JAUNUMI

Likumā «Par akcīzes nodokli» jauni subjekti, kuriem, saņemot Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto sertifikātu, tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem. 2021. gada nogalē izsludināti grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli», kuri stājās spēkā šogad 1. jūlijā. Ar šiem grozījumiem precizēts termins «pastāvīga mazā alus darītava», mainot tā nosaukumu uz «pastāvīgais mazais alus ražotājs», un paplašināts skaidrojums. Iekļauti papildu jauni likuma subjekti, proti: patstāvīgais mazais alus ražotājs — alus ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem alus ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus ražotāju telpām, un kura saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā Latvijas Republikā (turpmāk — LR) vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu; patstāvīgais vidējais vīna ražotājs — vīna ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem vīna ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu vīna ražotāju telpām, un kura saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 16.08.2022. ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 5 325 eiro apmērā Baltic International Bank SE, jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam nebija iesniegusi FKTK 2021. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim nodrošina šī pārskata publiskošanu. Baltic International Bank SE noteiktajā termiņā to nebija veikusi, līdz ar to pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Datu aizsardzības speciālists ir persona ar speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un praktiskas datu aizsardzības piemērošanā. Līdzīgi kā darba drošības speciālists, kam ir speciālas zināšanas darba aizsardzības sistēmas organizācijā un nepieciešamo prasību nodrošināšanā attiecībā uz darba drošību, tā datu aizsardzības speciālists ir eksperts ar speciālām zināšanām savā atbildības jomā, skaidro Datu valsts inspekcija. Lūgums pēc skaidrojuma, ar kuru pie Datu valsts inspekcijas nereti vēršas gan datu aizsardzības speciālisti, gan pati organizācija, tieši par datu aizsardzības speciālista iesaisti iekšējo dokumentu sagatavošanā, pārskatīšanā un tā darba uzdevumiem. Šajā skaidrojumā pievērsīsimies tieši šiem jautājumiem. Datu aizsardzības speciālista funkcijas Šauri skatoties, datu aizsardzības speciālista norīkošana nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību Datu regulas prasībām. Ja organizācijai, atbilstoši Datu regulai ir pienākums norīkot datu aizsardzības speciālistu, bet tas nav izdarīts, tad tas ir uzskatāms par Datu regulas pārkāpumu. Skatoties plašāk, datu aizsardzības speciālista primārā funkcija ir būt organizācijas vadošajam konsultantam personas datu aizsardzības jautājumos....

No 2022. gada 1. augusta stājas spēkā būtiski grozījumi Darba likumā (sk. Bilance Nr. 5 (485), 2022. g., 22. lpp.). Vienlaikus arī saistītajos normatīvajos aktos bija nepieciešams precizēt dažas normas. Protams, tas pirmām kārtām skāra likumu «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». Šā likuma 10.1 pantā atkārtojas DL norma, ka atvaļinājums bērna tēvam tiks piešķirts 10 darba dienas (kalendāra dienu vietā). Jāteic, ka pēc būtības pašam tēvam šis grozījums neko nemaina, jo arī iepriekš atvaļinājuma periodu tēvs varēja izmantot divas reizes no pirmdienas līdz piektdienai. Būtiskāks aspekts ir šā atvaļinājuma apmaksas kārtība, jo medijos parādījās skaidrojums, ka bērna tēvam tiks apmaksātas konkrētas viņa «darba dienas», kuras Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nav zināmas, jo šī informācija nevienā VID iesniedzamā pārskatā nav paziņota. Ņemot vērā faktu, ka VSAA, aprēķinot īstermiņa sociālos pabalstus, nosaka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kalendāra, nevis darba dienai (arī apmaksā kalendāra dienas), pagaidām neesam saņēmuši no aģentūras skaidrojumu par bērna tēvam...

Covid–19 infekcijas izraisītās pandēmijas ietekme uz ekonomiku bijusi plaša, to droši vien turpināsim izjust arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Beidzoties valsts atbalsta programmām, uzņēmējus var sagaidīt dažādi riski, tostarp maksātnespēja, jo būs jāsāk veikt krīzes laikā atliktie maksājumi, tostarp iekavētie nodokļu maksājumi. Pamatotas bažas rada arī inflācija un energoresursu sadārdzinājums. Kā šis laiks ietekmējis juridisko pakalpojumu sniedzējus un viņu klientus, kā uzņēmumiem veiksmīgi atjaunot darbību pirmspandēmijas līmenī, par to saruna ar Agri Bitānu, Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns vadošo partneri, zvērinātu advokātu. Ar ko jums asociējas šis laiks, kad valstī noslēdzas ārkārtējā situācija? Vai prognozējat, ka advokātu birojiem darba apjoms pieaugs vai, varbūt tieši pretēji, samazināsies? Patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā dzīvosim turpmāk. Domāju, ka daudz kas atgriezīsies iepriekšējā ritmā, bet daudz kas arī paliks kā pandēmijas laikā. Vispirms jau tas attiecas uz attālināto darbu. Gan mēs, gan arī daļa mūsu klientu jau pirms ārkārtējās situācijas bijām sākuši strādāt hibrīdrežīmā...

Kas jāievēro nodokļu nomaksas jomā, slēdzot uzņēmuma līgumus ar fizisku personu, kas nav reģistrējusi saimniecisko darbību, informatīvajā materiālā atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Personu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums, ja tā nav reģistrējusi saimniecisko darbību, uzskata par darba ņēmēju. Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un cilvēku, kas nav reģistrējis saimniecisko darbību, tad komersants (Pasūtītājs): atbild par nodokļu nomaksu no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi un pārskatu iesniegšanu VID;URVN nemaksā, jo nav darba attiecību (darba līguma). Ienākumam no uzņēmuma līguma izmaksas vietā piemēro šādas nodokļa likmes: Komersants iesniedz šādus pārskatus: Lasiet arī: Darbinieki — nerezidenti un patvēruma meklētāji no Ukrainas Nodokļu nomaksa uzņēmumu līgumos

Saistībā ar notikumiem Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 10. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības...

2021.gada 1. jūlijā stājās spēkā prasība iesniegt tiešsaistē datus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gan par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, gan ar taksometru, t.sk., ja pakalpojums tiek sniegts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni. Minētā prasība iestājas, ja pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma sniedzējam VID ir reģistrēta saimnieciskā darbība ar darbības veidu “Taksometru pakalpojumi” (NACE 2. red. kods – 4932), savukārt, ja par pakalpojuma tiešsaistes datu iesniegšanu ir atbildīga tīmekļvietne, pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma sniedzējam pašam nav jāiesniedz dati par pasažieru komercpārvadājumiem, informatīvajā materiālā vēstī VID. piemērs Ja braucienu klients pieprasīja, izmantojot mobilo lietotni, tad datus par braucienu iesniedz konkrētās mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējs. Tādos gadījumos pasažieru pārvadātājam pašam VID dati nav jāiesniedz. Tiesiskajā regulējumā veikti tehniski grozījumi 1.1. Samazināts iesniedzamās informācijas apjoms. Samazināts ar 2021. gada 1. jūliju tiešsaistē VID iesniedzamās informācijas apjoms par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni. 1.2. Vienādots iesniedzamās informācijas apjoms. Visiem nozares...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Sociālā fonda “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākuma “Apmācība pie darba devēja” ietvaros. Darba devējiem tā ir lieliska iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot viņiem nepieciešamos darbiniekus, īstenojot bezdarbnieku apmācību darba vidē pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Praktiskās apmācības ilgums ir pielāgots apgūstamās profesionālās kvalifikācijas līmenim: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 2 mēneši; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 3 mēneši; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 4 mēneši. Darba devējam, kurš apmāca bezdarbnieku savā uzņēmumā, NVA piešķir dotāciju ikmēneša darba algai bezdarbniekam: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 300 eiro mēnesī; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 350 eiro mēnesī; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim –350 eiro mēnesī. NVA apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam (līdz 50 eiro), piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (līdz 100 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba...

Lai gan vairums tiesvedību nodokļu strīdos aizvien beidzas par labu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tomēr tie gadījumi, kad tiesa lemj par labu nodokļu maksātājam, rada pārliecību, ka savu taisnību ir iespējams izcīnīt. Lai būtu lielākas izredzes tiesā uzvarēt, jāzina vairākas lietas, par kurām "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "VID aktuālās pārbaudes" informēja Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante. Ja VID kontroles pasākumu procesos tiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, nodokļa maksātājam tiek pieprasīts veikt darbības, kas pretējas tiesiskajam regulējumam, Administratīvā procesa likuma izpratnē tā ir faktiskā rīcība, kuru ir iespējams pārsūdzēt. Līdz ar to, piemēram, pat ja pats tematiskās pārbaudes akts nav pārsūdzams, tad inspektora rīcība, lai šo aktu sagatavotu (nodokļu maksātājam uzliktie pienākumi) gan. Nepieciešamības gadījumā šo rīcību arī vajadzētu apstrīdēt, lai saglabātu tiesisko līdzsvaru attiecībās ar nodokļu administrāciju, iesaka B. Grandāne. Arī VID ģenerāldirektora lēmums ir apstrīdams administratīvajā tiesā trijās instancēs (izņemot uzņēmumu pārejas gadījumus). Savukārt...

Darbinieks noslēdzis līgumu par pilnu slodzi ar algu 850 eiro. 23. un 24. jūnijs ir svētku dienas. Vai darba devējam jāmaksā par šīm dienām, ja darbiniekam tajās nebija jāstrādā? Atbilde Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļas 8. punkts nosaka darba devēja pienākumu apmaksāt tās svētku dienas, kas sakrīt ar darbinieka darba dienām, lai darba līgumā norādītā alga nebūtu samazināta attaisnotās prombūtnes (svētku dienu) dēļ. Jāpiebilst, ka minētajā pantā ir arī citi attaisnotās prombūtnes gadījumi ar analoģisku «likteni», tomēr par tiem grāmatvežiem nerodas jautājumi. Likumā nav precizēts, uz kādiem darbiniekiem un uz kādu darba laiku būtu jāattiecina minētā norma. No tā izriet, ka DL prasībai jābūt izpildītai pret visiem nodarbinātajiem. Tātad, ja darba līgumā noteikts, ka darba laiks ir piecas dienas nedēļā, turklāt no pirmdienas līdz piektdienai, tad darbiniekam būtu jāstrādā arī ceturtdien un piektdien (23. un 24. VI). Protams, tas nenozīmē, ka šīs dienas jāapmaksā papildus noteiktajai algai. Normas būtība —...

Sievietes Latvijas uzņēmēju vidū arvien ir salīdzinoši maz pārstāvētas – vien trešdaļai uzņēmumu vismaz viena amatpersona vadības komandā ir sieviete. 2020. gada jaunuzņēmumu vides pārskatā minēts, ka Latvijā tikai 9% jaunuzņēmumu dibinātāju vidū ir vismaz viena sieviete. VISA Baltijas valstīs uzsāk iniciatīvu “She’s Next”, lai aktualizētu šo tematu un sniegtu labākas iespējas sievietēm uzņēmējdarbībā. Iniciatīvas ietvaros četriem sievietēm piederošiem uzņēmumiem tiks piešķirts 10 000 eiro finansējums izaugsmei, kā arī 5000 eiro uzņēmuma vai produkta reklāmai medijos. Pieteikties grantam būs iespējams no 18. augusta līdz 30. septembrim. Lai pretendētu granta saņemšanai, jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% no tā jāpieder sievietei. Lai gan Latvijas situācija, salīdzinot ar rādītājiem Eiropā kopumā, ir apmierinoša – Latvija ir devītajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc sieviešu – uzņēmumu vadītāju – skaita, tomēr tikai trešdaļā no visiem...

Ikdienas darbā grāmatvedībā nākas apstrādāt dažādus darījumu dokumentus. Droši vien daudziem šķiet, ka tas ir vienmuļš darbs — katru mēnesi vienas un tās pašas dokumentu plūsmas, vieni un tie paši darījumi. Tā tas ir, jāpiekrīt. Ikvienā uzņēmumā viss rit mierīgi, pat garlaicīgi, kamēr atgadās neparedzamais. Grāmatvedis kopā ar uzņēmuma vadītāju nedrīkst ļauties rutīnai, gluži tāpat, kā pa mežu vai tumsā ejot, ir jābūt piesardzīgam, uzmanīgam un vērīgam. Katrs darījums ar mums runā nodokļu un risku valodā. Nodokļu maksātājiem (arī nemaksātājiem) ir jābūt kā policistiem, jāizvērtē katrs darījuma partneris katrā darījumā, darījums un veicamās darbības, tajā skaitā maksājamā summa un konts, uz kuru nauda tiek pārskaitīta. Debitori — pircēji, pasūtītāji, klienti Vispirms par galvenajiem aspektiem darījumos ar debitoriem — mūsu pircējiem un pasūtītājiem. Tos uzmanām vairāk nekā kreditorus, jo tiem esam uzticējuši savas preces, mantu un sniegtos pakalpojumus ar pēcapmaksas nosacījumiem. Tātad šajos darījumos galvenie riski ir zaudēt resursus — preci, naudu, laiku....

Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Kas jāievēro, slēdzot uzņēmuma līgumus, nodokļu nomaksas jomā, informatīvajā materiālā informē Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmuma līgumu regulē Civillikums. Uzņēmuma līguma puses ir pasūtītājs un uzņēmējs, un uzņēmējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Līgums ar juridisku personu - Latvijas rezidentu Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp diviem Latvijas komersantiem, tad komersants – Uzņēmējs, kurš ar saviem darbiniekiem ir noslēdzis darba līgumu, ir atbildīgs par nodokļu aprēķināšanu un samaksu, kā arī informācijas sniegšanu VID. Līgums ar juridisku personu - Latvijas nerezidentu Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu un komersantu, kuram nav pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, un šis komersants uzņēmuma līguma izpildei nosūta savus darbiniekus komandējumā ne ilgāk kā uz 183 dienām uz Latviju un nav konstatētas personāla nomas pazīmes, tad ārvalstu komersants nodokļus...

No nākamā gada vairāki e-pakalpojumi būs pieejami tikai ar drošajiem identifikācijas līdzekļiem, tāpēc uzņēmējiem nevajadzētu atlikt minimālā digitālā komplekta – eID kartes, droša elektroniskā paraksta, e-adreses un e-rēķinu vides – sarūpēšanu, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). E-adrese Ir vairāki iemesli, kāpēc e-adrese būtiski atvieglo uzņēmēju darbu. Pirmkārt, tā nodrošina zibenīgu saziņas ātrumu, apsteidzot ne tikai pastkastītē iemestās vēstules ceļošanas tempu, bet arī saraksti e-pastā. Otrkārt, e-adreses lietošana ietaupa finanšu līdzekļus, piemēram, uz papīra un pasta pakalpojumu rēķina. Treškārt, tas ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs risinājums, jo nav jāšķērdē dabas resursi papīra ražošanai, drukai, iepakošanai un transportēšanai. Ceturtkārt, tā ir saziņas drošība. E-pasts, ko izmantojam ikdienas saziņā, ir neaizsargāts sakaru kanāls. Personas dati, komercnoslēpums un cita sensitīva informācija būtu jāsūta aizsargātā veidā – šifrēta, taču reti kuram piemīt tādas digitālās prasmes, lai strādātu ar šifrētiem e-pasta ziņojumiem. E-adresē sūtītājs var justies drošs, ka informāciju nosūta īstajam adresātam, un, saņemot sūtījumus...