JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Par transfertcenu piemērošanu COVID-19 pandēmijas periodā". Tajā skaidrots, ka Covid-19 pandēmija un valstu valdību reakcija uz pandēmiju, t. sk. dažādi ierobežojumi tās mazināšanai, ir izraisījuši pārmaiņas ekonomikā, kas savukārt starptautisko grupu uzņēmumiem var radīt grūtības ievērot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu un kontrolētā darījuma cenas (vērtības) noteikšanu atbilstoši tirgus cenai (vērtībai). Covid-19 pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi ir saskārušies ar naudas plūsmas ierobežojumiem, rentabilitātes strauju kritumu vai pieaugumu, preču piegāžu ķēdes traucējumiem un, iespējams, ir spiesti samazināt uzņēmuma darbību vai apturēt to pavisam. Viss minētais un nenoteiktība ir radījuši jautājumus par transfertcenu noteikšanas regulējuma piemērošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Tā kā transfertcenu dokumentācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām1 ir jāsagatavo par katru pārskata gadu2 , tad Covid-19 pandēmijas periodā īpaša uzmanība jāpievērš: faktoriem, kas ietekmējuši kontrolēto darījumu cenu (vērtību), un to atspoguļošanai vietējā transfertcenu dokumentācijā; saņemtajam valsts atbalstam; salīdzināmo datu analīzei un īpašām vienreizējām izmaksām; iepriekšējas vienošanās līguma izpildei....

Jaunais piespiedu zemes nomas attiecību regulējums var arī nesasniegt iecerēto mērķi – novērst līdz šim nesamērīgi lielo tiesvedības procesu skaitu. Ar cerībām uz jauno piespiedu zemes nomas attiecību regulējumu skatās gan tiesību normu piemērotāji, gan šajās nomas attiecībās iesaistītās puses. Proti, tā mērķis ir vērsts uz strīdu un tiesvedību skaitu samazināšanu dalītā īpašuma gadījumos, jo līdzšinējais regulējums ir sekmējis nesamērīgi daudz tiesvedības procesu. Negribētos būt skeptiskai, taču ir pamats domāt, ka tiesvedības procesi piespiedu zemes nomas attiecību jautājumos nepazudīs no tiesu darba kārtības, tāpat kā, visticamāk, arī no Satversmes tiesas dienaskārtības. Nomas maksa 4% no zemes kadastrālās vērtības gadā jebkuras būves īpašniekam Atzinību pelna likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – likums) 38. panta jaunā redakcija. Tā skaidri un nepārprotami paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra piespiedu zemes nomas...

SIA iegādājās POS termināli bezskaidras naudas norēķiniem. SIA nav kases aparāta. Kā grāmatot darījumus? Vai pietiek ar POS termināļa pārskatiem no bankas, un vai jākārto POS termināļa žurnāls? Atbilde Darbībās ar POS termināli uzņēmumam jāievēro Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi). Šajos noteikumos ietverta prasība: 34. Lietotājs nodrošina, lai kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas un specializētās ierīces vai iekārtas lietošanas vietā (attiecībā uz specializēto ierīci vai iekārtu, kas nav uzstādīta pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā), — juridiskajā adresē) būtu pieejami šādi dokumenti: (..) 34.3. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos kārtojamais Z pārskatu un POS termināļu pārskatu reģistrs, kurā norādīts ieraksta datums un kārtas numurs. Minētajos noteikumos netiek reglamentēts šāda žurnāla saturs (forma). Tātad uzņēmums patstāvīgi izstrādā šī žurnāla paraugu un to iekļauj grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvā. MK noteikumos (84. punkts) minēti gadījumi, kad kases...

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) Nr.2020/1057 no 2. februāra stājušās spēkā Mobilitātes pakotnē ietvertā prasība pārvadātājam sagatavot un iesniegt nosūtīšanas deklarāciju, izmantojot Eiropas Komisijas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas portālu (www.postingdeclaration.eu). Deklarācija jāiesniedz pārvadātājam, kas veic starptautiskus kravas autopārvadājumus Eiropas Savienībā un uz kuru attiecināma transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas situācija. Transportlīdzekļa vadītājs skaitās nosūtīts, ja ir starptautisks pārvadājums un iekraušana/ izkraušana nav valstī, kurā pārvadātājs reģistrēts (gan starp ES valstīm, gan starp ES un trešo valsti); tiek veikti kabotāžas pārvadājumi. Tāpat no 2. februāra transportlīdzekļa vadītājam pēc dalībvalsts robežas šķērsošanas digitālajā tahogrāfā jāievada tās valsts simbols, kurā vadītājs iebrauc. Lai ievadītu datus digitālajā tahogrāfā pēc dalībvalsts robežas šķērsošanas, apstāšanās ir jāveic tuvākajā pieturvietā uz robežas vai uzreiz pēc tās šķērsošanas. Ja dalībvalsts robežu šķērso ar prāmi vai vilcienā, transportlīdzekļa vadītājs ievada valsts simbolu pienākšanas ostā vai stacijā. Uz pārvadātāju ir attiecināma kravas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas situācija, ja: citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī...

Saeima 3. februārī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādātos grozījumus Civillikumā, kas paredz uzlabot kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviest jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Likums paredz trīs būtiskas lietas: Ierobežojumus prasīt kopīpašuma dalīšanu. Grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās. Ļaunprātīgā kopīpašnieka izslēgšanu. Likums paredz iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda...

Kopš pasauli un arī Latviju ir skārusi pandēmija, cilvēku darba diena ir mainījusies. Daudzi biroju ir nomainījuši pret attālināto darbu no mājām vai atrodoties ārzemēs. Kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, ja uzņēmumam ir aktuāls pārrobežu attālinātais darbs? Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gada 3. ceturksni liecina, ka 13,1% (99,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) Latvijā strādāja attālināti. Tas ir par 28,9 tūkstošiem jeb 4,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (70,5 tūkstoši jeb 8,9%), bet par 59,0 tūkstošiem jeb 8,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (158,4 tūkstoši jeb 21,3%). No attālināti strādājošajiem 59,3% bija sievietes un 40,7% — vīrieši. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,4%) — vecuma grupā 55–74 gadi. Darbu attālināti veica 58,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (56,9%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo. Bet viszemākais (6,1%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības,...

AKTUĀLS TEMATS Depozīta sistēma tīrākai videi. Par aktuāliem jautājumiem tirgotājiem depozīta sistēmas ieviešanā informē LAURA ANTEINA, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece JURISTA PADOMS Depozīta maksa par vienreiz un atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu un PVN piemērošana. MADLENA DROZDOVA, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš nodokļu konsultante Ar vienu roku dod, ar otru – atņem. EVIJA KOLBERGA, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte Nodokļu piemērošana darījumiem ar kriptovalūtu. Skaidro AINA OKSEŅUKA, zvērinātu advokātu biroja Sorainen nodokļu menedžere un AIJA LASMANE, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošā nodokļu speciāliste Kas ir izpildu raksts, un kad tas nepieciešams. ILGA NERETNIECE, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore MAKSĀTNESPĒJA Fiziskām personām iespēja atbrīvoties no patēriņa kredītu parādiem. Par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma piemērošanu skaidro Inese Helmane Parādnieki pagaidām netiek tālāk par interesi. Komentē ZANE ERNŠTREITE, zvērināta notāre DATU AIZSARDZĪBA Whatsapp precedents liek pievērst uzmanību privātuma politikas izstrādei. Legal Hackers Riga organizētās diskusijas atziņas apkopojis Ikars Kubliņš TIESU PRAKSE Iedzīvotāju...

Strādājot attālināti, darbiniekiem var rasties jauni izdevumi, kādus iepriekš nemaz neparedzēja, piemēram, pieaug elektrības un interneta patēriņš, jānodrošina apkure, kuru, iespējams noslēdza, dodoties uz darbu u.tml. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" darba devējam nodrošināt attālināta darba iespējas ārkārtējās situācijas laikā jau ir noteikts kā pienākums, ja vien to pieļauj darba specifika. Taču arī tad, ja ārkārtējā situācija valstī tiks atcelta, šāds darba izpildes veids neizzudīs. Tāpēc likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 159. punkts paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) arī 2022. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus, atbilstoši Darba likumam, sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Iepriekš šis atvieglojums attiecās tikai uz 2021. taksācijas gadu, taču ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, ar attālināto darbu saistītos izdevumus var piemērot visa 2022. gada...

Ministru kabinets 1. februāra sēdē apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, kas ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai. Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šāds risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Tas arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā. Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas. Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021. gadā – 2857.50 EUR)....

Pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas valdība 1. februāra sēdē lēma pagarināt ALTUM atbalsta programmu “Atbalsts kultūras nozares komersantiem.” Līdz ar veiktajām izmaiņām atbalsta nosacījumos komersanti, kuri organizē pastāvīgu publisku mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu norisi un kuru darbību ietekmējuši Covid-19 izplatībai noteiktie drošības pasākumi, atbalstam ALTUM varēs pieteikties vēl līdz š.g. 30. jūnijam. Programmā palielināts arī vienam atbalsta saņēmējam/ ar to saistīto personu grupai pieejamais atbalsta apmērs - no līdzšinējiem 1 800 000 līdz 2 300 000 eiro. Tāpat programmā veiktas izmaiņas, lai līdz 24 mēnešiem pagarinātu pasākumu īstenošanas laiku un aizdevuma atmaksas uzsākšanu; atmaksas termiņu pagarinātu līdz 30 mēnešiem. Atbalsta programmas nosacījumu1 kopums papildināts arī ar nosacījumu - ja atbalsta saņēmējs nespēj nodrošināt atbalsta līgumā saistību izpildi, bet naudas plūsma vai saimniecības paredzēto attīstības plāns apliecina atbalsta saņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu nākotnē, ALTUM ir tiesīgs restrukturizēt aizdevumu, ja atbalsta saņēmēja plāns apliecina spēju atmaksāt aizdevumu nākotnes termiņā līdz 4 gadiem. Programmas...

No 1. februāra Valsts kase pievienojusies Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai – tas ļauj maksājumus valsts budžetā nodrošināti dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī, arī brīvdienās un svētku dienās, informē Latvijas Banka. Gan fiziskās, gan juridiskās personas šīs pārmaiņas jutīs, veicot maksājumus uz Valsts kasi, t.sk. valsts budžeta maksājumus (valsts nodevas, naudas sodus u.tml.) un maksājot par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Zibmaksājumi uz Valsts kases kontiem būs iespējami no to Latvijas kredītiestāžu kontiem, kuras nodrošina zibmaksājumu pakalpojumu: Citadele banka, Swedbank, EB banka, Signet Bank, BlueOrange Bank, Reģionālā investīciju banka, Baltic International Bank un LPB Bank, kā arī no citām kredītiestādēm Baltijas valstīs un vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA), kuras nodrošina zibmaksājumus, – kopumā vairāk nekā no 2000 kredītiestādēm. Paredzēts, ka tuvākajā laikā zibmaksājumus sāks nodrošināt arī Luminor Bank, tādējādi šie inovatīvie maksājumi būs pieejami faktiski visiem kredītiestāžu klientiem Latvijā. Eiropā un attiecīgi arī Latvijas Bankas uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā ir noteikta...

Jāatzīst, ka ārkārtējā situācija ir nesusi arī labas lietas un viena no tām ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļuvis pieejamāks ar semināriem un skaidrojošo informāciju. Domājams, VID ir ieguvis labāku atgriezenisko saiti par savu sniegto informāciju, jo nodokļu maksātājiem ir iespēja uzreiz uzdot jautājumu tiem ekspertiem, kuri konkrēto lietu pārzina vislabāk tieši VID struktūrā. Noskatoties novembra semināru "PVN un grāmatvedības piemērošana ēdienu piegādēm, izmantojot mobilās lietotnes", radās pārdomas un komentārs par seminārā piedāvāto grāmatvedības uzskaiti. Mūsuprāt, nekorekti ir piedāvāts, ka transportēšanas pakalpojums ēdināšanas uzņēmumam, kura ēdiens tiek piegādāts klientam, ir jāuzskaita kā "pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" un attiecīgi peļņas vai zaudējuma aprēķinā šīs izmaksas jāuzrāda postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas". Pietrūka arī komentāra, par kuru no PZA shēmām tiek stāstīts. Analizēsim piemēru, ja ēdināšanas uzņēmums sagatavo PZA, kas ir klasificēts pēc izdevumu funkcijām, kas ir viens no populārākiem PZA veidiem. Piemērs Klients, izmantojot mobilo lietotni, pasūta picu par 10 eiro,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 31.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – Lietuvas komercsabiedrības UAB „Baltic Engineers” – pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atteikt pieteicējai saņemt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatāmajā lietā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nolemts neatmaksāt pieteicējai Lietuvas komercsabiedrībai UAB „Baltic Engineers” pievienotās vērtības nodokli, ko tā samaksājusi SIA „DAINA EL”, SIA „KOMUNIKĀCIJU PROJEKTĒŠANAS BIROJS” un SIA „Energy stream” par iekšzemē saņemtajiem ar veikala „IKEA” Rīgā projektēšanu saistītajiem pakalpojumiem. Proti, lietā ir strīds par pieteicējas kā citas dalībvalsts nodokļa maksātājas, kas neveic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, tiesībām saņemt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu par Latvijā no citām ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām saņemtajiem ar nekustamā īpašuma būvniecību saistītajiem pakalpojumiem. Apgabaltiesa atzina, ka pieteicējai šādu tiesību nav, jo tā Latvijā ir veikusi vismaz vienu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu. Apgabaltiesa secināja, ka šā iemesla dēļ pieteicējai bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu...

No 2022. gada 1. februāra stājas spēkā Eiropas Savienības regulas prasība par digitālā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ieceļošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina) un Šveices Konfederācijā. Turpmāk ieceļošanai minētajās valstīs vakcinācijas sertifikāts ir derīgs deviņus mēnešus, neatkarīgi no saņemtās vakcīnas nosaukuma (Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātām vakcīnām), informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Prasība par deviņu mēnešu jeb 270 dienu derīguma termiņu attiecas tikai uz ieceļošanu, savukārt prasības attiecībā uz vakcinācijas sertifikāta derīguma ilgumu un izmantošanu valsts iekšzemē – ēdināšanas iestāžu apmeklēšanai, veikalu apmeklēšanai, pakalpojumu saņemšanai u.c. gadījumos, kad tiek prasīts uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu – katra valsts nosaka individuāli. NVD skaidro, ka citu valstu noteiktās prasības nav saistītas ar Latvijas Republikas likumdošanu un vakcinācijas sertifikātam noteiktajiem derīguma termiņiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstīs noteiktais sertifikāta derīguma termiņš izmantošanai iekšzemē var būt mazāks nekā ieceļošanai noteiktie deviņi mēneši. Līdz ar to pirms došanās...

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” pastāstīja par pašnodarbināto grāmatvedībā aktuālākajiem jautājumiem. Neskaidrības radušās zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuriem ir iespēja būt gan darba attiecībās ar savu saimniecību, gan arī maksāt sociālās iemaksas kā pašnodarbinātajiem (vēl viena iespēja ir iecelt pārvaldnieku, nosakot viņam darba samaksu un maksājot VSAOI par viņu). “Statuss reizēm tiek mainīts pat gada vidū, un pēc tam ir grūti atšķetināt, par kuru periodu kādā veidā jāmaksā. Šāda situācija izveidojās tāpēc, ka lauksaimniekiem pagājušā gada vidū mainījās nosacījumi sociālo iemaksu veikšanai, bet pēc tam ar atpakaļejošu datumu tika atgriezta iespēja aprēķināt sociālās iemaksas par gadu. Izmaiņas tomēr būtu jāveic pārdomātāk un savlaicīgāk,” vērtē I. Leibus. Pārpratumi laika gaitā veidojušies arī ar sociālo iemaksu uzrādīšanu pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā). “Ieviesusies prakse, kad pašnodarbinātie par sevi veiktās sociālās iemaksas...