JAUNUMI

Praksē ik pa brīdim rodas situācija, kad, panākuši uzvaru kādā civillietā par parāda piedziņu un saņēmuši spriedumu ar atzīmi par spēkā stāšanos, prasītāji tā arī netiek pie spriedumā piespriestās summas, jo izrādās, ka parādniekam (juridiskajai personai) nav palikusi manta, uz ko vērst piedziņu. Lai gan likumdevēja nodoms ir bijis visos gadījumos aprobežot kreditoru prasījumus ar parādnieka (kapitālsabiedrības) mantu, tomēr izņēmuma kārtā, pastāvot parādnieka mantas nepietiekamībai, kreditors tomēr ir tiesīgs vērsties arī pret personām, pret kurām pašam parādniekam ir prasījumi. Juridiskajā literatūrā atzīts, ka būtiska loma šādam kreditoru interešu aizsardzības mehānismam ir situācijās, kad valdes loceklis ir vienlaikus arī sabiedrības dalībnieks. Proti, šādā situācijā saprātīgi nav sagaidāms, ka dalībnieku sapulce varētu pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret tās valdes locekli, kā to paredz Komerclikuma 172. panta pirmā daļa. Taču prasības necelšana var kaitēt kreditoriem, jo sabiedrībai nodarītie zaudējumi visbiežāk nozīmē sabiedrības mantas faktisku samazināšanos, kā rezultātā sabiedrībai parasti rodas problēmas ar saistību izpildi1....

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojumu fiziskajām personām, kuras veic darījumus ar kokmateriāliem, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Fiziskas personas ienākums, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN), ir: ienākums no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas;50% apmērā no izmaksājamās summas, ieturot IIN no kokmateriālu pārdošanas ienākuma. Tādējādi ienākuma izmaksātājs, izmaksājot fiziskajai personai ienākumu, ja minētā persona ir apliecinājusi, ka mežs ir tās personīgais īpašums, šim ienākumam piemēro 10% nodokļa likmi un pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita attiecīgo izdevumu normu. Ja ienākuma izmaksātājs izmaksas vietā ir ieturējis IIN, tad fiziskajai personai gada ienākumu deklarācija par gūto ienākumu Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) nav jāiesniedz. Ja kokmateriālus vai augošu mežu pārdod citai fiziskai personai, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, nodokli no gūtajiem ienākumiem 10 % apmērā rezumējoša kārtībā jāaprēķina...

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz atbrīvot no nodokļa piemērošanas noteiktu veidu ienākumus. No IIN piemērošanas plānots atbrīvot ienākumus, kas gūti no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātās zemes, ja minētā zeme ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā). Likumprojekts skars 7 354 zemes vienību, uz kurām atrodas 3 677 privatizētas daudzdzīvokļu mājas (ko kopā veido 110 970 dzīvokļi), īpašniekus. Otrajā lasījumā grozījumos ierosināts iekļaut arī normu, kas paredz no IIN atbrīvot ienākumu, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu. Tāpat likumprojektā iekļautas normas attiecībā uz ieguldījumu kontiem un ienākumu deklarēšanu no tiem, piemēram, nosakot, ka gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienests nav ticis laicīgi informēts par kādu nodokļu maksātāja ieguldījumu kontu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja vainas dēļ, tas...

Ceturtdien, 29. septembrī, finanšu ministrs un Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts (Christian Heldt) parakstīja protokolu, ar kuru groza Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Ar protokolu tiks nodrošināta Latvijas un Vācijas spēkā esošā nodokļu līguma atbilstība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apstiprinātā Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārneses (BEPS) novēršanas pasākumu plānā noteiktajam minimālajam standartam, proti - aktivitātēm Nr.6 (Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana) un Nr.14 (Strīdu izšķiršanas uzlabošana). Līguma preambula tiek izteikta jaunā redakcijā, kas papildus dubultas nodokļu uzlikšanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas novēršanai paredz arī novērst nodokļu līguma noteikumu neatbilstošu piemērošanu. Lai nodrošinātu atbilstību BEPS novēršanas pasākumu plānā noteiktajam, līgums tiek papildināts ar normu par atbilstošo korekciju veikšanas pienākumu. Tāpat līgums tiek papildināts ar normu, kas novērš ļaunprātīgu līguma izmantošanu. Savukārt līgumā ietvertā norma par savstarpējās saskaņošanas procedūru tiek papildināta ar kompetento...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā ir mainīta paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (turpmāk – paziņojums) iesniegšanas kārtība no 2021. gada 1. janvāra, informē Valsts ieņēmumu dienests. Paziņojums – nodokļa deklarācija Lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma iesniegšanas kārtība, kā rezultātā paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, gadījumos, kad personai bija pienākums iesniegt VID paziņojumu, PVN valsts budžetā bija jāiemaksā līdz paziņojuma iesniegšanas brīdim VID. Paziņojums līdz 2020. gada 31. decembrim bija iesniedzams pēc PVN samaksas veikšanas par attiecīgo darījumu un bija uzskatāms par informatīvu deklarāciju, ar ko persona informēja...

Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 28.septembī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā - no 2024.gada. “Strauji pieaugot patēriņa cenām, būtiski sniegt papildu atbalstu mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tostarp strādājošajiem, kas saņem minimālo darba algu. Minimālās mēnešalgas pakāpeniska celšana var kalpot par atspaidu pieaugošajai inflācijai, kā arī mazināt nabadzības riskus,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro. Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā...

Energoresursu un dažādu citu izmaksu straujā palielinājuma dēļ Latvijas uzņēmumi steidz pārskatīt pakalpojumu cenas, lai saglabātu veiksmīgu uzņēmumu darbību - vairāki pakalpojumu sniedzēji jau mainījuši savu pakalpojumu cenas, bet daļa to plāno darīt tuvākajā laikā. Lai patērētāji būtu arvien zinošāki par savām tiesībām un pienākumiem, Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību uz vairākām būtiskām niansēm, kas ir jāņem vērā cenas paaugstinājuma gadījumā. Pakalpojumu sniedzējs spēkā esošā līgumā cenas izmaiņas var veikt tikai tādā gadījumā, ja šādas tiesības paredzētas ar patērētāju noslēgtajā līgumā, ievērojot līgumā noteikto un normatīvo aktu prasības. Šādas pakalpojumu sniedzēju tiesības nedrīkst tikt izmantotas negodīgi. Vienlaikus cenu izmaiņām jābūt pamatotam iemeslam, atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā paredzēti konkrēti iemesli, kuru dēļ pakalpojuma sniedzējam ir atļauts veikt izmaiņas cenā (degvielas, elektroenerģijas cenas izmaiņas u.c.). Lai arī visu nozaru normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti termiņi patērētāju brīdināšanai par cenas izmaiņām, tomēr atbilstoši labai un godīgai komercpraksei ilgtermiņa līguma...

Valdība 27. septembra sēdē izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par pakalpojuma “Iesniegums iestādei” elektroniskā kanāla un EKONS/IDDV informācijas sistēmas darbības turpināšanas lietderību"), kurā noteikts, ka no 2023. gada 1.janvāra iedzīvotāju priekšlikumu, jautājumu un sūdzību iesniegšanai valsts un pašvaldību iestādēm primāri ir izmantojams drošas saziņas pakalpojums – e-adrese, kas Oficiālās elektroniskās adreses likumā jau ir noteikta kā primārais saziņas kanāls ar e-adreses lietotājiem. Izvērtējot Latvija.lv platformā esošā e-pakalpojuma "Priekšlikuma, sūdzības, jautājuma vai lūguma iesniegšana" e-pakalpojuma turpmākās darbības lietderību, VARAM secināja, ka tā funkcijas dublē jau esošo e-adreses risinājumu. Līdz ar to resursu ieguldīšana turpmākajā e-pakalpojuma un tā atbalsta informācijas sistēmas attīstībā nebūtu lietderīga. Tādējādi tiks ietaupīti finanšu resursi aptuveni 370 tūkst. eiro apmērā. VARAM aicina iedzīvotājus saziņai jau tagad lietot e-adresi, kas ir digitālā pastkastīte portālā Latvija.lv. Tā ir domāta saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm, lai no jebkuras vietas, jebkurā laikā droši sūtītu un saņemtu iesniegumus,...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, valdība 27. septembrī izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz četrus jaunus atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un visiem juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu straujā pieauguma daļējai kompensēšanai. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Ar grozījumiem paredzēts diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu - centralizētās siltumapgādes tarifu no 68 - 150 eiro par MWh valsts kompensēs 50% apmērā, savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensēs 90%. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski. Atbalsta periods - no 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Piemērs: Ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad: 1) 340 - 150 = 190; 190 x 0,9 = 171 eiro/MWh kompensēs valsts (90% kompensācija virs 150 eiro/MWh); 2) 150 - 68 = 82; 82 x 0,5 = 41 eiro/MWh kompensēs valsts (50% kompensācija no 68 līdz 150 eiro/MWh); 3) 171 + 41 = 212 eiro/MWh ir...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 27. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Rīgas domes aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par ēkām un jaunbūvi uz pieteicējai piederošas zemes (lieta Nr.SKA-170/2022). Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai pieteicēja ir NĪN maksātāja par ēkām, kas atrodas uz tai piederošas zemes, vai šīs ēkas ir uzskatāmas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Administratīvās apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja ir NĪN maksātāja, pamatojoties uz Civillikuma 968. pantā iekļauto prezumpciju, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, jo pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus (tostarp tiesas spriedumus), kas apliecinātu, ka ēkas atzīstamas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Savukārt pieteicēja uzskatīja, ka nav atzīstama par ēku īpašnieci un nodokļa maksātāju, jo izpildās likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Civillikuma spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertie...

Valsts sekretāru sanāksmē 22. septembrī starpministriju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas, cita starpā, paredz arī jaunu nodokļu maksātāju kontroles veidu - nodokļu kontroli. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem paredzētas izmaiņas nodokļu samaksas termiņu pagarinājuma piešķiršanas tiesiskajā regulējumā, vienošanās līguma tiesiskajā regulējumā, vienotajā nodokļu kontā un pašvaldību budžeta ieņēmumu kontos nepareizi iemaksāto maksājumu atmaksas un dzēšanas kārtībā, kā arī likumā iepriekš ieteiktā formulējuma “pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai” aktualizēšana. Ministrija, sagatavojot tiesību aktu, ņēmusi vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rosinājumus un Valsts kontroles rekomendācijas. Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā. Būtiski norādīt, ka likuma izmaiņas no 2023. gada paredz jaunu VID pārbaudes veidu - nodokļu kontrole, kurā būs integrēti vairāki patlaban likumā noteiktie pārbaužu veidi. Kā praksē pastāvoša problēma norādīts, ka viens no instrumentiem, kā VID nodrošina normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu (nodevu) administrēšanas jomā, ir veikt kādu no šobrīd likumā noteiktajām...

Latvijā 1. oktobrī notiks kārtējās – 14.Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti. Iesniegtie deputātu kandidātu saraksti ir apskatāmi vietnē sv2022.cvk.lv. Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, un no katra apgabala Saeimā jāievēl noteikts deputātu skaits. Ārzemēs esošie vēlētāji balso par Rīgas apgabala kandidātu sarakstiem. Tāpat kā līdz šim vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārzemēs vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika. Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vairāk par balsošanas kārtību vēlēšanu iecirkņos uzzini šeit. Vēlētāji, kam nebūs iespēju nobalsot vēlēšanu dienā, varēs nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, taču ir iespējams arī 66 vēlēšanu iecirkņos Latvijā ceturtdien, 29. septembrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 30. septembrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00. Tāpat ir iespēja balsot savā atrašanās...

Par godu Komerclikuma 20 gadu jubilejai tiek rīkota konference "Krietns un rūpīgs saimnieks lielo satricinājumu laikā". Konference norisināsies 14.oktobrī no plkst. 9.00 līdz 15.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, ka arī konferences tiešraide būs pieejama Tieslietu ministrijas Youtube kontā. Konferencē piedalīsies Augstākās tiesas tiesneši, Latvijas Universitātes mācībspēki, advokāti no vadošajiem juridiskajiem birojiem, uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji un citi nozares eksperti. Latvijas komercdarbības regulējuma stūrakmens – Komerclikums - stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Konferences ietvaros notiks diskusijas par Komerclikumā nostiprināto principu, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Gadu gaitā esam raduši atbildes, kāda rīcība ir atbilstoša šim standartam. Bet kā būt krietnam un rūpīgam laikā, kad piedzīvojam vienu satricinājumu pēc otra? Pandēmija, karš, globālā sasilšana, klimata pārmaiņas – tie nes sev līdzi milzu pārmaiņas, nenoteiktību un vērtību pārdefinēšanu. Kā šajā laikā atrast balansu starp maksimālās peļņas gūšanu un labākas pasaules radīšanu? Kā balansēt starp strikto “līgumi...

Par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) darbību, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Darbība ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem: darījumi ir regulāri un sistemātiski (vismaz trīs darījumi gadā vai vismaz pieci darījumi trijos gados); ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma; darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Fiziskām personām, uz ko attiecas profesionālās darbības jomu reglamentējošie normatīvie akti, kuros noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu, reģistrācijas brīdī ir jābūt...

Pašvaldībai tiek izrakstīts rēķins saskaņā ar līgumu par finansējumu dotācijas veidā skolēnu nodarbināšanai vasarā. Vai minētais rēķins ir jāuzrāda PVN deklarācijā? Atbilde Nē, saņemtā dotācija no pašvaldības nav jāuzrāda PVN deklarācijā, jo PVN piemērošanas kārtību nosaka atkarībā no darījuma ekonomiskā satura un būtības. Tā kā dotācija pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāma par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, uz tiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attiecināmas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada septembra (489.) numurā.