JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai, jo saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šobrīd no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši tikai 20%. Atgādinām, ka no 2023. gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, VID aicina neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu licences saņemšanai savlaicīgi. Licencēšanas prasības attiecas uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kopš 2021. gada 1. jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegtas 1067 licences, no tām lielākā daļa – 890 licences jeb 83% no visām izsniegtajām licencēm – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 177 licences jeb 17% fiziskajām...

Satversmes tiesa 2023. gada 17. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa (turpmāk arī – apstrīdētā norma): “Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.” Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc ārvalsts komersanta konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā iesniedza prasības pieteikumu, vienlaikus lūdzot daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesa piemēroja apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidīja, uzdodot Pieteikuma iesniedzējam samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzējs, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja...

Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat kā uzņēmumiem, savā preču un pakalpojumu cenā var būt jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis (PVN). PVN regulējošie normatīvie akti iekšzemes nodokļa maksātājam paredz ne tikai reģistrāciju Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet arī nosaka, ka tad, kad pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts, var rasties nepieciešamība pēc reģistrācijas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa jeb apgrozījuma nodoklis ar standartlikmi 21% vai kādu no samazinātajām likmēm 12%, 5% vai 0% apmērā atkarībā no preču vai pakalpojuma veida. Šo nodokli piemēro reģistrēta nodokļa maksātāja preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai un samaksā galapatērētājs — preču pircējs vai pakalpojuma saņēmējs. Savukārt preču piegādātājs vai pakalpojuma...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) decembrī nāca klajā ar ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļiem ikmēneša maksājumu 150 eiro apmērā, ja darbiniekam izmaksāta kompensācija par energoresursu cenu sadārdzinājumu. Šāds maksājums būtu darba devēju brīva izvēle. "Tā bija mūsu ideja, kuru noskatījāmies Vācijā, kur šādi gadā atļauts izmaksāt līdz 1400 eiro, nesamazinot darba algu. Mūsuprāt, tas ir ideāls piedāvājums no biznesa, kurš ir gatavs padalīties ar savu naudu kritiskos brīžos. Tas ir fiskāli neitrāls pasākums, mēs neko neprasām no valsts. Diemžēl pagaidām Finanšu ministrija izturas noraidoši. Nesaprotu, kāpēc," intervijā žurnālam BILANCE sacīja LDDK prezidents Andris Bite. Finanšu ministrijas atbilde Finanšu ministrija skaidro, ka neatbalstījusi LDDK ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļa darba devēju papildu kompensācijas darbiniekiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai vairāku iemeslu dēļ. Šāds atbalsts tomēr neesot uzskatāms par fiskāli neitrālu, tas nesasniegšot tos, kam tas visvairāk nepieciešams, piedāvājums neesot iekļāvis "lietderības un efektivitātes izvērtējumu", turklāt valsts jau sniedzot atbalstu mājsaimniecībām augsto enerģijas cenu kompensēšanai....

No šī gada 1.jūlija paredzēts paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus. To noteic Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Likumprojekti saistīti ar šī gada valsts budžeta projektu. Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā paredzēts pāriet no iepriekš noteiktās minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. Plānotie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām prognozēti atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā. Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1.jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4 miljoni...

Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Atgādināšu dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatus, tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Jau kopš 2010. gada uzņēmumiem ir pienākums gada pārskatā atsevišķi norādīt neto apgrozījumā ietvertos ieņēmumus no lauksaimniecības. Sākotnēji lauksaimniecības ieņēmumu apmērs bija jāatšifrē gada pārskata pielikumā. Prasība norādīt lauksaimniecības ieņēmumus attiecās uz tiem likuma subjektiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai vai piemēroja tobrīd spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Kopš stājies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmās neto apgrozījumam ir izdalīta atsevišķa rinda, kurā norāda neto apgrozījumu no lauksaimnieciskās darbības. Diemžēl ne likumā, ne MK noteikumos Nr. 775 nav detalizētāku skaidrojumu, kas tieši ir jāieskaita neto apgrozījumā no lauksaimnieciskās ražošanas. Būtībā informācijai par apgrozījumu no lauksaimnieciskās ražošanas ir viens galvenais lietotājs — Lauku...

Ministru kabinets 14. februārī apstiprinājis grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", paredzot jaunus akcīzes nodokļa maksātāju statusus. Jaunie noteikumi izriet no Saeimas 2022.gada 13.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli””, kas no 2023.gada 13.februāra paredz 4 jaunus akcīzes nodokļa maksātāju statusus saistībā ar patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes preču tālpārdošanu – sertificēts saņēmējs, īslaicīgi sertificēts saņēmējs, nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis. Līdz ar to noteikumos jāprecizē alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas, tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācijas, naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācijas un kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapas un tajās norādāmo informāciju, iekļaujot četrus jaunos akcīzes nodokļa maksātāju statusus 2.1 pielikumā "Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija". Savukārt 1.pielikumā "Naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācija" un 3.pielikumā "Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija" iekļauti divi jauni nodokļu maksātāju statusi saistībā...

Kaut arī lielais Ziemassvētku un Jaunā gada svētku svinēšanas laiks jau ir pagājis, tomēr ir pietiekami daudz komersantu, kas darba kolektīvu gada balles rīko tieši janvārī, tāpēc ceru, ka šis raksts būs noderīgs, lai izvērtētu, kādu ietekmi uz nodokļu aprēķiniem atstās attiecīgā pasākuma rīkošanas izdevumi. Vispirms jāsāk ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) normām, kas nosaka, ka pie uzņēmuma saimnieciskajiem izdevumiem pieskaita personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas pārskata gadā kopā ar reprezentācijas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējas darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). UIN likuma 8. panta 4. daļas 1. punkts nosaka, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Balle darbiniekiem MK noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma...

Lai organizācijas rīcībā esošie personas dati netiktu glabāti nesamērīgu laika posmu un “katram gadījumam”, Datu regulas viens no principiem nosaka, ka organizācijai (pārzinim) ir pienākums ierobežot personas datu glabāšanu ar nolūku (mērķi), lai dati netiktu glabāti ilgāk, nekā nepieciešams šī nolūka sasniegšanai. Datu glabāšanas ilguma ieviešanā jāņem vērā personas datu apstrādes nolūks. Datu glabāšanas ilgumu var ietekmēt gan normatīvajos aktos noteiktais, gan arī pārziņa paša izvēlētais personas datu apstrādes nolūka sasniegšanas veids. Lai datu glabāšanas ilguma noteikšanā ievērotu konsekvenci, organizācijai, pārskatāmas sistēmas izveides nolūkā, nepieciešams izveidot iekšēju procedūru datu glabāšanas termiņu noteikšanai un šo termiņu ievērošanas uzraudzībai. Organizācijas datu glabāšanas procedūras aprakstā ir jāievieš vienota metodika un jānosaka vismaz: Skaidri kritēriji, pēc kuriem organizācija noteiks, ka nolūks ir sasniegts un vai dati nav izmantojami tālāk kādam citam nesaistītam nolūkam; Piemēram, ja ir sasniegts normatīvajā aktā noteiktais termiņš. Biežums, kuros datu apstrādes nolūki un to pamatojumi tiks pārskatīti...

Personām, kurām līdz šī gada 30.aprīlim ir izsniegta tikai pase, eID karte būs obligāta tad, kad beigsies pases derīguma termiņš. Šādas izmaiņas līdzšinējā regulējumā paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 15.februārī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. Ar grozījumiem personām, kas sasniegušas 15 gadu vecumu, paredzēts noteikt pienākumu personas apliecību saņemt līdz ar pases lietošanas derīguma beigu iestāšanos. Ja persona vēlēsies saņemt arī pasi, to varēs izsniegt, ja tai iepriekš jau ir bijusi personas apliecība. “Tādējādi personas apliecības jeb eID kartes kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešana notiks pakāpeniski, nenosakot konkrētu datumu, kā tas bija paredzēts līdz šim,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Līdz šim bija plānots, ka no šī gada 1.maija iedzīvotājiem eID karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments. Likuma izmaiņas rosinātas, jo patlaban ir apgrūtināta dokumentu formēšana ļoti lielā cilvēku skaita pieplūduma dēļ ierobežotā laikā, norādīts likumprojekta anotācijā. Valsts pārvaldes komisija lūgs likumprojektu...

Žurnāla Bilance galvenās redaktores Vitas Zariņas intervija ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti par situāciju pakalpojuma licencēšanā un atgādinājumu par licencēšanas nepieciešamību tiem, kuri to vēl nav paspējuši izdarīt. Kāda ir situācija patlaban — cik aktīvi grāmatveži ir iesaistījušies licencēšanas procesā? VID ir reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022. Nav īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to ir apmēram 2000 grāmatvežu, kas licences vēl nav izņēmuši. Licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Atgādinām, ka licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā NILLTPFN likuma subjekts. Mani biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Mēs ar...

Likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Saeima ārkārtas sēdē 13. februārī nodevusi izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kura to savukārt sāka izskatīt 14. februārī. Sanāksmē piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Jau ziņots, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,7 miljardu, savukārt izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā. Kā 2023. gada valsts budžeta veidošanas pamatprincipi noteikti: makroekonomikas prognozes atspoguļo esošo situāciju (aktualizētas decembrī); ES fondi un Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas ir pamats ekonomikas attīstībai; nodokļu politika netiek mainīta; pagaidu budžetā ir paredzēts finansējums jau pieņemtajiem valdības lēmumiem un likumu prasībām; ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana – turpmākos gados strukturālais deficīts ir – 0.5% no IKP ,...

Ministru kabinets 14. februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kura mērķis ir pilnveidot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds) izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, motivētu parādniekus pildīt likumā noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segtu parādsaistības pret Fondu. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (turpmāk – Fonda administrācijas) datiem šobrīd kopējais parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro. Izmaiņas paredz piemērot parādniekiem šobrīd noteiktos ierobežojumus arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa izbeigta, bet parādniekam uzkrāts parāds, ja parādnieks neturpina to segt, t.i.: informācija par parādnieku pieejama portālā latvija.gov.lv; transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums; šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana. Tāpat Fonda administrācijai būs tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem gan par visām Fonda parādnieku uzņemtajām saistībām, kuras tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām. Tā noskaidrojot, vai parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt, piemēram, auto...

Norstat Latvija 2022. gada septembrī veica aptauju par grāmatvedības programmu izmantošanu, aptaujājot 501 Latvijas uzņēmumu, no kuriem 120 uzņēmumi nodarbojās ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk tekstā — GPS). Autors norāda, ka nav nepieciešams izjautāt pilnīgi visus uzņēmumus vai GPS, lai iegūtu priekšstatu, pietiek ar 100+ respondentiem, kas kalpo kā reprezentatīva izlase. Aptaujas rezultāti uzskatāmi parāda, cik svarīgi ir veltīt laiku uzņēmuma vajadzību apzināšanai un atbilstošākās grāmatvedības programmas izvēlei. Kad tā ieviesta, grāmatvežiem ar programmu jāstrādā gadiem ilgi, pirms uzņēmums atkal būs gatavs pārmaiņām. Lielākais pārsvars aptaujāto uzņēmumu darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta jomā, vidējais darbinieku skaits aptaujātajos uzņēmumos ir līdz 9 darbiniekiem, bet 16% uzņēmumu darbinieku skaits ir no 10 līdz 19 darbiniekiem. Šie dati uzskatāmi pierāda, ka mikrouzņēmumu īpatsvars Latvijā ir vairākumā, jo arī apgrozījuma ziņā vairāk nekā pusei respondentu iepriekšējā gada apgrozījums bijis līdz 500 tūkstošiem eiro. No aptaujātajiem uzņēmumiem 24% uzņēmumu nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu....

Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē iepazīstinām ar diviem Senāta Civillietu departamenta spriedumiem, no kuriem viens saistīts ar strīdu par uzņēmuma komercnoslēpuma iespējamo izpaušanu, bet otrs – par tiesībām prasīt mantisko zaudējumu atlīdzinājumu par naudas vērtības kritumu. Kā konstatējama komercnoslēpuma izpaušana Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 22. decembra spriedums lietā Nr. SKC–188/2022 (C33369520) Lietas faktiskie apstākļi1 1 Faktiskie apstākļi tiek norādīti tajā daļā, par kuru Senāts ierosināja kasācijas tiesvedību. Darba devēja atstādināja darbinieci no darba, rīkojumā norādot, ka tā ir konstatējusi nelikumīgu informācijas iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu trešajām personām. Darbinieces sūtītā informācija no viņas darba e–pasta uz savu privāto e–pastu un darbiniecei (asistentei) pirmšķietami ir uzskatāma par darba devējas komercnoslēpumu Komercnoslēpuma aizsardzības likuma izpratnē. Atbilstoši darba līguma 9. punktam darbiniece esot apņēmusies nevienam neizpaust jebkuru viņas rīcībā esošo informāciju par darba devēja ekonomisko un finansiālo stāvokli, organizatorisko struktūru, personālu, darba atalgojumu un darba algu apmēriem,...