JAUNUMI

Termins “darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ” ir plašāks nekā arodslimību ārsta atzinums “veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam”. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments kasācijas instancē izskatīja lietu par darbinieces atbrīvošanu no darba, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu (2022. gada 6. janvāra spriedums lietā Nr. C33366520, SKC-148/2022). Kasācijas instances tiesa nolēma, ka apelācijas instances spriedums, ar kuru tika nolemts atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, ir nododams otrreizējai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, jo tiesa nav pareizi piemērojusi materiālo tiesību normu. Minētā lieta ir nozīmīga, jo skar Eiropas Savienības tiesības1, t.i., Padomes direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk - direktīva 2000/78/EK). Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkts noteic: “Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību,...

2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā būtiski grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot, ka papildus prasības nodrošināšanas līdzekļiem, kas civilprocesuālajā regulējumā jau pastāvēja daudzus gadus un tika piemēroti tiesvedībās, tiek ieviesti vispārējie pagaidu aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības uzdevums ir nodibināt tādu kā pamiera stāvokli līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai civillietā. Ar minētajiem grozījumiem civilprocesā ir ieviests vispārējās pagaidu aizsardzības institūts, vebinārā “Pagaidu aizsardzības līdzekļu efektivitāte civilprocesā un prakses problemātika” uzsvēra Mārtiņš Aljēns, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais speciālists, zvērināts advokāts. Civilprocesa likuma grozījumu mērķis bija radīt priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums lietā, norādīts likumprojekta anotācijā. No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpildi no atbildētāja, neatkarīgi no prasības prima facie (pirmšķietamas) pamatotības uz tiesiski pamatotu rīcību nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Taču...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Darba devēja ziņojuma un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšana un iesniegšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā", kurā norāda, ka darba devēja ziņojuma veidlapai ir 16 sadaļas atbilstoši 16 darba ņēmēja apdrošināšanas statusiem, kuriem piemēro atšķirīgas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes: 1. “Darba ņēmēji, kuri ir apdrošināmi atbilstoši visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” (izvēlnes nosaukums “Apdrošināmi visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”). 2. “Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji” (izvēlnes nosaukums “Izdienas pensijas saņēmējivai personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmēji”). 3. “Darba ņēmēji, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta vecuma pensija (arī priekšlaicīga pensija) ar atvieglotiem noteikumiem (tie ir invalīdi uz mūžu, sievietes, kurām ir pieci un vairāk bērnu, mātes, kuru bērni ir invalīdi kopš bērnības, liliputi, punduri un neredzīgie, personas, kas veikušas darbu sevišķi kaitīgos darba apstākļos, personas, kuras strādājušas...

Tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, jāiesniedz VID apliecinājums par ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto ceturksni kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī. Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par 2022.gada IV ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Tie cilvēki, kas 2022. gadā plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš...

Saeima 7. aprīlī steidzamības kārtā apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā jau uzreiz 9. aprīlī un kas paredz līdz 2023. gada 30. jūnijam apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. Vienlaikus noteikti izņēmumi, kad tomēr iespējams izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas. Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Ar grozījumiem tiek saglabātas iespējas piesaistīt investorus no Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstīm (OECD), kuri vēlas pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju no Krievijas vai Baltkrievijas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, saņemot atzinumu no Valsts drošības dienesta, arī turpmāk varēs izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz konkrēto speciālistu vai vadītāju nodarbinātību uzņēmumā, kurā vismaz 51% kapitāla ir OECD dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kontrolē. Papildus tiks vērtēta arī ienākošo uzņēmumu eksporta struktūra un nozare, kuru pārstāv...

Latvijas Republikas Senāts informē, ka papildināts ar pēdējo trīs gadu judikatūras atziņām Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses apkopojums par fizisko un juridisko personu maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu. Iepriekšējā apkopojumā bija ietvertas lietas, kas Senātā skatītas no 2015. gada janvāra līdz 2018.gada augustam. Tagad klāt nākuši nolēmumi līdz 2022. gada martam. Tās ir lietas, kas Civillietu departamentā saņemtas kasācijas protesta kārtībā, kā arī nozīmīgākie nolēmumi šajā jomā lietās, kas saņemtas kasācijas sūdzības kārtībā. Tāpat apkopojumā iekļautas nozīmīgākās Satversmes tiesas un atsevišķas atziņas no senākiem Augstākās tiesas nolēmumiem maksātnespējas tiesību jomā. Tāpat ar jaunākajām atziņām papildināts Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņu apkopojums pārrobežu maksātnespējas tiesību jomā. Šajā apkopojumā sniegts ieskats Eiropas Savienības Tiesas atziņās par nozīmīgākajiem Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām jautājumiem: regulas darbības joma, tiesu jurisdikcija, piemērojamās tiesību normas, nolēmumu atzīšana, sekundārās maksātnespējas procedūras. Judikatūras atziņas sistematizējis Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas...

Valdības sēdē 12. aprīlī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" projekts, kas paredz paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu, dodot iespēju to piemērot arī sezonas strādniekiem, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, un palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Plānotos likuma grozījumus vēl būs jāskata Saeimai. Ar likuma izmaiņām paredzēts, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu varēs piemērot arī sezonas strādnieki, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, tos veicot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem (grozījumi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.12 panta pirmajā un trešajā daļā). Tāpat paredzēts palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu – no 65 kalendāra dienām līdz 90...

Īrijas datu aizsardzības komisāra lēmums uzlikt rekordaugsto 225 miljonu eiro sodu lietotnei WhatsApp par vairāku Vispārīgās datu aizsardzības regulas pantu pārkāpumiem — lietotāju privātuma un personas datu apstrādes caurskatāmības nenodrošināšanu —, ir guvis plašu rezonansi visā Eiropas Savienībā. Kāpēc šis lēmums varētu būt aktuāls Latvijas uzņēmējiem? Vispārīgās datu aizsardzības regulas mērķis ir veicināt līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni, un tas varētu liecināt par jauniem standartiem uzņēmumu izstrādātajām privātuma politikām — tām ir jābūt lietotājam draudzīgām. Lēmumā norādītās nepilnības sastopamas ne tikai WhatsApp, bet daudzu citu datu pārziņu privātuma politikās. Lēmums palīdz iegūt priekšstatu par to, kādā veidā būtu pienācīgi jāinformē datu subjekti, izmantojot privātuma politiku, pievēršot uzmanību, piemēram, tādiem aspektiem kā privātuma politikas noformējums, detalizācijas pakāpe, hipersaišu (linku) daudzums privātuma politikā un tās kopējais garums, vebinārā "Lietotājam draudzīga privātuma politika — ko varam mācīties no WhatsApp lēmuma?" skaidroja Zvērinātu advokātu biroja Sorainen juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Anna Bogdanova. 225 miljonu eiro sods...

Ministru kabinets (MK) 12. aprīlī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par publisko iepirkumu centralizāciju". Tas paredz neveidot jaunas institūcijas un izmantot iestāžu jau uzkrāto institucionālo kompetenci specifisku iepirkumu priekšmetu jomā iepirkumu centralizāciju ministriju un to padotībā esošo iestāžu vajadzībām šādās preču un pakalpojumu grupās kā: degviela, mācību procesam nepieciešamie laboratorijas materiāli, reaģenti un ķimikālijas, elektroenerģija; autotransporta līdzekļu iegāde un transporta pakalpojumi. Vienlaikus paredzēts pārskatīt un aktualizēt elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamos preču un pakalpojumu katalogus, tai skaitā izvērtējot telekomunikāciju ierīču un pakalpojumu centralizētu iepirkumu. Papildus minētajām jomām valsts pārvaldes iestādes tiek aicinātas, kur vien iespējams, izmantot risinājumu pievienoties citu iestāžu iepirkumiem ar vispārīgām vienošanām vai kopīgiem iepirkumiem, ko plānots izsludināt 2022. gadā vai 2023. gadā, tādējādi izmantojot iespēju racionalizēt savas darbības iepirkumu jomā. Vienlaikus arī pašvaldības tiek aicinātas izvērtēt iespēju plānot un organizēt centralizētus iepirkumus pašvaldību iestāžu vajadzībām vismaz tādās preču un pakalpojumu grupās kā autotransporta līdzekļu iegāde un...

Ministru kabinets 12. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu”, kurš iezīmē jaunu modeli publiskā sektora, uzņēmumu un zinātnes sektora labākai un strukturētai sadarbībai un pārvaldībai, ar nolūku sekmēt plašāku inovāciju izstrādi un ieviešanu. Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā (2021.-2027.) finansējums pētniecībai, attīstībai, inovāciju (P&A&I) un digitalizācijas sekmēšanai Ekonomikas ministrijas resorā vien pieejams vairāk kā 700 milj. eiro apmērā, kā arī finansējums pētniecībai un attīstībai (P&A) pieejams arī Izglītības un zinātnes ministrijai. EM ziņojumā uzsver nepieciešamību veidot labāku institucionālo un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) pārvaldību. Tas sniegs iespēju ne tikai uzlabot sadarbību starp galvenajām P&A&I politiku veidojošajām un ieviesošajām institūcijām, bet arī labāk plānot P&A&I finansējuma investēšanu, kā arī radīs skaidru ietvaru uzņēmēju, zinātnieku un valsts sadarbībai P&A&I sekmēšanai. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda, ka ir izstrādāts risinājums, kas sniedz iespēju uzņēmējiem, zinātniekiem un valsts sektoram strukturētā...

Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ar grozījumiem būtiski tiek pārskatīts piegādātāju izslēgšanas noteikumu regulējums un ieviests jauns regulējums par līgumu reģistru, kā arī ir paredzētas citas regulējuma izmaiņas. Rakstā apskatīti jautājumi attiecībā uz minēto grozījumu mērķi un konkrēto regulējumu. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama saskaņā ar tiem likuma noteikumiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā. Līgumu reģistrs – jauns regulējums PIL 1. pants ir papildināts ar līgumu reģistra definīciju, t.i., līgumu reģistrs ir publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par pasūtītāja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver...

Norēķinu uzskaitē ar debitoriem pirmais un galvenais nosacījums - laikus dokumentēt parādu rašanos, uzsver Ilvija Ozoliņa, nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi, grāmatvedības kursu pasniedzēja, nodokļu semināru lektore. Jāņem gan vērā atšķirības, kas rodas, grāmatvedim strādājot kā darba ņēmējam un kā ārpakalpojuma sniedzējam. Ja pirmajā gadījumā iespējams laikus pamanīt un iegrāmatot visus jaunos debitoru rēķinus, tad ārpakalpojumā tas ne vienmēr ir tik vienkārši, jo pastāv laika nobīde. "Katram grāmatvedim jāizvērtē riski, ikviens klients atsevišķi. Ar katru uzņēmēju jāvienojas par to, cik regulāri un bieži notiek dokumentu iesniegšana - mēnesi vai katru nedēļu," iesaka I. Ozoliņa. Parādu dokumentēšana bez kavēšanās ir svarīga, lai varētu laikus reaģēt uz situāciju, ja kāds debitors kavē rēķina apmaksu. Viena vai divas dienas vēl nebūtu pamats satraukumam (lai gan tas atkarīgs no samaksas termiņa), taču, ja kavējums ir ilgāks, būtu nepieciešams vai nu sazvanīties vai uzrakstīt debitoram atgādinājuma vēstuli. Otrs nosacījums - precīzi uzskaitīt norēķinus...

Aprīlis ir pirmais sezonas mēnesis, kurā lauksaimnieki var sākt nodarbināt strādniekus sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā. Pirms ķeramies pie nodokļu un grāmatvedības lietām saistībā ar SLN režīmu, īsumā apskatīsim Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam". Ziņojums ir lasāms MK mājaslapā, un tajā ir pieejama izvērsta informācija ar SLN režīma izmantošanas statistiku jau kopš 2014. gada. Ziņojumā norādīts, ka, lai risinātu augļkopības un dārzkopības nozarē īslaicīgajos sezonas darbos nodarbināto personu nodarbināšanas un darbaspēka nodokļu maksāšanas problēmas, 2014. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par IIN", dodot iespēju augļkopības un dārzkopības nozares ražotājiem kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Pirmajā izvērtējumā par SLN režīmu tika secināts, ka laika...

Jau kopš uzņēmējdarbības pirmsākumiem komersanti popularizē savas preces un pakalpojumus, meklē dažādus risinājumus, lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos klientus, informējot par pieejamām precēm, atlaidēm un jaunumiem. Ja pirms divdesmit gadiem mūsu pastkastītes tika pārpildītas ar dažādiem reklāmas bukletiem, informatīvām lapām un uz ielas mums nāca klāt cilvēki, lai izdalītu reklāmas lapiņas, tad patlaban mūsu viedierīces ir kļuvušas par pastkastīti reklāmas paziņojumu saņemšanai. Tā var būt elektroniskā pasta adrese, īsziņa vai telefona zvans. Ņemot vērā arvien pieaugošo reklāmas saņemšanu un iedzīvotāju jautājumus, Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi skaidrojumu fiziskām personām, kam ir jāpievērš uzmanība, ja izvēlaties saņemt reklāmas paziņojumu, kā rīkoties, ja saņemat reklāmas paziņojumus, bet neesat devis piekrišanu šādu paziņojumu saņemšanai, vai arī esat informējis pakalpojuma sniedzēju, ka turpmāk nevēlaties saņemt šādu paziņojumu, bet tie turpina pienākt. Komerciāls paziņojums ir uz fiziskas personas (turpmāk tekstā – klients) elektroniskā pasta adrese vai, izmantojot citu elektronisku saziņas veidu, sniegts jebkāds paziņojums,...

Šogad 1. janvārī stājās spēkā NILLTPFN likuma grozījumi, kas ieviesa jaunas prasības attiecībā uz darbinieku apmācību. Tagad jānodrošina, lai ne tikai atbildīgie, bet visi likuma subjekta darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzinātu riskus, regulējošos normatīvos aktus un, kas ir nosacīts jauninājums, personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Līdz grozījumu pieņemšanai fiziskās personas datu aizsardzības jautājumus NILLTPFN kontekstā uzraudzības un kontroles institūcijas īpaši neakcentēja. Visa uzmanība tika veltīta NILLTPFN jomai, tāpēc likuma subjekti pārsvarā koncentrējās uz tās prasību izpildi. Un, veicot, piemēram, klienta identifikāciju un izpēti, iespējams, ne vienmēr atcerējās par personas datu aizsardzības prasībām. Rakstā aplūkoti fiziskās personas datu aizsardzības jautājumi, kuriem jāpievērš uzmanība, izpildot NILLTPFN iekšējas kontroles sistēmas procedūras un veicot klienta datu apstrādi. Apstrādes likumīgums Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk — VDAR) ir spēkā kopš 2018. gada. Tās prasības jāievēro saimnieciskajā darbībā, tostarp izpildot NILLTPFN procedūras un veicot fiziskas personas datu apstrādi. VDAR regula nosaka, ka fiziskas personas datu apstrāde...