JAUNUMI

Saeimā 24. martā ir pieņemts likums “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2022. gada 21. aprīlī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – likums) izdarīti šādi grozījumi: 1) Grozījumi par ziedoto summu attiecināšanu uz ziedotāja saimnieciskās darbības izdevumiem. Noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12. pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023. gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3.atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā ar likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu), atvieglojums ir 85% apmērā no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% no nodokļa par dividendēm. 2) Grozījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu debitora parādiem. Papildināts likuma 9. pants attiecībā uz kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām....

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Pirmais aprīlis — ar un bez jokiem. Gandrīz esam sagaidījuši pavasari, kaut arī īstais siltums nemaz nesteidzas pie mums. Tomēr speciālisti uzskata, ka saslimstība samazinās un jau drīkst atcelt Covid–19 ierobežojošos pasākumus. Turklāt tieši pirmajā aprīlī! NODOKĻI Oto Kristiāns Abrams: Dividenžu un ārkārtas dividenžu aprēķināšana, uzskaite un piemērojamie nodokļi. Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo «divās realitātēs» — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem....

2022. gada 1. janvārī stājas spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 9. panta redakcija, saskaņā ar kuru katram šī likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki atbilstoši viņu amata pienākumiem pārzina arī personas datu aizsardzības prasības, kas attiecas uz likuma regulēto jomu. To atgādināja arī zvērinātu advokātu biroja (ZAB) SORAINEN tiesību eksperti, kuri tiešsaistes seminārā skaidroja, kā salāgot NILLTPFN un personas datu aizsardzības prasības. “Līdz šim prasība par zināšanām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā bija izvirzīta likuma subjektu atbildīgajiem darbiniekiem, taču tagad šis loks ir ievērojami paplašināts, attiecinot prasību uz teju visiem darbiniekiem. Protams, tie nebūtu tehniska rakstura darbinieki (apkopēji, santehniķi u.tml.), taču darbiniekiem, kuri pēc būtības veic likuma subjekta funkcijas, šīm zināšanām jābūt, un darba devējam ir pienākums par to gādāt,” uzsvēra Violeta Zeppa-Priedīte, SORAINEN Latvijas biroja korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja. Juridiskais...

Nodokļu aspekts nav tieši saistīts ar starptautiskām sankcijām, bet izrietošs no tā, kādas uzņēmumam būs sekas, ja uzņēmējs vai tā sadarbības partneris būs pakļauts šīm sankcijām vai nevarēs veikt kādus maksājumus, atgūt finanšu līdzekļus vai samaksāt par precēm, informē Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Uzņēmumiem var rasties problēmas ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), tāpēc A. Kaļāne iesaka skatīties ne tikai esošo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma redakciju, bet arī Saeimā otrajā lasījumā jau izskatīto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 1244/Lp13), kas precizē Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā noteikto regulējumu nedrošiem debitoru parādiem. Komercdarbības veicējiem būtu jādomā ne tikai par sadarbības partneri, bet arī to, ka šī sadarbības partnera lieli naudas līdzekļi var būt iesaistīti kādā citā darījumā ar citu partneri, un attiecīgi viņš pakārtoti var būt iesaistīts sankcionēto uzņēmumu shēmā. Finanšu ministrijas pārstāve norāda, UIN regulējums neliek šādu sankcionētu uzņēmumu parādus uzreiz...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Konkurences tiesību pārkāpumi ietekmē godīgu konkurenci, tādējādi kaitējot gan ekonomikai, gan tirgus dalībniekiem un patērētājiem kopumā. Katrs šāds pārkāpums potenciāli rada zaudējumus arī konkrētām juridiskām un fiziskām personām. Valsts kopējās ekonomiskās intereses konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā aizstāv Konkurences padome, taču zaudējumu atlīdzināšana privāttiesiskā ceļā ir katra cietušā rokās. Nesenie likumu grozījumi varētu motivēt privātpersonas aktīvāk realizēt savas tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, kas spēkā stājušies 2017. gada 1. novembrī, paredz skaidru kārtību, kādā ikviena persona, kas cietusi no Eiropas Savienības vai nacionālo konkurences tiesību pārkāpuma, var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no tirgus dalībnieka, kas attiecīgo pārkāpumu aktīvi veicis un/vai pieļāvis. Līdz ar minētajiem grozījumiem ir pabeigta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk - direktīva) ieviešana....

Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradne un iegūta licence derīgo izrakteņu ieguvei — izrakteņu veids un ieguves limita apjoms. Uzņēmums veic atradnes apsaimniekošanu. Derīgo izrakteņu ieguves apjomu ir nepieciešams uzskaitīt bilancē. Kā novērtēt derīgo izrakteņu apjomu, kādi varētu būt novērtēšanas paņēmieni, ja uzņēmums nevēlas izmantot vērtēšanas pakalpojumu? Kā grāmatot derīgo izrakteņu novērtējumu bilancē? Atbilde Sākotnēji autors vēlas uzsvērt, ka atbilde tiek sniegta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami 2021. pārskata gadā. Būtiskas izmaiņas, sākot ar 2022. pārskata gadu, nav paredzētas. Lasītājas situācijas aprakstā tas nav konkrēti minēts, tomēr autors pēc tā, ka uzņēmumam derīgos izrakteņus ir nepieciešams atzīt bilancē, secina, ka uzņēmums nodarbojas ne tikai ar šo derīgo izrakteņu ieguvi, bet arī ar to tirdzniecību, līdz ar to autora ieskatos šajā gadījumā iegūtos derīgos izrakteņus var klasificēt kā pašu ražotus (iegūtus) krājumus jeb gatavo produkciju un atzīt tos bilances postenī "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai". Atbilde uz 1. jautājumu Sākotnēji būtu nepieciešams novērtēt...

Finanšu ministrijā 7. aprīlī noritēja tikšanās par saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta noderīgumu radošām personām un tā veiksmīgu ieviešanu, piedaloties plašam kultūras organizāciju pārstāvju lokam no Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA). Finanšu ministrijas eksperti skaidroja SDI konta ieviešanas nosacījumus, informēja par aktuālo situāciju un atbildēja uz jautājumiem. Kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvji izrādīja lielu interesi un uzdeva jautājumus par SDI konta pielietošanu, cita starpā interesējoties par autortiesību likmju piemērošanu nereģistrētiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas ir nodarbināti pastāvīgā darbā, kā arī par kredītiestāžu pakalpojumiem un maksu. LRSP valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere atzīst: ''Esmu apmierināta ar šo sarunu. Dzīvojam demokrātiskā valstī, un šāda valsts pārvaldes komunikācija ar radošo vidi ir ārkārtīgi vajadzīga, lai izstrādātās izmaiņas un likumi padarītu radošo cilvēku dzīvi vieglāku. Radošās nozares ir ļoti atšķirīgas un to vajadzības ir specifiskas, tādēļ pirms tikšanās man bija bažas par to, lai visiem netiek uztiepts viens risinājums, un SDI konts...

Vecāko darba inspektoru komiteja (turpmāk – VDIK) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (turpmāk – EU-OSHA) visās Eiropas Savienības dalībvalstīs organizē kampaņu par balsta un kustību aparāta slimību profilaksi. Kampaņas mērķi: • veicināt ar balsta un kustību aparāta slimību (BKAS) profilaksi saistītus darba aizsardzības un riska pārvaldības pasākumus; • paplašināt Eiropas darba inspektoru zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar balsta un kustību aparāta slimību attīstību, un par veidiem, kā mazināt ar BKAS saistītos riska faktorus uzņēmumos; • sekmēt vienlīdzīgus apstākļus BKAS jomā, lai darba ņēmējiem ES būtu vienāds darba aizsardzības līmenis un lai uzņēmumiem būtu vienādi konkurences apstākļi; • sadarboties ar EU-OSHA un tās valstu kontaktpunktiem, izmantojot to informatīvos materiālus un tos izplatot. Kampaņas mērķa nozares ir: veselības aprūpe un sociālā aprūpe; būvniecība; kurjeru darbība; pārtikas produktu ražošana; dzērienu ražošana; frizieru un bārddziņu pakalpojumi. Katras ES dalībvalsts Darba inspekcija veiks pārbaudes savās izvēlētajās nozarēs no...

Gandrīz esam sagaidījuši pavasari, kaut arī īstais siltums nemaz nesteidzas pie mums. Tomēr speciālisti uzskata, ka saslimstība samazinās un jau drīkst atcelt Covid–19 ierobežojošos pasākumus. Turklāt tieši pirmajā aprīlī! Kā mēdz teikt — parādījusies gaisma tuneļa galā. Tikai nav zināms, cik garš ir tunelis! Protams, rokas arvien būs jāmazgā gan pirms, gan pēc jebkuras aktivitātes. Drošības pēc ieteicams turēties pa gabalu no tautiešiem, tomēr transportlīdzekļu piepildīšanai atcelti ierobežojumi. Kā šo ieteikumu izpildīt — grūti saprast. Arī lielveikalā bieži vien kāds gandrīz uzguļas uz priekšā stāvošā pircēja muguras, cerot, ka tā viņu apkalpos ātrāk. Vienīgā izeja — turēt iepirkumu ratus aizmugurē, tad jau netiks klāt! Svaigā gaisā drīkst nelietot maskas un respiratorus, bet iekštelpās gan jālieto, īpaši tur, kur apkalpošana notiek tuvumā un ilgāku laiku. Darba devējiem piešķirtas tiesības izvēlēties, vai uzņēmumā drīkstēs veikt darbu tie darbinieki, kuriem ir derīgs sertifikāts vai neatkarīgi no tā. Panaceja no šīs sērgas tā arī nav atrasta....

Starp biežākajiem valsts atbalsta atteikumu iemesliem uzņēmumiem bijusi komersantu nespēja pamatot apgrozījuma krituma saistību ar valsts noteiktajiem ierobežojumiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai" apkopotā informācija. Uzņēmēju pieteikumi algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalstam trešajā Covid-19 izplatības vilnī tika sākti pieņemt 2021. gada 22. novembrī. Tobrīd konstatēta pirmā problēma - daudzi uzņēmēji, kas pieteicās uz algu subsīdiju, nebija uztvēruši būtisku atšķirību no Covid-19 izplatības otrajā vilnī sniegtā dīkstāves un algu subsīdijas atbalsta, proti, ka trešajā Covid-19 izplatības vilnī valsts kompensē pusi no atbalsta mēnesī darbiniekam aprēķinātā atalgojuma. Tāpēc darba devējiem nācies daudzus subsīdijas pieteikumus atsaukt un iesniegt atkārtoti. Kopumā līdz šāgada 13. martam par periodu no 2021. gada 1. oktobra algu subsīdijas izmaksātas 18,47 miljonu eiro apmērā (no tiem gandrīz pusotrs miljons - pašnodarbinātajiem), bet apgrozāmo līdzekļu granti - 67,6 miljonu eiro apmērā. Vidējais izmaksātais subsīdijas atbalsts pārskata periodā pēc darba devēju...

Ekonomikas ministrija (EM) 5. aprīļa sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu ar apkopoto informāciju par Krievijas agresijas Ukrainā rezultātā notiekošās karadarbības ietekmi uz Latvijas būvniecības nozari un šīs ietekmes radītajiem riskiem publiskās infrastruktūras projektiem, kā arī par iespējamo pasūtītāju rīcību risku mazināšanai un būvniecības ieceru sekmīgai pabeigšanai. EM, sadarbībā ar Finanšu ministriju, Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāja ieteikumus pasūtītājiem kā rīkoties pašreizējā situācijā. Ņemot vērā, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā nebija prognozējama, kā arī nebija prognozējams tās apjoms un izraisītā globālā ietekme, normatīvais regulējums publisko iepirkumu jomā (Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums un Publiskās un Privātās partnerības likums) pieļauj tiesības pasūtītājam veikt būtiskus grozījumus līgumos, tai skaitā projektiem ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Puses var vienoties par: Līgumcenas pieaugumu (līdz 50%); Līguma izpildes termiņa pagarināšanu; Citiem būtiskiem grozījumiem. Būtiskie līguma grozījumi ir pieļaujami tikai pusēm vienojoties, turklāt, grozījumus var pamatot tikai, ja karadarbības rezultātā radusies izejvielu...

Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu atlaišanas pabalstam, ja darbinieks pēc vairāk nekā 12 mēnešu prombūtnes ir atgriezies darbā un nostrādājis periodā no 2021. gada 15. novembra līdz 31. decembrim un 31. decembrī bija pēdējā darba diena? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 75. panta trešo daļu mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, t.i., saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši. Ar pēdējiem sešiem mēnešiem varētu būt domstarpības. Vai tie ir jūlijs — decembris vai jūnijs — novembris? Dažu iemeslu dēļ uzskatu, ka tas ir periods jūnijs — novembris, bet grāmatvedis drīkst izvēlēties arī pirmo variantu, turklāt jāņem vērā, ka rezultāti var ievērojami atšķirties. Gadījumā, ja darbiniekam bijusi ilgstoša prombūtne, dienas vidējo izpeļņu nosaka DL 75. panta sestā daļa. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas...

Uzņēmums ir reģistrēts PVN īpašajā režīmā OSS. Uzņēmums caur internetveikalu pārdod preces Igaunijas pircējiem, kas nav PVN nodokļa maksātāji. Vai pareizi saprotu, ka šajā gadījumā uzņēmumam, pārdodot preces personām, rēķinā ir jāpiemēro Igaunijas PVN 20%? Atbilde Jautājumā aprakstītā situācija atbilst PVN likuma 10.1 pantā minētajiem tālpārdošanas darījuma nosacījumiem. Līdz ar to darījumam jāpiemēro Igaunijas PVN un attaisnojuma dokumentā — nodokļu rēķinā — jānorāda Igaunijas PVN likme 20%, jo darījuma vieta ir cita dalībvalsts, t.i., Igaunija. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.

Ministru kabineta š.g. 5. aprīļa sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi atbalsta programmā uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem, precizējot aizdevumu programmas nosacījumus un projektu īstenošanas procesu. Ņemot vērā nule apstiprinātos grozījumus, Atlases kārtas pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš tiks pagarināts līdz šā gada 30. aprīlim. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, veicināt jaunu investīciju veikšanu uzņēmējdarbības paplašināšanā, kā arī dotu stimulu uzņēmējiem veikt jaunas investīcijas. Atbalsta programmas ietvaros uzņēmējiem pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi, t.i. pēc noteiktu kritēriju izpildes pēc liela investīciju projekta (t.i. vismaz 10 milj. EUR apmērā) realizācijas tiks samazināta aizdevuma pamatsumma dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Atbalsta programma komersantiem pieejama kopš š.g. 19. janvāra un ir jau saņemti pirmie komersantu pieteikumi aizdevumu programmai. Līdz ar grozījumiem programmā precizētas vairākas normas par projektu iesniegšanu un vērtēšanu. Turpmāk, ja komersants Altum nebūs iesniedzis attiecīgus dokumentus 6 mēnešu laikā pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras...

Valdība 5. aprīlī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā”, kas paredz pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus. Likumprojektu vēl jāskata Saeimā. Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts noteiks, ka: manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, kļūst par bezīpašnieka lietu; Ministru kabineta noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta var piekrist pašvaldībai; mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtē zvērināts tiesu izpildītājs. Ar Tieslietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem paredzēts mazināt riskus, kas attiecas uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu ilgstošu neapsaimniekošanu un iespējamām papildu izmaksām valstij vai pašvaldībai. Likumprojekts piedāvā, ka noteiktos gadījumos pašvaldības uzreiz varētu pārņemt nekustamos īpašumus, kuri kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu. Vienlaikus izmaiņas paredz atvieglot mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesības pretendēt uz sava prasījuma atgūšanu bezmantinieku mantas gadījumā, atsakoties no prasības parādu ietvert publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Turklāt, lai jaunais regulējums netiktu izmantots negodprātīgi, visiem kreditoriem būs jāiesniedz detalizēta informācija par...