JAUNUMI

Esam jau informējuši, ka, atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja komisiju par veikto VSAOI analīzi un priekšlikumiem minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanai. Apakškomisijas sēdes dalībniekiem tika prezentēts arī apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka pašnodarbinātie varēs vienu reizi...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi ieteikumus darba devējiem, kā pandēmijas apstākļos risināt darba tiesiskās attiecības. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kurš ir spēkā kopš 2020. gada 10. jūnija, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteic īpašu regulējumu attiecībā uz personu nodarbinātību, kas tieši ietekmē gan darba devēju, gan darbinieku (amatpersonu) tiesības un pienākumus. Situāciju sarežģījis apstāklis, ka, ja darbinieks neuzrāda Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vai arī atbilstošu negatīvo testu (ja šāda testa uzrādīšana ir pieļaujama), darba devējam nav tiesību pielaist šo darbinieku pie darba, ja vien nav iespējas veikt darbu attālināti. Valsts un pašvaldību sektorā strādājošajiem noteikts, ka sertifikāts jāuzrāda jebkurā gadījumā, arī veicot darbu attālināti. Darba devējs šajās situācijās var izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas ir paredzēti Darba likumā (DL), tostarp, atstādināšanu no...

Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdes laikā steidzamajā otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuri no 2021. gada 11. oktobra nevar veikt to saimniecisko darbību, kas ir to pamatdarbības veids, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ. Šie nodokļu maksātāji būs tiesīgi lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, VID administrētos nodokļu maksājumus: kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā vai mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesi pēc tās beigām, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu. VID gan pieņems lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības (ES) iekšējo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, kā darba devējiem jārīkojas, lai nebūtu jāveic minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem periodā, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai ir noteikta dīkstāve darbinieka vainas dēļ. Šādos gadījumos darba devējam ir jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ziņas par darba ņēmējiem. Šīs ziņas VID nodos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA). Līdz brīdim, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, Labklājības ministrija aicina darba devējus sniegt ziņas par darba ņēmējiem – par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, norādot šādus ziņu kodus: 1) 50 – datums, ar kuru darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam ir noteikta dīkstāve, kas radusies darbinieka vainas dēļ; 2) 51 – datums, kurā darba ņēmējs ir sācis darbu pēc atstādināšanas no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam bija noteikta...

Saeima 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Tas noteic kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums paredz iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, dodot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkt tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Likums nodrošinās iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidotu vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē (uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu). Izbeidzot dalīto īpašumu, ne tikai tiks izbeigtas piespiedu nomas attiecības, bet arī ievērojami palielināsies apvienotā nekustamā īpašuma vērtība, kas veicinās stabilitāti un civiltiesisko apgrozību nekustamo īpašumu jomā. Ko likums paredz? izbeigt dalīto īpašumu visos tajos gadījumos, kuros ēkas īpašnieku kopums to vēlas; ēkas īpašniekiem zemes atsavināšanas tiesības, kā arī drošu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka no 2021. gada 1. martā tika ieviests jauns energomarķējums piecām preču grupām: aukstumiekārtām, veļas mazgājamām mašīnām, kombinētajām veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām, trauku mašīnām un televizoriem. Līdz šim preces, kas vairs netika laistas tirgū pēc 2020. gada 1. novembra, bet atradās tirdzniecībā vēl pirms šī datuma, drīkstēja izpārdot ar veco marķējumu. Tomēr jāpievērš uzmanība, ka no 2021. gada 1. decembra preces ar veco energomarķējumu tirgot nedrīkst! Gaismas avotiem jauns energomarķējums ir stājies spēkā no 2021. gada 1. septembra, savukārt riepām energomarķējums stājās spēkā no 2021. gada 1. maija. Jaunajā marķējumā visiem produktiem ir izmantota vienota A-G skala. A++/A+ klases vairs netiks lietotas. Marķējumā ir ieviests QR kods ar saiti uz Eiropas Komisijas marķējuma datubāzi EPREL (European Product Database for Energy Labelling). Produktu enerģijas patēriņš visiem produktiem norādīts uzreiz zem energoefektivitātes skalas. Marķējuma apakšējā daļā ir dažādas piktogrammas, kas informē par izvēlētā produkta...

Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumu projektu Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz biedrībām un nodibinājumiem obligāti norādīt savu darbības jomu. Tāpat šie grozījumi paredz vienkāršot likvidāciju ar Uzņēmumu reģistra (UR) un Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lēmumu un sakārtot attālināto biedru sapulču regulējumu. Grozījumi skars arī rīcību gadījumos, kad biedrība vai nodibinājums pārkāpj tiesas lēmumu veikt darbības, kas var apdraudēt valsts vai sabiedrisko drošību. Kā liecina pašu nevalstisko organizāciju (NVO) veiktais pētījums, nereti nevalstiskās organizācijas (NVO) nespēj identificēt savu saimniecisko darbību un nereģistrē savu darbības jomu Uzņēmumu reģistrā. 2021. gada 1. novembrī UR ir ierakstītas 23 408 biedrības, no tām savu darbības jomu ir norādījušas tikai 2393, savukārt nodibinājumi reģistrēti 1 563, no kuriem 163 ir norādījuši savu darbības jomu. Neskaidra kopējā NVO sektora aina rada negatīvas sekas, jo bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams izdalīt un analizēt atsevišķas biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes un finanšu un citus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja saņem atbalstu algu subsīdijai, kas piešķirts par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. novembrim". Kā iepriekš jau ziņots, uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, var iesniegt pieteikums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz šā gada 15. decembrim. Taču tā kā atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsācis saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Kamēr nav izskatīti pieteikumi un izmaksāts atbalsts, VID informē, kā aizpildāms ikmēneša darba devēja ziņojums (turpmāk – DDZ). Tajā deklarē: 4. ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu (bruto darba samaksu) neatkarīgi no tā, vai tā ir izmaksāta; darba devējs darba algas izmaksas datumu ir noteicis tajā pašā mēnesī, par kuru tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa; Darba devējs, kuram...

Tuvojas Ziemassvētku iepirkšanās sezonas sākums, kad daudzi pārdevēji visā pasaulē piedāvā iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādinām, ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). No šī gada 1. jūlija PVN ir jāmaksā no pilnas sūtījuma vērtības. IOSS sūtījumi Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja pārdevējs ir ES reģistrējies īpašā importa režīma – IOSS (Import One Stop Shop) – izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par PVN pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150...

25. novembrī attālināti video konferences režīmā uzsāka izskatīt lietu Nr. 2021-06-01 “Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Lieta ir ierosināta pēc Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikuma. Tiesas sēdē tika uzklausīti un iztaujāti pieteikuma iesniedzēja pārstāvji, kā arī tika uzklausīti Saeimas pārstāvji. Satversmes tiesa uzklausīja un iztaujāja lietā pieaicināto personu – Finanšu ministrijas (FM), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) – pārstāvjus. Vairāk par lietā apstrīdētajām normām lasiet: Satversmes tiesa tiešsaistē vērtēs, kāpēc saimnieciskās darbības veicējiem jāmaksā IIN arī tad, ja nav peļņas. Lietā dalībniekus uzklausīja Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs un Anita Rodiņa. Tiesas sēdē piedalījās tiesībsargs Juris Jansons un tiesībsarga pilnvarotās personas – Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis un Latvijas Universitātes biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore un pētniece Līga Leitāne. Institūcijas,...

Saeima 25. novembrī 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likuma projektu, kas paredz nodrošināt efektīvu pārvaldības un uzraudzības mehānismu e-lietas ieviešanā un darbībā. E-lieta ir viena no digitālās transformācijas iniciatīvām, kura vairākos posmos paredz pakāpenisku pāreju uz elektronisku izmeklēšanas, tiesvedības un nolēmumu izpildes procesu. Atgādinām, ka Saeimas jau pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā, grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi Administratīvā procesa likumā arī stāsies spēkā 2021. gada 1. decembrī un regulēs digitālas lietas jeb E-lietas veidošanas principus. Savukārt tiesu klientiem būs pieejams portāls www.elieta.lv, kas aizstās līdzšinējo portālu www.manas.tiesas.lv. E-lietas platforma un e-lietas portāls darbosies no 2021. gada 1. decembra un tiesas pakāpeniski ieviesīs elektroniskās lietas civilprocesā, administratīvā procesā, kriminālprocesā lietas digitāli. Tāpat arī elektroniskā vidē notiks informācijas aprite starp tiesām, prokuratūru, nolēmumu izpildes iestādēm, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītu iestāžu informācijas sistēmām. E-lietas portāls ir paredzēts sabiedrībai, lietas dalībniekiem, procesā iesaistītām trešajām personām, probācijas klientiem, zvērinātiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis arī ieteikumus iesnieguma “COVID-19 krīzes skartā uzņēmuma iesniegums atbalsta saņemšanai apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" aizpildīšanai mikro uzņēmumiem un pašnodarbinātajām personām. Iesniegumu aizpilda, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumiem Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 676). Aizpildot iesnieguma vispārējo sadaļu: ailē “Atbalstam pieprasītā summa” norāda 30% (par 2021. gada jūliju, augustu un septembri) no atbalsta aprēķina bāzes; ailē “Uzņēmuma bruto darba algas kopsumma (t.sk. darba devēja VSAOI)” norāda atbalsta aprēķina bāzi. Atbalsta aprēķina bāze: Darba devējiem (juridiskām/fiziskām personām): bruto darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kopsumma. Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem: darbinieku ienākumi no mikrouzņēmuma 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī un MUN daļa, kas ietver VSAOI un IIN maksājumus. Pašnodarbinātajiem: 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī deklarētais VSAOI objekts un no tā aprēķināto VSAOI kopsumma (gan 31,07%, gan 10%...

Šajā rakstā vairāk par saimniecisku darījumu, kuru grāmatvedības uzskaitē grāmatveži atspoguļo atšķirīgi, t.i., samaksāto un saņemto avansu uzskaiti. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vairumā gadījumu piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs vispirms grib naudu un pēc tam izpilda pasūtījumu, grāmatvedim ir svarīgi uzskaitē avansa darījumu iegrāmatot tā, lai PVN pareizi tiktu iekļauts attiecīgajā PVN deklarācijas taksācijas periodā un pēc uzskaites datiem būtu precīza informācija, cik konkrētajā datumā darījuma partnerim ir samaksāts avansā vai cik konkrētajā datumā ir saņemts avanss no darījuma partnera. Jāuzsver, ka vadītājs domā naudas izteiksmē, t.i., ar kādu naudas summu būs jārēķinās, lai saņemtu vēlamo preci vai pakalpojumu, nevis cik ir samaksāts avansā bez PVN un cik ir PVN. Tāpēc grāmatvedim būs sarežģītāk sniegt ātru atbildi vadītājam, ja viens notikums būs atspoguļots dažādos kontos. Kad sāku savu grāmatveža ceļu pirms divdesmit gadiem, ņemot kā piemēru tā laika grāmatvedības ekspertu skaidrojumus, izveidoju savu grāmatojumu kārtību avansu uzskaitei. Pie šīs kārtības turos joprojām, kaut...

Saeima 23. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022. gadam", kā arī likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Likumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam un paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Budžeta paketē ietilpst arī grozījumi 12 likumos, kas lielākoties arī stāsies spēkā no nākamā gada sākuma. 2022. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,6 miljardu eiro, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Ieņēmumi nākamgad plānoti par 1,078 miljardiem eiro, savukārt izdevumi – par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gadā. No budžeta paketē ietilpstošajiem nodokļu likumu grozījumiem minami sekojoši: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” Būtiskākās izmaiņas nodokļu jomā, ko ievieš minētie grozījumi: no 2022. gada grāmatām, preses izdevumiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 11. novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma mērķis: nodrošināt attīstības un pētniecības izmaksu statistikas datu iegūšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; nodrošināt datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; saskaņot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā noteiktās gada pārskatu publicēšanas prasības; pilnveidot finanšu pārskatu posteņu atzīšanas un novērtēšanas prasības. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – likums) veiktas šādas būtiskākās izmaiņas. 1. Papildināts likuma 53. pants, nosakot, ka vidējām un lielām sabiedrībām ir obligāts pienākums finanšu pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Prasība attiecināma uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Piemērs SIA “X” ir vidēja sabiedrība, kurai katru gadu veidojas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz attīstības pasākumiem. 2022. gada 15. februārī...