JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis materiālu par IIN, VSAOI, URVN pārskatu aizpildīšanu un iesniegšanu, ja ar kapitālsabiedrības valdes locekli ir: darba tiesiskās attiecības, valdes loceklim ir noteikta atlīdzība ar citu civiltiesisku līgumu, jāmaksā nodokļi no valdes locekļa domājamā ienākuma. Nodokļu normatīvie akti nenosaka, kādas civiltiesiskās attiecības kapitālsabiedrībai jādibina ar savu izpildinstitūciju – valdes locekli, kā arī nereglamentē privātpersonu civiltiesisko attiecību juridisko formu. Pilnvarojuma/vadības līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem. Pilnvarojuma līgums var būt ar atlīdzību vai bez atlīdzības. Ar valdes locekli var būt noslēgts darba līgums. Valdes loceklis ar atlīdzību Darba līgums vai pilnvarojuma līgums ar atlīdzību Par darba ņēmēju un sociāli apdrošināmo personu ir uzskatāma persona: kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā; kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Valdes locekļa atlīdzība neatkarīgi no līguma, kurā tā paredzēta, ir ar...

Latvijas Republikas Senāts, 30. augustā pieņemot lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību, ir atstājis spēkā Konkurences padomes (KP) 2017. gada lēmumu aizliegt SIA “Plesko Real Estate” piešķirt tiesības SIA “RIMI LATVIA” (RIMI) izmantot mazumtirdzniecības telpas iepirkšanās centrā “DOMINA Shopping” Rīgā, Ieriķu ielā 3. KP 2017. gadā konstatēja, ka RIMI ienākšana iepirkšanās centrā “DOMINA Shopping” telpās, kur pirms tam darbojās AS “Prisma Latvija”, palielinātu un nostiprinātu RIMI tirgus varu un vadošo stāvokli gan multifunkcionālo iepirkšanās centru segmentā, gan ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības konkrētajā tirgū. Vienlaikus darījums palielinātu RIMI tirgus varu iepirkumu tirgū Latvijā, no piegādātājiem iegūstot vēl izdevīgākus nosacījumus nekā konkurenti. Tāpat KP secināja, ka darījums vēl vairāk samazinātu konkurentu iespējas ilgtermiņā izdarīt efektīvu konkurences spiedienu un līdz ar to arī patērētāju izvēles iespējas. Ņemot vērā būtisko konkurences samazinājumu darījuma izvērtēšanas laikā identificētajos tirgos, KP lēma par darījuma aizliegšanu. Kā darījumā ietekmētais tirgus tika noteikti ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, kuru tirdzniecības telpas platība...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem augustā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumi Nr. 472 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 “Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”” Noteikumi papildināti ar 10.1 punktu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina administrējošajai iestādei informāciju par darba ņēmēju nodarbinātību, sniedzot: - informāciju par darba ņēmēja darba devēju nosaukumu un reģistrācijas numuru, lai izskatītu šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto pieteikumu un ar to saistītās dokumentācijas atbilstību Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 11. panta pirmās daļas prasībām; - informāciju par darba ņēmēja darba devēju nosaukumu un reģistrācijas numuru, kā arī par darba ņēmēja darba ienākumiem un no tiem aprēķinātajiem nodokļiem, lai nodrošinātu šo noteikumu 10.9. apakšpunktā un 20. punktā minēto pienākumu izpildi. 09.08.2022. 12.08.2022.

Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības, ekonomika atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Covid–19 krīzes un Ukrainas kara radītie sarežģījumi, pakāpeniska atteikšanās no Krievijas energoresursu izmantošanas un straujā inflācija tautsaimniecībā jau aizsākusi pagaidām vēl mērenu «zemestrīci», kuras maksimālais stiprums nav paredzams. Kā ekonomikā notiekošie procesi šobrīd ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību, cik liels izaicinājums varētu būt gaidāmā apkures sezona, un kas darāms, lai šos riskus iespējami saprātīgāk pārvaldītu? Žurnāla Bilance pētniecisko interviju cikla otrā saruna — ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidentu Aigaru Rostovski. Mūsu saruna notiek augusta vidū. Jau pusgadu Ukrainā plosās karš un Krievijai un Baltkrievijai noteiktas sankcijas, jau kopš pērnā gada kāpušas energoresursu cenas, un pēdējos mēnešos īpaši strauji augusi arī vispārējā inflācija. Jau gada sākumā bija ziņa, ka uzņēmumi vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus. Toreiz organizējāt uzņēmumu aptauju, kur tika pausti vēl samērā maigi situācijas novērtējumi, tādi kā «negatīva ietekme»...

Viens no Datu regulas pieņemšanas iemesliem ir tādu apstākļu nodrošināšana, kas ļautu personām, kuru datus ir plānots apstrādāt, saglabāt kontroli pār to personīgo informāciju, skaidro Datu Valsts inspekcija. Pirmais solis kontroles pār personas datiem un to aizsardzību saglabāšanai ir informētība par ar personīgo informāciju un plānotajām darbībām no organizācijas puses. Atbilstoši Datu regulai, vēl pirms datu apstrādes uzsākšanas, organizācijai ir jāsniedz informācija, un personai, kuras datus plāno apstrādāt, ir tiesības iepazīties ar: informāciju par organizāciju un tās kontaktinformāciju; ja norīkots – kā sazināties ar organizācijas datu aizsardzības speciālistu un tā kontaktinformāciju; kādu nolūku sasniegšanai tiek pieprasīti personas dati un kāds ir šīs informācijas iegūšanas tiesiskais pamats atbilstoši Datu regulai; Piemēram, gadījumos, ja uzņēmums iegūst informāciju ar nolūku izrakstīt rēķinu par sniegtu pakalpojumu vai pārdotu preci, tad privātuma politikā jānorāda gan mērķis – rēķina izrakstīšana, gan arī šādas apstrādes tiesiskais pamats – likumā noteikta pienākuma izpilde. ja apstrāde tiek pamatota ar...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Sankcijas, digitalizācija un citi faktori ietekmē dzīvi katru dienu. Šajā numurā, kā jau tas ir parasti, risinām mums visiem svarīgas tēmas, pārrunājam ar ekspertiem, dalāmies pieredzē. Nenoliedzami biznesa digitalizācija skar mūs visus. Mainoties biznesa videi, arī speciālistiem jābūt gataviem šādām pārmaiņām, tai skaitā arī grāmatvedības sfērā strādājošajiem. Šobrīd notiek pamatprasmju maiņa, kad daļu no līdzšinējiem darbiem, ko veica cilvēks, pārņem tehnoloģijas. Toties parādīsies jaunas prasmes un iemaņas. Viena no tām — kā saintegrēt ierīces, izdomāt risinājumus jaunas vērtības radīšanai. Grāmatveži ir pieraduši visu laiku mācīties un apgūt jaunas prasmes. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Aigaru Rostovski, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes prezidentu: Galvenie izaicinājumi uzņēmējiem — inflācija un energoresursu pieejamība. Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības, ekonomika atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Covid–19 krīzes un Ukrainas kara radītie sarežģījumi, pakāpeniska atteikšanās no Krievijas energoresursu izmantošanas un straujā inflācija tautsaimniecībā jau aizsākusi pagaidām vēl mērenu «zemestrīci», kuras maksimālais stiprums...

Nodokļu piemērošana kriptovalūtu darījumiem ir jauna. Tās prakse vēl arvien mainās, parādās dažādas interpretācijas. Tomēr - kādi ir galvenie nodokļu piemērošanas pamatprincipi kriptovalūtu darījumiem? Direktīvā 2018/8431 ieviests pirmais Eiropas Savienības līmeņa virtuālo valūtu regulējums un noteikta virtuālo valūtu definīcija, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajās vadlīnijās „Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu”. Proti, virtuālās valūtas ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistītas likumīgi izveidotai valūtai un kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā. Svarīgi, kā tā nav nauda, tas nav likumīgs maksāšanas līdzeklis. Kriptovalūta nav banknote, monēta vai elektroniskā nauda. Kriptovalūta nav arī finanšu instruments. Virtuālā valūta tiek dēvēta arī par kriptovalūtu. Turklāt pasaulē ir vairāk nekā 6000 to veidu. Populārākās ir bitkoini (Bitcoin), ēteri (Ethereum),...

Jaunie Ministru kabineta noteikumi (Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi") atvieglo grāmatvedības kārtošanu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, "Bilances Akadēmijas" seminārā atklāj Inguna Leibus, Dr.oec., LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Likumā Par nodokļiem un nodevām, kā arī Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir ieviesta norma, kas paredz, ka nodokļu maksātājs var noslēgt līgumu ar banku par to, ka nodoklis tiek iekasēts automātiski (ieskaitot visus ieņēmumus saimnieciskās darbības apgrozījuma kontā). Šādā gadījumā MUN maksātājam nav jāsniedz MUN deklarācija un grāmatvedības uzskaiti var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Praksē šīs iespēja pagaidām gan vēl nav pieejama. Ja MUN maksātājs daļu ienākumu saņem skaidrā naudā, tad, lai izmantotu vienkāršoto uzskaiti, likums paredz pienākumu 15 dienu laikā tos ieskaitīt uzņēmuma kontā (bet ne vēlāk kā līdz taksācijas gada 31. decembrim vai saimnieciskās darbības izbeigšanai, vai līdz vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izbeigšanai). MUN maksātājiem jāņem vērā, ka precizēt MUN deklarāciju iespējams ne vairāk kā divas reizes mēneša laikā pēc deklarācijas iesniegšanas...

Šajā numurā, kā jau tas ir parasti, risinām mums visiem svarīgas tēmas, pārrunājam ar ekspertiem, dalāmies pieredzē. Nenoliedzami biznesa digitalizācija skar mūs visus. Mainoties biznesa videi, arī speciālistiem jābūt gataviem šādām pārmaiņām, tai skaitā arī grāmatvedības sfērā strādājošajiem. Šobrīd notiek pamatprasmju maiņa, kad daļu no līdzšinējiem darbiem, ko veica cilvēks, pārņem tehnoloģijas. Toties parādīsies jaunas prasmes un iemaņas. Viena no tām — kā saintegrēt ierīces, izdomāt risinājumus jaunas vērtības radīšanai. Grāmatveži ir pieraduši visu laiku mācīties un apgūt jaunas prasmes. Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā.Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju. Tas ietekmē darījumu partneru pārbaudi un ne tikai. Ārkārtējās situācijas laikā bija pieejami valsts pabalsti, tika ierobežotas iespējas kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku debitoru, tomēr dzīvē daudzi uzņēmumi...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 30. augustā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi attiecas uz šādiem nodokļa maksātājiem: elektroenerģijas ražotājiem; autonomiem elektroenerģijas ražotājiem, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Elektroenerģijas ražotājiem, lai piemērotu elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, būs nepieciešams veikt minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti, nosakot konkrēti izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Šajā gadījumā, ja tiks konstatēta neatbilstība starp elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas nodokļa deklarācijā norādīto elektroenerģijas daudzumu, kas būs izlietota minētajam mērķim, ar faktiski izlietotās elektroenerģijas daudzumu, elektroenerģijas ražotājam būs jānomaksā valsts budžetā aprēķinātā elektroenerģijas nodokļa starpība. Valsts ieņēmumu dienests neatbilstību konstatēšanas gadījumā nepieciešamo informāciju no nodokļu maksātāja pieprasīs atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 11. punktam. Grozījumi izstrādāti saskaņā ar 2022. gada 3. martā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas...

Kā zināms, katras komercsabiedrības pienākums ir sagatavot un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada pārskatu par katru pārskata gadu. Šī prasība noteikta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Viena no prasībām, kas minēta šajā tiesību aktā, ir visu bilances posteņu inventarizācija. Arī nodokļu saistības ir jāiekļauj bilancē, tāpēc šo saistību summas ir inventarizējamas un salīdzināmas ar nodokļu uzskaiti Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). 2021. gadā Valsts ieņēmumu dienests ieviesa vienoto nodokļu kontu, un līdz ar šī konta ieviešanu grāmatvežiem radās neskaidrības par to, kāds algoritms un kāda sistēma tagad uzskaita aprēķinātos un samaksātos nodokļus. Uzklausot nodokļu maksātāju pretenzijas, Valsts ieņēmumu dienests EDS izveidoja speciālu formu «Pārskata perioda apkopojums — salīdzināšana». Taču arī šajā jaunajā formā nav iespējams veikt nodokļu saistību salīdzināšanu gada pārskata vajadzībām, jo nodokļu saistību summas atšķiras no tām summām, kas ir uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē. Kā uzzināt algoritmu un programmu, pēc kādas tiek aprēķinātas nodokļu saistību summas šajā jaunajā formā? Atbilde...

Vai uzņēmumam ir tiesības neuzrādīt pie nesaimnieciskajiem izdevumiem ziedojumu summu attiecīgā mēneša UIN deklarācijā, ja izvēlas piemērot nodokļa atvieglojumu ziedotājiem atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktam un dividendes plāno izmaksāt citā mēnesī? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Gadījumā, ja ziedojums ir veikts, sākot ar 2022. gada 21. aprīli, un ziedotājs izvēlas piemērot atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu - šādā situācijā tā ziedojuma summa, kurai tiks piemērots atvieglojums ziedotājiem, ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Piemēram, ziedojuma summa ir 100 EUR, piemērojamā atvieglojuma summa saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu ir 85 EUR - šādā situācijā ziedojuma daļa 15 EUR ir attiecināma uz nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem (tajā mēnesī, kad ziedojums ir veikts), bet 85 EUR ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Lasiet arī: Kā ziedojums ietekmē UIN?

NUMURA INTERVIJA Latvijas tiesnesis ir Eiropas tiesnesis. Saruna ar INETU ZIEMELI, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi JURISTA PADOMS Dalībnieka ieguldījums pašu kapitālā: noderīgs, bet maz zināms instruments. SANDIJA NOVICKA, partnere, zvērināta advokāte, ZAB COBALT SIA Kas jāzina, slēdzot preču pirkuma darījumu ar ārvalstu partneri. IKARA KUBLIŅA ieskats ZAB Cobalt SIA vebināra atziņās. Galvojuma līgums un tā nozīme strīda izskatīšanā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs FINANŠU TIESĪBAS Vērtspapīru smilškaste Latvijas kapitāla tirgus attīstības sekmēšanai. EDMUNDS RUDZĪTIS, FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta galvenais uzraudzības eksperts NODOKĻU TIESĪBAS Starptautisko un nacionālo nodokļu piemērošanas aspekti profesionālajā sportā. JŪLIJA SAUŠA, Mg. iur., Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja DARBA TIESĪBAS Darba tiesisko attiecību izbeigšana un vārda brīvība. III daļa. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās TIESU PRAKSE Amatpersonas deklarācijas publiskošana un personas datu aizsardzība. Eiropas Savienības Tiesas...

Kā rīkoties, ja ir saņemti vai atrasti kļūdaini nosūtīti personas dati, kā neapdraudēt personu, kuras dati ir tikuši izpausti un kā pašam šo situāciju nepadarīt vēl sliktāku, skaidro Datu Valsts inspekcija. Ievērojot to, ka kļūdaini nosūtītas informācijas saņēmējs var būt gan iedzīvotājs, gan arī organizācija, šajā skaidrojumā norādītais būs attiecināms, gan uz tādiem informācijas saņēmējiem, kas ir fiziskas personas (iedzīvotājs), gan arī dažādām organizācijām. Minētais skaidrojums attiecināms tikai uz personas datu apstrādes aspektu analīzi. Skaidrojumā apzināti netiek skarti uz korespondences konfidencialitātes nodrošināšanu un, piemēram, uz pasta likuma prasību ievērošanu attiecināmie jautājumi. Skaidrojums ir attiecināms tai skaitā uz gadījumiem, kad: Savā pasta kastītē atrasta vēstule, kas adresēta nepazīstamai personai no kādas organizācijas. Uz aploksnes norādīts saņēmēja vārds, uzvārds un pasta adrese, kā arī sūtītāja informācija; Organizācijas lietvedība atver sūtījumu, maldīgi pieņemot, ka sūtījums adresēts organizācijai un konstatē, ka tajā ir personas dati; Pie atkritumu tvertnes netālu no kāda uzņēmuma...

Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļas 2. teikumā ir minēts, ka summētā darba laika darbiniekam dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Vai no kalendāra darba dienu skaita ir jāatņem attaisnotā prombūtne pēc kalendāra vai pēc darbinieka noteiktā grafika? Atbilde Apmaksātās (attaisnotās) prombūtnes gadījumi Darba likumā ir aprakstīti gandrīz visās 74. panta daļās. Savukārt panta trešajā daļā noteikta minētās prombūtnes apmaksas kārtība (kad tiek izmaksāta noteiktā darba samaksa un kad — izmaksāta vidējā izpeļņa). Tātad, ja uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikts, ka atsevišķi tiek apmaksāts darbinieka nostrādātais laiks un atsevišķi attaisnotā prombūtne, tad turpmākajos vidējās izpeļņas noteikšanas gadījumos aprēķinātā darba samaksa (par darbu) tiek dalīta ar nostrādātajām darba dienām. Proti, netiek ņemtas vērā nedz attaisnotās prombūtnes dienas (stundas), nedz arī šo dienu...