JAUNUMI

Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2021. gadā. Ziņojumā sniegta informācija par 2021. gadā konstatētajām neatbilstībām un dati par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem ES fondos. 2021. gadā 2014.–2020. plānošanas periodā ES fondu izlietojumā konstatētas 1652 neatbilstības par kopējo summu 33 500 236,08 EUR, līdz ar to, salīdzinot ar kopējiem attiecināmiem izdevumiem, kopējais 2021. gadā konstatēto neatbilstību summas īpatsvars veido 2,6%, kas ir trīskāršojies salīdzinājumā ar 2020. gadu (2020. gadā – 0,68%; 2019. gadā – 1,33%). 2021. gada kāpums: 2014.-2020. plānošanas perioda ietvaros 2021. gadā ir bijis vislielākais neatbilstību apjoma kāpums ERAF1 projektos saistībā ar Konkurences padomes konstatējumiem “būvniecības karteļa lietā”, dēļ kā ERAF neatbilstību summas īpatsvars ir būtiski palielinājās no 0,01% uz 5,5%. Izvērtējot neatbilstības sadalījumā pa ES fondu veidiem, konstatējams, ka 2021. gadā visvairāk neatbilstību, salīdzinot pret kopējo neatbilstību skaitu, tika atklātas ELGF2 (46,92%) ietvaros, kam seko neatbilstības...

Atvaļinājums piešķirts no 11. aprīļa četras kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas, tas nozīmē — līdz 15. maijam. Šāda norma jāievēro par visām svētku dienām un visiem darbiniekiem. Darbiniekam ir noteikta minimālā mēneša alga, iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, normālais darba laiks, nav apgādājamo, nav noteikta invaliditāte, VSAOI — 34,09% (23,59 + 10,5). Kādas problēmas saistītas ar svētku dienām? No iepriekš minētā izriet, ka mēnesī, kad darba dienās iekrīt viena vai vairākas svētku dienas, darbiniekam jāaprēķina samaksa par faktisko darbu un atlīdzība par svētkos esošajām dienām vai stundām, ja tajās nav strādāts svētku dēļ. Teikto apliecina ikgadējais minimālās stundas algas likmes aprēķins LM mājaslapā (https://www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga). Piemērā izmantots: 1. tabula Minimālās stundas likmes aprēķins Mēnesis 2021./ 2022. gads Nostrād. stundu skaits Apmaksātās atlīdzības attaisnojošu iemeslu dēļ Kopā apmaks. stundu skaits(2 + 3 + 4) Aprēķinātā minimālā mēneša darba alga, EUR(2 x 10) Aprēķinātā apmaks. atlīdzība, EUR(3 + 4) x 10 Kopā aprēķinātā min. mēn. darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz uzziņas pieprasījuma iesniedzēja kā saimnieciskās darbības veicēja uzdotajiem jautājumiem par šādu situāciju. Iesniedzēja nodarbojas ar apakšveļas ražošanu pēc pasūtījumiem caur interneta veikalu www.etsy.com (turpmāk – interneta veikals), kur pircēji ir fiziskās personas, kuras nav nodokļa maksātāji. Pircēji ir gan no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, gan no trešajām valstīm, gan no Latvijas. Interneta veikala platformā var izņemt atskaites par darījumiem attiecīgajā periodā, kā arī atsevišķi par katru darījumu attaisnojuma dokumentu “order”. Savā grāmatvedības uzskaitē iesniedzēja apkopoja atskaites no interneta veikala un sastādīja “realizācijas žurnālu”, kurā ir ietverta informācija par katru darījumu: pasūtījuma datums (datums naudas ienākumam), ordera numurs, darījuma summa, realizācijas datums, valsts, tirgus veids (ES, eksports, Latvija), PVN likme, summa bez PVN, PVN summa, summa kopā. Savukārt, attaisnojuma dokumentā “order” ir sekojoši dati: ordera numurs, klienta lietotāja vārds kā reģistrētais klients interneta veikalā, pircēja (fiziskās personas) rekvizīti (vārds, uzvārds, adrese), saimnieciskās darbības veicēja interneta veikala...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniegšana sākot ar 01.01.2022". Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojums ir iesniedzams tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem. Par nerezidenta gūtajiem ienākumiem VID ir jāsniedz “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā” (Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”). Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem;...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2022. gada 1. jūnijam vai 1. jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Obligātā gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID) Obligāti 2021. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2021. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro - līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.) guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas)...

Darbiniekam ir normālais darba laiks 5 darba dienas nedēļā. Darbinieks nostrādājis gadu un ir bijis atvaļinājumā 4 dienas (tikai darba dienas) + 4 dienas (tikai darba dienas), tātad 8 kalendāra dienas, kas sakrīt ar darba dienām. Neizmantotais atvaļinājums palicis 20 kalendāra dienas. Par cik dienām jāizmaksā atvaļinājuma kompensācija, atbrīvojot darbinieku, — par 14,29 darba dienām (proporcionāli darba dienas atlikušo kalendāra dienu periodā, 20 / 28 × 20) vai par 12 darba dienām (apmaksātas 20 darba dienas gadā — 8 izmantotas). Atbilde Vispirms jāprecizē, ka Darba likumā (DL) atvaļinājums ir noteikts kā četras kalendāra nedēļas, bet nav norādīts, ka šajās nedēļās būtu jāapmaksā 20 darba dienas. Apmaksājamo dienu atvaļinājuma laikā mēdz būt no 19 līdz pat 23. 75. panta 8. daļā noteikts: par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tātad vidējo izpeļņu reizina ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu jautājumā par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs plāno saņemt pakalpojumu no Latvijas nerezidenta (Anglijas uzņēmuma M, reģ. Nr…. ) par preču zīmola reģistrāciju EU, ASV un Lielbritānijā. Iesniedzējs lūdz paskaidrot, vai šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem un ir uzskatāms kā nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts, kurš ir apliekams ar 20% UIN likmi no atlīdzības summas. Gadījumā, ja šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem, iesniedzējs lūdz norādīt, kādi dokumenti iesniedzējam jāpieprasa no pakalpojuma sniedzēja, lai saņemtu atbrīvojumu no UIN apmaksas. VID, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, norāda, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības...

Lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku, Eiropas Parlaments 19. maijā atbalstīja lēmumu uz gadu atcelt Eiropas Savienības (ES) ievedmuitas nodokļus gadu visam Ukrainas eksportam. Tā ir ES atbilde uz Krievijas uzsāktā kara dēļ apgrūtinātajām Ukrainas tirdzniecības iespējām. Ar steidzamības kārtā pieņemtajiem pasākumiem uz vienu gadu tiks pilnībā atcelti ievedmuitas nodokļi rūpniecības ražojumiem, augļiem un dārzeņiem, kā arī antidempinga maksājumi un aizsargpasākumi tērauda importam. “Pretojoties Krievijas agresijai, Ukraina cīnās ne tikai par savu, bet arī par visas Eiropas brīvību un drošību. Tāpēc mums jāatbalsta Ukraina ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem: ne tikai ieročiem un sankcijām, bet arī, lietojot tirgus ietekmi. Atbalsts Ukrainai nebeidzas kaujas laukā; mums jārūpējas arī par to, lai Ukrainas ekonomika saglabātu noturību un konkurētspēju. Īstenojot šos unikālos tirdzniecības liberalizācijas pasākumus, mēs apliecināsim, ka mūsu atbalsts Ukrainai ir absolūts, nelokāms un neatgriezenisks. Slava Ukrainai!", teica pastāvīgā ziņotāja Ukrainas jautājumos Sandra Kalniete (EPP, Latvija). Attiecības starp ES un Ukrainu regulē Asociācijas nolīgums. Padziļinātā...

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) biedri aicina valdību un Saeimu steidzami izstrādāt mehānismus pārtikas nozares atbalstam, jo pastāv risks, ka daudziem uzņēmumiem nāksies daļēji vai pilnībā apturēt ražošanu. LPUF 18. maijā biedru pilnsapulcē, piedaloties zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, pieņēma rezolūciju par steidzami veicamiem pasākumiem pārtikas nozares atbalstam. “Mums jādara viss iespējamais, lai pārtikas cenu kāpums būtu pēc iespējas lēnāks un mazāks,” uzsver LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. I.Šure skaidro, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā ir nesamērīgi pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā un ar augošajām pārtikas pārstrādes izmaksām pastāv reāls risks, ka daudziem uzņēmumiem nāksies daļēji vai pilnībā apturēt ražošanu. Līdz ar to LPUF biedri aicina valdību un Saeimu nekavējoties izstrādāt atbalsta mehānismus apgrozāmo līdzekļu pieejamībai uzņēmumiem, tostarp valsts galvojumiem, garantijas un bezprocentu atlikto nodokļu maksājumiem. LPUF aicina arī turpināt sniegt atbalstu uzņēmumiem energoresursu izmaksu samazināšanai un izstrādāt atbalsta mehānismu uzņēmumiem pieaugošo gāzes cenu kompensēšanai 2022. un...

Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī. Ar šiem grozījumiem tiek veikti redakcionāli precizējumi, bet netiek mainīts regulējums pēc būtības. Vienlaikus Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma arī grozījumus PIL, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šie ir tā dēvētie konkurences veicināšanas grozījumi, un to mērķis ir panākt lielāku konkurenci iepirkumos un uzlabot iepirkumu praksi. Redakcionāli precizējumi PIL Grozījumu PIL1, kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī, mērķis ir tehniski precizēt pasūtītāja definīcijas, kā arī viena no PIL paredzētajiem gadījumiem, kad pieļaujami būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi, formulējumu. Attiecīgās tiesību normas bija nepieciešams precizēt, lai nodrošinātu to redakcionālu atbilstību Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK normām, tādējādi veicinot tiesisko noteiktību attiecībā uz šo normu piemērošanu2. Ar šiem grozījumiem ir precizēta pasūtītāja definīcija (PIL 1. panta 19....

Eiropas Savienības Tiesas (EST) veiktā tiesību normu interpretācija ir nozīmīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nacionālo tiesību tālākveidošanā. EST spriedumos izteiktās atziņas ļauj ikvienam labāk aizstāvēt savas tiesības, jo tiesas nolēmumos atrodamie vispārējie tiesību principi un to konkretizācija jāievēro neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ierakstīti kādā ES normatīvajā tiesību aktā. Administratīvajiem sodiem jābūt samērīgiem un preventīviem Valsts tiesa var piemērot konkrētās valsts pieņemtos noteikumus par sodiem, kas ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/67/ES par darba ņēmēju norīkošanu darbā1, ja vien tā nodrošina sodu samērīgumu. Šāda atziņa izteikta EST 2022. gada 8. martā spriedumā lietā C-205/20 Bezirkshauptmannschaft Hartberg-Fürstenfeld. Spriedums nozīmīgs ar to, ka nereti atsevišķās ES valstīs ir daudz bargāki sodi par administratīvo pienākumu pildīšanas pārkāpumiem nekā valstīs, no kurām tiek norīkoti darbā darbinieki. Kā norādīts spriedumā, sabiedrība CONVOI s. r. o., kas reģistrēta Slovākijā un ko pārstāvēja NE, norīkoja darba ņēmējus darbā kādā Firstenfeldē...

Uzņēmējdarbības un savstarpēju darījumu vidē starp sadarbības partneriem ir dažādas attiecības. Daudzas no tām ir balstītas uz uzticēšanos un gadiem vienotu, ilgtspējīgu sadarbību. Katra līguma slēdzēja puse ir atšķirīga - viena pārbauda katru līguma punktu un potenciālo partneri, cita pārliecinoši uzskata, ka darījums netiks apdraudēts un partneris nepievils. Praksē ir pierasts, ka, nodibinot līgumiskās attiecības, līguma puses vienojas par strīda izskatīšanas kārtību. Tomēr pastāv arī tādi līgumi, kuros puses nav atrunājušas procedūru, kā rīkosies strīdus gadījumā. Šķiet pavisam vienkārši – kādēļ gan atrunāt strīdu izskatīšanu, ja līgumslēdzēja puse neparedz strīdus gadījumus. Ja tādi arī radīsies, tad likums paredz, ka droši varēs vērsties valsts tiesā. Kā zināms, visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Prasība pret fizisko personu ceļama valsts tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, bet pret juridisko personu – pēc tās juridiskās adreses. Prasība pret parādnieku, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc...

2022. gada 28. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (turpmāk — MK) 18.05.1999. noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 178), ar kuriem precizētas un papildinātas normas saistībā ar preču cenu korektu norādīšanu speciālo piedāvājumu — atlaižu, samazinātas cenas kampaņu, izpārdošanu u.tml. cenu pazemināšanas — gadījumos. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (turpmāk — Direktīva 2019/2161) atsevišķu normu pārņemšanu. 2018. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par nepieciešamību modernizēt vairākas direktīvas, un 2019. gada 27. novembrī tika publicēta Direktīva 2019/2161. Priekšlikuma visaptverošais mērķis ir nodrošināt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, kā arī modernizēt normatīvos aktus, ņemot vērā attīstības tendences, un aizsargāt patērētājus no...

Steidzamības kārtā 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, stājušies spēkā no 19. maija. Atbalsta mehānismam plānotais valsts budžeta finansējums ir paredzēts 937 500 eiro apmērā. Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām: 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu; 50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu; ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām. Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji. Svarīgi – atbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras...

Lai sniegtu valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, Ministru kabinets 17. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus atbalsta sniegšanai, kas ietverti jaunā likumprojektā – Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums. Ministru kabineta sēdē 26. aprīlī apstiprinot Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par atbalstu uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai, vienojās par jaunu atbalsta programmu izstrādi uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā, izmantojot neizlietoto Covid-19 krīzes laikā piešķirto budžeta finansējumu, kas ļaus nodrošināt tūlītēju atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai. Plānots, ka uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā: pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums, ierobežojums turpmākām investīcijām. Atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas. Atbalsts uzņēmumiem tiks...