JAUNUMI

Līdz šā gada 7. februārim nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir reģistrēti 660 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki. Pēc Ekonomikas ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēsēm, Latvijā aktīvu darbību veic aptuveni 1400 mākleri, kas ļauj secināt, ka liela daļa mākleru savu darbību joprojām nav reģistrējuši un līdz ar to arī nav apdrošinājuši savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Ekonomikas ministrija aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri ir reģistrējušies VID un ir deklarējuši saimnieciskās pamatdarbības veidu, kas liecina, ka uz saimnieciskās darbības veicēju attiecas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā vai, ja saimnieciskās darbības veids nav saistīts ar nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumiem, aicinām informēt VID par saimnieciskās pamatdarbības veida maiņu. Savukārt iedzīvotājus, kas plānojuši veikt darījumus ar savu nekustamo īpašumu ar starpnieka (māklera) līdzdalību, aicinām pārliecināties, vai starpnieks ir reģistrējis savu darbību nekustamā īpašuma darījumu reģistrā un vai apdrošinājis savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību, tādējādi gūstot pārliecību par...

Lai gan pēc pērnā gada nodokļu izmaiņu "vētras" patlaban ir iestājies relatīvs miers, tomēr nodokļu sistēma turpina attīstīties un mainīties — šogad paredzēts ievērojams neapliekamā minimuma pieaugums, ir atsevišķas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs, starptautiskā līmenī briest uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, bet ilgtermiņa perspektīvā nodokļus ietekmēs arī klimatneitralitātes mērķi. Žurnāla Bilance konferencē 2022. gada 13. janvārī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, kādi ir pašreizējās nodokļu politikas virzieni un ko varam gaidīt tuvākā un tālākā nākotnē. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. "Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi," konferencē secināja I. Šņucins. Pēc 2020. gada pirmā kovida krīzes viļņa un tam sekojušā ekonomikas krituma pasaules tautsaimniecība gan ir sākusi atkopties, 2021. gadā pasaules kopproduktam pieaugot par 5,6%, bet eirozonā — par 5,2%. Izaugsmes tendences...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu, skaidrojot, kā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli nerezidenta gūtajam algota darba ienākumam Latvijā. Ienākums Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskata darba samaksu, no kuras nav atskaitīti attaisnotie izdevumi un ieturējumu summas, kā arī ieturētā nodokļa summa. Nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz noteiktās izdevumu normas. Pirms nerezidenta algota darba ienākuma aplikšanas ar nodokli no mēneša ienākuma apmēra atskaita: • sociālās apdrošināšanas maksājumus; • darba devēja privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju (ar uzkrāšanu) maksājumus (nepārsniedzot 10 % no aprēķinātās darba samaksas). No darbinieka līdzekļiem privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nevar pārsniegt 10 % no personas mēneša bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā. Darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas...

Arī šajā gadā visas pašvaldības varēs noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Līdzīgi kā 2020. un 2021.gadā, arī šogad pašvaldības varēs noteikt spēkā esošajam regulējumam atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus un samaksu pārcelt uz vēlāku laiku līdz 2022.gada beigām. Patlaban nekustamā īpašuma nodoklis vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas jāsamaksā reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī. Šis ir viens no atbalsta veidiem nodokļu maksātājiem, ņemot vērā gan Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un finansiālās krīzes, gan enerģētikas jomas satricinājumu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju, teikts grozījumu anotācijā. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Esiet sveicināti ķīniešu Jaunajā gadā! Šis trešais "jaunais" gads iestājās pirmajā februārī! Arī mūsu mājās — Lietišķās informācijas dienestā — bija svētki! Kārtējā ikgadējā konference, kuru veltījām likumdošanas aktualitātēm. Kāpēc janvārī? Tāpēc, ka grozījumi un precizējumi bira kā no pārpilnības raga gandrīz katru dienu. Nav pārliecības, ka likumprojekta norma stāsies spēkā noteiktajā redakcijā, kamēr tā nav pieņemta pēdējā lasījumā un publicēta. Piemēram, tieši 24. decembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 827 par sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šaubos, vai kāds Ziemassvētkos iedziļinājās tajos! Cik reižu mums tika solīts, ka grozījumi tiks pieņemti retāk un paziņoti laikus… Likumprojekts Valsts sociālās apdrošināšanas likumā par to, ka ārkārtas situācijas periodā netiks aprēķinātas minimālās sociālās iemaksas, pēdējā brīdī pārvietojās citā likumā — Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā! Turklāt MK noteikumi Nr. 662 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību tika pieņemti vien 11. janvārī. Protams, vēl ir laiks līdz deklarācijas iesniegšanas brīdim, bet tajā...

Kopš 2022. gada 1. janvāra maksa par likumiskās zemes lietošanas tiesībām piespiedu dalītā īpašumā un nomas maksa piespiedu nomā netiek aplikta ar PVN. Ir noteikts vienots likumiskās lietošanas maksas apmērs par citai personai piederošas zemes lietošanu dalītā īpašuma situācijās – četri procenti gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. No 2022. gada 1. janvāra tiek izbeigtas piespiedu nomas attiecības, un to vietā dalītā īpašuma gadījumos zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulē jauns tiesību institūts “likumiskās zemes lietošanas tiesības”. Minētās izmaiņas ir veiktas, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas ieviesto piespiedu nomas reformu, un stājas spēkā pakāpeniski atkarībā no konkrētas situācijas. Kas ir piespiedu dalītais īpašums Piespiedu dalītais īpašums Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja tās bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves)....

Šā brīža Covid-19 ārkārtējās situācijas regulējums paredz, ka, ja darbinieks (amatpersona) līdz 2021. gada 15. novembrim nebija uzsācis vai pabeidzis vakcināciju pret Covid-19, darba devējs varēja atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba vai amata pienākumu veikšanas uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Attiecīgi šis trīs mēnešu periods beidzas š.g. 15. februārī. Līdz turpmākiem valdības lēmumiem attiecībā par Covid-19 sertifikātu izmantošanu nākotnē, Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus regulējumā, lai salāgotu ārkārtējās situācijas rīkojumu ar prasībām darbiniekiem (amatpersonām) būt vakcinētiem. Ministru kabinets šā gada 8. februārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka tiem darbiniekiem (amatpersonām), kuriem atstādināšanas termiņš no darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas iestājās ātrāk par izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, tas var tikt pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim, attiecīgi saglabājot esošās darba attiecības uz laiku līdz 2022.gada 28.februārim. Piedāvātais risinājums paredz veidot labvēlīgāku risinājumu nodarbinātajam, kā arī dod iespēju izvairīties no...

Pastāvīgais (visam gadam noteiktais) neapliekamais minimums (6000 eiro gadā vai 500 eiro mēnesī) būs spēkā tikai 2023. gadā, tādēļ 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 804, kas groza MK noteikumus Nr. 676 (par prognozējamā un faktiskā minimuma aprēķināšanu), iekļauti aprēķini gan 2022., gan 2023. gadam (diemžēl arī iepriekšejo gadu aprēķini, kas apgrūtina teksta lasīšanu). Turklāt aprēķini ir piedāvāti gan prognozējamajam minimumam, gan precizētajam par pilnu gadu — tam, kuru noteiks VID, ņemot vērā 2022. gada faktiskos apliekamos ieņēmumus. Savukārt fiziskās personas deklarācijā tiks uzrādīts gada laikā piemērotais (faktiskais) neapliekamais minimums. Atgādinām, ka algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana ienākuma gūšanas vietā dod tiesības grāmatvedim gada laikā piemērot personas ieņēmumiem VID paziņoto prognozēto neapliekamo minimumu. Savukārt saņēmējam ir dotas tiesības minēto minimumu samazināt vai vispār atcelt, ja rodas aizdomas, ka izveidosies ienākuma nodokļa parāds, kuru, beidzoties gadam, VID pieprasīs atmaksāt. Gadās arī tādas situācijas, kad VID rīcībā nonāk informācija, kas liecina par nodokļa maksātāja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par 2021. pārskata gadu. Likumā noteikts, ka: • sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; • biedrība vai nodibinājums ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada...

Stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā Par apdrošināšanas stāžu Likuma 6. pants papildināts ar 5.2 un 5.3 daļu. Lai fiziskajai personai uzkrātos apdrošināšanas stāžs (īstermiņa sociālajiem pabalstiem un pensijai), tai jābūt sociāli apdrošinātai (jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai) un jāveic sociālās iemaksas. Tiesa gan, īstermiņa sociālos pabalstus fiziskā persona (darba ņēmēja) saņems arī tad, ja darba devējs deklarēs iemaksas (uzrādīs VID iesniegtajā ziņojumā), tomēr pašnodarbinātā persona šos pabalstus saņems tikai tad, ja iemaksas tika veiktas, nevis tās uzrādītas pašnodarbinātās personas ziņojumā. Arī pensijas uzkrājums fiziskajai personai veidojas tikai tad, ja iemaksas tika faktiski veiktas. Tāpēc nevajadzētu jaukt darba stāžu ar apdrošināšanas stāžu! Kā zināms, pandēmijas laikā vairāki darba ņēmēji un pašnodarbinātie bija saņēmuši nevis algu, bet dažādus pabalstus, no kuriem netika maksātas sociālās iemaksas un arī nebija pienākuma tās maksāt. Grozījumi likumā noteica, ka darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka kopš 2022. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, kā arī to pielikumiem, kas tiek pievienoti bez papildu maksas un ir to neatņemama sastāvdaļa. Kas ir iespieddarbs un elektroniskais izdevums? Iespieddarbs ir patstāvīgs, izdevniecībā vai citā izdevējorganizācijā redakcionāli apstrādāts, poligrāfiskās iespiešanas vai novilkšanas veidā iegūts un tiražēts attēlizdevums, brošūra, izdevums neredzīgajiem, kartogrāfisks izdevums, laikraksts, normatīvtehnisks izdevums, nošizdevums un tamlīdzīgs izdevums. Iespieddarba definīcija ir sniegta Bibliotēku likuma 1. panta 5. punktā. Elektronisks izdevums ir skaņu ieraksta, videoieraksta vai datorieraksta veidā attēlota informācija, kas tiražēta kasetēs, disketēs, kompaktdiskos un ar atbilstošu iekārtu un programmatūras palīdzību pieejama lietotājiem. Elektroniskā izdevuma definīcija ir sniegta Bibliotēku likuma 1. panta 4. punktā. Kam piemēro PVN samazināto likmi 5% apmērā? Grāmatām, iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodiskos materiālus "Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana" un "Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana". Šiem materiāliem ir ieteikuma raksturs, kas skaidro normu piemērošanu, kā arī situācijas, kas nav atrunātas normatīvajos aktos. Tāpat reliģiskās organizācijas var izstrādāt savas grāmatvedības uzskaites metodes, lai piemērotu normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitē. Jāatceras, ka reliģiskās organizācijas ir Reliģisko organizāciju likuma noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes. Ja reliģiskajai organizācijai, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedza 100 000 eiro, bet kārtējā pārskata gadā pārsniedz 100 000 eiro, reliģiskā organizācija zaudē iespēju kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, taču pārskata gadā tā var turpināt kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.Reliģiskā organizācija var turpināt kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā arī nākamajā pārskata gadā gadījumā, ja kārtējā pārskata gadā...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kārtējais jaunais gads. Diemžēl jau otro gadu neredzam cits citu klātienē. Katrā ziņā arī tiem, kuri nepiedalījās videokonferencē, informācija sniegta šajā numurā mūsu žurnālista Ikara Kubliņa atreferējumā. Neskatoties uz grūtībām, Latvijas ekonomikas nākotne izskatās pietiekami cerīga. Ceru, ka mūsu lektoru sniegtā informācija noderēs darbā, turklāt tai var uzticēties, jo to snieguši atzīti profesionāļi savā jomā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu: Nodokļu politikas atbildes ekonomikas izaicinājumiem. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem ar Covid-19 pandēmiju saistītajiem izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. “Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi. NODOKĻI Linda Puriņa: Izmaiņas gada ienākumu deklarācijā. Gada ienākumu deklarācija, kuras aizpildīšanas kārtība noteikta MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662, piedzīvojusi izmaiņas – paredzēta kārtība, kādā to jāaizpilda profesionāliem sportistiem, saņemot algotā darba ienākumu no profesionālā sporta, saimnieciskās...

2022. gada 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Šajā procesā tiek iesaistīti dažādi tirgus spēlētāji – preču ražotāji vai izplatītāji, dzērienu tirgotāji, iepakojuma apsaimniekotāji, patērētāji, kā arī depozīta sistēmas operators. Sistēmas ieviešana ir liels un nozīmīgs notikums, neskatoties uz to, ka noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam bija spēkā jau no 2003. gada. Galvenais mērķis ir pamudināt gala lietotāju nodot iepakojumu un padarīt Latviju zaļāku. Kā tas izdosies, rādīs laiks. Saskaņā ar depozīta sistēmas darbības noteikumiem depozīta sistēmu piemēro vienreiz un atkārtoti lietojamajam dzērienu primārajam iepakojumam. Depozīta maksa attiecas uz stikla un plastmasas pudelēm, kā arī skārdenēm. Depozīta maksa par depozīta iepakojuma vienību ir 0,10 eiro. Kā darbojas depozīta sistēma? Jaunā sistēma nodrošina nepārtrauktu depozīta maksas apriti starp ražotāju vai izplatītāju, kas laiž tirgū dzērienus, dzērienu tirgotāju, patērētāju, iepakojuma apsaimniekotāju un depozīta sistēmas operatoru. Depozīta sistēmas maksas aprite vizualizēta shēmā: ...

Katra likuma grozījumi stājas spēkā konkrētā datumā, tomēr jāpatur prātā, ka dažas normas tiek piemērotas gan agrākam, gan vēlākam periodam. Parasti grozījumu stāšanās spēkā datumi tiek atrunāti likuma grozījumu pārejas noteikumos (PN). Tas attiecas arī uz tehniskajiem precizējumiem tajos pantos, kas netika grozīti, vai pat uz esošajiem punktiem pārejas noteikumos, piemēram, tiek pārcelts iepriekš noteiktās normas darbības laiks. MUN maksātājs un viņa darbinieki Sakarā ar grozījumiem MUN likumā visbiežāk grozījumos tiek aizvietotas iepriekš noteiktās ierobežojošās normas, kas bija attiecinātas gan uz MU īpašnieku un viņa darbiniekiem, ar atsauci, ka ierobežojumi attiecas tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Tātad tikai īpašnieks nedrīkstēs izmantot algas nodokļa grāmatiņu un tās preferences, ko tā sniedz fiziskajai personai. Arī attaisnotie izdevumi netiek piemēroti mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumiem, tomēr tie ir piemērojami MU darbiniekiem. Nodoklis un apliekamais objekts MUN maksātājam būs jāmaksā saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. MUN maksātāja ienākumam netiek piemērota progresīvā IIN likme, kā arī fiziskās personas...