JAUNUMI

Tuvojoties atpūtas sezonai, atkal aktuāli kļūst jautājumi par atvaļinājuma izmantošanu un iespējām samērot darba laiku ar strādājošo vēlmēm, piemēram, paveikt nedēļas darbu dienu ātrāk, pagarinot darba stundas citās dienās. Tāpat vasarā darba devējiem var rasties nepieciešamība nolīgt darbinieku uz nepilnu laiku. Vai svētku dienas pagarina atvaļinājumu? Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Valsts darba inspekcija ir sniegusi skaidrojumu, ka atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu. Taču autores ieskatā ir iespējams arī otrs variants – atvaļinājumu nepagarina – darba devējs piešķir atvaļinājumu un pēc iespējas ņem vērā darbinieka vēlmes, tostarp attiecībā uz atvaļinājuma garumu. Piemēram, darbinieks vēlas izmantot atvaļinājumu vienu nedēļu, neatkarīgi no tā, vai un cik svētku dienas iekrīt šajā periodā. Darbinieks lūdz piešķirt atvaļinājumu vienu nedēļu no 2023. gada 8. līdz 14. maijam (pirmdiena–svētdiena). 14. maijs ir svētku diena – Mātes diena, līdz ar to šī...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gada pārskats — laiks pārskatīt un sakārtot padarīto! Šajā numurā atkal varēsiet izlasīt interesantas un aktuālas atziņas. Vai jūs, piemēram, zinājāt, ka darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darbavietu? NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Republikas ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni: Mērķis — kāpināt ekonomikas izaugsmi vismaz līdz pieciem procentiem gadā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju, vadītājus. Lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju akcentētajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kuru risināšana atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā, tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. NODOKĻI Valsts ieņēmumu dienesta informācija: Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem. Fiziskajai personai, kas plāno izīrēt vai iznomāt dzīvokli, vispirms ir jāizvēlas viens no iespējamiem nodokļu režīmiem: nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā, paziņotā...

Lai risinātu būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu problemātiku un personas varētu saņemt būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu saprātīgā termiņā, kā arī veicinātu savlaicīgu būvdarbu izpildi un būvju pieņemšanu ekspluatācijā, ticis pārskatīts būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu kopumā. Tā rezultātā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, ar kuriem noteica gadījumus, kad nav nepieciešama būves kadastrālās uzmērīšanas lieta. Savukārt, lai būvatļaujas pagarināšanas gadījumā noņemtu prasību iesniegt institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, kadastrālās uzmērīšanas lietu, Ekonomikas ministrija izstrādāja grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kurus Ministru kabinets apstiprināja š.g. 28. marta sēdē. Turpmāk nepabeigtas ēkas būvniecības gadījumā būvatļauju varēs pagarināt, neveicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, bet veicot nepabeigtas jaunbūves deklarēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Lai to izdarītu, Valsts zemes dienestā būs jāiesniedz nepabeigtas jaunbūves deklarācija, kurai pievieno ēkas novietnes izpildmērījuma plānu...

Žurnāla 2023. gada janvāra un marta numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās.Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–Bilances Juridiskie Padomi. Par balstīšanos uz pilnsabiedrības biedra pieredzi un solidāro atbildību EST 2022. gada 30. septembra rīkojums lietā C592/21 Šajā lietā prejudiciālo jautājumu EST iesniedza Latvijas Administratīvajā rajona tiesa par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 63. pantu, saskaņā ar ko uz attiecīgo profesionālo pieredzi ekonomikas dalībnieki var paļauties uz cita subjekta spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Analoģisks regulējums ir iekļautas arī Publisko iepirkumu likuma 46. panta ceturtajā daļā. Kā to norāda EST, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai atbilde uz šādu jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas,...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka piektdiena, 31. marts, ir pēdējā diena, kad Latvijā reģistrētās 63 politiskās partijas un to apvienības var iesniegt gada pārskatu par 2022. gadu. Gada pārskati jāiesniedz KNAB Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, tā attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Papildus tiem politiskajiem spēkiem, kuriem piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā...

NUMURA INTERVIJA Sabiedrība redz korupcijas aisberga mazāko daļu. Saruna ar INETU CĪRULI, KNAB priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos, un AMĪLIJU RAITUMU, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci JURISTA PADOMS Datu aizsardzība nezaudē aktualitāti. IEVA ANDERSONE, zvērināta advokāte, ZAB Sorainen partnere, JŪLIJA TERJUHANA, juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste un CIPP/E, ZAB Sorainen, ANDIS BURKEVICS, zvērināts advokāts, sertificēts datu aizsardzības speciālists, ZAB Sorainen, KATRĪNE PĻAVIŅA–MIKA, zvērināta advokāte un CIPP/E, ZAB Sorainen Tiesības uz darbu un arī atpūtu. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte Pretprasība tiesas/šķīrējtiesas procesā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs KOMERCTIESĪBAS Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti. IEVA KUSTOVA, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, pierakstīja INESE HELMANE DARBA TIESĪBAS Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes darba tiesību un konkurences lietās. IVETA ZELČA, LLM., Mg.iur., zvērināta advokāte IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās.EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro, turpmāk ir pienākums sagatavot gada pārskatu un maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Piemērs Zemnieku saimniecība, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja un grāmatvedības uzskaiti veic vienkāršā ieraksta sistēmā, 202X. pārskata gadā ir guvusi 285 000 EUR ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, t. sk. saņēmusi apdrošināšanas atlīdzību par lietavās cietušiem sējumiem 15 000 EUR, kā arī Lauku atbalsta dienesta aprēķinātos valsts atbalsta maksājumus 20 000 EUR apmērā. Tādējādi zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) 202X. pārskata gadā ir 305 000 EUR. Tā kā zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā ir pārsniedzis 300 000 EUR, tad zemnieku saimniecībai ar nākamo pārskata gadu ir pienākums kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, sagatavot gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) prasībām un maksāt UIN. UIN saskaņā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs sniedz pakalpojumus saviem klientiem naftas produktu uzglabāšanai un pārkraušanai Rīgas brīvostas teritorijā. Iesniedzējs 2021. gada 15. aprīlī ir noslēdzis pakalpojumu līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu PPPPP par naftas produktu pieņemšanu un pārkraušanu eksportam un vagonu ekspedīcijai Latvijas Republikas teritorijā iesniedzēja terminālī. Pamatojoties uz noslēgto līgumu, iesniedzējs plāno sniegt pakalpojumus naftas produktu – vieglās naftas eļļas un vieglie naftas produkti, kas ietilpst Kombinētās nomenklatūras (KN) preču grupā 271012 un vidējās eļļas, kas ietilpst KN preču grupā 271019. Preču pārdevējs ir Krievijas uzņēmums PPP LLLLL; preču nosūtītājs: Krievijas uzņēmums ООО “СCCC”; pircējs/piegādātājs uz Latviju: PPPPPP. Naftas produktus plānots piegādāt uz iesniedzēja termināli pa dzelzceļu un/vai jūras transportu. Pēc naftas produktu saņemšanas un/vai uzglabāšanas iesniedzēja terminālī tos plānots nosūtīt ar jūras transportu uz trešajām valstīm un/vai Eiropas Savienības valstīm. Iesniedzēja jautājumi: Vai iesniedzējam atbilstoši starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt noslēgtā...

Daudzas valsts iestādes jau publicējušas pārskatus par 2022. gada darbības rezultātiem. Aizvadītais gads bija gan emocionāli, gan finansiāli smags, ko var skaidrot gan ar Covid–19 pandēmijas izraisītajām sekām, gan Krievijas uzsākto agresīvo karu Ukrainā. Šādos nelabvēlīgos apstākļos uzņēmējiem neklājas viegli, piemēram, Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gada darbības pārskatā ziņo, ka pieaudzis gan juridiskās personas maksātnespējas procesu, gan ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Tomēr daudzi kreditori atteikušies saskaņot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Analizējot konkrētus gadījumus, konstatēts, ka „tiek nobēdzināta parādnieka manta, notikusi uzņēmuma pāreja, parādnieks tīši novests līdz maksātnespējai, līdz ar to maksātnespējas procesā norit garas tiesvedības un kriminālprocesi, kā arī mantas, ko atsavināt kreditoru labā, nav”. Pārskatu par 2022. gadu publiskoja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), norādot, ka pērn uzsāktie 32 kriminālprocesi visbiežāk saistīti ar kukuļņemšanu un noziedzīgu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Biežāk izmeklētais noziedzīgais nodarījums ir dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un kukuļdošana. Iezīmējusies arī negatīva tendence...

Satversmes tiesa 2023. gada 21. marta rīcības sēdē secināja, ka lietas Nr. 2022‑40‑01 „Par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” iznākumu ietekmēs Eiropas Savienības Tiesas (EST) prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtās atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem lietā Nr. 2021‑44‑01 par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tā kā lēmums par jautājumu uzdošanu tika pieņemts 2023. gada 31. janvārī, pastāv pamatotas šaubas par to, vai lietas Nr. 2022-40-01 sagatavošanas termiņā jau būs stājies uzdotajiem jautājumiem prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Satversmes tiesa 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par kārtību, kādā Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā EST nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā. Atbilstoši minētajai kārtībai stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par tiesvedības apturēšanu Satversmes tiesa pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu...

Atgādinām, ka 30. martā spēkā stāsies 2. martā Saeimā gala lasījumā pieņemtais grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Tas paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonai būs pilnvara apturēt vai ierobežot būvju un iekārtu ekspluatāciju, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanu, turklāt lēmumu par apturēšanu varēs pieņemt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja: 1) konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus; 2) atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā. Kā norāda Iekšlietu ministrija, kas sagatavojusi grozījumu, ir gadījumi, kad VUGD amatpersonas nevar iekļūt vai netiek ielaistas objektā, lai varētu veikt ugunsdrošības pārbaudes, kad atbildīgā persona par to bija vairākkārt informēta iepriekš rakstiski, nosūtot vēstules korespondenci uz personas juridisko/deklarēto adresi ar aicinājumu atbildīgajai personai nodrošināt iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, tādējādi pārbaudi nepieciešams pārcelt uz citu laiku (atsevišķos gadījumos ugunsdrošības pārbaude var tikt pārcelta uz vairākām nedēļām). Ja personas neatsaucas uz attiecīgo aicinājumu, šīm...

Tieslietu padome 24. martā nolēma, ka no 2023. gada 1. jūlija Daugavpils tiesa tiks pievienota Rēzeknes tiesai, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Latgales rajona tiesa. Daugavpils un Rēzeknes tiesu reorganizācija ir 2016. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājums, un tā tiek veikta, lai paaugstinātu tiesu efektivitāti un sekmētu tiesnešu noslodzes līdzsvarošanu starp abu tiesu tiesnešiem. Tieslietu padome uzsver, ka reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu atrašanās adresēm. Tiesu reorganizācijas plānu izstrādāja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai. Tieslietu padome arī noteica, ka 2023. gada 19. maijā rīkotās Latvijas tiesnešu konferences pamattēma būs „Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība”.

Martā daudzi jau paguvuši iesniegt brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), cerot, ka tā tiks atgūts 2022. gadā pārmaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ja tomēr izveidojies nodokļa parāds, vēl ir iespēja precizēt deklarāciju. Iespējams, ka visi maksājumu dokumenti par attaisnotajiem izdevumiem nav bijuši iesniegti. Jāņem arī vērā, ka parāda gadījumā deklarācija ir iesniedzama obligāti un laikus, lai vēl papildus nebūtu jāmaksā nokavējuma nauda! Tāpat iespējams precizēt par trim iepriekšējiem gadiem iesniegtās gada ienākumu deklarācijas, pievienojot tām papildu attaisnojuma dokumentus (ja veidosies pārmaksa, ar to var segt parāda summu). Tādā gadījumā, iesniedzot precizēto deklarāciju, pie iesniegšanas jāizvēlas poga "precizēts". Attaisnoto izdevumu limits Uz visiem attaisnotajiem izdevumiem kopā (ārstniecības, izglītības u.c.) vienai personai tiek piemērots limits 600 eiro, bet ne vairāk kā 50% no gada apliekamajiem ienākumiem. Iesniedzot visus 2022. gadā sakrātos čekus, summa, kas pārsniegs 600 eiro, pārcelsies uz nākamo gadu un atlikums automātiski ielasīsies 2024. gada...

2023. gada 1. aprīlī stājas spēkā Saeimā 2022. gada 20. oktobrī pieņemtais grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Grozījums paredz, ka pašvaldības domes deputātam divus gadus pēc tam, kad viņš pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, ir aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā, izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai, vai reliģiskajā organizācijā. Tāpat pašvaldības domes deputātam būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā (izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai) reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai komercsabiedrība ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības, izņemot gadījumus, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei. Šādas izmaiņas likumā notikušas pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciatīvas. To mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs,...

Satversmes tiesa 21. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑06‑03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 53.1 punkta skaitļa un vārda “10 gadus” un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 68. punkta skaitļa un vārda “10 gadus” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 221) 53.1 punkts noteica divus alternatīvus atskaites punktus, no kuru iestāšanās brīža 10 gadus publiskais tirgotājs iepirka koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju no komersanta, kas saņēmis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kura koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus. Arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr....