JAUNUMI

Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības ekonomika, atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Kā ekonomikā notiekošie procesi šobrīd ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību, cik liels izaicinājums varētu būt gaidāmā apkures sezona un kas darāms, lai šos riskus iespējami saprātīgāk pārvaldītu? Video pieteikums žurnāla "Bilance" septembra numura intervijai ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidentu Aigaru Rostovski. Pašu interviju lasiet šeit: /galvenie-izaicinajumi-uznemejiem-inflacija-un-energoresursu-pieejamiba/ Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Vai gaidāmā ziema apdraud Latvijas uzņēmumus?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Tiesībsargs Juris Jansons ir aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ir jau izstrādāti priekšlikumi normatīvajos aktos minimālo ienākumu līmeņa noteikšanas pilnveidošanai un pārskatīšanas regularitātei. Minimālo ienākumu atbalsta pilnveidošanai ir paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. (Mediāna ir viduspunkts statistiskajam rādītājam, kas raksturo novērojumus, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai). Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. LM piekrīt, ka šobrīd minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti skaitliskā vērtībā eiro, tāpēc pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tāpēc normatīvajos...

Patlaban nav iedomājama ikdiena bez globālā tīmekļa un tajā pieejamās informācijas. Atvērtie interneta avoti var sniegt ļoti daudz noderīgas informācijas. Svarīgi atcerēties, ka uzņēmums un tā attīstība ir atkarīga no darījumiem un to veiksmīga iznākuma. Tāpēc nereti saņemam jautājumus par to, kur meklēt informāciju par potenciālo sadarbības partneri un vai šāda uzticama informācija ir atrodama arī interneta resursos. Nepieciešamība meklēt informāciju par potenciālo sadarbības partneri parasti rodas situācijās pirms darījuma uzsākšana ar jaunu sadarbības partneri, kad nezināt par tā reputāciju, tādēļ vēlaties nodrošināties, laikus noskaidrojot pieejamās ziņas. Tāpat var būt situācijas, kad vēlaties uzsākt jauna pakalpojuma sniegšanu vai paplašināt uzņēmuma darbību ārpus valsts un nepieciešams sadarbības partneris, bet nezināt, ar kuru no uzņēmumiem būtu vērts sadarboties, - arī šādos gadījumos tiek meklēta publiski pieejama informācija. Meklējot ziņas dažādos tīmeklī pieejamos resursos, nereti var gadīties sastapties ar iepriekš neapjaustiem zemūdens akmeņiem. Ja nepieciešams pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri...

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs plāno iegādāties vieglo transportlīdzekli Somijā (auto būs reģistrēts Somijā). Vieglā transportlīdzekļa vērtība vairāk nekā 50 000 eiro. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)? Uzņēmums plāno sniegt Somijā transportlīdzekļu nomas pakalpojumus: 1 Somijas personai, kas nav nodokļa maksātāja, vai 2 Somijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Kāda būs pakalpojuma sniegšanas vieta? Kādu PVN likmi Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs piemēro šādiem automobiļu nomas pakalpojumiem? Atbilde 1. Jāsāk ar to, ka jautājumā minētā vieglā transportlīdzekļa vērtība pārsniegs 50 000 eiro, tātad nodokļi jāskata kā par reprezentatīvo automobili. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 1. panta 17. daļa nosaka: Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un kurš ir vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis,...

Žurnāls "Bilance" un portāls BilancePLZ veic pētījumu ar mērķi noskaidrot, kā inflācija, energoresursu krīze un Krievijai/Baltkrievijai piemērotās sankcijas ietekmē Latvijas uzņēmumu darbību. Aicinām Jūs atvēlēt 5 minūtes un līdz 10. oktobrim aizpildīt anonimizētu aptauju (nav jānorāda ne vārds, ne uzņēmuma nosaukums), lai kopīgi gūtu iespējami plašāku un objektīvāku priekšstatu par pašreizējo situāciju Latvijas uzņēmējdarbībā, kā arī vēlamāko valdības rīcību. Aptauja pieejama "Google Docs" platformā: https://docs.google.com/forms/d/1dPD-iee5H73hfgfsj5OYSIadEIBPoM4-x3FuFVirleQ #SIF_MAF2022 Projektu "Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

No 2022.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ir piemērojams ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2022. gada 7.septembra Lēmumu (ES) Nr.2022/1511 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022.gadā. Iepriekš ar Eiropas Komisijas 2021.gada 22.decembra Lēmumu (ES) Nr.2021/2313 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022.gadā (turpmāk – Lēmums 2021/2313) bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz 2022.gada 30.jūnijam. Eiropas Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm par to, vai ir nepieciešams pagarināt atbrīvojuma no nodokļiem piemērošanas termiņu precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, pēc Beļģijas, Latvijas, Austrijas, Portugāles un Slovēnijas lūguma pieņēma lēmumu par pasākuma turpmāku piemērošanu, ar ko importētām precēm piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana", kurā norādīts, ka saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, lai nodrošinātu, ka tajā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas mērķi, paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Paziņojumu iesniedz: no VID PVN maksātāju reģistra izslēgti nodokļa maksātāji; nereģistrēti nodokļa maksātāji, kas pārsnieguši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni; pircēji, kas veikuši jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā; debitori attiecībā uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā minētajiem darījumiem; tiesu izpildītāji, kas aprēķinājuši PVN par mantas pārdošanu to rīkotajās izsolēs; citas personas, kurām budžetā ir jāmaksā PVN, kas nav uzrādāms PVN deklarācijā. Paziņojuma iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no paziņojuma sniegšanas iemesla. Ja paziņojums ir jāsniedz tāpēc, ka nodokļa maksātājs ir izslēgts no VID PVN...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. septembrī izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Tas nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 (turpmāk - Direktīva), paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus. Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus: uzraugošās personas loma – prasības; gadījumi, kad ieceļama uzraugošā persona, un tās loma; uzraugošās personas atlīdzība; papildu nosacījums uzraugošās personas atcelšanai; uzraugošās personas atbildība; TAP pasākumu plāns; TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana un tās sekas; TAP pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana; saimnieciskās darbības novērtējums; pārkategoriju piespiedu piemērošana; TAP pasākumu plāna pārsūdzēšana; aizsardzība attiecībā uz jaunu finansējumu, pagaidu finansējumu un citiem ar pārstrukturēšanu saistītiem darījumiem; saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi; fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma atsevišķi jautājumi;...

Ar grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» (likums), kas stājās spēkā 2022. gada 20. jūlijā, papildināti pārejas noteikumi ar 15.2 punktu: 2022. gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem eiro), pārskata 1. augustā, ievērojot šā likuma 26. pantā minētos nosacījumus. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju indeksē neatkarīgi no tās apmēra 2022. gadā pārskata 1. augustā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu, kā arī šā likuma 26. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos nosacījumus. Pārskatītās valsts pensijas vai tās daļas apmēra starpību par periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam izmaksā vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju. Secinājumi 1. Noteikti pārlasiet likuma «Par valsts pensijām» 26. pantu. Tas dos jums informāciju par lietas būtību un ļaus izveidot savu...

Latvijas iedzīvotāji par efektīvāko parādu atgūšanas piespiedu izpildes līdzekli uzskata konta apķīlāšanu, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. Par mazāk efektīvu piespiedu izpildes līdzekli tiek uzskatīts liegums pārdot transportlīdzekli, kā arī personai piešķirto speciālo tiesību (piemēram, medīšanas tiesību, šaujamieroča nēsāšanas tiesību, makšķernieku licences) atņemšana. “Lai piespiedu izpildes līdzekli varētu uzskatīt par efektīvu, tam ir jābūt ar tūlītēji izjūtamām sekām, lai varētu realizēties tā piemērošanas mērķis – mudināt pildīt savas saistības. To pierāda arī aptaujas rezultāti, kur skaidri redzams, ka vērtējuma augšgalā ir tie piespiedu izpildes līdzekļi, kurus pēc būtības nevar nepamanīt un persona ir spiesta pildīt savas neizpildītās saistības,” LZTI padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Kopumā 52% respondentu atzīst kontu apķīlāšanu kā, viņuprāt, visefektīvāko piespiedu izpildes līdzekli. Tam seko piedziņas vēršana uz darba algu (45%) un piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu (35%). Civilprocesa likumā kopumā ir paredzēti septiņi piespiedu izpildes līdzekļi, bet visbiežāk praksē piemēroti...

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība 8. septembrī monetārās politikas sapulcē nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas, norāda Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos. Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes. Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz...

Ministru kabinetā 9. septembrī valdības un ministriju pārstāvji tikās ar pārstāvjiem no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un vienojās par prioritārajām jomām, lai uzlabotu valsts konkurētspēju globālajā tirgū un uzņēmējdarbības vidi Latvijā padarītu pievilcīgāku uzņēmējiem. Kā būtiskus mērķus augsta līmeņa sanāksmes dalībnieki izvirzīja enerģētiskās neatkarības veicināšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī publiskā sektora digitalizāciju, lai paātrinātu un uzlabotu datu apmaiņu starp institūcijām. Saistībā ar gaidāmo apkures sezonu valdība ir pieņēmusi nepieciešamos lēmumus, lai gaidāmajā apkures sezonā pietiktu energoresursi, pirmām kārtām, dabasgāze, kā arī ir pieņemta plaša atbalsta pakotne gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Valdība ir arī lēmusi par enerģētiskās neatkarības stiprināšanu vidējā termiņā, attīstot vēja parkus – gan Latvijas-Igaunijas kopprojektā Elwind, gan jaunajā projektā, ko īstenos Latvenergo un Latvijas Valsts meži izveidotais kopuzņēmums vēja parku attīstīšanai. Valdībā lemts par sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Skultē. Latvijai būs savs sašķidrinātās gāzes termināls, kas ir savienots ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Latvija vidējā termiņā palielinās elektroenerģijas...

Lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas darbību, nepieciešams konstatēt, ka prece, arī jauns transportlīdzeklis, kam piegādes Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī ir piemērota nodokļa 0% likme, ir izvests no piegādes dalībvalsts un ir piegādāts galapatērētājam citā dalībvalstī, kur galapatērētājs par to samaksā PVN, uzsvērts Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada spriedumā lietā Nr. A420283018, SKA-334/2022. Tādējādi tiek nodrošināta PVN iekasēšana tikai vienā dalībvalstī, kur notiek preces gala izmantošana, tiek novērsta darījuma dubulta aplikšana ar nodokli, tiek panākta dalībvalstu fiskālās suverenitātes nodalīšana un tiek novērsts konkurences izkropļojums starp dalībvalstīm. Tas norāda uz nepieciešamību konstatēt, ka tiesības rīkoties ar preci, arī ar jaunu transportlīdzekli, ir nodotas tieši darījumu dokumentos norādītajam pircējam, nevis jebkurai citas dalībvalsts personai. Pretējā gadījumā netiek nodrošināta pareiza kopējās PVN sistēmas darbība un nodokļa iekasēšana no galapatērētāja, un netiek ievēroti tiesību normās nostiprinātie grāmatvedības kārtošanas principi, atbilstoši kuriem grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai un grāmatvedība ir jākārto...

Cilvēks piedzimst kā balta lapa. Augot mācās staigāt, runāt, lasīt, rakstīt, rēķināt. Iegūst zināšanas, izglītību, apgūst profesiju. Visu, ko cilvēks iemācās, var nosaukt vienā vārdā — apgūst prasmes. Katrā gadsimtā ir nepieciešamas noteiktas prasmes. Pirmatnējam cilvēkam svarīgi bija prast nomedīt meža zvēru, iekurt uguni ar diviem akmeņiem. Tās, kas bija svarīgas pirms pieciem tūkstošiem gadu, vairs nav aktuālas patlaban. Mūsdienu cilvēkam jāapgūst pavisam citas prasmes, turklāt katram amatam, katrai profesijai tās ir atšķirīgas. Tomēr ir arī tādas prasmes, kas nepieciešamas katram, neskatoties uz profesiju un ieņemamo amatu. Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst...

Saeima 8. septembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Pašvaldību likumu. Tas nosaka vietējo pašvaldību darbības regulējumu, paredzot lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā, kā arī politiskās un administratīvās vadības skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali u. c. būtiskus jaunievedumus. Jaunais Pašvaldību likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Jauna likuma izstrādes mērķis bija radīt tādu likumisku ietvaru, kas ļautu pašvaldībām strādāt efektīvāk, caurskatāmāk un sazobē ar sabiedrību, lai varētu pilnvērtīgi īstenot tās intereses. Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem likumā ir paplašinātās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā - paredzēts noteikt pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Tāpat tiek paredzēti jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums un iedzīvotāju padome – konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi noteiktu pati pašvaldība padomes nolikumā, ievērojot, ka kandidātus darbam padomē izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji. Atbalstīta līdzdalības budžeta iekļaušana likumā, kas ļaus...