JAUNUMI

No 14. līdz 15. martam norisināsies Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme, Briselē, Beļģijā. Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt eirozonas fiskālās politikas koordināciju 2023. gadam un Grieķijas 13. pastiprinātās uzraudzības ziņojumu. Savukārt Eirogrupas paplašinātajā formātā plānots pārrunāt Banku savienības aktualitātes, kā arī gatavošanos decembra Eirosamitam. ECOFIN sanāksmē paredzēts pārrunāt direktīvu par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES. Ar direktīvas priekšlikumu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs, par kura pamatelementiem tika panākta vienošanās iepriekš. 2021. gada 8. oktobrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, atbalstīja vienošanos par ambiciozas starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem un tikpat ambiciozu reformas ieviešanas laika grafiku. Ministri diskutēs par regulu, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Ar to ir ierosināts novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, samazinot...

Saeima ceturtdien, 10.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, valsts no abu pabalstu kopsummas veic obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iecerēts, ka no 2023.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnībā tiks veiktas no speciālā budžeta. No 2025.gada iemaksas par bērna kopšanas pabalsta apmēru plānots veikt no pamatbudžeta, bet par vecāku pabalsta apmēru iemaksas turpinās veikt no speciālā budžeta. Grozījumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām, jo esošās apdrošināšanas sistēmas rezultātā persona, kura ir izvēlējusies laist pasaulē bērnus un rūpēties par viņu audzināšanu, nākotnē saņemtu mazāku pensiju,...

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Žurnāla "Bilance" konferenci 13. janvārī noslēdza Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, kas iepazīstināja ar aktualitātēm budžeta iestāžu grāmatvedības normatīvajos aktos. Būtiski grozījumi izdarīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs". Ar vieniem no tiem sniegts deleģējums Valsts ieņēmumu dienestam izdot iekšējos normatīvos aktus par valsts budžeta ieņēmumu detalizētu uzskaites kārtību, ietverot gan prasību, saistību un ieņēmumu atzīšanas periodu un apliekamo notikumu katram valsts budžeta ieņēmumu veidam, kuru uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, gan uzskaites grāmatojumu, gan prasību vērtības samazinājuma noteikšanas metodes. Otri grozījumi minētajos noteikumos paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti un attiecas uz budžeta iestādēm, kurām ir noslēgti līgumi par atvasinātiem finanšu instrumentiem (šie grozījumi piemērojami no 2023. gada). "Es ieteiktu pirms jaunu līgumu slēgšanas noteikti paskatīties nākotnē paredzamo uzskaiti, jo no 2023. gada 1. janvāra tieši atvasināto finanšu instrumentu uzskaitē būs jauni grāmatvedības konti un papildināts kontu plāns," norādīja L. Kelmere. Grozījumos MK noteikumos...

Satversmes tiesa 2022. gada 10. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-24-03 “Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 punkts (redakcijās, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) noteica, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2, (turpmāk – lielais tirdzniecības centrs) aizliegta veikalu darbība, izņemot šā punkta apakšpunktos norādīto kategoriju veikalus. Augstāka juridiskā spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst...

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2021. gada 21. oktobrī, pieņemot spriedums apvienotajās lietās C-845/19 un C-863/19 Okrazhna prokuratura – Varna, norādījusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko tiek pieļauta tāda īpašuma konfiskācija par labu valstij, par kuru tiek apgalvots, ka tas pieder citai personai, nevis attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītājam, ja šai citai personai nav iespējas piedalīties konfiskācijas procedūrā. Kā norādīts spriedumā, divi Bulgārijas valstspiederīgie tika notiesāti par to, ka bez atļaujas realizācijas nolūkā glabāja sevišķi bīstamas narkotiskās vielas. Pēc notiesāšanas Varnas apgabala prokuratūra lūdza Varnas apgabaltiesu konfiscēt naudas summas, kas tika atrastas šo personu mājokļos kratīšanas laikā. Tiesas sēdē apsūdzētās personas paziņoja, ka konfiscētās naudas summas pieder viņu ģimenes locekļiem. Tiesa atteicās atļaut konfiscēt minētās naudas summas. Varnas apgabala prokuratūra apstrīdēja šo spriedumu, apgalvojot, ka, piemērojot...

Latvijas kapitāla tirgus attīstība veicinātu vietējo un ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā, pavērtu plašākas iespējas komersantiem piesaistīt finanšu resursus, secināja eksperti Latvijas kapitāla tirgus 2022. gada forumā "Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja". Kas ir darīts Latvijas kapitāla tirgus attīstībai? Kādi ir vislielākie izaicinājumi, un kādi būs turpmākie soļi? Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, iepazīstinot foruma dalībniekus ar Eiropas Savienības stratēģiju vietējo un reģionālo kapitāla tirgu attīstībai un integrācijai, uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā. Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmuma finansējuma avotus, tai skaitā maziem un vidējiem uzņēmumiem. Dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai. Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē. Jāpaātrina kapitāla tirgus savienības izveide Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgus savienības izveide palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību...

Citu valstu sadarbības partneri izrakstītājos nodokļa rēķinos ieraksta tikai Latvijas firmas reģistrācijas vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, turklāt bez burtiem "LV". PVN likuma 125. panta 1. daļas 4. punktā rakstīts: "preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā". Grāmatvedības likuma 11. panta piektās daļas 4. punkta a) apakšpunktā rakstīts: "dokumenta autora nosaukums (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam — firma), reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods". 1. Vai normatīvajos aktos ir atrunāta reģistrācijas numura, nodokļu maksātāja reģistrācijas koda, reģistrācijas numura VID PVN maksātāju reģistrā definīcija: struktūra, sastāvs, burtu vai ciparu skaits? Vai pieļaujama terminu "reģistrācijas numurs" un "nodokļu maksātāja reģistrācijas kods" atšķirība? Vai burti LV ir obligāts rekvizīts, un to neesamība ir pārkāpums? Atbilde Reģistrācijas numurs. 2000. gada 13. aprīļa Komerclikuma 8. pants nosaka, kāds ir komercreģistrā veicamo ierakstu saturs. Komerclikuma 8. panta septītajā daļā noteikts: Ierakstot komercreģistrā komersantu, tā filiāli Latvijā vai ārvalsts komersanta un dalībvalsts...

Lai palīdzētu uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem Covid-19 izplatības dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā, kopš pagājušā gada oktobra līdz šī gada februārim bija spēkā valsts atbalsta programma, kas paredzēja darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu – atbalstu algu subsīdijai, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Līdz ar to atbalstam vēl par šī gada februāri var pieteikties līdz 2022. gada 15. martam, aizpildot īpaši tam izveidotu iesnieguma veidlapu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). No pērnā gada 22.novembra līdz šī gada 9. martam saskaņā ar 17 394 iesniegumiem izmaksātas algu subsīdijas 18 462 207 eiro apmērā, tajā skaitā pēc darba devēju 6953 iesniegumiem darbiniekiem izmaksātas algu subsīdijas 16 798 679 eiro apmērā; pēc pašnodarbināto 9475 iesniegumiem – 1 423 044 eiro apmērā, bet pēc 966 patentmaksātāju iesniegumiem – 240 484 eiro apmērā. Tāpat līdz 2022. gada 9. martam saskaņā ar 8253 iesniegumiem izmaksāti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi. Patlaban no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši 8,4 %. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, kura laikā ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji var apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt grāmatvedības pakalpojumus, tāpēc VID aicina to izdarīt savlaicīgi! Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Lai uzņēmums saņemtu licenci, tam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāaizpilda speciāli tam izveidota iesnieguma forma sadaļā “Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence (Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai)”. Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža (var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas uzņēmumā vienlaikus pilda gan valdes locekļa, gan grāmatveža amata pienākumus) personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments...

Datu valsts inspekcija (DVI) sniegusi atbildi uz jautājumu par to, vai bankai ir obligāti nepieciešams nodot maksājuma veicēja personas kodu, personas konta numuru un citus personas datus maksājuma saņēmējam. Sniedzot atbildi, DVI skaidro, ka banku tiesības, funkcijas un darbību nosaka banku sektora tiesiskais regulējums. Tiesību akti stingri nosaka kārtību, kādā veidā un kāda informācija tiek apstrādāta, veicot elektronisku maksājumu. Banku darbību regulējošie tiesību akti uzliek pienākumu bankai: identificēt maksātāju un maksājuma saņēmēju1; nodrošināt, ka maksājumā ir norādīts maksātāja vārds un uzvārds vai nosaukums, maksātāja maksājuma konts, maksātāja adrese, klienta identifikācijas numurs (personas kods) vai dzimšanas datums un vieta2. Tāpat ņemams vērā, ka no nozares vadlīnijām izriet banku pienākums, saņemot jebkādu maksājumam pievienoto informāciju, neatkarīgi no tā, vai tā ir obligāti norādāma, šo informāciju nodot maksājuma saņēmējam3. Tas nozīmē, ka visu informāciju, kas tiek ievadīta maksājuma uzdevumā, saņems arī maksājuma saņēmējs, un bankai nav tiesību patvaļīgi kādu no šīs...

Saeima 17. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem tiek ieviestas jaunas prasības digitālā satura un pakalpojuma atbilstībai līguma noteikumiem, to piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai. Tāpat likums ietver noteikumus par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu. Grozījumi likumā bija nepieciešami, lai pārņemtu 2019. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2019/770 un 2019/771 prasības, kā arī atsevišķas normas no 2019. gada 27. novembra direktīvas 2019/2161. Tās dalībvalstīm bija jāsāk piemērot no 2022. gada 1. janvāra. Direktīvas paredz veicināt ātrāku digitālā vienotā tirgus izaugsmi, stiprināt patērētāju tiesības un atvieglot pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem. Grozot likumu, precizētas patērētāja prasījuma tiesības un termiņš, kā arī noteikti tiesiskās aizsardzības līdzekļi digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstības vai piegādes neesamības gadījumā. Grozījumi nostiprina patērētāja tiesības lūgt pārdevējam novērst digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstību. Likumā tiek precizēts, ka digitālais saturs kopā ar materiālo datu nesēju un jebkādi materiāli...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Ministru kabinets 8. marta sēdē pieņēmis grozījumus 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas, radot iespēju izmantot digitālo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) atmaksas sistēmu reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) atļauja PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk - ceļotājs), par iekšzemē iegādātām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestām precēm, kā arī vienkāršojot VID lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID. Līdz šim MK noteikumos bija noteikts, ka PVN atmaksas kārtība ceļotajam tiek nodrošināta, izsniedzot ceļotājam papīra formā darījuma apliecinošu dokumentu un fiziski veicot pārbaudi gan no PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja puses, gan no VID muitas puses. Reģistrētam PVN maksātājam, kuram ir piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājam,...

Tiem, kuri ik pa laikam mēdz ziedot labdarības organizācijām, atgādinām, ka par ziedojumiem iespējams saņemt nodokļu atlaidi. No 1. marta ir iespējams iesniegt Gada ienākumu deklarāciju, kurā attiecīgajās ailēs ir norādāma ziedotā summa. Šī ziņa var būt aktuāla arī tiem, kuri patlaban ziedo karadarbībā cietušajai Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Nodokļu atlaides gan attieksies uz 2022. gadu, bet deklarācija būs sniedzama 2023. gadā. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu: ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus; personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu; sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs; ziedojumu nedrīkst izlietot, lai...