamība, kā arī birokrātijas samazināšana. Turpmākajos gados ekonomikas izaugsmei jābūt prioritātei, lai nodrošinātu finansējumu tādām nozarēm kā aizsardzība, veselība un izglītība.2026. gada ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību ir trešais šāds EM sagatavotais dokuments. Tā pamatā ir padziļināts makroekonomiskās situācijas novērtējums un sagaidāmā rīcība prioritārajos ekonomikas politikas virzienos. Ziņojuma mērķis ir piedāvāt alternatīvas un risinājumus izaugsmes sasniegšanai. Par ziņojumā iezīmētajiem politikas virzieniem maijā plānotas Saeimas debates.Ziņojumā norādīts, ka Latvijas izaugsmes pamatā ir ne tikai jaunu uzņēmumu rašanās, bet arī esošo uzņēmumu spēja augt lielākiem, produktīvākiem un eksportspējīgākiem. Tāpēc atbalsta politika diferencējama atbilstoši uzņēmumu attīstības stadijai - maziem uzņēmumiem prioritāri nepieciešama administratīvā sloga mazināšana, savukārt lielajiem - instrumenti straujākai izaugsmei.Uzņēmumu datu analīze pierāda - produktivitātes pieaugumu Latvijā nosaka neliels skaits uzņēmumu - aptuveni 2,7% uzņēmumu rada...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana preču piegādēm Latvijā ir atkarīga no vairākiem faktoriem: kas ir pircējs, kur prece paliek un kāds ir darījuma apjoms. Gan uzņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem jāņem vērā, ka Latvijā patlaban tiek piemērotas trīs galvenās likmes:standarta likme 21% – piemēro lielākajai daļai preču un pakalpojumu;samazinātā likme 12% – piemēro zālēm, medicīnas ierīcēm, specializētai pārtikai zīdaiņiem, mācību literatūrai un periodiskajiem izdevumiem;īpaši samazinātā likme 5% – piemēro Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem;0% likme – piemēro eksportam un preču piegādēm ES ietvaros (ievērojot nosacījumus).Jāņem vērā, ka no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam tiek ieviesta samazinātā 12% likme šādiem produktiem:maize (visu veidu);piens (svaigs, pasterizēts, sterilizēts – izņemot UHT);svaiga vai atdzesēta mājputnu gaļa;svaigas mājputnu olas.Lai palīdzētu uzņēmējiem un grāmatvežiem orientēties PVN piemērošanas jautājumos, 29. maijā no plkst. 14.00 norisināsies BILANCES AKADĒMIJAS rīkotais e-seminārs, kas veltīts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai preču un pakalpojumu piegādēs un iegādēs. Semināru vadīs Edgars Bisenieks,...