JAUNUMI

Telpu iznomātājs pēc nomnieka lūguma tehniski pielāgo iznomāto īpašumu nomnieka prasībām. Nomnieks piekrīt kompensēt radušos izdevumus. Vai šo izdevumu kompensācija ir ar PVN apliekams objekts? Veiktie pielāgošanas darbi ietver sevī gan būvniecības pakalpojumu, kas ir PVN reverss, gan citus darbus, kas ir ar PVN 21% apliekams pakalpojums. Atbilde Pēc darījuma ekonomiskā satura un būtības izdevumu kompensācija nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, tāpēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attiecināmas uz šo darījumu. Tātad šis darījums ir ārpus PVN likuma. Rēķins par izdevumu kompensāciju nomniekam izrakstāms, nepiemērojot PVN. Uzsveru, ka iznomātājs, pērkot preces vai pakalpojumus, lai veiktu jautājumā minētos darbus, nevar attiecināt uz priekšnodokli darījuma partneru rēķinos norādīto PVN. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.

Saeima 20. janvāra sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa. Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks. Izmaiņas likumos nepieciešamas, ņemot vērā Saeimā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas...

Saeima 20. janvārī galīgajā lasījumā apstiprināja jauno Trauksmes celšanas likumu, kas izstrādāts, lai Latvija pievienotos Eiropas Savienības vienotajiem kritērijiem trauksmes celšanas kanālu izveidei un stiprinātu aizsardzības garantijas trauksmes cēlējiem. Paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Kopumā likums saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019. gada 1. maijā, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots. Direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji - kā kompetentajai valsts institūcijai. Lielākā daļa jauninājumu nav sveši ne kompetentajām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem, ne arī tiem, kuri ir izveidojuši iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un konsultē potenciālos trauksmes cēlējus. Tie ieteikumu formā līdz šim bija definēti vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un iekšējās ziņošanas sistēmas izveidei. Trauksmes celšanas likuma mērķis nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju,...

Kā uzņēmuma grāmatvedībā var iegrāmatot algas subsīdiju, ja to saņem darbinieks savā kontā, nevis nauda ir ieskaitīta uzņēmumam? Algas subsīdiju kārtību nosaka 2020. gada 10. novembra MK noteikumi Nr. 675 (ņemot vērā pēdējos grozījumus 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 806). Lai korekti kārtotu uzskaiti gadījumā, ja algas subsīdija tika piešķirta, grāmatvedim jāorientējas uz datiem, kuri bija uzrādīti pieteikumā subsīdijai, proti, darba devēja ziņojumos par darba ņēmējiem deklarētās summas. Kā izriet no VID atbildēm uz jautājumiem pēc vebināra par šo tēmu, ar šeit minēto terminu "darba ņēmēji" jāsaprot, ka ir iespēja pieteikties algas subsīdijai gan par darbiniekiem (arī pensionāriem), gan par personām, kas nodarbinātas uz uzņēmuma līguma pamata. Vienlaikus jāņem vērā būtisks noteikumu Nr. 675 nosacījums: Atbalstu algu subsīdijai par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. janvārim piešķir darba devēja darbiniekiem (..), kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid–19 infekciju vai šīs...

Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras 2020. gadā sasniedza mērena Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme, vērtējot apdrošināšanas nozares darbības rezultātus. Kopējais prēmiju apjoms 2020. gadā samazinājās par 1,1%, atlīdzības – par 7,1%. Tikai 2021. gada trešajā ceturksnī pēc piecu mēnešu krituma un stagnācijas nozare atgriezās pie izaugsmes ar 2,9% parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu. Iepriekšējos gados Latvijas apdrošināšanas tirgus bija piedzīvojis stabilu 7-11% izaugsmi. Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijis 420,3 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir dzīvības apdrošināšana ar 96,2 miljoniem eiro un 1,8% pieaugumu, kam cieši uz pēdām seko veselības apdrošināšana ar 89,3 miljoniem eiro un 8,4% pieaugumu. Veselības apdrošināšana ir viens no veidiem, kas ir uzrādījis stabilu izaugsmi visā pandēmijas laikā. Atlīdzībās klientiem deviņos mēnešos apdrošinātāji ir izmaksājuši 254,5 miljonu eiro – tas ir par 1,4% vairāk nekā 2020. gadā šajā laika periodā. Savukārt citas Eiropas valstis Covid-19 pandēmija un valdību rīcība...

Veselības ministrija informē, ka saskaņā vajadzību nodrošināt darba nepārtrauktību stratēģiski svarīgajās nozarēs samazināts laika posms, kas cilvēkam jāpavada izolācijā vai mājas karantīnā. To paredz: Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumi Nr. 54 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kā arī Ministru kabineta 2022. gada 18. janvārī rīkojums Nr. 37 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"". Noteikumos precizēts arī termins "mājas karantīna" - ciešā kontaktā ar inficēto personu vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta, bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Pārslimojušām personām 60 dienu laikā kopš inficēšanās apstiprināšanas netiek piemērota mājas karantīna. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa. Noteikumi stājas spēkā 2022....

Galīgajam lasījumam sagatavoti un Saeimas Juridiskā komisijā atbalstīti grozījumi Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Tādējādi iecerēts mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību. Patlaban likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, pamatojoties uz darījumu vai uz tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 7 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"”, kas stājās spēkā 2022. gada 14. janvārī, ir piemērojami, aizpildot 2021. gada ienākumu deklarāciju. Būtiskākās izmaiņas: izveidots atsevišķs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķins profesionālam sportistam, izveidota jauna atzīme pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanai remigrējušam diasporas loceklim, izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) norādīšanā, zaudējumu un izdevumu pārsnieguma pārskata aizpildīšanā, lauksaimniekiem D3 pielikumā. IIN aprēķins profesionālam sportistam Tā kā algotā darba ienākumam no profesionālā sporta piemēro 20% IIN likmi, gada ienākumu deklarācijas D veidlapa ir papildināta ar jaunu 18.1 rindu, lai aprēķināto IIN no profesionālā sporta ienākuma norādītu atsevišķi no pārējiem profesionāla sportista ienākumiem. Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot gada ienākumu deklarāciju, tiks nodrošināts automātisks IIN aprēķins, ja fiziskā persona deklarēs algotā darba ienākumu no profesionālā sporta...

Kā pareizi atspoguļot PVN deklarācijā iegādātos un pārdotos Covid–19 testus ar samazināto PVN likmi 0%? Kā noteikts MK noteikumos Nr. 40, minēto preču pircējam darījums PVN deklarācijā nav jāuzrāda. Preču pārdevējam jāuzrāda PVN deklarācijas 43. rindā un darījums jāatšifrē arī PVN 1 pārskata 3. daļā. Bet, kad norādām preces pārdošanu 43. rindā, tiek rakstīts brīdinājums:PVN 43. rinda. Norādītā vērtība neatbilst pēc formulas 44 + 45 + 45.1 + 46 + 47 + 48 + 48¹.Vai šim brīdinājumam nepievērst uzmanību? Atbilde 15.01.2013. MK noteikumu Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" 17.5. punktā ir noteikts, ka deklarācijas 43. rindā norāda ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu vērtību, tajā iekļaujot arī 44., 45., 45.1, 46., 47., 48. un 48.1 rindā norādīto darījumu vērtību, un ar nodokļa samazināto likmi 0 procentu apmērā apliekamo darījumu vērtību. Līdz ar to var būt situācija, ka 43. rindas summa ir lielāka nekā 44. līdz 48.1 rindu kopsumma....

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska. Pēdējo mēnešu laikā energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, un tas neizbēgami ietekmē visus uzņēmējus visās nozarēs. Jau šobrīd uzņēmumi izvērtē iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār, kas nozīmē, ka dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā var sagaidīt arī bezdarba pieaugumu. Ņemot vērā, ka situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radīts nopietns apdraudējums ekonomikai, LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību šīs enerģētikas krīzes risināšanai augstākajā līmenī, atbalstot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē. AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris stāsta: “Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%....

Valsts meža dienests (VMD) vērš uzmanību, ka meža īpašniekiem, kuri 2021. gadā savā mežā veikuši saimniecisko darbību, līdz 1. februārim dienestā jāiesniedz pārskats. Pārskats par saimniecisko darbību mežā jāiesniedz meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri 2021. gadā veikuši koku ciršanu, jaunaudžu kopšanu, meža atjaunošanu vai meža ieaudzēšanu. VMD aicina klientus atturēties no mežniecību apmeklēšanas klātienē un izmantot attālinātās iespējas pārskatu iesniegšanai. Informāciju par 2021. gadā veikto mežsaimniecisko darbību var iesniegt: tiešsaistē Meža valsts reģistrā; kā elektronisku dokumentu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot to uz mežniecības oficiālo e-pasta adresi. Mežniecību e-pasta adreses publicētas VMD tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”; ar pasta starpniecību. Mežniecību adreses publicētas VMD tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”; ievietojot pārskatus pie mežniecībām izvietotajās pastkastītēs. Pārskata veidlapas pieejamas VMD tīmekļvietnes sadaļā “Veidlapas”. VMD misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ikreiz sasniedzot labāko rezultātu. VMD ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi un pirms tam izteiktās dažādas negatīvās prognozes gan saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas minimālo iemaksu ieviešanu, gan VID lēmumu publiskošanu un citiem procesiem neesot piepildījušās. "Pagājušais gads Valsts ieņēmumu dienestā un tiem, kas saņem algu, pensiju no valsts budžeta, ir bijis ļoti labs. Visi ieņēmumi galvenajās nodokļu jomās ir bijuši lielāki nekā cerēts," uzstāšanās sākumā uzsvēra VID vadītāja. Kopējais nodokļu ieņēmumu līmenis 2021. gadā pārsniedzis 2020. gadu par 4,1%, bet īpaši naski pildījušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 7,3% vairāk) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (par 7,1% vairāk) apcirkņi. Līdzīgs kāpums bijis arī uzņēmumu ienākuma nodoklim (6,5%), taču mazliet samazinājies akcīzes nodokļa apjoms (99% no iepriekšējā gada ienākumiem), kas galvenokārt esot skaidrojams ar mazākiem nodokļa ieņēmumiem no degvielas tirdzniecības. Pagājušā gadā arī ievērojami...

Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārrunājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams viedoklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi nekustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomātajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīmredzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: nomnieks drīkst veikt remontdarbus, tai skaitā arī kapitālieguldījumus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem — šajā gadījumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistīta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde...

No 17. līdz 18. janvārim Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiek Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt jautājumus saistībā ar ekonomisko pielāgošanos un noturību, vērtējot situāciju eirozonā salīdzinājumā ar starptautisko vidi. Paredzēta diskusija par uzņēmumu neaizsargātību un strukturālajām norisēm pēc Covid-19. Sanāksmes dalībnieki izskatīs arī 2022. gada eirozonas rekomendācijas un eirozonas aspektus Ekonomikas pārvaldības apskatā. Eirogrupas sanāksmes paplašinātajā formātā plānots pārrunāt ziņojumu par decembra Eirosamitu, kā arī aktualitātes saistībā ar Banku savienību. ECOFIN sanāksmē paredzēts diskutēt par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES. Jautājumu plānots noteikt par vienu no prioritātēm Francijas prezidentūras ES laikā. Ar Direktīvas priekšlikumu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs, par kura pamatelementiem tika panākta vienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē. Pagājušā gada 8. oktobrī OECD Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, atbalstīja...

Kaspars Rācenājs, jurists, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darba tiesību konsultants, žurnāla Bilance konferencē uzstājās ar prezentāciju "Covid-19 ietekme uz darba tiesībām". PREZENTĀCIJA Pdf failā Lasiet arī: Ar attālināto darbu saistītos izdevumus var piemērot arī 2022. gadā