JAUNUMI

Uzņēmuma īpašnieks viņam pienākošās dividendes izņem skaidrā naudā ATM ar uzņēmuma kontam piesaistītu norēķinu karti. Vai uz šiem darījumiem attiecas skaidras naudas darījumu ierobežojums 7200 eiro apmērā? Atbilde Jā, attiecas, jo darījuma dalībniekam nav atļauts izmaksāt skaidrā naudā dividendes par vienu pārskata gadu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās), tā kā sabiedrības dalībnieku sapulces pieņemtais lēmums par dividenžu izmaksāšanu par vienu pārskata gadu ir uzskatāms par vienu darījumu. Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu summa pārsniedz mēnesī 1500 eiro, bet nepārsniedz 7200 eiro, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumus un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumus, uzliek naudas sodu fiziskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajām personām — piecu procentu apmērā no nedeklarētās summas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada septembra (489.) numurā.

Valdības 20. septembra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”. Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs, norādījusi Ilze Indriksone, ekonomikas ministre. Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu. Valdības pieņemtais lēmums...

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 19. septembrī pieņēma lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību akciju sabiedrības (AS) „Dzintars” prasībā par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm (lieta Nr. SKC‑963/2022 (C30427620). Senāts šādu lēmumu pieņēma, jo, izvērtējot atbildētāja kasācijas sūdzībā minētos argumentus, Senātam nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 10. jūnija spriedums, ar kuru apmierināta maksātnespējīgās AS “Dzintars” prasība pret atbildētāju, bijušo AS "Dzintars" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju, par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm. Prasītājas – maksātnespējīgās AS “Dzintars” maksātnespējas procesa administrators 2020. gada februārī tiesā cēla prasību pret bijušo AS "Dzintars" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju. Strīds bija par darījumu, ar kuriem tiesiskās aizsardzības procesa laikā atbildētājam bez...

Par fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kāds ir IIN režīms mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un meža īpašniekiem, Meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Maija Lisecka. Mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekami šādi darījumi: ienākums no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas; Lauku atbalsta dienesta izmaksātās atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem; ienākums, kas gūts, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu. Ja fiziska persona ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta (LAD) izmaksāto atbalsta summu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kas šajā gadījumā maksā IIN? Atbilde Ienākuma izmaksātājs LAD jau ieturējis IIN. Fiziskajai personai nekas...

Attaisnotie izdevumi ir arī iemaksas privātajos pensiju fondos, kā arī Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas, informē Valsts ieņēmumu dienests. Maksājumi nedrīkst kopā pārsniegt 10 % no gada ienākuma, bet ne vairāk kā 4 000 eiro gadā. Maksājumi var būt veikti Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās. Attaisnotos izdevumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) atskaita no personas gada apliekamo ienākumu apmēra, tātad – deklarējot. Sagatavojot gada ienākumu deklarāciju EDS, informācija no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām jau ir iekļauta deklarācijā, ja vien šī informācija ir VID rīcībā. Personas veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos vai apdrošināšanas prēmijas pieskaita gada ienākumu deklarācijas D lapā 7.rindai (nepārsniedzot...

Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās un tajos izteiktos secinājumus, kas noderēs darba devējiem un darba ņēmējiem. Šajā numurā publicējam sprieduma atziņas par strīdu par virsstundu apmaksu, ja strādāts ārpus nolīgtā nepilnā darba laika. Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 13. janvāra Rīcības sēdes lēmums lietā SKC-284/2022 (C30714620). Senāts lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un izteica svarīgu skaidrojumu attiecībā par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā, tāpēc lietas apstākļi tiks norādīti tikai tiktāl, cik tas attiecas uz darbinieka prasījumu par piemaksas par virsstundu darba piedziņu. Lietas apstākļi Puses darba līgumā vienojās, ka darbinieks tiek pieņemts darbā par taksometra vadītāju uz nepilnu darba laiku 3,5 stundas dienā, 21 darba dienu mēnesī. Līdz ar to strīda periodā puses vienojās par darbiniekam apmaksājamo darba laiku 73,5 stundas mēnesī, un darba devēja pienākums bija maksāt darbiniekam laika darba algu valsts noteiktās minimālās darba stundas apmērā par...

Kā pareizi uzskaitīt gatavās produkcijas krājumu vērtības izmaiņas? Produkcija tiek novākta no lauka un pārdota gandrīz turpat, taču kaut kas paliek atlikumā, piemēram, cidonijas. D2130 noliktava; K6610 ieņēmumi — vai šie ieņēmumi palielina peļņu vai, ja ir kā prece noliktavā, tad jānoraksta? Atbilde Cidoniju stādījums tiek uzskaitīts pamatlīdzekļu sastāvā kā ilggadīgie stādījumi. Izmaksas, kas radušās līdz brīdim, kad stādījumi sāk ražot, tiek pieskaitītas ilggadīgā stādījuma vērtībai. Kad stādījumi sāk ražot, tiem rēķina nolietojumu kā jebkuram citam pamatlīdzeklim. Krājumu kustības grāmatojumi ir atkarīgi no tā, vai uzskaitē tiek izmantota periodiskās vai nepārtrauktās inventarizācijas metode. No praktiskā viedokļa man šajā gadījumā nešķiet parocīgi izmantot nepārtrauktās inventarizācijas metodi, jo šādā gadījumā būtu jāgrāmato arī ražas novākšana. Ja tiek izmantota periodiskās inventarizācijas metode, tad grāmatojums ir tikai par saražotās produkcijas pārdošanas darījumu. Neatkarīgi no izmantotās krājumu uzskaites metodes saražotajai produkcijai ir jāaprēķina ražošanas (izaudzēšanas) pašizmaksa, jo tā būs pamats krājumu atlikumu novērtēšanai pārskata gada beigās. Saražotās...

Grāmatvedības uzskaitē jāatceras, ka naudas izdevumus apliecinošs dokuments nav tas pats, kas attaisnojuma dokuments, atgādina Inguna Leibus, Dr.oec., LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" kā naudas izdevumus apliecinoši dokumenti uzskaitīti: kases čeks, kas satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju, izņemot autora parakstu; "Divkāršajā grāmatvedībā šos čekus apvieno, sagatavo kases izdevumu orderi; vienkāršajā tā nevar," piebilst eksperte. čeks+kvīts (kvīts satur čekā trūkstošos rekvizītus, kā arī čeka datumu un numuru) papildu ieraksti čekā (čeka izsniedzēja vai saņēmēja paraksts, atšifrējums un spiedogs, kurā ir čeka izsniedzēja nosaukums, numurs, juridiskā adrese) čeki par summu zem 30 eiro var būt bez saņēmēja nosaukuma. "Tomēr jāpatur prātā - ja šādu čeku ir daudz, labāk personificēt ar savu parakstu, jo dzirdēts, ka reizēm problēmas pierādīt, ka čeks ir jūsējais, nevis savākts no citurienes," iesaka I. Leibus. ārvalstī izsniegts naudas izdevumus apliecinošs dokuments, kurā nav visu attaisnojuma dokumentam nepieciešamo...

Darba vietās var tikt izmantoti dažādi darbinieku pienākumu izpildes kontroles un pārbaudes mehānismi - darba uzskaites tabeles, regulāras pārrunas, novērtēšanas, tomēr viens no šādiem rīkiem, kas darba devējiem ir īpaši kārdinošs, ir videonovērošana, kuras izmantošana ir sarežģīta un pretrunīgi vērtējama, tāpēc tās izmantošanai nepieciešams atsevišķs skaidrojums, kuru sniegusi Valsts Darba inspekcija. Pamata prasības, kas darba devējam ir jāņem vērā pirms videonovērošanas kameru uzstādīšanas, ir: precīza videonovērošanas mērķa noteikšana, atbilstoša tiesiskā pamata piemērošana darbinieku informēšana par plānoto videonovērošanu, tai skaitā informējot par to tiesībām un to kā tās aizstāvēt. Precīza videonovērošanas mērķa noteikšana un tā mijiedarbība ar personas datu apstrādes tiesisko pamatu Pēc būtības var izšķirt trīs galvenās situācijas, kad darba devējam varētu būt nepieciešams veikt darbinieku videonovērošanu veicot darba pienākumus klātienē: 1. Videonovērošana, veicot darba pienākumus klātienē, ir nepieciešama normatīvajā aktā noteikta pienākuma izpildei Mērķim, kad datu apstrāde tiek veikta kāda normatīvā akta izpildei, ir jābūt noteiktam...

Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā. Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvijai vēsturiski ir bijusi cieša ekonomiskā sadarbība ar kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc daudziem uzņēmumiem ir sadarbības partneri un klienti, kā arī patiesie labuma guvēji, kuri saistīti ar šīm valstīm. Šādiem uzņēmumiem no sankciju riska izvairīties nav iespējams, pat ja to partneri nav iekļauti sankciju sarakstos. Ja uzņēmējs izvēlas turpināt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, tam jābūt skaidram priekštatam par sankciju prasībām un izpratnei par to, kā pārvaldīt sankciju risku. Rakstā tiek aplūkots sankciju regulējums un jautājumi, kas ir saistīti ar sankciju riska pārvaldīšanu gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFN likums) subjektiem, gan citiem uzņēmumiem,...

Kāda atskaite uzņēmumam ir jāiesniedz VID gadījumā, ja uzņēmums izmaksā dividendes nerezidentam - juridiskai personai? Atbildi sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Par nerezidentam (juridiskai personai) izmaksātajām summām (tostarp arī dividendēm), no kurām nav ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu, izmaksātājs sniedz VID EDS uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (atbilstoši MK 14.11.2017. noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 6. pielikumam). Pārskatu sniedz reizi gadā, vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj, ja pārskata gadā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 eiro.

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem mainīta vecāku pabalsta izmantošanas kārtība. Grozījumi paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). Bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem: 1) 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam; 2) 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Ar...

Izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, nav apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk tekstā — UIN) un nav uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu UIN likuma ietvaros. Savukārt par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir jāmaksā UIN. UIN likuma ietvaros izdevumus iedala 3 kategorijās: Jāatceras, ka uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā. Piemērs Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, permanentā grima meistare, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, un līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus. Reklāmas izdevumi (ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) Reklāmas likuma 1. pantā skaidrots termins «reklāma»: Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums,...