VISI RAKSTI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs sniedz pakalpojumus saviem klientiem naftas produktu uzglabāšanai un pārkraušanai Rīgas brīvostas teritorijā. Iesniedzējs 2021. gada 15. aprīlī ir noslēdzis pakalpojumu līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu PPPPP par naftas produktu pieņemšanu un pārkraušanu eksportam un vagonu ekspedīcijai Latvijas Republikas teritorijā iesniedzēja terminālī. Pamatojoties uz noslēgto līgumu, iesniedzējs plāno sniegt pakalpojumus naftas produktu – vieglās naftas eļļas un vieglie naftas produkti, kas ietilpst Kombinētās nomenklatūras (KN) preču grupā 271012 un vidējās eļļas, kas ietilpst KN preču grupā 271019. Preču pārdevējs ir Krievijas uzņēmums PPP LLLLL; preču nosūtītājs: Krievijas uzņēmums ООО “СCCC”; pircējs/piegādātājs uz Latviju: PPPPPP. Naftas produktus plānots piegādāt uz iesniedzēja termināli pa dzelzceļu un/vai jūras transportu. Pēc naftas produktu saņemšanas un/vai uzglabāšanas iesniedzēja terminālī tos plānots nosūtīt ar jūras transportu uz trešajām valstīm un/vai Eiropas Savienības valstīm. Iesniedzēja jautājumi: Vai iesniedzējam atbilstoši starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt noslēgtā...

Daudzas valsts iestādes jau publicējušas pārskatus par 2022. gada darbības rezultātiem. Aizvadītais gads bija gan emocionāli, gan finansiāli smags, ko var skaidrot gan ar Covid–19 pandēmijas izraisītajām sekām, gan Krievijas uzsākto agresīvo karu Ukrainā. Šādos nelabvēlīgos apstākļos uzņēmējiem neklājas viegli, piemēram, Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gada darbības pārskatā ziņo, ka pieaudzis gan juridiskās personas maksātnespējas procesu, gan ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Tomēr daudzi kreditori atteikušies saskaņot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Analizējot konkrētus gadījumus, konstatēts, ka „tiek nobēdzināta parādnieka manta, notikusi uzņēmuma pāreja, parādnieks tīši novests līdz maksātnespējai, līdz ar to maksātnespējas procesā norit garas tiesvedības un kriminālprocesi, kā arī mantas, ko atsavināt kreditoru labā, nav”. Pārskatu par 2022. gadu publiskoja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), norādot, ka pērn uzsāktie 32 kriminālprocesi visbiežāk saistīti ar kukuļņemšanu un noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Biežāk izmeklētais noziedzīgais nodarījums ir dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un kukuļdošana. Iezīmējusies arī negatīva tendence...

Satversmes tiesa 2023. gada 21. marta rīcības sēdē secināja, ka lietas Nr. 2022‑40‑01 „Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” iznākumu ietekmēs Eiropas Savienības Tiesas (EST) prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtās atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem lietā Nr. 2021‑44‑01 par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tā kā lēmums par jautājumu uzdošanu tika pieņemts 2023. gada 31. janvārī, pastāv pamatotas šaubas par to, vai lietas Nr. 2022-40-01 sagatavošanas termiņā jau būs stājies uzdotajiem jautājumiem prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Satversmes tiesa 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par kārtību, kādā Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā EST nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā. Atbilstoši minētajai kārtībai stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par tiesvedības apturēšanu Satversmes tiesa pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu...

Atgādinām, ka 30. martā spēkā stāsies 2. martā Saeimā gala lasījumā pieņemtais grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Tas paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonai būs pilnvara apturēt vai ierobežot būvju un iekārtu ekspluatāciju, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanu, turklāt lēmumu par apturēšanu varēs pieņemt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja: 1) konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus; 2) atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā. Kā norāda Iekšlietu ministrija, kas sagatavojusi grozījumu, ir gadījumi, kad VUGD amatpersonas nevar iekļūt vai netiek ielaistas objektā, lai varētu veikt ugunsdrošības pārbaudes, kad atbildīgā persona par to bija vairākkārt informēta iepriekš rakstiski, nosūtot vēstules korespondenci uz personas juridisko/deklarēto adresi ar aicinājumu atbildīgajai personai nodrošināt iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, tādējādi pārbaudi nepieciešams pārcelt uz citu laiku (atsevišķos gadījumos ugunsdrošības pārbaude var tikt pārcelta uz vairākām nedēļām). Ja personas neatsaucas uz attiecīgo aicinājumu, šīm...

Tieslietu padome 24. martā nolēma, ka no 2023. gada 1. jūlija Daugavpils tiesa tiks pievienota Rēzeknes tiesai, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Latgales rajona tiesa. Daugavpils un Rēzeknes tiesu reorganizācija ir 2016. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājums, un tā tiek veikta, lai paaugstinātu tiesu efektivitāti un sekmētu tiesnešu noslodzes līdzsvarošanu starp abu tiesu tiesnešiem. Tieslietu padome uzsver, ka reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu atrašanās adresēm. Tiesu reorganizācijas plānu izstrādāja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai. Tieslietu padome arī noteica, ka 2023. gada 19. maijā rīkotās Latvijas tiesnešu konferences pamattēma būs „Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība”.

Martā daudzi jau paguvuši iesniegt brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), cerot, ka tā tiks atgūts 2022. gadā pārmaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ja tomēr izveidojies nodokļa parāds, vēl ir iespēja precizēt deklarāciju. Iespējams, ka visi maksājumu dokumenti par attaisnotajiem izdevumiem nav bijuši iesniegti. Jāņem arī vērā, ka parāda gadījumā deklarācija ir iesniedzama obligāti un laikus, lai vēl papildus nebūtu jāmaksā nokavējuma nauda! Tāpat iespējams precizēt par trim iepriekšējiem gadiem iesniegtās gada ienākumu deklarācijas, pievienojot tām papildu attaisnojuma dokumentus (ja veidosies pārmaksa, ar to var segt parāda summu). Tādā gadījumā, iesniedzot precizēto deklarāciju, pie iesniegšanas jāizvēlas poga "precizēts". Attaisnoto izdevumu limits Uz visiem attaisnotajiem izdevumiem kopā (ārstniecības, izglītības u.c.) vienai personai tiek piemērots limits 600 eiro, bet ne vairāk kā 50% no gada apliekamajiem ienākumiem. Iesniedzot visus 2022. gadā sakrātos čekus, summa, kas pārsniegs 600 eiro, pārcelsies uz nākamo gadu un atlikums automātiski ielasīsies 2024. gada...

2023. gada 1. aprīlī stājas spēkā Saeimā 2022. gada 20. oktobrī pieņemtais grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Grozījums paredz, ka pašvaldības domes deputātam divus gadus pēc tam, kad viņš pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, ir aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā, izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai, vai reliģiskajā organizācijā. Tāpat pašvaldības domes deputātam būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā (izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai) reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai komercsabiedrība ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības, izņemot gadījumus, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei. Šādas izmaiņas likumā notikušas pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciatīvas. To mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs,...

Satversmes tiesa 21. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑06‑03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 53.1 punkta skaitļa un vārda “10 gadus” un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 68. punkta skaitļa un vārda “10 gadus” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 221) 53.1 punkts noteica divus alternatīvus atskaites punktus, no kuru iestāšanās brīža 10 gadus publiskais tirgotājs iepirka koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju no komersanta, kas saņēmis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kura koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus. Arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr....

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka saņem arvien vairāk informāciju no patērētājiem par komersantiem, kuri, izmantojot dažādus saziņas kanālus (telefona zvans, e-pasta vēstule, tīmekļvietne), piedāvā pasūtīt bezmaksas uztura bagātinātājus, piemēram, D vitamīnu. Šādās situācijās pārsvarā cieš patērētāju viegli ievainojamās grupas (pārsvarā seniori). Veicot šāda veida pasūtījumu, patērētājam jāsedz piegādes (pasta) izdevumi. Nereti patērētāji neapzinās, ka, piekrītot saņemt preci bez maksas, patiesībā tiek noslēgts ilgtermiņa līgums ar regulārām piegādēm un samaksas pieprasījumu par atsūtītajām precēm. Komersants šādā veidā, solot dažādus šķietami izdevīgus nosacījumus, cenšas panākt, ka patērētājs noslēdz ilgtermiņa distances līgumu par piedāvāto produktu abonēšanu. Patērētāji saziņā ar PTAC norāda, ka informācija par ilgtermiņa saistībām tiem nav pienācīgi izskaidrota. PTAC sniedz sekojošus ieteikumus: veicot pasūtījumu, aicinām iepazīties ar līguma noteikumiem, ieskaitot informāciju par to, ka tiek noslēgts ilgtermiņa līgums par uztura bagātinātāju piegādi un visām ar to saistītām izmaksām. Šādai informācijai ir jābūt pieejamai, pirms patērētājs vēl ir uzsācis pasūtīšanas darbības....

Pašnodarbinātām personām vairs nebūs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi no saimnieciskās darbības. To noteic Saeimā 23. martā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Izmaiņas piemēros ar atpakaļejošu datumu - no šī gada 1. janvāra. Ja nodokļa maksātājs jau būs veicis pirmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu par 2023. gadu, kura termiņš ir 23. marts, tas parādīsies vienotajā nodokļu kontā kā nodokļa pārmaksa, ja vien netiks novirzīts citu nodokļu maksājumu segšanai. Savukārt, ja avansa maksājums nebūs veikts, par šo maksājumu netiks aprēķināta nokavējuma nauda, noteic grozījumi. Nodokļa maksātājs varēs arī izvēlēties veikt nodokļa avansa maksājumus tāpat kā līdz šim – jau taksācijas gada laikā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iepriekš veiktās nodokļa iemaksas tiks attiecinātas aprēķinātā nodokļa segšanai un būs jāveic mazāka iemaksa, nekā aprēķināts deklarācijā. Ja taksācijas gada laikā veiktā iemaksa būs lielāka nekā aprēķinātā piemaksājamā summa, papildus maksājums nebūs jāveic. Līdz šim bija noteikts, ka pašnodarbinātās personas veic...

Saeima 23. martā pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Tāpat izmaiņas bija nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem. Ar grozījumiem pārņem divas Eiropas Savienības direktīvas – tā dēvēto Raidorganizāciju direktīvu un Digitālā vienotā tirgus direktīvu. Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā. Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz darbu izmantošanu kultūras mantojuma institūciju vajadzībām, paredzot iespēju institūcijām kopēt...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti iecerējuši pašreizējo dzīves dārdzības krīzi risināt ar jaunu tiesību aktu, kas modernizētu un stiprinātu dalībvalstu minimālā ienākuma shēmas. Eiropas Komisija 2022. gada 28. septembrī ierosināja Padomes ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu. Tajā ir izklāstīts, kā ES dalībvalstis var modernizēt savas minimālā ienākuma shēmas, lai tās padarītu efektīvākas un samazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu ES. 21. marta plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija, kurā EP deputāti prasa ES direktīvu par adekvātu minimālo ienākumu, lai atbalsta shēmas padarītu pieejamākas un efektīvākas. Direktīvai jāpalīdz nodrošināt, lai darba tirgū tiktu integrēti cilvēki, kas pašlaik atrodas ārpus tā. ES dalībvalstīm būtu regulāri jāizvērtē savas minimālā ienākuma shēmas un vajadzības gadījumā tās jāgroza, lai garantētu atbalsta līmeni, kas atbilst vismaz attiecīgās dalībvalsts nabadzības riska sliekšņa rādītājam (AROPE). EP deputāti vēlas arī palielināt informētību par minimālā ienākuma shēmām un padarīt tās pieejamākas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, bezpajumtniekiem....

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena visā Latvijā attālinātā formātā norisināsies 24. martā no pulksten 9.00 līdz 17.00, un šogad tā būs veltīta tam, lai palīdzētu iedzīvotājiem nekļūt par parādniekiem. Tiesu izpildītāji bez maksas konsultēs par iespējām atlikt parādu piedziņas sprieduma izpildi vai sadalīt to atmaksas termiņos. Tāpat iedzīvotājiem būs iespējams konsultēties arī par citiem ar parādu piedziņas spriedumu izpildi saistītiem jautājumiem. Iedzīvotājiem būs iespējams konsultēties par to, ko darīt, lai lieta nenonāktu līdz piespiedu izpildei, par iespējām sadalīt parāda apmaksu pa daļām vai sprieduma izpildes atlikšanu. Saskaroties ar finansiālām grūtībām, parādnieks var lūgt kreditoru vienoties par maksājumu veikšanu pa daļām vai atlikt maksājumu veikšanu. Tiesvedības stadijā tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Ja parādniekam ir radušās...

Valsts prezidents 21. martā izsludinājis Saeimā 8. martā otrajā gala lasījumā pieņemtos un par steidzamiem atzītos grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Tie paredz, ka mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām pārskatu iesniegšanas termiņs būs ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. maijam. Attiecībā uz vidējām un lielām sabiedrībām, kā arī koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, līdzšinējais termiņš netiek mainīts, tas ir - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. jūlijam. Atgādinām, ka GPKGPL 5. pants paredz, ka mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Savukārt maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma —...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% likmes piemērošanu. Iesniedzējs ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā un viens no tā darbības veidiem ir tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniegšana. Pakalpojumu sniegšana tiek organizēta caur portālu Booking.com, kur tūristi iepriekš rezervē iesniedzējas īpašumā esošo mēbelētu un aprīkotu naktsmītni (dzīvokli) īslaicīgas uzturēšanās mērķiem. Iesniedzēja pamatdarbības veidi saskaņā ar NACE klasifikatora kodiem: 5520 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās, 6820 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, 7490 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, 6910 Juridiskie pakalpojumi. Iesniedzēja rīcībā ir VID 2015. gada 1. septembra uzziņa Nr.8.11-15/128990, kurā norādīts, ka pie līdzīgiem apstākļiem ir piemērojama PVN likme 12% apmērā. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, vai viņam ir tiesības piemērot PVN 12% likmi, ja nē, tad kādas tieši papildus darbības jāveic, lai drīkstētu piemērot samazināto PVN likmi. VID lūdza Iesniedzēju norādīt struktūrvienību, ar kuras starpniecību Iesniedzējs tīmekļa vietnē...