VISI RAKSTI

Žurnāla marta numurā informējām par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kuru Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma 2022. gada 18. decembrī. Direktīva paredz arī noteiktus ilgtspējas ziņošanas standartus, kas tuvākajos gados būs jāievēro ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas, uzņēmumu. Vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?”, ko rīkoja revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmums KPMG Baltics, Ieva Kustova, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, akcentēja, ka ilgtspējas ziņošanas standarti pagaidām vēl nav apstiprināti. Tie ir iesniegti Eiropas Komisijai izskatīšanai 2022. gada 22. novembrī un plānots, ka tiks apstiprināti līdz 2023. gada vidum. Tā kā tie ir vispārīgi standarti, tad paredzēts, ka atsevišķām nozarēm, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs atsevišķi standarti. „Gāzes un naftas pārstrādes vai lauksaimniecības nozares uzņēmumiem ir savas nianses vai specifika, piemēram, attiecībā uz piegāžu ķēžu darbību, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, tāpēc ir vajadzīgi arī atšķirīgi standarti,” skaidroja I. Kustova, pieļaujot,...

Ministru kabineta sēdē š.g. 28. martā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu, jo bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija –...

Žurnāla BILANCE APRĪĻA numurā atkal varēsiet izlasīt interesantas un aktuālas atziņas. Vai jūs, piemēram, zinājāt, ka darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darbavietu? Grāmatvežiem saimnieciskā gada noslēgšanas process rit pilnā sparā. Daudzām sabiedrībām tas nozīmē arī pārbaudi vai gala revīziju un komunikāciju ar zvērinātu revidentu. Piedāvājam rakstu, kas ietver autores praksē visbiežāk atklātās kļūdas, kuru apzināšana ļaus paaugstināt gada pārskata sagatavošanas kvalitāti. Rakstā apskatītas gada pārskata sagatavošanas procesā pieļautās kļūdas, nevis kļūdas, kārtojot ikdienas grāmatvedību. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos. Kāpēc nepieciešams vērtības samazinājuma izvērtējums un kā šo samazinājumu noteikt? Arī par komandējumiem un darba braucieniem atradīsiet vērtīgu informāciju. Izlasīsiet arī VID viedokli par nodokļiem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem. Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ik dienas tiek fiksēti ap...

Slēdzot darījumus, puses cer uz veiksmīgu sadarbību, un strīdus jautājumi ir pēdējie, par kuriem tiek domāts. Tomēr tiesu praksē ir novērots, ka, nonākot līdz strīdus situācijai, darījuma puses apjūk, jo nav pārliecinātas, kurā instancē risināt strīdu un kādas tiesības ir otrai pusei, ja tā nepiekrīt prasībā norādītajai argumentācijai. Arvien retāk sastopami līgumi, kuros nav atrunāta strīdus izskatīšanas kārtība, tādēļ pusēm noteikt instanci, kurā sniegt prasības pieteikumu, vairs nav sarežģīti. Prasības pieteikumā iesniedzējs (prasītājs) norāda visus argumentus un faktus, kas apliecina, kāpēc strīds izšķirams tam par labu. Saņemot prasības pieteikumu, valsts tiesa vai šķīrējtiesa informē otru pusi (atbildētāju) par prasības pieteikuma saņemšanu un aicina sniegt savu viedokli. Saņemot paziņojumu no valsts tiesas vai šķīrējtiesas, strīda atbildētājs parasti sniedz atsauksmi vai paskaidrojumus uz iesniegto prasību, izklāstot, vai piekrīt/nepiekrīt tai, papildinot atsauksmi ar faktiem un argumentiem, kas pamato atbildētāja nostāju. Kā rāda tiesu pieredze, savstarpējās darījumu attiecībās ne vienmēr visi strīdi ir tik paredzami, pašsaprotami...

Pagājušajā gadā veiktie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz dažas jaunas prasības attiecībā uz jaunajiem gada pārskatiem. Izmaiņas paredz obligāti pienākumu vidējām un lielām komercsabiedrībām gada pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Šī prasība attiecināma jau uz pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajā finanšu pārskata strukturētajā pielikumā atrodama tabula, kurā norādāmas vairākas pozīcijas saistībā ar attīstības un pētniecības izmaksām: bilancē iekļautās (kapitalizētās) attīstības izmaksas, izdevumos norakstītās pētniecības un attīstības izmaksas, pētniecībā un attīstībā nodarbinātais vidējais darbinieku skaits un viņiem aprēķinātās atlīdzības kopsumma saņemtais valsts finansējums pētniecības un attīstības darbu veikšanai noslēgtie līgumi par pētniecības darbu izpildi ar citiem uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē Attīstības izmaksas ir viens no bilances posteņiem (zem nemateriālajiem ilgtermiņa ieguldījumiem), savukārt pētniecības izmaksas ir iekļautas peļņas un zaudējumu aprēķinā. Attīstība ir kapitalizējamas izmaksas (tāpat kā pamatlīdzekļi, nemateriālie). Tās parasti ir ražotājiem, kuri kaut ko attīsta...

2023. gada janvārī un martā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir izskatītas lietas darba tiesībās un konkurences tiesībās, kas var būt noderīgas tiesību normu piemērotājiem. Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība EST 2023. gada 2. marta spriedums lietā C477/21 IH pret MÁVSTART Vasúti Személyszállító Zrt Lietā skatīts jautājums par darba ņēmēju tiesībām uz dienas un nedēļas atpūtas laiku. Lieta ir nozīmīga visiem darba devējiem un darbiniekiem, lai izprastu savas tiesības un pienākumus, nosakot darba laika ilgumu un adekvātu atpūtas laiku. Izskatāmajā lietā darbinieks ir nodarbināts kā vilciena vadītājs, kura darba vieta ir uzņēmuma darbības vieta Ungārijā. Darba tiesiskajām attiecībām ir piemērojams koplīgums. Darbs tiek veikts atbilstoši ikmēneša darba grafikam, kurā ir noteiktas nevis konkrētas iknedēļas atpūtas dienas, bet iknedēļas atpūtas laiks, ko darba devējs piešķir atkarībā no iknedēļas bāzes laikposma. Saskaņā ar koplīgumu darba devējs starp divām maiņām darbiniekam piešķīra: 12 stundu ikdienas atpūtas laiku, ko darbinieks varēja pavadīt savā dzīvesvietā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 29.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un Valsts ieņēmumu dienestam uzlikts pienākums izdot administratīvo aktu, ar kuru pieteicējam tiktu dzēsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds 10 819,94 eiro. Senātam kasācijas kārtībā bija izšķirams, kā aprēķināms lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes noilguma termiņš. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka attiecībā uz fiziskajām personām lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, ja tas nav izpildīts triju gadu laikā no tā pieņemšanas un ja nodokļu administrācijas rīcībā ir apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību. Senāts spriedumā norāda, ka noilguma termiņa skaitījumā nozīme ir tieši brīdim, kad izdots akts par piedziņas neiespējamību. Savukārt, vērtējot likumā noteikto noilguma termiņa apturēšanu, Senātam neradās šaubas, ka jēdziens „noilguma termiņš tiek apturēts” ir saprotams tādējādi, ka no kopējā triju gadu noilguma termiņa tiek izņemts ārā („izgriezts”) laiks, kamēr pastāv likumā uzskaitītās situācijas. Tiesību normas formulējums neliecina, ka, attiecīgajam dzīves gadījumam...

Tuvojoties atpūtas sezonai, atkal aktuāli kļūst jautājumi par atvaļinājuma izmantošanu un iespējām samērot darba laiku ar strādājošo vēlmēm, piemēram, paveikt nedēļas darbu dienu ātrāk, pagarinot darba stundas citās dienās. Tāpat vasarā darba devējiem var rasties nepieciešamība nolīgt darbinieku uz nepilnu laiku. Vai svētku dienas pagarina atvaļinājumu? Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Valsts darba inspekcija ir sniegusi skaidrojumu, ka atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu. Taču autores ieskatā ir iespējams arī otrs variants – atvaļinājumu nepagarina – darba devējs piešķir atvaļinājumu un pēc iespējas ņem vērā darbinieka vēlmes, tostarp attiecībā uz atvaļinājuma garumu. Piemēram, darbinieks vēlas izmantot atvaļinājumu vienu nedēļu, neatkarīgi no tā, vai un cik svētku dienas iekrīt šajā periodā. Darbinieks lūdz piešķirt atvaļinājumu vienu nedēļu no 2023. gada 8. līdz 14. maijam (pirmdiena–svētdiena). 14. maijs ir svētku diena – Mātes diena, līdz ar to šī...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gada pārskats — laiks pārskatīt un sakārtot padarīto! Šajā numurā atkal varēsiet izlasīt interesantas un aktuālas atziņas. Vai jūs, piemēram, zinājāt, ka darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darbavietu? NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Republikas ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni: Mērķis — kāpināt ekonomikas izaugsmi vismaz līdz pieciem procentiem gadā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju, vadītājus. Lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju akcentētajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kuru risināšana atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā, tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. NODOKĻI Valsts ieņēmumu dienesta informācija: Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem. Fiziskajai personai, kas plāno izīrēt vai iznomāt dzīvokli, vispirms ir jāizvēlas viens no iespējamiem nodokļu režīmiem: nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā, paziņotā...

Lai risinātu būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu problemātiku un personas varētu saņemt būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu saprātīgā termiņā, kā arī veicinātu savlaicīgu būvdarbu izpildi un būvju pieņemšanu ekspluatācijā, ticis pārskatīts būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu kopumā. Tā rezultātā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, ar kuriem noteica gadījumus, kad nav nepieciešama būves kadastrālās uzmērīšanas lieta. Savukārt, lai būvatļaujas pagarināšanas gadījumā noņemtu prasību iesniegt institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, kadastrālās uzmērīšanas lietu, Ekonomikas ministrija izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kurus Ministru kabinets apstiprināja š.g. 28. marta sēdē. Turpmāk nepabeigtas ēkas būvniecības gadījumā būvatļauju varēs pagarināt, neveicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, bet veicot nepabeigtas jaunbūves deklarēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Lai to izdarītu, Valsts zemes dienestā būs jāiesniedz nepabeigtas jaunbūves deklarācija, kurai pievieno ēkas novietnes izpildmērījuma plānu...

Žurnāla 2023. gada janvāra un marta numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās.Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–Bilances Juridiskie Padomi. Par balstīšanos uz pilnsabiedrības biedra pieredzi un solidāro atbildību EST 2022. gada 30. septembra rīkojums lietā C592/21 Šajā lietā prejudiciālo jautājumu EST iesniedza Latvijas Administratīvajā rajona tiesa par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 63. pantu, saskaņā ar ko uz attiecīgo profesionālo pieredzi ekonomikas dalībnieki var paļauties uz cita subjekta spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Analoģisks regulējums ir iekļautas arī Publisko iepirkumu likuma 46. panta ceturtajā daļā. Kā to norāda EST, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai atbilde uz šādu jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas,...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka piektdiena, 31. marts, ir pēdējā diena, kad Latvijā reģistrētās 63 politiskās partijas un to apvienības var iesniegt gada pārskatu par 2022. gadu. Gada pārskati jāiesniedz KNAB Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, tā attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Papildus tiem politiskajiem spēkiem, kuriem piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā...

NUMURA INTERVIJA Sabiedrība redz korupcijas aisberga mazāko daļu. Saruna ar INETU CĪRULI, KNAB priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos, un AMĪLIJU RAITUMU, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci JURISTA PADOMS Datu aizsardzība nezaudē aktualitāti. IEVA ANDERSONE, zvērināta advokāte, ZAB Sorainen partnere, JŪLIJA TERJUHANA, juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste un CIPP/E, ZAB Sorainen, ANDIS BURKEVICS, zvērināts advokāts, sertificēts datu aizsardzības speciālists, ZAB Sorainen, KATRĪNE PĻAVIŅA–MIKA, zvērināta advokāte un CIPP/E, ZAB Sorainen Tiesības uz darbu un arī atpūtu. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte Pretprasība tiesas/šķīrējtiesas procesā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs KOMERCTIESĪBAS Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti. IEVA KUSTOVA, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, pierakstīja INESE HELMANE DARBA TIESĪBAS Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes darba tiesību un konkurences lietās. IVETA ZELČA, LLM., Mg.iur., zvērināta advokāte IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās.EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro, turpmāk ir pienākums sagatavot gada pārskatu un maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Piemērs Zemnieku saimniecība, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja un grāmatvedības uzskaiti veic vienkāršā ieraksta sistēmā, 202X. pārskata gadā ir guvusi 285 000 EUR ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, t. sk. saņēmusi apdrošināšanas atlīdzību par lietavās cietušiem sējumiem 15 000 EUR, kā arī Lauku atbalsta dienesta aprēķinātos valsts atbalsta maksājumus 20 000 EUR apmērā. Tādējādi zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) 202X. pārskata gadā ir 305 000 EUR. Tā kā zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā ir pārsniedzis 300 000 EUR, tad zemnieku saimniecībai ar nākamo pārskata gadu ir pienākums kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, sagatavot gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) prasībām un maksāt UIN. UIN saskaņā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs sniedz pakalpojumus saviem klientiem naftas produktu uzglabāšanai un pārkraušanai Rīgas brīvostas teritorijā. Iesniedzējs 2021. gada 15. aprīlī ir noslēdzis pakalpojumu līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu PPPPP par naftas produktu pieņemšanu un pārkraušanu eksportam un vagonu ekspedīcijai Latvijas Republikas teritorijā iesniedzēja terminālī. Pamatojoties uz noslēgto līgumu, iesniedzējs plāno sniegt pakalpojumus naftas produktu – vieglās naftas eļļas un vieglie naftas produkti, kas ietilpst Kombinētās nomenklatūras (KN) preču grupā 271012 un vidējās eļļas, kas ietilpst KN preču grupā 271019. Preču pārdevējs ir Krievijas uzņēmums PPP LLLLL; preču nosūtītājs: Krievijas uzņēmums ООО “СCCC”; pircējs/piegādātājs uz Latviju: PPPPPP. Naftas produktus plānots piegādāt uz iesniedzēja termināli pa dzelzceļu un/vai jūras transportu. Pēc naftas produktu saņemšanas un/vai uzglabāšanas iesniedzēja terminālī tos plānots nosūtīt ar jūras transportu uz trešajām valstīm un/vai Eiropas Savienības valstīm. Iesniedzēja jautājumi: Vai iesniedzējam atbilstoši starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt noslēgtā...