JAUNUMI

Par jaunākajām aktualitātēm datu aizsardzības jomā Datu aizsardzības dienai1 veltītajā vebinārā „Datu aizsardzība 2023. gadā” informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen speciālisti. Starp vebinārā aplūkotajiem tematiem bija tādi kā datu aizsardzības prasības darba laika uzskaitē; prasības, kas jāņem vērā, izvēloties uzticamus pakalpojumu sniedzējus un sadarbības partnerus; kā arī tika analizēts, kādos gadījumos ir iespējams tiesāties, apstrīdot Datu valsts inspekcijas (DVI) piemēroto sodu. 1 Katru gadu 28. janvārī tiek atzīmēta Datu aizsardzības diena, kuras mērķis ir palielināt sabiedrības informētību un veicināt privātuma un datu aizsardzības labo praksi. Datu aizsardzības jaunumi Atskatoties uz pēdējo mēnešu jaunumiem, redzams, ka gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālajā līmenī notiek aktīvs darbs pie regulējuma izstrādes personas datu atkārtotai izmantošanai. ES 2022. gadā ir izdevusi tā dēvēto Datu pārvaldības aktu (Data Governance Act), kas kļūs piemērojams 2023. gada septembrī. Viens no tā mērķiem ir palielināt atkārtotai izmantošanai pieejamo datu apjomu ES, ļaujot publiskā sektora datus izmantot mērķiem, kas atšķiras...

Ar 2023. gada 1. janvāri spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums, kurā paredzēta lielāka sabiedrības iesaiste, lai sekmētu efektīvu, atklātu un atbildīgu pašvaldību darbu un šā darba atbilstību administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm. Kolektīvā iesnieguma būtība ir nevis risināt sadzīviskus un no pakalpojumu sniegšanas izrietošus jautājumus, bet gan tādus jautājumus, kas saistīti ar konkrētas teritorijas attīstību un sabiedrības interesēm kopumā, informē Datu Valsts inspekcija. Kādas ir petīciju jeb kolektīvo iesniegumu sagatavošanas organizatoriskās prasības no pašvaldības, kas šādu dokumentu saņem, skatupunkta? Iesniedzot petīciju, jāievēro nosacījumi, lai iesniegums atbilstu kolektīvajam iesniegumam un tas tiktu izskatīts atbilstoši speciālajam regulējumam. Gadījumā, ja netiks iegūts atbilstošs parakstu skaits, lai izpildītu speciālajā regulējumā noteiktos kritērijus, tad petīcija tiks izskatīta kā vairāku līdziesniedzēju iesniegums Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Savācot nepieciešamo parakstu skaitu, petīcija iesniedzama attiecīgajā pašvaldībā. Pēc petīcijas iesniegšanas par personas datu pārzini uzskatāma pašvaldība, kurā iesniegta petīcija. Pēc kolektīvā iesnieguma (petīcijas) saņemšanas pašvaldībai jāpārliecinās, vai saņemtais kolektīvais iesniegums atbilst...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju, vadītājus. Lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju akcentētajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kuru risināšana atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā, tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Sāksim ar situācijas fiksāciju. Kāda Ekonomikas ministrijas skatījumā pašlaik ir Latvijas ekonomikas konkurētspēja un kas ir galvenie šīs situācijas cēloņi — Baltijas, Ziemeļeiropas reģiona un Eiropas Savienības (ES) kontekstā? Svarīgākajos rādītājos, tādos kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, eksportspēja, produktivitāte, esam sliktākā situācijā nekā Lietuva un Igaunija. Ir jāapzinās, kur esam, nedrīkstam dzīvot ilūzijās. Cēlonis ir tas, ka pēdējos desmit gados neesam sekojuši līdzi globālajām tendencēm, nespējot laikus saprast, ka no lētu resursu un lēta darbaspēka ekonomikas jāvirzās uz tehnoloģijām, augstāku pievienoto vērtību. Vienlaikus mūsu cilvēki un uzņēmumi ir ļoti radoši, spējīgi ātri reaģēt. Mēs kā maza ekonomika daudz straujāk spējam pagriezties vajadzīgajā...

Žurnāla marta numurā informējām par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kuru Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma 2022. gada 18. decembrī. Direktīva paredz arī noteiktus ilgtspējas ziņošanas standartus, kas tuvākajos gados būs jāievēro ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas, uzņēmumu. Vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?”, ko rīkoja revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmums KPMG Baltics, Ieva Kustova, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, akcentēja, ka ilgtspējas ziņošanas standarti pagaidām vēl nav apstiprināti. Tie ir iesniegti Eiropas Komisijai izskatīšanai 2022. gada 22. novembrī un plānots, ka tiks apstiprināti līdz 2023. gada vidum. Tā kā tie ir vispārīgi standarti, tad paredzēts, ka atsevišķām nozarēm, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs atsevišķi standarti. „Gāzes un naftas pārstrādes vai lauksaimniecības nozares uzņēmumiem ir savas nianses vai specifika, piemēram, attiecībā uz piegāžu ķēžu darbību, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, tāpēc ir vajadzīgi arī atšķirīgi standarti,” skaidroja I. Kustova, pieļaujot,...

Ministru kabineta sēdē š.g. 28. martā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu, jo bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija –...

Žurnāla BILANCE APRĪĻA numurā atkal varēsiet izlasīt interesantas un aktuālas atziņas. Vai jūs, piemēram, zinājāt, ka darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darbavietu? Grāmatvežiem saimnieciskā gada noslēgšanas process rit pilnā sparā. Daudzām sabiedrībām tas nozīmē arī pārbaudi vai gala revīziju un komunikāciju ar zvērinātu revidentu. Piedāvājam rakstu, kas ietver autores praksē visbiežāk atklātās kļūdas, kuru apzināšana ļaus paaugstināt gada pārskata sagatavošanas kvalitāti. Rakstā apskatītas gada pārskata sagatavošanas procesā pieļautās kļūdas, nevis kļūdas, kārtojot ikdienas grāmatvedību. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos. Kāpēc nepieciešams vērtības samazinājuma izvērtējums un kā šo samazinājumu noteikt? Arī par komandējumiem un darba braucieniem atradīsiet vērtīgu informāciju. Izlasīsiet arī VID viedokli par nodokļiem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem. Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ik dienas tiek fiksēti ap...

Slēdzot darījumus, puses cer uz veiksmīgu sadarbību, un strīdus jautājumi ir pēdējie, par kuriem tiek domāts. Tomēr tiesu praksē ir novērots, ka, nonākot līdz strīdus situācijai, darījuma puses apjūk, jo nav pārliecinātas, kurā instancē risināt strīdu un kādas tiesības ir otrai pusei, ja tā nepiekrīt prasībā norādītajai argumentācijai. Arvien retāk sastopami līgumi, kuros nav atrunāta strīdus izskatīšanas kārtība, tādēļ pusēm noteikt instanci, kurā sniegt prasības pieteikumu, vairs nav sarežģīti. Prasības pieteikumā iesniedzējs (prasītājs) norāda visus argumentus un faktus, kas apliecina, kāpēc strīds izšķirams tam par labu. Saņemot prasības pieteikumu, valsts tiesa vai šķīrējtiesa informē otru pusi (atbildētāju) par prasības pieteikuma saņemšanu un aicina sniegt savu viedokli. Saņemot paziņojumu no valsts tiesas vai šķīrējtiesas, strīda atbildētājs parasti sniedz atsauksmi vai paskaidrojumus uz iesniegto prasību, izklāstot, vai piekrīt/nepiekrīt tai, papildinot atsauksmi ar faktiem un argumentiem, kas pamato atbildētāja nostāju. Kā rāda tiesu pieredze, savstarpējās darījumu attiecībās ne vienmēr visi strīdi ir tik paredzami, pašsaprotami...

Pagājušajā gadā veiktie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz dažas jaunas prasības attiecībā uz jaunajiem gada pārskatiem. Izmaiņas paredz obligāti pienākumu vidējām un lielām komercsabiedrībām gada pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Šī prasība attiecināma jau uz pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajā finanšu pārskata strukturētajā pielikumā atrodama tabula, kurā norādāmas vairākas pozīcijas saistībā ar attīstības un pētniecības izmaksām: bilancē iekļautās (kapitalizētās) attīstības izmaksas, izdevumos norakstītās pētniecības un attīstības izmaksas, pētniecībā un attīstībā nodarbinātais vidējais darbinieku skaits un viņiem aprēķinātās atlīdzības kopsumma saņemtais valsts finansējums pētniecības un attīstības darbu veikšanai noslēgtie līgumi par pētniecības darbu izpildi ar citiem uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē Attīstības izmaksas ir viens no bilances posteņiem (zem nemateriālajiem ilgtermiņa ieguldījumiem), savukārt pētniecības izmaksas ir iekļautas peļņas un zaudējumu aprēķinā. Attīstība ir kapitalizējamas izmaksas (tāpat kā pamatlīdzekļi, nemateriālie). Tās parasti ir ražotājiem, kuri kaut ko attīsta...

2023. gada janvārī un martā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir izskatītas lietas darba tiesībās un konkurences tiesībās, kas var būt noderīgas tiesību normu piemērotājiem. Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība EST 2023. gada 2. marta spriedums lietā C477/21 IH pret MÁVSTART Vasúti Személyszállító Zrt Lietā skatīts jautājums par darba ņēmēju tiesībām uz dienas un nedēļas atpūtas laiku. Lieta ir nozīmīga visiem darba devējiem un darbiniekiem, lai izprastu savas tiesības un pienākumus, nosakot darba laika ilgumu un adekvātu atpūtas laiku. Izskatāmajā lietā darbinieks ir nodarbināts kā vilciena vadītājs, kura darba vieta ir uzņēmuma darbības vieta Ungārijā. Darba tiesiskajām attiecībām ir piemērojams koplīgums. Darbs tiek veikts atbilstoši ikmēneša darba grafikam, kurā ir noteiktas nevis konkrētas iknedēļas atpūtas dienas, bet iknedēļas atpūtas laiks, ko darba devējs piešķir atkarībā no iknedēļas bāzes laikposma. Saskaņā ar koplīgumu darba devējs starp divām maiņām darbiniekam piešķīra: 12 stundu ikdienas atpūtas laiku, ko darbinieks varēja pavadīt savā dzīvesvietā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 29.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un Valsts ieņēmumu dienestam uzlikts pienākums izdot administratīvo aktu, ar kuru pieteicējam tiktu dzēsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds 10 819,94 eiro. Senātam kasācijas kārtībā bija izšķirams, kā aprēķināms lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes noilguma termiņš. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka attiecībā uz fiziskajām personām lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, ja tas nav izpildīts triju gadu laikā no tā pieņemšanas un ja nodokļu administrācijas rīcībā ir apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību. Senāts spriedumā norāda, ka noilguma termiņa skaitījumā nozīme ir tieši brīdim, kad izdots akts par piedziņas neiespējamību. Savukārt, vērtējot likumā noteikto noilguma termiņa apturēšanu, Senātam neradās šaubas, ka jēdziens „noilguma termiņš tiek apturēts” ir saprotams tādējādi, ka no kopējā triju gadu noilguma termiņa tiek izņemts ārā („izgriezts”) laiks, kamēr pastāv likumā uzskaitītās situācijas. Tiesību normas formulējums neliecina, ka, attiecīgajam dzīves gadījumam...

Tuvojoties atpūtas sezonai, atkal aktuāli kļūst jautājumi par atvaļinājuma izmantošanu un iespējām samērot darba laiku ar strādājošo vēlmēm, piemēram, paveikt nedēļas darbu dienu ātrāk, pagarinot darba stundas citās dienās. Tāpat vasarā darba devējiem var rasties nepieciešamība nolīgt darbinieku uz nepilnu laiku. Vai svētku dienas pagarina atvaļinājumu? Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Valsts darba inspekcija ir sniegusi skaidrojumu, ka atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu. Taču autores ieskatā ir iespējams arī otrs variants – atvaļinājumu nepagarina – darba devējs piešķir atvaļinājumu un pēc iespējas ņem vērā darbinieka vēlmes, tostarp attiecībā uz atvaļinājuma garumu. Piemēram, darbinieks vēlas izmantot atvaļinājumu vienu nedēļu, neatkarīgi no tā, vai un cik svētku dienas iekrīt šajā periodā. Darbinieks lūdz piešķirt atvaļinājumu vienu nedēļu no 2023. gada 8. līdz 14. maijam (pirmdiena–svētdiena). 14. maijs ir svētku diena – Mātes diena, līdz ar to šī...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gada pārskats — laiks pārskatīt un sakārtot padarīto! Šajā numurā atkal varēsiet izlasīt interesantas un aktuālas atziņas. Vai jūs, piemēram, zinājāt, ka darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darbavietu? NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Republikas ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni: Mērķis — kāpināt ekonomikas izaugsmi vismaz līdz pieciem procentiem gadā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju, vadītājus. Lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju akcentētajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kuru risināšana atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā, tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. NODOKĻI Valsts ieņēmumu dienesta informācija: Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem. Fiziskajai personai, kas plāno izīrēt vai iznomāt dzīvokli, vispirms ir jāizvēlas viens no iespējamiem nodokļu režīmiem: nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā, paziņotā...

Lai risinātu būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu problemātiku un personas varētu saņemt būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu saprātīgā termiņā, kā arī veicinātu savlaicīgu būvdarbu izpildi un būvju pieņemšanu ekspluatācijā, ticis pārskatīts būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu kopumā. Tā rezultātā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, ar kuriem noteica gadījumus, kad nav nepieciešama būves kadastrālās uzmērīšanas lieta. Savukārt, lai būvatļaujas pagarināšanas gadījumā noņemtu prasību iesniegt institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, kadastrālās uzmērīšanas lietu, Ekonomikas ministrija izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kurus Ministru kabinets apstiprināja š.g. 28. marta sēdē. Turpmāk nepabeigtas ēkas būvniecības gadījumā būvatļauju varēs pagarināt, neveicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, bet veicot nepabeigtas jaunbūves deklarēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Lai to izdarītu, Valsts zemes dienestā būs jāiesniedz nepabeigtas jaunbūves deklarācija, kurai pievieno ēkas novietnes izpildmērījuma plānu...

Žurnāla 2023. gada janvāra un marta numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās.Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–Bilances Juridiskie Padomi. Par balstīšanos uz pilnsabiedrības biedra pieredzi un solidāro atbildību EST 2022. gada 30. septembra rīkojums lietā C592/21 Šajā lietā prejudiciālo jautājumu EST iesniedza Latvijas Administratīvajā rajona tiesa par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 63. pantu, saskaņā ar ko uz attiecīgo profesionālo pieredzi ekonomikas dalībnieki var paļauties uz cita subjekta spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Analoģisks regulējums ir iekļautas arī Publisko iepirkumu likuma 46. panta ceturtajā daļā. Kā to norāda EST, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai atbilde uz šādu jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas,...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka piektdiena, 31. marts, ir pēdējā diena, kad Latvijā reģistrētās 63 politiskās partijas un to apvienības var iesniegt gada pārskatu par 2022. gadu. Gada pārskati jāiesniedz KNAB Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, tā attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Papildus tiem politiskajiem spēkiem, kuriem piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā...