JAUNUMI

Nepieciešamību darbiniekiem būt vakcinētiem pret Covid-19 turpmāk izglītības, sociālajā un arī veselības aizsardzības jomā strādājošajiem varēs noteikt darba devējs, paredz 23. augustā valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 530 "Grozījumi 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Kā paredz Veselības ministrijas izstrādātie normatīvā akta grozījumi, aktuāla vakcinācija pret Covid-19 joprojām stingri rekomendēta cilvēkiem, kas savus darba pienākumus veic ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19. Tāpēc darba devējam, izvērtējot katra darbinieka darba pienākumus, inficēšanās riskus un iespējamos riskus citu cilvēku veselībai, saglabātas tiesības noteikt darbus, kurus var veikt tikai aktuāli vakcinētas personas. Grozījumi valdības noteikumos pieņemti saskaņā ar jaunākajām Imunizācijas valsts padomes (IVP) rekomendācijām un koordinēti ar veselības aprūpes nozari. Atbalstu grozījumiem paudušas arī slimnīcas, kurās koncentrējas lielākais Covid-19 inficēto skaits. Līdzīga prakse novērojama gan citās Eiropas Savienības valstīs, gan citviet pasaulē - tiesības darba devējam organizācijās, kurās ir augsts...

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) par pakalpojumiem, kuru darījuma vieta ir cita Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un kuri sniegti personām, kas nav nodokļa maksātāji, pakalpojumu sniedzējam (iekšzemes nodokļa maksātājam vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājam, kam ir pārstāvniecība Latvijā) no 2021. gada 1. jūlija ir izvēles iespēja: reģistrēties PVN vajadzībām katrā ES dalībvalstī, kur tiek sniegti šādi pakalpojumi; reģistrēties Latvijā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.3 pantā minētā Savienības režīma izmantošanai un aprēķināto citu ES dalībvalstu PVN deklarēt un samaksāt, izmantojot Savienības režīma deklarāciju (turpmāk – OSS deklarācija). Šāds skaidrojums sniegts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) augustā aktualizētajā metodiskajā materiālā "Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pakalpojumiem". VID uzsver, ka minētajā izņēmuma situācijā, kurā nepiemēro pakalpojuma sniegšanas vietas pamatprincipu, pakalpojuma saņēmējs ir persona, kas neveic saimniecisko darbību un pakalpojumam piemēro nevis tās valsts PVN, kas ir pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta, bet gan tās valsts PVN, kur šo pakalpojumu izmanto. Attiecīgi šādā gadījumā...

Ja pusaudzis tiek nodarbināts vasarā, vai viņš drīkst veikt darbības ar kases aparātu? Atbilde Nodokļu un grāmatvedības normatīvie akti, tai skaitā normatīvie akti, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nenosaka īpašas prasības vai vecuma ierobežojumus personām, kas strādā ar kases aparātiem. Uzņēmuma pienākums ir nodrošināt personas, kas pilda kasiera pienākumus, apmācību darbam ar attiecīgo kases aparātu, kā arī rakstiski noteikt kasiera pienākumus (Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 13. punkts). Savukārt ierobežojumi pusaudžu nodarbināšanai ir noteikti MK noteikumos Nr. 206 «Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību». Piemēram, pusaudzi aizliegts nodarbināt, ja darbs ir tieši saistīts ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu (noteikumu 51. punkts). Ja darbības nav saistītas ar alkohola un...

Valdības sēdē 23. augustā skatītie Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz, ka no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kompensācija neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā. Elektroenerģijas sistēmas operatora sadales un pārvades tarifa kompensācija komersantiem veido aptuveni 10% no elektroenerģijas izmaksām. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone norādījusi, ka šis ir tikai viens no ieplānotajiem pasākumiem komersantu atbalstam līdz ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kompensēšanu un granta piešķiršanu energoietilpīgajiem komersantiem. Maksu par sistēmas pakalpojumiem veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi...

Valdības sēdē 23. augustā apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", ar kuriem paredzēts, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai. Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas - energoresursu izmaksu pieaugums. Plānots, ka atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Likumprojekts arī paredz, ka uz atbalstu aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā varēs pretendēt arī citi saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma un apgrozījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un turpmāko investīciju ierobežojums. Saimnieciskās darbības veicējiem atbalstu sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum. Uz...

Likumā «Par akcīzes nodokli» jauni subjekti, kuriem, saņemot Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto sertifikātu, tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem. 2021. gada nogalē izsludināti grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli», kuri stājās spēkā šogad 1. jūlijā. Ar šiem grozījumiem precizēts termins «pastāvīga mazā alus darītava», mainot tā nosaukumu uz «pastāvīgais mazais alus ražotājs», un paplašināts skaidrojums. Iekļauti papildu jauni likuma subjekti, proti: patstāvīgais mazais alus ražotājs — alus ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem alus ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus ražotāju telpām, un kura saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā Latvijas Republikā (turpmāk — LR) vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu; patstāvīgais vidējais vīna ražotājs — vīna ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem vīna ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu vīna ražotāju telpām, un kura saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 16.08.2022. ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 5 325 eiro apmērā Baltic International Bank SE, jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam nebija iesniegusi FKTK 2021. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim nodrošina šī pārskata publiskošanu. Baltic International Bank SE noteiktajā termiņā to nebija veikusi, līdz ar to pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Datu aizsardzības speciālists ir persona ar speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un praktiskas datu aizsardzības piemērošanā. Līdzīgi kā darba drošības speciālists, kam ir speciālas zināšanas darba aizsardzības sistēmas organizācijā un nepieciešamo prasību nodrošināšanā attiecībā uz darba drošību, tā datu aizsardzības speciālists ir eksperts ar speciālām zināšanām savā atbildības jomā, skaidro Datu valsts inspekcija. Lūgums pēc skaidrojuma, ar kuru pie Datu valsts inspekcijas nereti vēršas gan datu aizsardzības speciālisti, gan pati organizācija, tieši par datu aizsardzības speciālista iesaisti iekšējo dokumentu sagatavošanā, pārskatīšanā un tā darba uzdevumiem. Šajā skaidrojumā pievērsīsimies tieši šiem jautājumiem. Datu aizsardzības speciālista funkcijas Šauri skatoties, datu aizsardzības speciālista norīkošana nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību Datu regulas prasībām. Ja organizācijai, atbilstoši Datu regulai ir pienākums norīkot datu aizsardzības speciālistu, bet tas nav izdarīts, tad tas ir uzskatāms par Datu regulas pārkāpumu. Skatoties plašāk, datu aizsardzības speciālista primārā funkcija ir būt organizācijas vadošajam konsultantam personas datu aizsardzības jautājumos....

No 2022. gada 1. augusta stājas spēkā būtiski grozījumi Darba likumā (sk. Bilance Nr. 5 (485), 2022. g., 22. lpp.). Vienlaikus arī saistītajos normatīvajos aktos bija nepieciešams precizēt dažas normas. Protams, tas pirmām kārtām skāra likumu «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». Šā likuma 10.1 pantā atkārtojas DL norma, ka atvaļinājums bērna tēvam tiks piešķirts 10 darba dienas (kalendāra dienu vietā). Jāteic, ka pēc būtības pašam tēvam šis grozījums neko nemaina, jo arī iepriekš atvaļinājuma periodu tēvs varēja izmantot divas reizes no pirmdienas līdz piektdienai. Būtiskāks aspekts ir šā atvaļinājuma apmaksas kārtība, jo medijos parādījās skaidrojums, ka bērna tēvam tiks apmaksātas konkrētas viņa «darba dienas», kuras Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nav zināmas, jo šī informācija nevienā VID iesniedzamā pārskatā nav paziņota. Ņemot vērā faktu, ka VSAA, aprēķinot īstermiņa sociālos pabalstus, nosaka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kalendāra, nevis darba dienai (arī apmaksā kalendāra dienas), pagaidām neesam saņēmuši no aģentūras skaidrojumu par bērna tēvam...

Covid–19 infekcijas izraisītās pandēmijas ietekme uz ekonomiku bijusi plaša, to droši vien turpināsim izjust arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Beidzoties valsts atbalsta programmām, uzņēmējus var sagaidīt dažādi riski, tostarp maksātnespēja, jo būs jāsāk veikt krīzes laikā atliktie maksājumi, tostarp iekavētie nodokļu maksājumi. Pamatotas bažas rada arī inflācija un energoresursu sadārdzinājums. Kā šis laiks ietekmējis juridisko pakalpojumu sniedzējus un viņu klientus, kā uzņēmumiem veiksmīgi atjaunot darbību pirmspandēmijas līmenī, par to saruna ar Agri Bitānu, Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns vadošo partneri, zvērinātu advokātu. Ar ko jums asociējas šis laiks, kad valstī noslēdzas ārkārtējā situācija? Vai prognozējat, ka advokātu birojiem darba apjoms pieaugs vai, varbūt tieši pretēji, samazināsies? Patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā dzīvosim turpmāk. Domāju, ka daudz kas atgriezīsies iepriekšējā ritmā, bet daudz kas arī paliks kā pandēmijas laikā. Vispirms jau tas attiecas uz attālināto darbu. Gan mēs, gan arī daļa mūsu klientu jau pirms ārkārtējās situācijas bijām sākuši strādāt hibrīdrežīmā...

Kas jāievēro nodokļu nomaksas jomā, slēdzot uzņēmuma līgumus ar fizisku personu, kas nav reģistrējusi saimniecisko darbību, informatīvajā materiālā atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Personu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums, ja tā nav reģistrējusi saimniecisko darbību, uzskata par darba ņēmēju. Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un cilvēku, kas nav reģistrējis saimniecisko darbību, tad komersants (Pasūtītājs): atbild par nodokļu nomaksu no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi un pārskatu iesniegšanu VID;URVN nemaksā, jo nav darba attiecību (darba līguma). Ienākumam no uzņēmuma līguma izmaksas vietā piemēro šādas nodokļa likmes: Komersants iesniedz šādus pārskatus: Lasiet arī: Darbinieki — nerezidenti un patvēruma meklētāji no Ukrainas Nodokļu nomaksa uzņēmumu līgumos

Saistībā ar notikumiem Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 10. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības...

2021.gada 1. jūlijā stājās spēkā prasība iesniegt tiešsaistē datus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gan par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, gan ar taksometru, t.sk., ja pakalpojums tiek sniegts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni. Minētā prasība iestājas, ja pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma sniedzējam VID ir reģistrēta saimnieciskā darbība ar darbības veidu “Taksometru pakalpojumi” (NACE 2. red. kods – 4932), savukārt, ja par pakalpojuma tiešsaistes datu iesniegšanu ir atbildīga tīmekļvietne, pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma sniedzējam pašam nav jāiesniedz dati par pasažieru komercpārvadājumiem, informatīvajā materiālā vēstī VID. piemērs Ja braucienu klients pieprasīja, izmantojot mobilo lietotni, tad datus par braucienu iesniedz konkrētās mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējs. Tādos gadījumos pasažieru pārvadātājam pašam VID dati nav jāiesniedz. Tiesiskajā regulējumā veikti tehniski grozījumi 1.1. Samazināts iesniedzamās informācijas apjoms. Samazināts ar 2021. gada 1. jūliju tiešsaistē VID iesniedzamās informācijas apjoms par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni. 1.2. Vienādots iesniedzamās informācijas apjoms. Visiem nozares...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai Eiropas Sociālā fonda “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākuma “Apmācība pie darba devēja” ietvaros. Darba devējiem tā ir lieliska iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot viņiem nepieciešamos darbiniekus, īstenojot bezdarbnieku apmācību darba vidē pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Praktiskās apmācības ilgums ir pielāgots apgūstamās profesionālās kvalifikācijas līmenim: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 2 mēneši; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 3 mēneši; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 4 mēneši. Darba devējam, kurš apmāca bezdarbnieku savā uzņēmumā, NVA piešķir dotāciju ikmēneša darba algai bezdarbniekam: pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 300 eiro mēnesī; otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim – 350 eiro mēnesī; trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim –350 eiro mēnesī. NVA apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam (līdz 50 eiro), piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (līdz 100 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darba...

Lai gan vairums tiesvedību nodokļu strīdos aizvien beidzas par labu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tomēr tie gadījumi, kad tiesa lemj par labu nodokļu maksātājam, rada pārliecību, ka savu taisnību ir iespējams izcīnīt. Lai būtu lielākas izredzes tiesā uzvarēt, jāzina vairākas lietas, par kurām "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "VID aktuālās pārbaudes" informēja Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante. Ja VID kontroles pasākumu procesos tiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, nodokļa maksātājam tiek pieprasīts veikt darbības, kas pretējas tiesiskajam regulējumam, Administratīvā procesa likuma izpratnē tā ir faktiskā rīcība, kuru ir iespējams pārsūdzēt. Līdz ar to, piemēram, pat ja pats tematiskās pārbaudes akts nav pārsūdzams, tad inspektora rīcība, lai šo aktu sagatavotu (nodokļu maksātājam uzliktie pienākumi) gan. Nepieciešamības gadījumā šo rīcību arī vajadzētu apstrīdēt, lai saglabātu tiesisko līdzsvaru attiecībās ar nodokļu administrāciju, iesaka B. Grandāne. Arī VID ģenerāldirektora lēmums ir apstrīdams administratīvajā tiesā trijās instancēs (izņemot uzņēmumu pārejas gadījumus). Savukārt...