JAUNUMI

Darbnespējas lapa A sākas 29. oktobrī. Algu aprēķina 31. oktobrī un izmaksā līdz tās pašas dienas beigām. Vai slimības nauda par izsniegto un nenoslēgto slimības lapu A par periodu no 29. līdz 31. oktobrim būtu jārēķina un jāizmaksā algas izmaksas dienā, un vai tā ir obligāta prasība? Vai ir likumisks regulējums, kas nosaka slimības lapas aprēķināšanas un izmaksas termiņus vai sadalīšanu pa mēnešiem? Atbilde Visas prasības par A lapas aprēķināšanu un apmaksu ir formulētas likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. pantā: pirmo darbnespējas dienu drīkst neapmaksāt, otrajā un trešajā — 75% un no ceturtās — 80% no vidējās izpeļņas, bet ne ilgāk kā līdz 10. kalendāra dienai, skaitot no pirmās darbnespējas dienas (projektā paredzēts, ka darba devēja pienākums būs apmaksāt A lapu līdz 9. kalendāra dienai). Slimības naudu (A lapa) izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba samaksas izmaksai Darba likumā veltīta 19. nodaļa, sākot ar 69....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2022. gadā ir aktualizējis metodisko materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu". Tajā skaidrota arī īpašā nodokļa režīma deklarācijas par veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības, savienības vai importa režīms iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība (iesniedzama par darījumiem, kas veikti ar 2021. gada 1. jūliju), kā arī nodokļa deklarācijas, PVN 1 pārskata, PVN 2 pārskata un gada deklarācijas PVN 4 pārskata aizpildīšanas piemērs. Deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības, savienības vai importa režīms, aizpilda saskaņā ar Komisijas 2020.gada 12.februāra Īstenošanas regulas (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr.904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē (turpmāk – Komisijas Īstenošanas regula Nr.2020/194) 4.panta un III pielikuma nosacījumiem. Nodokļa maksātājs deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības, savienības...

Izstrādājot ziņojumu par Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmi uz maksātnespējas jomu, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Maksātnespējas kontroles dienestu (MKD), Ekonomikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) secinājusi, ka Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekme uz maksātnespējas jomu aizvien atbilst līdzšinējām tendencēm. Pēc aktuālā ziņojuma par Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmi uz maksātnespējas jomu tiek secināts, ka nav identificēti jauni riski, kuri ietekmējuši maksātnespējas jomu. Tāpat nav konstatēts, ka būtu kāda konkrēta darbības joma, kuras pārstāvji plaši piemērotu Maksātnespējas likumā ietvertos risinājumus. Attiecīgi no maksātnespējas jomas perspektīvas nav konstatējamas bažas par kādas konkrētas nozares maksātspēju. Tieslietu ministrija turpinās rūpīgi vērtēt esošo situāciju maksātnespējas jomā. 2021. gadā tika veikta Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmes uz maksātnespējas jomu sākotnējā novērtēšana. Sākotnējā ziņojumā secināts, ka Covid-19 infekcijas izplatība līdz šim nav negatīvi ietekmējusi maksātnespējas jomu un maksātnespējas jomā, sākoties trešajai ārkārtējai situācijai, nav konstatējami būtiski...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 19. janvārī ierosināja lietu “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmās un otrās daļas, kā arī 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – apstrīdētais likums) 38. panta pirmā daļa nosaka: “Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Ienākums no saistību samazināšanas vai dzēšanas", kurā skaidro, ka ienākums no dzēstām vai samazinātām parāda, aizdevuma (kredīta) saistībām ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis), izņemot atsevišķus gadījumus. Persona gūst ienākumu no dzēstām vai samazinātām saistībām, ja aizdevējs dzēš vai samazina tās: parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, piemēram, par komunālajiem vai elektronisko sakaru pakalpojumiem; patēriņa kredīta vai hipotekārā kredīta summu u. c. Personas ienākumu veido: dzēstā vai samazinātā parāda, aizdevuma (kredīta) pamatsumma; kredīta procenti. No gūtā ienākuma nodokli aprēķina un samaksā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli neapliek ienākumu, kas gūts tādu aizdevuma (kredīta) saistību dzēšanas rezultātā, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, ja tās vienpusēji dzēstas Kredītiestāžu likumā paredzētajos gadījumos, kārtībā un termiņā. Ar nodokli neapliek ienākumu no dzēstām vai samazinātām saistībām, ja: saistības tiek samazinātas vai dzēstas maksātnespējas procesa ietvaros un procesa beigās tiesa pieņem lēmumu par saistību dzēšanu;...

Telpu iznomātājs pēc nomnieka lūguma tehniski pielāgo iznomāto īpašumu nomnieka prasībām. Nomnieks piekrīt kompensēt radušos izdevumus. Vai šo izdevumu kompensācija ir ar PVN apliekams objekts? Veiktie pielāgošanas darbi ietver sevī gan būvniecības pakalpojumu, kas ir PVN reverss, gan citus darbus, kas ir ar PVN 21% apliekams pakalpojums. Atbilde Pēc darījuma ekonomiskā satura un būtības izdevumu kompensācija nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, tāpēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attiecināmas uz šo darījumu. Tātad šis darījums ir ārpus PVN likuma. Rēķins par izdevumu kompensāciju nomniekam izrakstāms, nepiemērojot PVN. Uzsveru, ka iznomātājs, pērkot preces vai pakalpojumus, lai veiktu jautājumā minētos darbus, nevar attiecināt uz priekšnodokli darījuma partneru rēķinos norādīto PVN. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.

Saeima 20. janvāra sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa. Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks. Izmaiņas likumos nepieciešamas, ņemot vērā Saeimā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas...

Saeima 20. janvārī galīgajā lasījumā apstiprināja jauno Trauksmes celšanas likumu, kas izstrādāts, lai Latvija pievienotos Eiropas Savienības vienotajiem kritērijiem trauksmes celšanas kanālu izveidei un stiprinātu aizsardzības garantijas trauksmes cēlējiem. Paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Kopumā likums saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019. gada 1. maijā, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots. Direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji - kā kompetentajai valsts institūcijai. Lielākā daļa jauninājumu nav sveši ne kompetentajām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem, ne arī tiem, kuri ir izveidojuši iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un konsultē potenciālos trauksmes cēlējus. Tie ieteikumu formā līdz šim bija definēti vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un iekšējās ziņošanas sistēmas izveidei. Trauksmes celšanas likuma mērķis nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju,...

Kā uzņēmuma grāmatvedībā var iegrāmatot algas subsīdiju, ja to saņem darbinieks savā kontā, nevis nauda ir ieskaitīta uzņēmumam? Algas subsīdiju kārtību nosaka 2020. gada 10. novembra MK noteikumi Nr. 675 (ņemot vērā pēdējos grozījumus 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 806). Lai korekti kārtotu uzskaiti gadījumā, ja algas subsīdija tika piešķirta, grāmatvedim jāorientējas uz datiem, kuri bija uzrādīti pieteikumā subsīdijai, proti, darba devēja ziņojumos par darba ņēmējiem deklarētās summas. Kā izriet no VID atbildēm uz jautājumiem pēc vebināra par šo tēmu, ar šeit minēto terminu "darba ņēmēji" jāsaprot, ka ir iespēja pieteikties algas subsīdijai gan par darbiniekiem (arī pensionāriem), gan par personām, kas nodarbinātas uz uzņēmuma līguma pamata. Vienlaikus jāņem vērā būtisks noteikumu Nr. 675 nosacījums: Atbalstu algu subsīdijai par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. janvārim piešķir darba devēja darbiniekiem (..), kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid–19 infekciju vai šīs...

Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras 2020. gadā sasniedza mērena Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme, vērtējot apdrošināšanas nozares darbības rezultātus. Kopējais prēmiju apjoms 2020. gadā samazinājās par 1,1%, atlīdzības – par 7,1%. Tikai 2021. gada trešajā ceturksnī pēc piecu mēnešu krituma un stagnācijas nozare atgriezās pie izaugsmes ar 2,9% parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu. Iepriekšējos gados Latvijas apdrošināšanas tirgus bija piedzīvojis stabilu 7-11% izaugsmi. Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijis 420,3 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir dzīvības apdrošināšana ar 96,2 miljoniem eiro un 1,8% pieaugumu, kam cieši uz pēdām seko veselības apdrošināšana ar 89,3 miljoniem eiro un 8,4% pieaugumu. Veselības apdrošināšana ir viens no veidiem, kas ir uzrādījis stabilu izaugsmi visā pandēmijas laikā. Atlīdzībās klientiem deviņos mēnešos apdrošinātāji ir izmaksājuši 254,5 miljonu eiro – tas ir par 1,4% vairāk nekā 2020. gadā šajā laika periodā. Savukārt citas Eiropas valstis Covid-19 pandēmija un valdību rīcība...

Veselības ministrija informē, ka saskaņā vajadzību nodrošināt darba nepārtrauktību stratēģiski svarīgajās nozarēs samazināts laika posms, kas cilvēkam jāpavada izolācijā vai mājas karantīnā. To paredz: Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumi Nr. 54 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kā arī Ministru kabineta 2022. gada 18. janvārī rīkojums Nr. 37 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"". Noteikumos precizēts arī termins "mājas karantīna" - ciešā kontaktā ar inficēto personu vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta, bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Pārslimojušām personām 60 dienu laikā kopš inficēšanās apstiprināšanas netiek piemērota mājas karantīna. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa. Noteikumi stājas spēkā 2022....

Galīgajam lasījumam sagatavoti un Saeimas Juridiskā komisijā atbalstīti grozījumi Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Tādējādi iecerēts mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību. Patlaban likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, pamatojoties uz darījumu vai uz tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 7 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"”, kas stājās spēkā 2022. gada 14. janvārī, ir piemērojami, aizpildot 2021. gada ienākumu deklarāciju. Būtiskākās izmaiņas: izveidots atsevišķs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķins profesionālam sportistam, izveidota jauna atzīme pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanai remigrējušam diasporas loceklim, izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) norādīšanā, zaudējumu un izdevumu pārsnieguma pārskata aizpildīšanā, lauksaimniekiem D3 pielikumā. IIN aprēķins profesionālam sportistam Tā kā algotā darba ienākumam no profesionālā sporta piemēro 20% IIN likmi, gada ienākumu deklarācijas D veidlapa ir papildināta ar jaunu 18.1 rindu, lai aprēķināto IIN no profesionālā sporta ienākuma norādītu atsevišķi no pārējiem profesionāla sportista ienākumiem. Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot gada ienākumu deklarāciju, tiks nodrošināts automātisks IIN aprēķins, ja fiziskā persona deklarēs algotā darba ienākumu no profesionālā sporta...

Kā pareizi atspoguļot PVN deklarācijā iegādātos un pārdotos Covid–19 testus ar samazināto PVN likmi 0%? Kā noteikts MK noteikumos Nr. 40, minēto preču pircējam darījums PVN deklarācijā nav jāuzrāda. Preču pārdevējam jāuzrāda PVN deklarācijas 43. rindā un darījums jāatšifrē arī PVN 1 pārskata 3. daļā. Bet, kad norādām preces pārdošanu 43. rindā, tiek rakstīts brīdinājums:PVN 43. rinda. Norādītā vērtība neatbilst pēc formulas 44 + 45 + 45.1 + 46 + 47 + 48 + 48¹.Vai šim brīdinājumam nepievērst uzmanību? Atbilde 15.01.2013. MK noteikumu Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" 17.5. punktā ir noteikts, ka deklarācijas 43. rindā norāda ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu vērtību, tajā iekļaujot arī 44., 45., 45.1, 46., 47., 48. un 48.1 rindā norādīto darījumu vērtību, un ar nodokļa samazināto likmi 0 procentu apmērā apliekamo darījumu vērtību. Līdz ar to var būt situācija, ka 43. rindas summa ir lielāka nekā 44. līdz 48.1 rindu kopsumma....

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska. Pēdējo mēnešu laikā energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, un tas neizbēgami ietekmē visus uzņēmējus visās nozarēs. Jau šobrīd uzņēmumi izvērtē iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār, kas nozīmē, ka dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā var sagaidīt arī bezdarba pieaugumu. Ņemot vērā, ka situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radīts nopietns apdraudējums ekonomikai, LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību šīs enerģētikas krīzes risināšanai augstākajā līmenī, atbalstot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē. AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris stāsta: “Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%....