JAUNUMI

PNP SD nodrošināšanai vēlas nomāt telpas (dzīvokli) no fiziskas personas. No nomas maksas tiks ieturēts nodoklis — 10%. Kurš un kā maksā komunālos maksājumus? 1. Pašnodarbināta persona pārskaita dzīvokļa īpašniekam. 2. Vai atrunāt telpu nomas līgumā, ka komunālie pakalpojumi un telpu noma sastāda fiksētu maksu mēnesī, ietur 10% un maksā vienādu summu visu gadu? Atbilde Saskaņā ar IIN likuma 11. panta 12. daļu: Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (..), var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Tātad iznomātājs paziņo VID par savām aktivitātēm, bet nekļūst par saimnieciskās darbības veicēju, un viņa pienākums ir uzskaitīt nomas ieņēmumus. Saskaņā ar IIN likuma 17. panta 10. daļu: No fiziskās personas ieņēmumiem , kurus viņam izmaksā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Autopārvadājumu likuma 35. pantā minētais pārvadātājs pirms speciālās atļaujas (licences) saņemšanas maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI, obligātās iemaksas) avansu 130 EUR kalendāra mēnesī par katru taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētajā kontā. Autopārvadājumu likuma izpratnē komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību, ir uzskatāms par pārvadātāju. VSAOI avansu ieskaita kontā LV17TREL813105600300B. Veicot maksājumu, nodokļu maksātājam jānorāda: nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; nodokļu maksātāja pilns nosaukums; taksometra vai vieglā automobiļa, par kuru tiek veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, valsts reģistrācijas numurs vai atsauce uz pielikumu, kurā norādīts taksometra vai vieglā automobiļa, par kuru veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, valsts reģistrācijas numurs; kalendāra mēnesis, par kuru tiek veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, ja tas netiek norādīts pielikumā pie maksājuma uzdevuma; saņēmēja nosaukums – Valsts...

Ministru kabinets 22. martā atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021.-2022. gadam. Tas pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes lēmuma ir papildināts ar jauniem uzdevumiem un saskaņots ar iesaistītajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām. Plāna struktūra ir veidota kā rīcības virzieni risku un iespēju mazināšanai skaidras naudas līdzekļu izcelsmei, kura tiek maksāta nedeklarētā un grāmatvedībā neuzskaitītā veidā – “aploksnēs”. “Aplokšņu algu” cēloņu izskaušanai, nevis cīņai ar sekām, plānā noteikti pieci rīcības virzieni: Nereģistrēta saimnieciskā darbība; Nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa; Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite; Skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite; Nodokļu nomaksas veicināšana. Piemēram, 1. rīcības virzienā "Nereģistrēta saimnieciskā darbība" paredzēts veikt plānveidīgus pasākumus nodokļu maksāšanas disciplīnas ievērošanai nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot savu saimniecisko darbību. Tāpat paredzēta savvaļas velšu (ogu, sēņu u.c.) apjoma pārvadājuma laikā definēšana normatīvajos aktos, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos...

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina atbalstīt uzņēmējdarbību, saglabājot atvieglojumus parkletu, āra kafejnīcu un ielu tirdzniecības vietu ierīkošanai galvaspilsētā. Izvēloties kādu no tipveida risinājumiem, nav nepieciešama saskaņošana – tikai jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiek piedāvāti deviņi tipveida risinājumi. Seši no tiem paredzēti āra kafejnīcām, bet trīs – parkletiem. Tipveida risinājumi pieejami arī ielu tirdzniecībai ar saldējumu, ziediem un pašu audzētiem produktiem. Izvēloties kādu no izstrādātajām iespējām āra kafejnīcām un parkletiem, nav nepieciešama saskaņošana ar Pilsētas attīstības departamentu (PAD) un Satiksmes departamentu. Vienīgais, kas uzņēmējam jādara – Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC) ir jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības veikšanai. Lai izvietotu parkletu ielas malā, uzņēmējiem jāsaņem saskaņojums no uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi”, nosūtot organizācijas shēmu uz e pastu [email protected]. Saskaņojums arī nav nepieciešams, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietā plānots izvietot tikai kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojamus galdus un krēslus, kuru dizains un krāsu risinājums atbilst konkrētai pilsētvides zonai. Tomēr arī šajā gadījumā jāsaņem...

Iekšējās kontroles sistēmas izveides pamatā ir likuma subjekta veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējums, kurā likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam un tās apmēram noskaidro, novērtē, izprot savai darbībai un klientiem piemītošos NILLTPF riskus. "Gribētu vērst uzmanību uz vārdiem "tās apmēram". Šis formulējums tika ieviests ar pagājušā gada likuma grozījumiem. Tas nozīmē, ka tagad ticis ieviests vismaz mājiens par samērīgumu," akcentē J. Marjasova. Jauninājums risku novērtēšanā ir pērn novembrī VID aktualizētajās valdīnijās iekļautā prasība - veicot risku novērtējumu, izvērtēt gan sākotnējo risku (risks, kādam subjekts ir pakļauts, nepiemērojot riska pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumus), gan riska pārvaldīšanas pasākumu līmeni, un tikai pēc tam - atlikušo risku, kurš noteikts, izvērtējot sākotnējā riska un riska pārvaldīšanas pasākumu mijiedarbību. Būtiski piebilst, ka, aprēķinot atlikušo risku, sākotnējam riskam ir piešķirams lielākais svars, jo, lai arī cik efektīva būtu IKS, tā pastāvošo jeb sākotnējo risku nevar samazināt līdz nullei. Nosakot iestādei piemītošo...

Kas jāņem vērā uzņēmumam, nolīgstot influenceri, kas varētu reklamēt uzņēmuma preces? Viņam tiek izsniegtas uzņēmuma preces 15–50 eiro vērtībā to reklamēšanai, kas pie viņa arī paliek. Kādi nodokļi jāmaksā? Kādas atskaites jāiesniedz VID? Ja tiek noteikta samaksa par darbu (varbūt uzņēmuma līgums), kādus nodokļus maksā uzņēmums, ja influenceris nav reģistrējis saimniecisko darbību? Atbilde Aprakstītajā situācijā fiziskā persona veic darbu (sniedz pakalpojumu) uzņēmuma labā, tādēļ būtu jāslēdz darba līgums vai uzņēmuma līgums. Abos gadījumos nodokļi ir vienādi, izņemot riska nodevu, kas nav jāmaksā, ja noslēgts uzņēmuma līgums. Šāda fiziskā persona tiek uzskatīta par darba ņēmēju, tātad vispirms būtu jāiesniedz VID ziņas par darba ņēmēju ar 11. kodu. Pēcāk par katru mēnesi VID būtu jāiesniedz darba devēja ziņojums, kurā norāda darba samaksu un aprēķinātos nodokļus (veidlapas abiem pārskatiem var aplūkot MK noteikumu Nr. 827 1. un 3. pielikumā). Pārskati iesniedzami VID tikai elektroniskā veidā, izmantojot EDS. Ja reklamējamās preces paliek fiziskās personas rīcība, domājams,...

Satversmes tiesa 2022. gada 25. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑25‑03 “Par Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” (turpmāk – noteikumi Nr. 859) 3. punkts redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim, noteica, ka valsts atlīdzina ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas vienai personai šādā apmērā: 3.1. par sniegtu juridisko konsultāciju – 19,21 euro stundā; 3.2. par pieteikuma, blakus sūdzības vai administratīvā līguma (izlīguma) sastādīšanu – 32,01 euro; 3.3. par apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības sastādīšanu – 38,42 euro; 3.4. par kasācijas sūdzības sastādīšanu – 45,53 euro;...

1994. gadā mantojumā no tēva saņēmu zemes gabalu (ne lauksaimniecības). Neesmu bijis deklarēts mantotajā īpašumā, jo uz tā nav būvju, manā īpašumā ir vairāki citi īpašumi. Šo nekustamo īpašumu pārdevu 2021. gada 30. decembrī par 300 000 eiro, pircējs norēķinājās ar bankas pārskaitījumu. 2021. gada kadastrālā vērtība — 197 448 eiro. Mantojuma apliecības nav. Atbilde Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk — likums) kārtībai jebkurš ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr ir arī vairāki gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk — IIN), pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā, proti, tas nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas: īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta (ja īpašums mantots no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, tad...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 8. martā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 17), kas 2022. gada 21. martā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 56 un stājas spēkā 2022. gada 22. janvārī. Grozījumu pamatojums Grozījumi noteikumos Nr. 17 veikti: pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2021. gada 9. decembrī un stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī,lai veiktu papildinājumus un precizējumus PVN atmaksu ceļotājiem veikšanas kārtībā; pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2020. gada 15. oktobrī un stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā,ar kuriem tika izslēgts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1 Par grozījumiem saistībā ar jauno regulējumu e-komercijas jomā 2020.gada 15. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", saskaņā ar kuru no...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2022. martā Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret vienu personu par būvniecības nozares uzņēmumā veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu ievērojamā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka kāda persona, būdama valdes loceklis uzņēmumā, kas nodarbojās būvniecību, laika posmā no 2018. gada jūnija līdz decembrim darbiniekiem izmaksāja grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu vairāk nekā 11 812 eiro apmērā, kā arī laika periodā no 2018.gada augusta līdz 2019.gada februārim izvairījās no uzņēmumu nodokļu nomaksas 229 157 eiro apmērā. Kriminālprocess 2022. gada martā nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc Krimināllikuma 2171.pantā un 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret vienu personu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts ieņēmumu dienests aicina iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad tiek...

Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. 2022.gada 10.martā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: 1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības darbībām,...

Saeimas ziņas 3. martā (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/30696-saeima-pienem-likumu-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalstam) vēstīja, ka, "pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējs būs tiesīgs no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā". Diemžēl šāda norma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā 7. pantā bija spēkā tikai līdz 12. martam, jo 10. martā tika pieņemti likuma grozījumi, kuru anotācijā lasāms sekojošais: "7. panta sestajā daļā tiek izslēgta norma par atbalstu darba devējam, tā vietā 7. pants tiek papildināts ar septīto daļu, nosakot, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts nodarbinātību uzsākušajām personām tiek sniegts tieši nodarbinātības sākumposmā, atbalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā nepieciešams operatīvi izmaksāt personai. Šādu atbalstu personai paredzēts izmaksāt vienu reizi, uzsākot darba attiecības Latvijā. Atbalsta izmaksu nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, pamatojoties uz personas iesniegumu. Ievērojot minētā atbalsta mērķi, tā pieprasīšanas...

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem nosacījumus, plānots noteikt, ka turpmāk katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Tas nozīmē, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Līdz ar ieviesto nenododamo daļu mēnešos ir izteikts bērna kopšanas periods, par kuru maksā vecāku pabalstu (līdz šim bija bērna vecums). Minētās normas ir paredzētas grozījumos likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas 22. martā papstiprināti valdības sēdē. Par likumprojektu vēl ir jābalso Saeimai. Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par 10 darba dienām (iepriekš – kalendāra dienas), kā to paredz direktīvas prasības. Statistika liecina, ka kopš 2013. gada pakāpeniski...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) norāda, ka ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas rada konsekvences, piemēram, metāla un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, kas praksē apgrūtina vai padara neiespējamu izpildīt noslēgtos iepirkuma līgumus sākotnēji līgumā paredzētajā ietvarā. IUB skaidro, ka atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Iepirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi nosaka Eiropas Savienības un attiecīgi Latvijas normatīvie akti, kur paredzētais pamatprincips ir, ka līgums izpildāms tā, kā tas paredzēts pašā noslēgtajā līgumā, savukārt līgumā neparedzētas izmaiņas iespējamas izņēmuma gadījumā. IUB norāda uz šādām Publisko iepirkumu likuma (analoģiski arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma) paredzētajām iespējām līguma, kā arī iepirkuma procesa vadībā un secīgiem soļiem to izmantošanai. Iepirkumu uzraudzības birojs sagatavojis skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs pasūtītājiem...

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Vekseļu likumā, lai pilnveidotu vekseļu tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu prasībām, samazinot iespējas izdot viltotus dokumentus krāpnieciskos nolūkos. Ar grozījumiem tiek noteiktas stingrākas prasības vienkāršo vekseļu izdošanai, uzlabota to protestēšanas kārtība un precizētas prasības par informācijas paziņošanu. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā: Paredzēt noteiktas formas prasības fiziskas personas izdotam vienkāršam vekselim vai tādam vienkāršam vekselim, kur par indosantu, starpnieku vai galvinieku uzstājušās fiziskās personas – fiziska persona vekseli varēs izdot kā notariālu aktu vai kā elektronisku dokumentu. Juridiskām personām saglabājama izvēles brīvība attiecībā uz vienkāršā vekseļa formu, tajā skaitā, dodot tiesības izvēlēties izdot vienkāršo vekseli kā notariālu aktu. Savukārt indosamenta, starpniecības un galvojuma noformēšanā, ja atbildīga ir fiziska persona, ir ievērojamas tādas pašas darījuma formas prasības kā darījumam, par ko tiek taisīts indosaments, starpniecība vai galvojums – tiem ir nepieciešama notariālā akta forma. Precizēt vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtību, lai nodrošinātu paziņošanu tur, kur uzskatāms,...