JAUNUMI

Valdība 9. oktobrī izskatīja arī Finanšu ministrijas (FM) rosināto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz precizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem. Ar grozījumiem paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam. Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā. Darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu paredzēts palielināt līdz 40 eiro mēnesī. Šo regulējumu turpmāk paredzēts likumā ietvert kā pastāvīgu normu. Kompensāciju var izmaksāt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; 2)...

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs. Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022....

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 4. oktobrī nolēma izsniegt SIA xpate licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Licence paredz tiesības emitēt elektronisko naudu un papildus sniegt vairākus licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, tai skaitā: izejošie un ienākošie maksājumi – gan kredītpārvedumi, gan maksājumu saņemšana; kredītlimita piedāvāšana maksājumu veikšanai; norēķinu karšu izsniegšana. Maksājumu iestādes darbības licenci izsniedz Latvija Banka saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Likuma 1. panta pirmajā punktā ir noteikti maksājumu pakalpojumi, kādus ir tiesīgs sniegt maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tajā skaitā maksājumu iestāde. Maksājumu pakalpojumus ir tiesīga sniegt šādi maksājumu pakalpojumu sniedzēji: kredītiestāde; elektroniskās naudas iestāde; maksājumu iestāde; Eiropas Centrālā banka, centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības; tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības; dalībvalstī licencēta iestāde, kas uzsākusi darbību Latvijā; krājaizdevu sabiedrība. Uzņēmums xpate plāno izmantot tehnoloģiju un Maksājumu pakalpojumu otrās...

Senāta Administratīvo lietu departaments 9. oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-171/2023 (A420207819)), ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums un Čehijas komersantam atteikts apstiprināt un atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. VID konstatēja, ka pieteicējam – Čehijas komersantam, kas reģistrējies kā PVN maksātājs Latvijā, – nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par preču iegādi, jo neizpildās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkta priekšnoteikums, ka preces ir iegādātas ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. VID ieskatā, pieteicējs neiesniedza pilnīgu informāciju par preču iegādes darījumu būtību, bet no sniegtās informācijas nav konstatējama tieša un tūlītēja saikne starp deklarētajiem darījumiem un vēlāk veiktiem darījumiem, kas piešķir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Administratīvā apgabaltiesa VID lēmumu atzina par pamatotu. Senātam lietā bija izšķirams, vai Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot VID lēmumu neapstiprināt un neatmaksāt PVN pārmaksu, ir ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu un pienācīgi novērtējusi pierādījumus. Spriedumā norādīts uz...

Teju visu vasaru tapusī jaunā koalīcija un gala rezultātā arī jaunā valdība savā deklarācijā starp daudziem pārmantotiem darbiem no iepriekšējās valdības tomēr apņemas izdarīt arī vairākus uzdevumus, par kuriem starp politiķiem nebūt nav bijis viennozīmīga atbalsta. Proti, runa ir par nodokļu politikas izmaiņām, valsts un pašvaldības uzņēmumu akciju daļēju pārdošanu biržā un atvieglotu darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm. Visi šie jautājumi ir cieši saistīti ar tālāko Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanu, kas ar laiku ļautu tai arī izrauties no pēdējās vietas Baltijas valstu vidū. Tiesa, lai arī jaunās valdības deklarācijā ir apņemšanās visu mainīt, cik ātri tas notiks un vai to maz izdosies izdarīt, tas joprojām ir ar lielu jautājumu zīmi. Taču jaunās valdības deklarācija vismaz ir iztikusi bez skaļām frāzēm par ekonomikas transformāciju, ko sludināja iepriekšējais Ministru kabinets. Tāpat tajā nav atrodams Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēlējums: jaunajai valdībai būtu jāpanāk, lai Latvija tuvāko sešu gadu laikā sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo...

Saeima 2023. gada 14. septembrī ir pieņēmusi Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu (turpmāk – likums), šā likuma noteikumus piemēros, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta 2021. gada 24. novembra Direktīvas (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. Likuma mērķis Likums paredz palielināt korporatīvo caurskatāmību un uzlabot publisko kontroli pār komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no tā, kur ir reģistrēta starptautiska koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība. Likumā ietvertais regulējums Likums noteic: 1) subjektus, attiecībā uz kuriem ir piemērojamas likuma normas: koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība; komercsabiedrība, kas ir starptautiska koncerna (grupas) meitas sabiedrība; atsevišķa komercsabiedrība; Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzējas faktu aprakstu. Iesniedzēja 2023. gadā atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas, kurā dzīvoja kopš 2004. gada. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2023. gada 16. augusta lēmumu Nr. 2361/2023 iesniedzēja atzīta par repatrianti. Atbilstoši Eiropas Padomes 2009. gada 16. novembra Regulai (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk - Regula Nr. 1186/2009), fizisku personu, kas pārceļas no pastāvīgās dzīvesvietas trešā valstī uz pastāvīgu dzīvesvietu Eiropas Savienībā (ES), personiskā manta, ko šīs personas ieved ES teritorijā, ir atbrīvota no ievedmuitas nodokļiem. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53. panta trešajā daļā ir noteikts, ka ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Regulu Nr. 1186/2009, izņemot šīs regulas 23. pantā minētos preču sūtījumus. Šāda informācija ir norādīta arī VID mājaslapā sadaļā “Pārcelšanās uz dzīvi Latvijā”. Sakarā ar to, ka...

Pēc daudziem izsūtītiem CV, kas nav guvuši potenciālo darba devēju interesi, Jūs beidzot saņemat uzaicinājumu uz klātienes darba interviju. Tādā brīdī prieks par doto iespēju mijas ar satraukumu, kā radīt par sevi vislabāko iespaidu un iegūt šo sapņu darbu. Esam sagatavojuši ieteikumus, kas Jums varētu palīdzēt sagatavoties. Vispārzināms, ka pirmā iespaida radīšanā cilvēka ārējam izskatam un apģērbam ir liela nozīme. Pētījumos ir konstatēts, ka ir nepieciešama tikai viena sekundes desmitdaļa, lai par cilvēku rastos pirmais iespaids un septiņas sekundes, lai par pilnīgu svešinieku, vadoties vien pēc viņa ķermeņa valodas, pieņemtu pozitīvu vai noraidošu lēmumu, tādēļ klātienes darba intervija nav veiksmes loterija, bet notikums, kam nopietni jāsagatavojas. Kā izvēlēties apģērbu darba intervijai? Izvēloties apģērbu, ir jāņem vērā daži svarīgi apsvērumi: Jūsu mērķis ir atstāt labu iespaidu uz potenciālo darba devēju; Apģērbam Jums intervijas laikā jāpalīdz justies ērti un par sevi pārliecināti; Ģērbšanās stilam jāatbilst darbam, uz kuru piesakāties: vai konkrētajā darba vietā ir...

Kamēr valdība diskutē par jaunā budžeta aktualitātēm un ar to saistītām nodokļu izmaiņām, mums nekas cits neatliek kā gaidīt rezultātu, un kā vienmēr ceram, ka mūsu ikdiena kļūs vieglāka, labāka, ērtāka. Ļoti ceru, ka līdz novembrim būs lielāka skaidrība un varēsim Bilances konferencē 24. novembrī pastāstīt par to, kas mūs sagaida nākamajā/ nākamajos gados. Tāpēc esam aicinājuši uz konferenci pārstāvjus no Finanšu ministrijas, kuri pirmie būs informēti par potenciālajām izmaiņām, un mūsu ekspertus, kuri skaidros ietekmi uz uzskaiti un nodokļiem. Līdz tam laikam bizness dzīvo tālāk un ikdienas pienākumus neviens nav atcēlis, tāpēc rakstām par to, kas grāmatvežiem aktuāls. Šajā numurā lasiet, kā atšķiras grāmatvedības uzskaite atkarībā no tā, kādā veidā uzņēmums savā īpašumā iegūst transportlīdzekli, autore sniedz atbildes uz konkrētu piemēru bāzes. Depozītu sistēma ir salīdzinoši jauna mūsu valstī, tāpēc arī šajā numurā atradīsiet rakstu par grāmatvedības niansēm ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma no gala patērētāja pieņemt atpakaļ depozīta iepakojumu. Kā...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Nodokļu izmaiņas vēl procesā Kamēr valdība diskutē par jaunā budžeta aktualitātēm un ar to saistītām nodokļu izmaiņām, mums nekas cits neatliek kā gaidīt rezultātu, un kā vienmēr ceram, ka mūsu ikdiena kļūs vieglāka, labāka, ērtāka. Ļoti ceru, ka līdz novembrim būs lielāka skaidrība un varēsim Bilances konferencē 24. novembrī pastāstīt par to, kas mūs sagaida nākamajā/ nākamajos gados. Tāpēc esam aicinājuši uz konferenci pārstāvjus no Finanšu ministrijas, kuri pirmie būs informēti par potenciālajām izmaiņām, un mūsu ekspertus, kuri skaidros ietekmi uz uzskaiti un nodokļiem. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Valsts atbalsts biznesam un eksportam — Baltijas valstu salīdzinājums RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Viens no ekonomikas, jo īpaši — eksporta — attīstību ietekmējošiem faktoriem, ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Tas gan ir stingri reglamentēts, tomēr valsts var piedāvāt gan subordinētos (kopā ar komercbankām izsniegtos), gan arī tiešos kredītus, gan arī kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanu, un dažus citus instrumentus. Cik šim...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) 2023. gada deviņos mēnešos no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 1 108 514 eiro 49 maksātnespējīgo uzņēmumu 601 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Šajā summā ietilpst juridiskās personas maksātnespējas depozīts (Maksātnespējas likuma 62. panta 72. daļa un likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7. panta trešā daļa) un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība par darbinieku prasījumu iesniegšanu (likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7. panta otrā daļa). Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa šogad bija 1 842 eiro. Salīdzinoši 2022. gada deviņos mēnešos MKD no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 495 363 eiro 40 maksātnespējīgo uzņēmumu 352 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa pagājušā gada deviņos mēnešos bija 1 407 eiro. Kopā 2023. gada deviņos mēnešos pieņemti 813 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai, par labojumiem lēmumā un par administratīvās lietas...

Satversmes tiesa 5. oktobra spriedumā lietā Nr. 2022-34-01ā atzina, ka normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc Saeimas 20 deputātu pieteikuma. Tajā apstrīdētas tiesību normas, kuras likumdevējs pieņēma pēc Satversmes tiesas spriedumiem lietās Nr. 2019-24-03 un Nr. 2019-25-03. Ar šīm normām noteikts minimālo ienākumu slieksnis, kā arī tā pārskatīšanas kārtība. Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti – ne retāk kā reizi trijos gados. 2023. gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu – 20% no ienākumu mediānas –, kā arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 3. oktobrī ir pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi "Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības", kas aizstās Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumus Nr. 861 "Zudumu apmēru noteikšanas kārtība muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm". N Noteikumi noteic: muitas uzraudzībā esošās nefasētās preces un nefasētās preces transporta iepakojumā, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības, precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības un to piemērošanu, kārtību preču masas atšķirības noteikšanai, prasības preču transporta iepakojumam, piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību, atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms, gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. Noteikumos ietvertais regulējums: saglabā iepriekš noteikto principu, ka muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 429 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi". Grozījumi veikti, lai pilnveidotu muitas noliktavas atļaujas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas izsniegšanas un turēšanas nosacījumus, kā arī brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājuma saņemšanas nosacījumus. Lai saņemtu muitas noliktavas atļauju, pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju vai brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājumu, ir noteikts nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu slieksnis, proti, kopā 150 eiro, kā arī virkne nosacījumu, kam jāatbilst komersantam un tā atbildīgajām personām. VID vērš uzmanību, ka nosacījumi attiecas arī uz jau esošo muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas vietu un preču uzskaites veida apstiprinājumu brīvajā zonā turētājiem un jāievēro visu darbības laiku. Lai nodrošinātu muitas iestādei operatīvu informāciju par precēm, kas atrodas brīvajā zonā, un mazinātu komersantiem administratīvo slogu,...

Valdības sēdē 3. oktobrī izskatīts un pieņemts Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projekts "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība". Šie noteikumi pilnveido nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu, kā arī paredzēts, ka tie mazinās kļūdaini veikto maksājumu skaitu. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, nenodokļu ieņēmumi veido aptuveni 6% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Nenodokļu ieņēmumu procesā ir iesaistītas dažādas institūcijas – gan tās, kas veic maksājumus budžetā saskaņā ar tiesību aktos noteikto, gan tās, kas budžeta izpildes procesā radušos ieņēmumus skaita budžetā, gan tās, kas piemērojušas vai iniciējušas citus nenodokļu ieņēmumus. Ir gadījumi, kad nav viennozīmīgi identificējami atbildīgie, iztrūkst par maksājumu atpazīšanu atbildīgās institūcijas, līdz ar to nav pārliecības, ka valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu kontos saņemtie maksājumi pilnībā ir atpazīti (nav ieskaitīti kļūdaini vai uzskaitīti neatbilstošā ieņēmumu veidā), kā arī normatīvajā regulējumā nav noteikta atbildīgā institūcija, kas veic pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Noteikumi paredz, ka...