JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Kā veikt uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datiem par prasījumu un saistību summām bilances datumām". Tajā norādīts, ka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 74. punktā noteikts, ka ar VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizē, salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamiem datiem. Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamo saistību un prasību atlikumu salīdzināšana pārskatā “Pārskata perioda apkopojums – salīdzināšana” pārskats atrodams VID EDS: sadaļā “Maksājumi” - “Nomaksas stāvoklis”: sadaļā “Pārskati” – “Budžeta maksājumu nomaksas stāvoklis un veiktie maksājumi”: Pārskatā jāizvēlas atlases poga “Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamais saistību un prasību salīdzināšanas pārskats”. ! Atlases pogu “VID iniciēta atlikumu salīdzināšana” izvēlas tajos gadījumos, ja uzņēmums no VID ir saņēmis uzaicinājumu veikt prasījumu un saistību...

Saeima ir pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 29. janvārī. Tā mērķis ir mazināt negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistītai ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu. Likumā ir paredzēts laikā terminēts atbalsts 20 eiro mēnesī pensijas vecumu sasniegušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušajiem. Sabiedrībai ir daudz jautājumi par šo atbalstu, tāpēc Labklājības ministrija ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un sagatavojusi uz tiem skaidrojošas atbildes. CIK LIELS IR ŠIS ATBALSTS UN KAM TIEŠI TAS PIENĀKAS? Lai mazinātu izdevumus, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, par laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, tiks izmaksāts atbalsts 20 eiro mēnesī, tātad - kopā 80 eiro (4 mēneši x 20 eiro). To saņems Latvijā dzīvojoši cilvēki, kuri šajā noteiktajā laikā ir Latvijā piešķirtās: vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, tai...

Saeima ceturtdien, 27.janvārī, pieņēma likumu, kas noteic terminētus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem laikā, kad krasi pieaugušas energoresursu izmaksas. Lai daļēji kompensētu pieaugošās izmaksas par patērēto elektrību, likums paredz visiem galalietotājiem segt maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un maksu par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Valsts patērētājiem atbalstu sniegs pilnā apmērā par periodu no šī gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim, un jau nākamajos elektrības rēķinos patērētājiem nebūs iekļauta maksa par OIK un sistēmas pakalpojumiem – elektroenerģijas sadali un pārvadi. Likums paredz arī atbalstu tām mājsaimniecībām, tostarp daudzdzīvokļu mājās, kurām patlaban ir būtisks centralizētās siltumapgādes izmaksu pieaugums. Noteikts, ka tajās pašvaldībās, kur tarifs pieaudzis virs 68 eiro par vienu megavatstundu, valsts segs starpību līdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajam tarifam. Atbalstu īstenos, finansējumu novirzot centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un iedzīvotāji no uzņēmuma, kas nodrošina siltumu, turpmāk saņems samazinātu rēķinu. Tāpat atbalsts paredzēts tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei ar patēriņu virs septiņiem kubikmetriem. Likums noteic, ka...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indekss 2021. gada pēdējā ceturksnī kopumā norāda uz uzņēmēju pesimismu, tomēr salīdzinot ar tā paša gada 1. ceturksni, indeksa vērtība ir uzlabojusies un uzņēmēju optimisms pieaudzis. LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2021.gada 4.ceturkšņa pētījumā “LTRK Ekonomikas indekss” noskaidrots, ka indeksa vērtība joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 48.88 punkti, kas liecina par nelielu uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 5.54 punktiem. Uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti par konkurenci pārstāvētajā nozarē, investīciju apjomu uzņēmumā un uzņēmuma apgrozījumu. Visnegatīvāk novērtēta ir vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī. 2021. gada nogalē optimistiski noskaņoti bija tirdzniecības jomas uzņēmumu vadītāji, nedaudz pesimistiski noskaņoti pakalpojumu jomas un ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji. Vispesimistiskāk noskaņoti bija būvniecības jomas uzņēmumu vadītāji. Salīdzinot ar 2021. gada sākumu, uzlabojies noskaņojums ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāju vidū, savukārt tas samazinājies būvniecības jomas...

Eiropas Savienības Tiesa 27.janvārī pasludināja spriedumu divās pieteicēja SIA "Sātiņi-S" lietās par kompensācijas maksājumiem Natura 2000 teritorijās. Izskatāmajās lietās Senāts 2020.gada jūnijā apturēja tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Lietā Nr.SKA-14/2022 (A420186017) ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000. Lauku atbalsta dienests atteica pieteicējai piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas. Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla “Bilance“ ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” uzstājās ar prezentāciju par jauno Grāmatvedības likumu, kas stājies spēkā no 2022. gada. Atšķirībā no iepriekšējā likuma “Par grāmatvedību”, jaunajā ir noteikts grāmatvedības mērķis - sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmumu finansiālo stāvokli. Jaunajā likumā nedaudz vienkāršots saimnieciskā darījuma jēdziens - tas definēts kā jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī (pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas). Jēdziens “strukturēts elektroniskais rēķins” likumā tiek izmantots, lai nošķirtu atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam sagatavotu elektronisko rēķinu no jebkurā citā formātā sagatavota elektroniskā rēķina. “Man ir lūgums pievērst lielāku uzmanību šim strukturēta elektroniskā rēķina sagatavošanas procesam, jo nākotnē uzņēmumiem arvien biežāk nāksies saskarties ar šādiem rēķiniem,” uzsvēra A. Priede. Būtisks...

Šā gada 25. janvārī valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, precizēja nosacījumus tirdzniecības veikšanai epidemioloģiski nedrošajā vidē, novēršot tiesību normu dažādu interpretāciju un atsevišķos gadījumos īstenoto praksi izmainīt plauktu, tirdzniecības iekārtu un citu konstrukciju novietojumu telpā nolūkā sašaurināt fiziski apmeklētājam pieejamo tirdzniecības zāles platību līdz tādai, kas nepārsniedz 1500 m2 un kas būtu atbilstoši darbam epidemioloģiski nedrošajā vidē. Kā zināms, tirdzniecības vietas drīkst sniegt tirdzniecības pakalpojumu epidemioloģiski nedrošā vidē, ja to kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 m2. Vienlaikus praksē atsevišķi tirgus dalībnieki norādījuši uz neskaidrībām šīs tiesību normas piemērošanā, jo MK rīkojumā nav precīzi atrunāts, kas ir apmeklētājam publiski pieejamā telpas platība – visa tirdzniecības zāle vai tikai tā telpas daļa, kurā apmeklētājs fiziski var uzturēties atbilstoši tirdzniecības zāles iekārtu un plauktu izkārtojumam. Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem MK rīkojumā, precizēts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē...

Otrdien, 25. janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu tieslietu audita ieteikumu ieviešanu. Grozījumi paredz pilnveidot kriminālprocesuālo regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, nosakot jaunu procesuālo sankciju veidu – nodrošinājuma līdzekli. Esošā regulējuma pilnveide paredz nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu ekonomikas un finanšu jomā. Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas paredz noteikt trīs veidu nodrošinājuma līdzekļus: noteiktu darbību aizliegums; aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas; aizliegums veikt uzņēmuma pāreju. Vienlaikus grozījumi Kriminālprocesa likumā ļaus piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram gadījumos, ja tiek traucēta kriminālprocesa kārtība vai netiek pildīts piemērotais nodrošinājuma līdzeklis. Lai uzlabotu kriminālprocesa efektivitāti, grozījumi paredz uzlikt par pienākumu procesa dalībniekiem visus pieteikumus, iesniegumus un lūgumus konkrētajā krimināllietā iesniegt tiesai ne vēlāk kā 10 darba dienas līdz iztiesāšanas uzsākšanai. Tāpat grozījumi paredz, ja kriminālprocesā...

Pandēmijas dēļ ir attīstījies attālinātais darbs un līdz ar to arī ēdienu piegādes uz darbinieku mājām. Kā šādos gadījumos pareizi aprēķināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un kārtot grāmatvedību? Par to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā stāstīja Pievienotās vērtības nodaļas daļas vadītāja vietnieks Edgars Bisenieks un VID Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina. Vebinārā izklāstītie piemēri aplūko situāciju, kurā ēdinātājs vienmēr ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kurš sniedz ēdināšanas pakalpojumus un pārdod ēdienu līdzņemšanai, izmantojot mobilo lietotni, lai klients saņemtu to savās mājās no restorāna vai kafejnīcas. Kurjers ir Latvijā nereģistrēts PVN maksātājs, kas no kafejnīcas uz klienta norādīto vietu transportē ēdienu vai nu ar velosipēdu, automašīnu, vai kādu citu pārvietošanās līdzekli. Mobilā lietotne ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kuram mobilā lietotne atbilstoši normatīvu prasībām būs reģistrēta kā struktūrvienība VID un kas ēdinātājam sniedz saskarnes pakalpojumu. Lai gan lietotne var savā vārdā pati pirkt ēdienu un pārdot to...

Trešdien, 26. janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to caurspīdīgumu. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Reforma nodrošinās Uzņēmumu reģistrā piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem, radot drošu uzņēmējdarbības vidi. Diemžēl līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija.” To apstiprina arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti, un šādu vērtējumu akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies tieši tās necaurspīdīguma dēļ. Tāpēc Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā, lai sagatavotu reformu akciju sabiedrību tiesiskajā regulējumā. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju...

Otrdien, 25. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz papildināt likumu, nosakot Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas darbības tiesisko pamatu un iesaistīto institūciju sadarbības mērķus. Tas nepieciešams, lai uzturētu papildu sadarbības mehānismu, nodrošinot, ka visām uzraudzības un kontroles institūcijām ir vienota izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas riskiem, kā arī tiek veikta kopīga rīcība un preventīvie pasākumi šo risku mazināšanai. Likumprojekts paredz arī tiesības Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas ietvaros apmainīties ar informāciju, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, identificētajiem nozares riskiem un veiktajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem. Līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā ir paredzēts Finanšu ministrijai pārņemt Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas vadības funkcijas no Finanšu izlūkošanas dienesta. Tāpat likumprojekts paredz arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 20. janvārī ir pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2022. gada 22. janvārī. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par sagatavoto gada pārskatu par 2021. pārskata gadu. Likumā noteikts, ka: sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; biedrība vai nodibinājums ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada 30. jūnijam; reliģiskā organizācija ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada...

Lai novērstu vides piesārņošanu un taupītu resursus šā gada 1. februārī Latvijā sāks darboties obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamiem un vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka tas nozīmē arī īpašu kārtību, kādā visiem depozīta sistēmas dalībniekiem turpmāk būs jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un jāuzskaita darījumi. Jaunā depozīta iepakojumu sistēma attiecas uz visiem dzērienu tirgotājiem – tirdzniecības vietām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas tirgo dzērienus pudelēs, degvielas uzpildes stacijām, kinoteātriem un citiem. Kas ir depozīta sistēma? Depozīta sistēma ir izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšana no galalietotāja, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai atbilstoši tā sākotnējam uzdevumam, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana. Kas ir depozīta maksa? Depozīta maksa ir maksa par iepakojuma vienību 0,10 eiro, kas pielīdzināma drošības naudai. Minētā summa (0,10 eiro) par iepakojuma vienību jāpiemēro visiem tirgotājiem, kuri tirgo dzērienu iepakojumā, kas piedalās depozīta sistēmā. Savukārt pienākums pieņemt izlietoto depozīta iepakojumu no galalietotāja ir...

Degvielas iegādes kases čeki nav jāuzglabā kopā ar degvielas pārdevēja noformētu dokumentu (turpmāk – kopsavilkuma rēķins), kurā norādīta detalizēta informācija (degvielas iegādes datums, kases čeka numurs, laiks, vieta, cena, atlaides u.c.) par perioda laikā veiktajiem degvielas iegādes darījumiem, skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID). Minētais attiecas gan uz kases čekiem, kas apliecina samaksu par degvielas iegādi, gan citiem gadījumiem, kad sadarbības partneriem perioda beigās izsniedz kopsavilkuma rēķinu par perioda laikā sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, taksometra pakalpojumiem u.c.). Kopsavilkuma rēķins (rēķins-atskaite u.c.) ir ārējais attaisnojuma dokuments1, pamatojoties uz kurā norādītajiem detalizētiem datiem uzņēmums grāmatvedības reģistros var iekļaut degvielas iegādes u.c. perioda laikā veiktos darījumus. Kases čeks ir dokuments, kas pamato samaksas veikšanu par darījumu2. Kases čeks uzskatāms par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, kas apliecina uzņēmuma darbiniekam izsniegtas skaidras vai bezskaidras naudas izlietojumu.3 Iegādājoties degvielu4, pircējs par to var norēķināties: degvielas iegādes brīdī maksājot skaidrā naudā vai norēķinoties bezskaidrā naudā; degvielas iegādes brīdī norēķinoties bezskaidrā naudā,...

Uzņēmumu reģistrs atgādina politiskajām partijām un šķīrējtiesām par ikgadējo pienākumu aktualizēt informāciju. Saskaņā ar Politisko partiju likuma 27. panta (41) daļā noteikto, politiskās partijas, izņemot partiju apvienības, katru gadu līdz 1. martam iesniedz partiju reģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram) partijas biedru reģistru. Šķīrējtiesu likuma 8. panta sestajā daļā noteikts, ka pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs reizi gadā līdz 1. martam Uzņēmumu reģistram iesniedz apliecinājumu tam, ka pastāvīgā šķīrējtiesa un tās šķīrējtiesnešu saraksts atbilst šī likuma 4.panta prasībām. Uzņēmumu reģistrs aicina partijas un šķīrējtiesas būt atbildīgām un norādītos dokumentus iesniegt likumā norādītajā termiņā.