JAUNUMI

Atgādinām, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 27. martā plkst. 03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 30. oktobrim. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par...

Pavasaris ir laiks, kad daba mostas un arī mūsu noskaņojums kļūst saulaināks, un vēlme rosīties pieaug. Ja ziemu esam pavadījuši čakli strādājot, labi izguļoties, lietojot pilnvērtīgu uzturu un rūpējoties par sevi, tad pavasari sagaidām moži un aktīvi. Tomēr ikdiena parasti nav tik ideāla kā mums gribētos. Lai kā es vēlētos dzīvot veselīgi un uzņemt visas situācijas ar rāmu mieru, arī mana ikdiena visbiežāk paiet ar krietnu devu stresa. Manas miega stundas ir īsākas nekā gribētos, uzturs reizēm ne tuvu nav tāds, kādu ieteiktu speciālisti un pavasaris drīzāk nāk arī ar nogurumu, nespēku un apjausmu, ka neesmu izdarījusi savas veselības labā visu iespējamo. Lai uzlabotu situāciju, esmu atklājusi sev brīnišķīgu dabas līdzekli- smiltsērkšķus. Smiltsērkšķu ogas ir tik daudzveidīgas sava ķīmiskā sastāva ziņā, ka droši pretendē uz jēdzienu superfood jeb produktu, kas satur īpaši daudz vērtīgu uzturvielu un bioloģiski aktīvu vielu. Smiltsērkšķos atklātas vairāk nekā 180 dažādas vielas. Smiltsērkšķu ogas par vērtīgām ogām padara...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti, veicot klientu izpēti un darījumu uzraudzību, apstrādā lielu personas datu apjomu, praksē nereti aizmirstot par datu aizsardzības regulējumu. Taču svarīga ir arī Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas ar NILLTPFN likumu mijiedarbojas. Vispārīgos gadījumos VDAR iedod darbības vadlīnijas, bet NILLTPFN likums sniedz rīcības plānu speciālajiem gadījumiem. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā NILLTPFN likuma 9. panta jaunā redakcija. Saskaņā ar to katram šī likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki pārzina ne tikai NILLTPFN jeb AML (AML — cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju, starptautiski lietotā jēdziena saīsinājums no angļu: anti–money laundering) jomas normatīvos aktus, bet arī personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Visiem, uz kuriem likums attiecas, ir jānodrošina darbinieku apmācība šajos jautājumos atbilstoši to amata pienākumiem. Paplašina prasības Sorainen Latvijas biroja korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja Violeta Zeppa–Priedīte vebinārā "Personas datu aizsardzība vs AML —...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojumu par situāciju ar Krievijas un Baltkrievijas tērauda importu sankciju režīma periodā. Baltkrievija Saskaņā ar Padomes 2022.gada 2.marta Regulas (ES) Nr.2022/355, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, 1.q pantu, no 2022.gada 3.marta ir aizliegts tērauda izstrādājumu imports, ja to izcelsme ir Baltkrievijā vai tie ir eksportēti no Baltkrievijas. Tomēr šis aizliegums līdz 2022.gada 4.jūnijam neskar tādu līgumu izpildi, kuri noslēgti pirms 2022.gada 2.marta, un tādu papildu līgumu izpildi, kuri ir nepieciešami šādu līgumu izpildei. Līdz ar to Baltkrievijas tērauda imports ir aizliegts saskaņā ar visiem līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2022.gada 3.martu, secīgi attiecinot uz to arī aizliegumu piemērot tarifu kvotas. Saskaņā ar Komisijas 2022.gada 15.marta Īstenošanas regulu (ES) 2022/434, ar kuru groza Regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu (turpmāk – Regula Nr.2022/434), līdz 2022.gada 31.martam joprojām ir iespējams izmantot Baltkrievijas tarifu kvotas...

Covid-19 saslimstībai samazinoties, no 1.aprīļa tiks atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiks saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks. Tāpat paplašinātas pakalpojumu sniedzēju un darba devēju tiesības pašiem izvērtēt riskus un noteikt epidemioloģiskās drošības prasības. Darba pienākumu veikšana No 1.aprīļa darba pienākumus klātienē varēs veikt arī primāri pret Covid-19 nevakcinētas personas. Vienlaikus darba devējam būs saglabātas izvēles tiesības, izvērtējot riskus, organizēt uzņēmumā vai iestādē darbu pienākumu veikšanu tikai personām ar derīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu. Darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēs būt vakcinētiem pret Covid-19 ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās. Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar izglītojamajiem, vajadzēs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu līdz šā mācību gada beigām. Medicīnisko masku un FFP2 respiratoru lietošana Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta arī pēc 1.aprīļa jāturpina lietot ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs – gan iestāžu apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Medicīniskās maskas vai...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka valsts no 1.jūlija par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, no abu pabalstu kopsummas veiks obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. “Būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām. Esošās apdrošināšanas sistēmas rezultātā tie cilvēki, kuriem ir bērni, nākotnē saņemtu mazāku pensiju, nekā tie, kuriem bērnu nav. Tas ir jāmaina, nodrošinot taisnīgumu,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimā.

Katras komercsabiedrības pienākums ir sagatavot un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada pārskatu par katru pārskata gadu1, kas sastāv no finanšu pārskata, vadības ziņojuma un pielikuma. Ikdienā to saucam vienkārši par gada pārskatu. Jau sākot ar 2016. gadu, šo jomu regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums2, turpmāk — likums, kā arī 2015. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi", turpmāk — MK noteikumi. Protams, laika gaitā arī šajos normatīvajos aktos ir veikti grozījumi, taču jāatzīmē, ka tie pārsvarā ir tikuši orientēti uz administratīvā sloga samazināšanu komersantiem. Kā pozitīvs likumdevēja lēmums noteikti ir minams komercsabiedrību iedalījums mikrosabiedrībās, mazās, vidējās un lielās sabiedrībās — likuma 5. panta norma. Tieši šī norma, pēc autora domām, ir visievērojamākais atvieglojums gan uzņēmuma vadībai, gan grāmatvedim. Lai gūtu lielāku skaidrību par atbilstību kādai no kategorijām, likuma 7. pantā detalizēti paskaidrots, kā aprēķināmi kritēriji "Neto apgrozījums", "Bilances kopsumma"...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka saskaņā ar 2022. gada 3.martā Saeimā pieņemto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ir noteikts šāds atbalsts: Ukrainas civiliedzīvotājiem var tikt izsniegtas ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem - uz laiku līdz vienam gadam. Minētās vīzas izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Papildus informācijai Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā minēto ilgtermiņa vīzu izsniegšanu vai uzturēšanās atļauju piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 17. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-334/2022), ar kuru atzīts par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums aprēķināt pieteicējai budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN), soda naudu un nokavējuma naudu, jo pieteicēja jaunu transportlīdzekļu piegādēm nepamatoti piemērojusi PVN 0% likmi. Izskatāmajā lietā pieteicēja SIA „Baltijas sporta auto” Lietuvas uzņēmumiem izrakstīja rēķinus par piecu jaunu automašīnu piegādi, darījumiem piemērojot PVN 0% likmi. VID, veicot pieteicējai PVN auditu, konstatēja, ka pieteicēja jaunās automašīnas nav piegādājusi rēķinos norādītajiem Lietuvas uzņēmumiem un zināja par iesaistīšanos PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējas pārdotos transportlīdzekļus nav saņēmuši pieteicējas izrakstītajos rēķinos norādītie preču pircēji – citas dalībvalsts nodokļu maksātāji –, tāpēc apgabaltiesa pamatoti atzina, ka pieteicēja nepamatoti preču piegādēm piemēroja nodokļa 0% likmi. Turklāt atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam strīdus automašīnas (izņemot vienu) drīz pēc to reģistrācijas Lietuvas valsts reģistros tika atsavinātas Latvijas nodokļu maksātājiem un...

Saistībā ar Krievijas militārā agresiju pret Ukrainu Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka norēķiniem ar personām Ukrainā ir piemērojama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vispārējā kārtība, kādā norakstāmi debitoru parādi, un papildu atvieglojumi nav noteikti. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz, ka UIN maksātāji nodokļa bāzē iekļauj un apliek ar nodokli nedrošos debitoru parādus.1 Nedrošie debitoru parādi tiek iekļauti UIN bāzē likumā noteiktajā kārtībā: 1) ja nodokļa maksātājs grāmatvedībā ir izveidojis uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, tad šo summu iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē, ja parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas, vai attiecībā uz šo parādu nav piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā noteiktais atbrīvojums; 2) zaudējumos norakstītos šaubīgos debitoru parādus, kuriem nav izveidots uzkrājums, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada decembra deklarācijā, ja attiecībā uz norakstīto parādu nav piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā noteiktais atbrīvojums.2 Nosacījumi atbrīvojuma piemērošanai ir noteikti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta...

2021. gada 1. jūnijā darba dienas beigās ir noticis nelaimes gadījums darbā. Esam sastādījuši aktu. Kā pareizi apmaksāt darbnespējas lapu, kas izsniegta par periodu līdz 10. jūnijam? Atbilde Situācijā, kad noticis nelaimes gadījums darbā, darbnespējas lapas apmaksu veic saskaņā ar likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (turpmāk — likums) 7. pantu. Darba devējam ir pienākums nekavējoties organizēt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai ceļā uz darbu vai no darba, atrodoties apdrošināšanas ņēmēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, kā arī nodrošināt tās nogādāšanu ārstniecības iestādē (..). Tiesiskais regulējums paredz, ka darba devēja pienākums ir izmaksāt no saviem līdzekļiem darbiniekam slimības naudu ne mazāk kā 80 procentu apmērā, aprēķinot to no darbinieka mēneša vidējās izpeļņas, sākot no pirmās darbnespējas dienas par pirmajām 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Sakarā ar to, ka nelaimes gadījums noticis, beidzoties darba...

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā uzsāk darba tiesiskās attiecības, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izmaksā vienreizējo nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 500 eiro apmērā. Lai saņemtu nodarbinātības uzsākšanas pabalstu, mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas jebkurā no NVA klientu apkalpošanas vietām Latvijā jāiesniedz iesniegums nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai. Pabalsta saņemšanas nosacījumi: Darba attiecības uzsāktas pēc 2022. gada 24. februāra. Iesnieguma iesniegšanas dienā darba attiecības turpinās. Pabalsta apmērs – 500 eiro. Pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pabalstu var saņemt vienu reizi. Iesniegums nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai Darba iespējas Ukrainas civiliedzīvotāji var meklēt gan ar NVA palīdzību, gan patstāvīgi. NVA atbalstu darba meklēšanā var saņemt jebkurā NVA klientu apkalpošanas vietā, sazinoties ar NVA darbiniekiem klātienē vai pa telefonu. NVA klientu apkalpošanas vietu darba laiks no pirmdienas līdz ceturtdienai ir no plkst. 9.00 līdz 16.30, bet piektdienās - no plkst. 9.00 līdz 15.00. NVA darbinieki pieejami arī Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, kas no 21....

Saeima 17. martā galīgajā lasījumā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Tas noteic pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību un stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Likums pieņemts, lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, un tas noteic jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Noteikts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija. Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Jaunais likums tiesības ierosināt pašvaldības referendumu noteic 18 gadus sasniegušam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Pašvaldības...

Latvijā Trauksmes celšanas likums pēc garām diskusijām pirmoreiz tika pieņemts 2018. gada 11. oktobrī un stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Taču 2019. gada 23. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, līdz ar to vajadzēja direktīvas prasības ieviest nacionālajā regulējumā. Grozījumu apjoms bija tik ievērojams, ka tika nolemts sagatavot likumu no jauna. Tāpēc no 2022. gada 4. februāra spēkā ir jauns Trauksmes celšanas likums, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 20. janvārī. Pieņemot jauno regulējumu, Trauksmes celšanas likuma mērķis nav mainījies – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlējs, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Taču, pārņemot minēto direktīvu, likumā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši ir jāceļ trauksme, tāpat precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski. Direktīvas 2019/1937 mērķis ir stiprināt Savienības tiesību aktu un politiku...

2022. gada 1. februārī Latvijā sāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, lai novērstu vides piesārņošanu. Kā, strādājot jaunajā sistēmā, aprēķināt un deklarēt pievienotās vērtības nodokli (PVN)? Kā atspoguļot informāciju uzņēmuma grāmatvedībā un kases čekos? Šos jautājumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā "Depozīta sistēma iepakojumam: nodokļi un grāmatvedība" skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola un VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Digitālās vides datu kontroles un zinātības daļas vadītāja Sanita Lukumiete. Neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likuma 39. pants nosaka vērtības, kuras neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā. Šī panta 3. daļas trešais punkts ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu. E. Bisenieks: "Gribu uzsvērt vārdu "darījuma"...