JAUNUMI

Ja pēc iesniegšanas EDS ir konstatēta kļūda PVN deklarācijas aizpildīšanā, nepieciešams iesniegt labojumus. PVN 2 pārskata labošana Kā rīkoties, ja konstatēta skaitliskās vērtības kļūda iepriekš iesniegtajā „Pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats)? Ja kļūdas dēļ mainās PVN deklarācijas rindiņās (piemēram, 45., 70. vai 80.) norādāmās vērtības, tad: 1) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus attiecīgā taksācijas perioda „Labojumu pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 3 pārskats); 1.piemērs Ja ir skaitliskas vērtības kļūda, tad, iesniedzot PVN 3 pārskatu: rindiņā „Vecā” norāda iepriekš kļūdaini norādīto darījumu, savukārt rindiņā „Jaunā” norāda korekto darījuma summu. Abas rindiņas ir jāaizpilda pilnībā, norādot gan taksācijas periodu, gan valsti un darījuma partnera reģistrācijas numuru (skatīt paraugu); 2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID; 3) jānokopē iepriekš iesniegtā attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācija; 4) jāveic nepieciešamos kļūdu...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem septembrī: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likums papildināts ar jaunu 8.4 pantu - Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Nosakot, ka fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas civiliedzīvotājam un nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmitajai daļai, tiek atbrīvota no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no gūtajiem ieņēmumiem. Atbrīvojums no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā, kamēr ir spēkā ar Ukrainas civiliedzīvotāju noslēgtais īres līgums, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Ar grozījumiem no likuma 11.2 panta pirmās daļas izslēgti vārdi “kurus ieskaita dāvinājuma (ziedojuma) apmērā”, tādejādi, nosakot, ka Pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50...

Nodokļu un pabalstu piemērošanu Ukrainas civiliedzīvotāju ienākumiem nosaka 2022. gada 12. maijā Saeimā pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kā arī 2022. gada 18. maijā Saeimā pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” un šā gada 22. septembrī Saeimā pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Grozījumi cita starpā nosaka nodokļu piemērošanas kārtību Ukrainas civiliedzīvotāja pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstam un fiziskās personas ienākumiem no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas (par samaksu) Ukrainas civiliedzīvotājiem, informē Valsts ieņēmumu dienests. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi Ukrainas civiliedzīvotāju – nerezidentu ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 euro mēnesī un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijā, 250 euro mēnesī. Atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēros vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim. Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēro tikai vienā darba vietā. Tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošo nepilngadīgu bērnu ir arī tad,...

Saeima š.g. 29. septembra sēdē galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ieviešot vēl četrus jaunus atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas cenu straujā pieauguma daļējai kompensēšanai. Tāpat līdz ar šiem grozījumiem likumā iekļauta norma, ka valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības iepirkumam par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, ja līguma darbības termiņš nepārsniegs sešus mēnešus. Ņemot vērā strauji mainīgo energoresursu cenu, iepirkuma procedūru ilgums un sarežģītība apgrūtina kurināmā operatīvu un savlaicīgu iegādi. Kā zināms, ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, Ekonomikas ministrija sagatavoja un š.g. 27. septembrī valdība apstiprināja papildu energoresursu cenu mazinošos pasākumus šai apkures sezonai – trīs pasākumi attiecināmi uz mājsaimniecībām un viens – juridiskajiem lietotājiem. Pirmkārt, noteikts diferencēts centralizētās...

Satversmes tiesa 2022. gada 29. septembrī pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-24-01 “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts: “Šā likuma izpratnē par pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāma arī lietu noma.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” un akciju sabiedrības “Zemes īpašnieku ģilde” (turpmāk arī – pieteikumu iesniedzējas) pieteikumiem. Pieteikumu iesniedzējas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta...

NUMURA INTERVIJA Tiesībsardzē – kā tilts un kā sargsuns. Saruna ar tiesībsargu JURI JANSONU, Tiesībsarga biroja vadītāju JURISTA PADOMS Preču pavaddokumentu elektronizāciju kavē likums vai tā interpretācija? ALISA LEŠKOVIČA, zvērināta advokāte, partnere ZAB ROCKBRIDGE Legal Aktuālās nozaru sankcijas. EDVĪNS DRABA, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists, un MARINA SOHŅENKO, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen kvalitātes un riska speciāliste Stratēģiska vadītāja efektīva nodokļu risku vadīšana. JŪLIJA SAUŠA, Mag.iur., Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja Parādu piedziņas soļi šķīrējtiesvedības procesā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs PROJEKTU VADĪBA Publiskās un privātās partnerības projektos svarīga ir uzticība un kompetence. INESES HELMANES ieskats ekspertu diskusijā „Privātā un publiskā partnerība – glābšanas riņķis vai ekonomikas dzinējspēks?” DARBA TIESĪBAS Darba devēja uzteikums un vārda brīvība. Noslēgums. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja...

Augstākās tiesas Senāts lietā SKA‑727/2022 , kurā tika skatīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis un ar to saistīto strīdu izšķiršana, secinājis, ka IIN atvieglojuma par bērnu piešķiršanas mērķis, kas minēts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta 32 daļā, ir nodrošināt, ka vecāka (ģimenes) rīcībā paliek vairāk naudas līdzekļu, ko izmantot bērna uzturēšanai un bērna vajadzību apmierināšanai. Līdz ar to šā nodokļa atvieglojuma patiesais saņēmējs ir bērns, nevis vecāks, kuram tiek piešķirts šis atvieglojums, tāpēc šā atvieglojuma rezultātā iegūtie naudas līdzekļi ir novirzāmi bērna vajadzībām, nevis vecāka materiālā stāvokļa uzlabošanai. Tādēļ, lemjot par nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, ir jārīkojas bērna vislabākajās interesēs un jānoskaidro, kurš no vecākiem nodokļa atvieglojuma rezultātā iegūtos līdzekļus visefektīvāk izmantos bērna vajadzību nodrošināšanai. Ja vecāki kopīgi īsteno bērna aizgādību un nevar vienoties, kuram no viņiem ir piešķirams nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu bērnu, šo strīdu izšķir bāriņtiesa. Normatīvajos aktos nav paredzēti konkrēti kritēriji, pēc kādiem...

Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē darba devēja un darbinieka savstarpējās attiecības. Nereti tam, lai šis dokuments būtu noformēts korekti, netiek pievērsta pietiekama vērība līdz brīdim, kad rodas domstarpības ar darbinieku un darba līguma atbilstība Darba likumam tiek izvērtēta tiesā vai Valsts darba inspekcijā. Pirms norādu uz biežāk pieļautajām kļūdām, ar kurām saskaramies praksē, gribu atgādināt, ka darba līgums no citiem privāttiesiskiem līgumiem atšķiras ar to, ka ne viss, kam darbinieks būs piekritis, parakstot līgumu, būs spēkā. Proti, vēlos vērst lasītāja uzmanību uz Darba likuma 6. pantā noteikto darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošo noteikumu spēkā neesamības principu. Atbilstoši šim principam spēkā neesoši un nepiemērojami ir tādi darba līguma noteikumi, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, salīdzinot ar normatīvajos aktos paredzēto regulējumu. Turklāt darbinieka stāvokli pasliktinoši noteikumi nav piemērojami arī tad, ja darbinieks tos nav apstrīdējis. Ja radīsies strīdi, šādus noteikumus nepiemēros ne tiesa, ne Valsts darba inspekcija. Raksta...

Praksē ik pa brīdim rodas situācija, kad, panākuši uzvaru kādā civillietā par parāda piedziņu un saņēmuši spriedumu ar atzīmi par spēkā stāšanos, prasītāji tā arī netiek pie spriedumā piespriestās summas, jo izrādās, ka parādniekam (juridiskajai personai) nav palikusi manta, uz ko vērst piedziņu. Lai gan likumdevēja nodoms ir bijis visos gadījumos aprobežot kreditoru prasījumus ar parādnieka (kapitālsabiedrības) mantu, tomēr izņēmuma kārtā, pastāvot parādnieka mantas nepietiekamībai, kreditors tomēr ir tiesīgs vērsties arī pret personām, pret kurām pašam parādniekam ir prasījumi. Juridiskajā literatūrā atzīts, ka būtiska loma šādam kreditoru interešu aizsardzības mehānismam ir situācijās, kad valdes loceklis ir vienlaikus arī sabiedrības dalībnieks. Proti, šādā situācijā saprātīgi nav sagaidāms, ka dalībnieku sapulce varētu pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret tās valdes locekli, kā to paredz Komerclikuma 172. panta pirmā daļa. Taču prasības necelšana var kaitēt kreditoriem, jo sabiedrībai nodarītie zaudējumi visbiežāk nozīmē sabiedrības mantas faktisku samazināšanos, kā rezultātā sabiedrībai parasti rodas problēmas ar saistību izpildi1....

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojumu fiziskajām personām, kuras veic darījumus ar kokmateriāliem, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Fiziskas personas ienākums, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN), ir: ienākums no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas;50% apmērā no izmaksājamās summas, ieturot IIN no kokmateriālu pārdošanas ienākuma. Tādējādi ienākuma izmaksātājs, izmaksājot fiziskajai personai ienākumu, ja minētā persona ir apliecinājusi, ka mežs ir tās personīgais īpašums, šim ienākumam piemēro 10% nodokļa likmi un pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita attiecīgo izdevumu normu. Ja ienākuma izmaksātājs izmaksas vietā ir ieturējis IIN, tad fiziskajai personai gada ienākumu deklarācija par gūto ienākumu Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) nav jāiesniedz. Ja kokmateriālus vai augošu mežu pārdod citai fiziskai personai, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, nodokli no gūtajiem ienākumiem 10 % apmērā rezumējoša kārtībā jāaprēķina...

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz atbrīvot no nodokļa piemērošanas noteiktu veidu ienākumus. No IIN piemērošanas plānots atbrīvot ienākumus, kas gūti no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātās zemes, ja minētā zeme ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā). Likumprojekts skars 7 354 zemes vienību, uz kurām atrodas 3 677 privatizētas daudzdzīvokļu mājas (ko kopā veido 110 970 dzīvokļi), īpašniekus. Otrajā lasījumā grozījumos ierosināts iekļaut arī normu, kas paredz no IIN atbrīvot ienākumu, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu. Tāpat likumprojektā iekļautas normas attiecībā uz ieguldījumu kontiem un ienākumu deklarēšanu no tiem, piemēram, nosakot, ka gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienests nav ticis laicīgi informēts par kādu nodokļu maksātāja ieguldījumu kontu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja vainas dēļ, tas...

Ceturtdien, 29. septembrī, finanšu ministrs un Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts (Christian Heldt) parakstīja protokolu, ar kuru groza Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Ar protokolu tiks nodrošināta Latvijas un Vācijas spēkā esošā nodokļu līguma atbilstība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apstiprinātā Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārneses (BEPS) novēršanas pasākumu plānā noteiktajam minimālajam standartam, proti - aktivitātēm Nr.6 (Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana) un Nr.14 (Strīdu izšķiršanas uzlabošana). Līguma preambula tiek izteikta jaunā redakcijā, kas papildus dubultas nodokļu uzlikšanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas novēršanai paredz arī novērst nodokļu līguma noteikumu neatbilstošu piemērošanu. Lai nodrošinātu atbilstību BEPS novēršanas pasākumu plānā noteiktajam, līgums tiek papildināts ar normu par atbilstošo korekciju veikšanas pienākumu. Tāpat līgums tiek papildināts ar normu, kas novērš ļaunprātīgu līguma izmantošanu. Savukārt līgumā ietvertā norma par savstarpējās saskaņošanas procedūru tiek papildināta ar kompetento...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā ir mainīta paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (turpmāk – paziņojums) iesniegšanas kārtība no 2021. gada 1. janvāra, informē Valsts ieņēmumu dienests. Paziņojums – nodokļa deklarācija Lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma iesniegšanas kārtība, kā rezultātā paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, gadījumos, kad personai bija pienākums iesniegt VID paziņojumu, PVN valsts budžetā bija jāiemaksā līdz paziņojuma iesniegšanas brīdim VID. Paziņojums līdz 2020. gada 31. decembrim bija iesniedzams pēc PVN samaksas veikšanas par attiecīgo darījumu un bija uzskatāms par informatīvu deklarāciju, ar ko persona informēja...

Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 28.septembī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā - no 2024.gada. “Strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošajai inflācijai, kā arī mazināt nabadzības riskus,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro. Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā...

Energoresursu un dažādu citu izmaksu straujā palielinājuma dēļ Latvijas uzņēmumi steidz pārskatīt pakalpojumu cenas, lai saglabātu veiksmīgu uzņēmumu darbību - vairāki pakalpojumu sniedzēji jau mainījuši savu pakalpojumu cenas, bet daļa to plāno darīt tuvākajā laikā. Lai patērētāji būtu arvien zinošāki par savām tiesībām un pienākumiem, Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību uz vairākām būtiskām niansēm, kas ir jāņem vērā cenas paaugstinājuma gadījumā. Pakalpojumu sniedzējs spēkā esošā līgumā cenas izmaiņas var veikt tikai tādā gadījumā, ja šādas tiesības paredzētas ar patērētāju noslēgtajā līgumā, ievērojot līgumā noteikto un normatīvo aktu prasības. Šādas pakalpojumu sniedzēju tiesības nedrīkst tikt izmantotas negodīgi. Vienlaikus cenu izmaiņām jābūt pamatotam iemeslam, atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā paredzēti konkrēti iemesli, kuru dēļ pakalpojuma sniedzējam ir atļauts veikt izmaiņas cenā (degvielas, elektroenerģijas cenas izmaiņas u.c.). Lai arī visu nozaru normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti termiņi patērētāju brīdināšanai par cenas izmaiņām, tomēr atbilstoši labai un godīgai komercpraksei ilgtermiņa līguma...