JAUNUMI

Vasara ir atnākusi ar saulainām un lietainām dienām, bet žurnāls Bilance nāk katru mēnesi ar aktuālām ziņām. Arī es esmu atgriezusies žurnāla galvenās redaktores amatā un nāku ar izmaiņām ierastajā žurnāla ikdienā un nedaudz arī izskatā. Kā teicis Rainis — pastāvēs, kas pārvērtīsies, tāpēc esam domājuši par izmaiņām arī žurnālā. Varbūt jau esat pamanījuši, ka tagad mums ir arī redkolēģija. Tas nozīmē, ka man ir konsultantu un padomnieku komanda, kurā ir tikai nozares profesionāļi, un tas nozīmē, ka žurnāls turpinās būt noderīgs un interesants. Piesaistīsim arī jaunus autorus jau esošo profesionāļu sastāvam. Redkolēģijā ir visiem labi zināmās daudzu rakstu autores Inguna Leibus un Maija Grebenko. Tāpat esmu piesaistījusi Lilitu Beķeri, kura ir bijusi lektore žurnāla Bilance konferencēs. Linda Miezīte un Sigita Keiša žurnāla auditorijai varbūt ir mazāk zināmas, bet abas ir praktizējošas grāmatvedes un nodokļu konsultantes. Grāmatveži ir pieraduši pie pārmaiņām, tās ir visai bieži. Arī šajā žurnāla numurā varēsiet lasīt gan...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Vasara ir atnākusi ar saulainām un lietainām dienām, bet žurnāls Bilance nāk katru mēnesi ar aktuālām ziņām. Arī es esmu atgriezusies žurnāla galvenās redaktoresamatā un nāku ar izmaiņām ierastajā žurnāla ikdienā un nedaudz arī izskatā. Kā teicis Rainis — pastāvēs, kas pārvērtīsies, tāpēc esam domājuši par izmaiņām arī žurnālā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Mārtiņu Bitānu, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieku: Vai iespējams apturēt cenu skrējienu? Dzīves dārdzība tik strauji kā patlaban nav augusi kopš 2008. gada. Bet kāda ir pašreizējās situācijas specifika? Cik ilgi vēl paredzams cenu kāpums, kas ir tā galvenie cēloņi, un vai politikas — gan monetārās, gan fiskālās — veidotājiem ir iespējams ko darīt, lai inflāciju apturētu? Pētniecisko interviju ciklā uzsākam pētīt inflācijas, kā arī Krievijai pret Ukrainu vērstās agresijas dēļ piemēroto sankciju, Covid–19 pandēmijas seku un citu aktuālo faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku. NODOKĻI Inese Helmane: PVN...

Business photo created by pressfoto - www.freepik.com Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izveidojis digitālo apmācību platformu jeb virtuālo bibliotēka – https://training.fid.gov.lv/, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILL/TF/PF) novēršanas jomā iesaistītajām personām pieejams plašs klāsts ierakstītu video lekciju un citi ar jomu saistīti mācību materiāli. Virtuālā bibliotēka paredzēta gan FID sadarbības partneriem, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras pārstāvjiem, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, tas ir, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Virtuālajā bibliotēkā pieejamas daudzveidīgas video apmācības par NILL/TF/PF jomas aktualitātēm ar nacionāla mēroga speciālistu, kā arī augsta līmeņa ārvalstu ekspertu dalību. Video apmācības ir par tādām tēmām, kā goAML sistēmas lietošana, Nacionālais NILL/TF/PF risku novērtējums, starptautiskā sadarbība tiesībaizsardzības jomā, noziedzība finanšu instrumentu tirgos un dažādām jomām pielāgotu lekciju temati. Plānots, ka ar laiku FID papildinās vietni ar jauniem apmācību materiāliem. FID aicina interesentus reģistrēties apmācību platformā. Jautājumus...

Uzņēmums ir saņēmis aizdevumu, kas pārsniedz 15 00 eiro, un tas ir atmaksāts tajā pašā gadā, kad saņemts. Aizdevums saņemts no fiziskas personas (īpašnieka) jūlijā, atmaksāts viņam — decembrī, ar procentiem. Vai par šo aizdevumu ir jāsniedz ziņas? Atbilde Šoreiz jāsāk ar terminoloģiju. No īpašnieka puses — viņš izsniedza uzņēmumam aizdevumu, bet ziņas sniedzamas uzņēmuma vārdā, un uzņēmums šajā situācijā ir aizņēmējs. Par aizņēmumu uzņēmumam nav paredzēts sniegt atskaites. Maksājot procentus fiziskajai personai par šo aizņēmumu, uzņēmumam ir pienākums 1) ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no aprēķinātās summas un 2) kontrolēt procentu summu (fiziskā persona nav kredītiestāde, kurai drīkst maksāt jebkurus procentus). Kompetentai iestādei varētu būt interese par fiziskās personas (aizdevēja) aizdevuma summas izcelsmi (vai tā bija likumīgi iegūta un deklarēta). Un tas faktiski ir viss. Citāda situācija veidojas, ja uzņēmuma rīcībā esošie naudas līdzekļi tiek izsniegti kā aizdevums fiziskai personai, neievērojot IIN likuma 8.1 panta noteikumus, turklāt fiziskā persona neatmaksā saņemto summu...

Otrdien, 2. augustā, Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē Ekonomikas ministrija (EM) ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunājusi jau īstenotos un turpmāk veicamos atbalsta pasākumus uzņēmējiem pašreizējās energoresursu un kopējās inflācijas negatīvās ietekmes mazināšanai. Ārkārtas sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, tostarp pasākumus gāzes un šķeldas pieejamības paplašināšanai, kā arī īstenot citus inflāciju mazinošos pasākumu iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai. Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā izvērtēs uzņēmēju sniegtos priekšlikumus, sagatavos to detalizētu aprakstu un ekonomikas ministre par tiem informēs valdību. Uzņēmumu pārstāvji atzinīgi novērtēja iepriekšējā apkures sezonā sniegto valsts atbalstu, tāpēc arī nākamajā apkures sezonā rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem nolūkā mazināt izmaksas par elektroenerģiju uzņēmējiem un citām juridiskām personām. Tāpat atbalsts tika izteikts EM priekšlikumiem radīt granta atbalsta instrumentu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, uz laiku...

Turpinām informēt par grozījumiem Darba likumā, kas stājušies spēkā no 2022. gada 1. augusta. Grozījumi Darba likuma 149. panta sestajā daļā (“Darbinieka tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantošana nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.”) paredz, ka darbinieks tiek pasargāts no negatīvam sekām gadījumos, kad tas pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šis noteikums attiecināms arī uz Darba likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157. pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Šie grozījumi neietekmē Darba likuma 9. pantā ietverto regulējumu attiecībā uz nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu kā tādu un ir uzskatāmi kā šī principa papildinošie elementi īpašās situācijās. Darba likuma 153. pants papildināts ar 1.3 daļu, kura noteic, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu...

Uzņēmumam pieder vieglā automašīna, tehniskajā pasē īpašnieks ir uzņēmums, bet turētājs ir fiziska persona, UVTN netiek maksāts. Atbilde TEN un UVTN likuma 11. panta 2. daļa nosaka: «Ja ar nodokli apliekamam transportlīdzeklim ir reģistrēts gan īpašnieks, gan turētājs, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā transportlīdzekļa turētājs, ja tas atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.» Tātad pēc likuma sanāk, ka uzņēmumam nav jāmaksā UVTN, jo tas nav transportlīdzekļa turētājs, bet fiziskā persona nemaksā šo nodokli, jo nav likuma subjekts. Vai drīkst norakstīt ar auto ekspluatāciju saistītos izdevumus par degvielas iegādi un auto remontu? Vai uzņēmumam ir tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli par auto iegādi un ekspluatācijas izdevumiem? Atbilde Skatot jautājumu nevis tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskā satura, redzams, ka jautājumā minēto vieglo automašīnu faktiski izmanto uzņēmums, līdz ar to nav pamata fizisko personu reģistrēt kā turētāju. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 23. panta 14. daļa nosaka: «Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Grozījumi veikti likuma 21. pantā. Palielināts laika periods no septiņām dienām uz 30 dienām, kad fiziska persona, pārvietojoties uz autoceļa robežšķērsošanas vietā, savā bagāžā var ievest personīgai lietošanai akcīzes preces, piemērojot tām nodokļu atbrīvojumu. Pants papildināts ar jaunu 4.6 un 4.7 daļu, nosakot, ka Ministru kabinetam jānosaka gadījumi, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā aizpilda un iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par akcīzes precēm, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, un tos gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītāju uzskata par pārvadātāja pārstāvi. 21. panta 4.6 un 4.7 daļa stājas spēkā 2022. gada 1. novembrī. 14.07.2022. 20.07.2022. Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par informācijas aktualizēšanas prasībām kopīgajā klienta izpētes rīkā un kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja licencēšanu...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas termiņa pagarinājumam un līdz ar to komersanti līdz š.g. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nevar būt garāks par 547 dienām, un darījuma summa ar vienu debitoru nav lielāka par 2 miljoniem eiro. Īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atbalstu var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs saņemt eksporta...

Iepriekš jau informējām par vairākām izmaiņām darba tiesību regulējumā, kas saistītas ar Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Uzmanība jāpievērš arī jaunumiem, kas attiecas uz īpašām situācijām gan darba devēja, gan darba ņēmēja ikdienā. Darba likuma 136. panta ceturtā daļa izstrādāta, ņemot vērā, ka var veidoties īpašas situācijas, kad virsstundu darba veikšana varētu būt vitāli svarīga kopējām sabiedrības interesēm un tā varētu turpināties ilgāku laikposmu. Šādās situācijās Valsts darba inspekcijas (VDI) atļaujas izsniegšana pati par sevi nav lietderīga. Tādējādi ir pamatoti noteikt, ka situācijā, kad Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli visā valstī vai kādā noteiktā teritorijā, tās laikā nav nepieciešama VDI atļaujas saņemšana virsstundu darbam (kam ir saistība ar ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli), kas kādu apstākļu dēļ turpinās ilgāk par sešām dienām. Citi noteikumi par darba un atpūtas laiku, kas nodrošina darbiniekiem pienācīgu atpūtu, paliek nemainīgi, tajā skaitā, arī par maksimālo virsstundu skaitu....

Sabiedrība 2022. gada maijā ziedoja sabiedriskā labuma organizācijai 600 eiro. 2022. gada novembrī tika pieņemts lēmums par dividenžu sadali, kuras noteiktas no peļņas, kas gūta 2018. gadā un līdz šim brīdim nebija izmantota nekādiem mērķiem.Uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividendēm noteikts saskaņā ar UIN likuma 4. pantu, un tas ir 800 eiro. Kā piemērot UIN likuma atlaidi ziedotājam, un kura mēneša UIN deklarācijā būs jāuzrāda UIN samazinājums par ziedojumu? Atbilde UIN likuma 12. panta 1. punkta 3. apakšpunkts nosaka ziedotāja tiesības samazināt taksācijas periodā (periodā1, kad aprēķinātas dividendes) par pārskata gadā (tajā gadā, kad pieņemts lēmums par peļņas2 sadali) aprēķinātajām dividendēm UIN par 85 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Sakarā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem vispirms jānosaka summas, kuras nedrīkst pārkāpt: 30% no nodokļa par dividendēm (800 eiro), kas ir 240 eiro; 85% no ziedojuma summas (600 eiro), kas ir 510 eiro....

Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā 1. augustā, attiecas arī uz darba koplīgumiem, darbinieku informēšanu par komandējumu vai darba braucienu uz citu valsti, kā arī īpašiem atbildības noteikumiem par darba samaksas izmaksu būvniecībā. Saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu, nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Jaunajā redakcijā skaidri paredzēta iespēja darba devējiem ar darbinieku arodbiedrību vienoties koplīgumā par atkāpēm no likumā noteiktām minimālajām prasībām kādā noteiktā jautājumā, vienlaikus nosakot noteikumus šādu atkāpju piemērošanai. Svarīgi, ka šādas atkāpes varēs paredzēt tikai koplīgumos, kas slēgti ar ardbiedrību. Slēdzot darba koplīgumu, konkrētā situācijā būs jāvienojas par attiecīgajiem pasākumiem, lai kopējais darbinieku aizsardzības līmenis netiktu negatīvi ietekmēts. Tas nozīmē, ka, atkāpjoties kādā noteiktā jautājumā no likumā noteiktā minimālā standarta, puses vienojas par līdzsvarotu risinājumu citā jautājumā. Grozījumi precizē darba devēja pienākumu iepazīstināt...

NUMURA INTERVIJA Kiberuzbrukumos grāmatveži ir mērķis. Saruna ar BAIBU KAŠKINU, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāju NODOKĻU TIESĪBAS Kā sadarboties ar VID nodokļu audita procesā? ŅINAS PODVINSKAS, sertificētas nodokļu konsultantes, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekles, stāstījumu pierakstījis Ikars Kubliņš FINANŠU TIESĪBAS Ar ko maksāsim nākotnē? Ineses Helmanes ieskats festivāla LAMPA diskusijā par jaunajām naudas formām Ieguldītāju aizsardzība kolektīvās finansēšanas platformās. MĀRTIŅŠ GRAKAUSKIS, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Finanšu inovāciju departamenta galvenais uzraudzības eksperts JURISTA PADOMS No nākamā gada uzņēmumiem E-adrese būs obligāta. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs DARBA TIESĪBAS Attālinātā darba vīzas un uzturēšanās atļauju izsniegšana. Stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā Darba tiesisko attiecību izbeigšana un vārda brīvība. II daļa. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 22. jūnija...

No 2022. gada 1. augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, ir iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, šis ir patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0.0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir pieejama īpaši izveidota pieteikuma forma motivētam iesniegumam. Tajā jāpamato nepieciešamība...

Tiem Latvijas reģistrētajiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, kuri ir maksājuši PVN Šveicē, taču viņu pastāvīgā dzīvesvieta, saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīgā pārstāvniecība atrodas Latvijā, ievērojot noteiktus nosacījumus, ir iespēja saņemt atpakaļ samaksāto PVN summu. Lai to saņemtu, Latvijas reģistrētam PVN maksātājam ir jāapliecina Šveices Federālajai nodokļu administrācijai, ka tas savu saimniecisko darbību ir veicis Latvijā un Latvijā tam ir arī pastāvīgā dzīvesvieta vai pastāvīgā pārstāvniecība. To var izdarīt, iesniedzot Šveices Federālajai nodokļu administrācijai Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu apliecinājumu-sertifikātu par to, ka reģistrētam PVN maksātājam atmaksas periodā (attiecīgajā kalendārajā gadā, kurā maksāts PVN Šveicei) ir spēkā saimnieciskās darbības veicēja statuss. Pieteikties šim apliecinājumam var VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), iesniedzot iesniegumu brīvā formā. Apliecinājumā obligāti ir jābūt norādītam: • ka PVN atmaksas pieteikuma iesniedzējs (Latvijas reģistrēts PVN maksātājs) ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā tajā laika posmā, par kuru tiek pieprasīta PVN atmaksa; vai • datumu, kurā PVN atmaksas pieteikuma...