JAUNUMI

Bieži Rīgas šķīrējtiesa sastopas ar jautājumiem, kuri saistīti ar strīda izskatīšanas pakļautību, sevišķi situācijās, kad pušu noslēgtajos līgumos iekļautā šķīrējtiesas atruna ir nepilnīga vai tās nav vispār. Vai arī norādītā šķīrējtiesa ir beigusi pastāvēt, proti, likvidēta. Šie jautājumi ir būtiski, sevišķi situācijās, kad jau ir radies strīds ar pusi, kura nepilda līguma saistības, un ir nepieciešams vērsties ar prasību par piespiedu parāda piedziņu. Līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas atruna Mēdz būt, ka kreditors vēršas ar prasību šķīrējtiesā, taču dokumentā, kas ir prasības pamatā, nav iekļauta šķīrējtiesas atruna. Der zināt, ka visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 10. pantu puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties. Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Ja puses līgumā vai jebkurā citā savstarpēji noslēgtā saistību dokumentā nav vienojušās par strīda...

Jautājums: Pēc kāda kursa ir jāiegrāmato čeks, kurš ir samaksāts Krievijas rubļos? Kur atrast šo valūtas kursu? Grāmatvedības likuma 7. pants "Vērtības mērs grāmatvedībā" noteic: "(1) Grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro. (2) Grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro." (3) Ja attaisnojuma dokumentā izmantotais vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā. (..)" Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi"10. punktā rakstīts: "Ja grāmatvedības reģistrā tiek izdarīts ieraksts, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, kura vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad papildus euro pārrēķinātajai...

Korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus. Visbūtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir Latvijā un pārējā Eiropas Savienības teritorijā veiktie noziegumi, tai skaitā augstu apdraudējuma līmeni rada noziedzīgi nodarījumi korupcijas jomā, galvenokārt – kukuļošana, Finanšu nozares asociācijas un auditorkompānijas KPMG rīkotajā vebinārā „Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības” skaidroja Matīss Kļaviņš, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam ir vadošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas iestāde. Riska profili Ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) vispārinātā izpratnē saprot noziedzīgi iegūtas mantas konversiju nolūkā radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi, tādējādi slēpjot vai maskējot izcelsmes avotu. NILL būtība ir ilūzijas radīšana par finanšu līdzekļu vai mantas šķietamu legālu izcelsmi. NILL riski tradicionāli dalās...

Šoreiz mums daudz interesantu rakstu, steidzos sniegt nelielu ieskatu. Pagājušajā žurnāla numurā apsolījām, ka būs reprezentācijas izdevumu uzskaite un nodokļi, tad nu šoreiz varat par tiem izlasīt Ilvijas Ozoliņas rakstā. Kaut arī lielais svētku svinēšanas laiks jau ir pagājis, kādam varbūt ir palikušas šaubas, vai viss pareizi atspoguļots, tāpēc ceru, ka šis raksts būs noderīgs, lai izvērtētu, kādu ietekmi uz nodokļu aprēķiniem atstās attiecīgā pasākuma rīkošanas izdevumi. Žurnālā atradīsiet arī intervijas. Vienā ir saruna ar LDDK prezidentu Andri Biti par to, kā viņš redz Latvija biznesa attīstību. Otra intervija ir ar VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt. Noteikti iesaku izlasīt tiem, kam šī tēma ir aktuāla. Maija Grebenko turpina rakstu sēriju par darbnespējas apmaksu dažādās situācijās. Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Linda Puriņa atgādina dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā,...

Lai gan Eiropas Savienība decembrī piemēroja jau devīto sankciju paketi Krievijai un Baltkrievijai, un daudzi Latvijas uzņēmēji uzsver, ka jebkādu sadarbību ar šīm valstīm pārtraukuši, makroekonomikas dati rāda, ka Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju būtiski nemainās. Lai gan uzņēmumu skaits, kas veic tirdzniecību ar Krieviju, tiešām ir krietni samazinājies, tomēr naudas vērtības izteiksmē eksports un imports saglabājas apmēram tādā pašā līmenī kā pirms kara Ukrainā sākuma. Neraugoties uz Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām, Krievija 2022. gada novembrī aizvien bija Latvijas trešais lielākais eksporta partneris, kā arī sestais lielākais importa partneris (attiecīgi 6,1% un 3,6% no kopapjoma). 2022. gada novembrī eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 8,4 milj. eiro jeb 7 %, to ietekmējis ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 6,8 milj. eiro jeb 77,3 %. Vienlaikus imports no Krievijas novembrī gan sarucis par 51,6 milj. eiro, pamatā uz minerālproduktu importa krituma rēķina. CSP dati liecina, ka uz Krieviju eksportējošo...

Senāta Krimināllietu departaments 2022. gada 22. novembrī izskatīja kasācijas sūdzību par apelācijas tiesas lēmumu, ar kuru uzņēmējam piespriests reāls cietumsods un uzņēmumam piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa par laikā nenomaksātiem nodokļiem lielā apmērā. Atklājies, ka uzņēmuma rīcībā finanšu līdzekļi bijuši pietiekami, taču valdes loceklis nodokļu deklarācijas iesniedzis, bet nodokļus noteiktā termiņā nav maksājis, krājot naudu dārga pamatlīdzekļa iegādei. Situācijas apraksts Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 9. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā) un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatu uz diviem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Savukārt SIA „”, kuras valdes loceklis bija apsūdzētais, piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa 10 minimālo mēnešalgu apmērā. Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada...

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām. Lai novērstu potenciālus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus, KP brīdina vairākus mazumtirgotājus, aicinot tos pārskatīt savus līgumus ar piegādātājiem un veikt tajos nepieciešamās izmaiņas. Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus. Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta NTPAL noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda...

Saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tātad dāvinājuma motīvs ir devība, dāvinātājam nav pienākuma dāvināt šo dāvanu apdāvinātajai personai. Par dāvinājumu netiek uzskatīts tāds dāvinājums, ja pastāv kāds obligāts noteikums, kā rezultātā tiks saņemts kāds labums. Piemērs Uzņēmuma vadītājs izvirza nosacījumu grāmatvedim: ja gada pārskats tiks iesniegts līdz 1. martam, uzņēmums grāmatvedei dāvinās dāvanu karti SPA centra apmeklējumam. Šajā gadījumā tā nebūs dāvana, bet gan prēmija par darbu un tiks aplikta ar darbaspēka nodokļiem. Attiecībā uz mazas vērtības dāvanām Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. panta 1. daļas 10. punkts nosaka mazas vērtības dāvanas kritēriju, t.i., tā ir prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15 eiro, izņemot preci vai pakalpojumu, kas ir attiecināms uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. Būtiski, ka saskaņā ar...

Par 2023. gada aktuālākajiem tematiem un tendencēm nodokļu tiesību regulējuma jomā ikgadējā preses pasākumā informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen eksperti. Īpaši uzmanība tika pievērsta dažādām izmaiņām un arī nesen pieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī tiesu spriedumiem. Kas mainīsies patieso labuma guvēju informācijas pieejamībā? 1 Tiesas spriedums apvienotajās lietās C–37/20 Luxembourg Business Registers un C–601/20 Sovim. Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2022. gada 22. novembrī pieņēmusi spriedumu1, ka situācija, kad ikvienam sabiedrības loceklim ir brīva un neierobežota pieeja informācijai par ES dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, nav tiesiska, to saistot ar privātās dzīves (tai skaitā informācijas par mantisko stāvokli) neaizskaramību un tās iespējamu pārkāpumu,” informēja Nauris Grigals, ZAB Sorainen partneris. Strīdus objekts lietā starp Luksemburgas valsti un juridisko personu bija 2018. gadā pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 5. direktīvā, kas informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no „ikviena, kurš var pamatot savu leģitīmo interesi”, padarīja par pieejamu „visiem...

Saeimā nonācis un komisiju izskatīšanā nodots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Jaunais regulējums nepieciešams, jo praksē konstatēti bieži gadījumi, kad būvdarbu veicējs veic norēķināšanos ar savu apakšuzņēmēju ar novēlošanos vai, bez atbilstoši izteiktām pretenzijām, norēķinās daļēji vai nenorēķinās vispār. Apakšuzņēmējs, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildītiem būvdarbiem vai nesaņemot to laicīgi, nespēj norēķināties ar saviem darbiniekiem, kā arī nespēj segt savas saistības pret valsti, uzkrājot parādus, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus likumprojekta grozījumi paredz arī, ka turpmāk tiesības izmantot Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu datus par būvspeciālistiem un Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi būs ne tikai Būvniecības valsts kontroles birojam, bet arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli. Vienlaikus likumprojektā tiek precizēts pieejamo datu...

Pasaules grāmatvežu kongress pirmo reizi notika 1904. gadā, vairāk nekā pirms 118 gadiem. Kopš tā laika pasaule ir ļoti mainījusies. 1904. gads bija politisko, ekonomisko un zinātnisko pārmaiņu gads. Tas bija laiks, kad sabiedrībai tika demonstrēti daudzi pasaules zinātnes sasniegumi, kas radīja atšķirīgu priekšstatu par cilvēku ikdienas dzīvi. Pasaules grāmatvežu kongress gadu gaitā ir kļuvis par starptautisku, globāla mēroga notikumu un simbolizē grāmatveža profesijas nozīmi visā pasaulē, nepieciešamību dalīties ar labāko praksi un veicināt sadarbību globālā mērogā, lai apmierinātu investoru, regulatoru un citu ieinteresēto personu vajadzības. 2022. gada novembrī Indijā, Mumbajā, notika XXI Pasaules grāmatvežu kongress (World Congress of Accountants, WCOA). Pasākumā uzstājās vadošie speciālisti un līderi grāmatvedības jomā, tostarp Starptautiskās Grāmatvežu federācijas prezidents, standartu noteikšanas institūciju pārstāvji, piemēram, Ilgtspējas pārskatu standartu padome, Starptautiskā publiskā sektora grāmatvedības standartu padome, nacionālo grāmatvedības un revīzijas profesionālo organizāciju pārstāvji, grāmatvedības un revīzijas firmas, kā arī citas ieinteresētās personas, piemēram, regulatori, ekonomisti, attīstības iestādes, dažu pasaules...

Senāta Krimināllietu departaments 1. februārī paplašinātā – piecu tiesnešu sastāvā – turpināja izskatīt krimināllietu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (lieta Nr. SKK-1/2023 (12507000710)). Iepriekš Senāts sāka lietas izskatīšanu 10. janvārī, kad uzklausīja procesa dalībniekus – aizstāvi, cietušo – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvi un prokurorus. Senāts pabeidza lietas izskatīšanu un pasludināja saīsināto lēmumu, atstājot negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts noteica, ka motivēts tiesas lēmums būs pieejams 9. februārī, bet vēlāk termiņš pārcelts uz 28. februāri. Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments skata paplašinātā tiesnešu sastāvā. Izskatāmā lieta ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par ar nodokli apliekamo objektu samazināšanu, slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā; pēc...

Latvijas Banka 8. februārī no plkst. 9.00 līdz 16.00 rīko Latvijas kapitāla tirgus forumu 2023 "Izaugsmei patīk uzņēmīgie". Foruma mērķis ir veicināt ekspertu diskusijas un institūciju sadarbību, lai attīstītu Latvijas kapitāla tirgu un pēc iespējas plašāk izmantotu tā potenciālu. Forumu atklās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Vairāk nekā 20 nozares eksperti un viedokļu līderi četrās paneļdiskusijās spriedīs par privāto investoru un uzņēmumu iespējām Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, kā arī šo tirgu iezīmēm un attīstības iespējām Eiropas mērogā. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Latvijas kapitāla tirgus attīstība arī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācijas Latvijas Bankā ir būtisks un prioritārs mūsu darba virziens. Mēs, aktīvi uzrunājot un iesaistot partnerus, turpinām darbu, lai vietējais kapitāla tirgus būtu vēl pievilcīgāks gan investoriem, gan uzņēmējiem." Forums notiks divās daļās. Pirmajā daļā tiks vērtētas privāto investoru iespējas Eiropas Savienībā. Paneļdiskusijā "Investīcijas...

Lielākā daļa finanšu pārskata posteņu ietver aplēses. Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere, "Bilances Akadēmijas" seminārā skaidro, kas jāņem vērā vadības aplēšu veidošanā dažādos gada pārskata bilances posteņos. Bilances aktīvu posteņi Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi. Šis postenis ietver trīs aplēšu pamatfaktorus - derīgais lietošanas laiks, likvidācijas vērtība un atgūstamā vērtība (sarežģīta brīžos, kad konstatējams iespējamais aktīvu vērtības samazinājums, kurš paredzams ilgstošs). Līdzdalība citu sabiedrību kapitālā. Atgūstamā vērtība - arī šajā postenī jāidentificē faktori, kas varētu norādīt uz iespējamu vērtības samazinājumu, kam varētu būt ilgstoša ietekme. Aizdevumi. Atgūstamā vērtība - neatkarīgi no tā, kam aizdevumi izsniegti, ar vai bez nodrošinājuma un kāda termiņa tie ir - gatavojot gada pārskatu, jāvērtē, vai bilancē redzamo aizdevumu varēs atgūt pilnā apmērā. Krājumi (izejvielas, nepabeigtie ražojumi, gatavā produkcija). Krājumus gada pārskatā var uzrādīt krājumu izveidošanas vai iegādes vērtībā (sākotnējā bilances uzskaites vērtība) vai neto pārdošanas vērtībā (bilancē jāuzrāda tā vērtība, kura ir zemāka)....

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 07.11. līdz 13.11. (7 kalendāra dienas). Atvaļinājuma otrajā dienā ir izsniegta A lapa — no 08.11. līdz 16.11. Pēc slimības lapas atvaļinājums pagarināts par 6 kalendāra dienām, sākot no 17.11. Darba devēja rīkojumā norādīts, ka darbā jāierodas 23.11., jo svētku diena (18.11.) atvaļinājuma pagarinājuma periodā jāuzskata par «vienkāršu» kalendāra dienu (?), nevis par tādu, kuras dēļ atvaļinājums kļūst garāks. Savukārt darbinieks uzskata, ka pirmā darba diena pēc atvaļinājuma ir 24.11. Kā būtu pareizi? Atbilde 2022. gada novembris Pirmdiena 7 14 S 21 + 28 Otrdiena 1 8 S 15 S 22 + 29 Trešdiena 2 9 S 16 S 23 + 30 Ceturtdiena 3 10 S 17 + 24 Piektdiena 4 11 S 18 25 Sestdiena 5 12 S 19 + 26 Svētdiena 6 13 S 20 + 27 Darba likuma (DL) 149. pants definē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kā periodu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām,...