JAUNUMI

No 2027. gada darba devējiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) piešķīris valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumu, būs jāveic pilnas iemaksas pensiju apdrošināšanai par noteiktām darba ņēmēju grupām, rosina Labklājības ministrija (LM). Valdība 28. oktobrī iepazinās ar LM sagatavoto ziņojumu "Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājumu un tā ietekmi uz personas vecuma pensijas apmēru". Tajā atzīmēts, ka izveidojusies situācija, kad no vienas puses normatīvie akti atļauj darba devējiem pieteikties VSAOI samaksas termiņa pagarinājumam, taču no otras puses šāda darba devēju tiesību īstenošana rada tiešas negatīvas sekas uz darba ņēmēju pensiju apdrošināšanu tajos gadījumos, kad darba ņēmējs atbilstoši likumam nav brīvprātīgi veicis VSAOI pensiju apdrošināšanai par laikposmu, par kuru darba devējs faktiski nav veicis VSAOI. Darba ņēmēji spiesti paši maksāt darba devēja nesamaksāto daļu Veidojas situācija, kurā VID darba devējam piešķirtā VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma dēļ darba ņēmējam pašam ir jāiemaksā darba devēja nesamaksātās VSAOI, taču darba...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 27. oktobrī kopsēdē izskatot blakus sūdzību (lieta Nr. SKA-324/2025) par Administratīvās rajona tiesas atteikšanos pieņemt komercsabiedrības pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas pieprasījumu, ir atzinis, ka pieteikums ir pakļauts izskatīšanai tiesā administratīvā procesa kārtībā. Lietā, par kuru tika iesniegta blakus sūdzība, VID bija pieprasījis no komercsabiedrības informāciju par konkrētiem darbiniekiem, lūdzot sniegt ziņas par objektiem, kuros darbinieki veikuši un turpina veikt darbu, kā arī par darījumiem ar klientiem, kuriem šie darbinieki snieguši pakalpojumus. Sabiedrība par šo informācijas pieprasījumu iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa atteicās pieņemt pieteikumu izskatīšanai, norādot, ka informācijas pieprasīšana uzskatāma par iestādes veiktu procesuālu darbību apstākļu noskaidrošanai, kas pati par sevi nerada pieteicējai tiesiskas sekas, līdz ar to tās izvērtēšana nav pakļauta administratīvajai tiesai. Senāts, izskatot lietu, konstatēja, ka VID konsekventi ir norādījis uz vairākām nelabvēlīgām sekām, kas pieteicējai var iestāties, ja tā nesniegs informāciju, proti, saimnieciskās darbības apturēšanu, izslēgšanu no pievienotās...

Valdībā 28. oktobrī atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz ieviest vairākas izmaiņas vecāku pabalstos, tostarp attiecībā uz priekšlaicīgi dzmušajiem, paternitātes pabalstiem, pabalstu izmaksām trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nodarbināti Latvijā. Novērsīs atšķirīgu attieksmi pret priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem Viens no priekšlikumiem, ko rosina LM, vecāku pabalsta periodā ieskaitīt tikai dzemdību atvaļinājumu, nevis visu maternitātes pabalsta saņemšanas laiku pēc dzemdībām. Patlaban likums paredz - ja pēc bērna piedzimšanas vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu. Līdz ar to situācijā, kad bērns piedzimst priekšlaicīgi, piemēram, piecas nedēļas pirms plānotā dzemdību datuma, vecāku pabalsta izmaksas periodā tiek ieskaitīts maternitātes pabalsta izmaksas periods pēc bērna piedzimšanas, tas ir piecas nedēļas un attiecīgi 56 dienas vai 70 dienas, tādējādi par piecām nedēļām saīsinot vecāku pabalsta izmaksas periodu. Vienlaikus kopš 2022. gada 1. augusta vecāku pabalsta izmaksas periodu...

Veicot finanšu tirgus izpēti un tā dalībnieku uzraudzību Latvijā, Latvijas Banka ir identificējusi vairākus uzņēmumus (saraksts publicēts zemāk), kuri sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, kas atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajam attiecībā uz finanšu instrumentiem, t.sk. nodarbojas ar kredītprasību tirdzniecību jeb ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, bet nav saņēmuši atbilstošu licenci vai atļauju šādu pakalpojumu sniegšanai. Latvijas Banka vērš uzmanību, ka jebkuras darbības, kas ir saistītas ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu bez attiecīgas licences vai atļaujas, Latvijā nav atļautas. Ar visiem licencētajiem pakalpojumu sniedzējiem ir iespējams iepazīties Latvijas Bankas tīmekļvietnē: uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki. Latvijas Banka aicina pirms sadarbības ar kādu no pakalpojumu sniedzējiem pārbaudīt tā tiesības piedāvāt attiecīgo pakalpojumu un nesadarboties ar tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav saņēmuši nepieciešamo atļauju vai licenci. Latvijas Banka vērš uzmanību, ka ieguldījumi (nauda un finanšu instrumenti) sabiedrībās, kuras nav saņēmušas attiecīgu licenci vai atļauju, nav aizsargāti saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu. Veicot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro izmaiņas, ko ievieš Ministru kabineta 2025. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 615 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas piemērojami no 2026. gada 1. janvāra, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu vai pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2026. gada 1. ceturksni. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā: mainīti piemaksas un pārmaksas nosaukumi; precizēti pielikumu nosaukumi; samazināts D2 pielikumā par ārvalstīs gūto ienākumu aizpildāmo aiļu skaits; paskaidrota ārvalstīs gūtā ar nodokli neapliekamā ienākuma deklarēšanas kārtība; iekļautas rindas par 3% papildu nodokļa aprēķinu. Gada ienākumu deklarācijā arī turpmāk tiks aizpildīta automātiski un ir iesniedzama, sākot ar nākamā gada 1. martu. Gada ienākumu deklarācija Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) piemaksa nosaukta par maksājamo nodokli, kas jāsamaksā budžetā. Nodokļa pārmaksa nosaukta par pārmaksāto nodokli jeb nodokļa atmaksu. D1 pielikuma...

Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā, kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma...

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi un līdz 4. novembrim nodevusi publiskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā arī ar to saistīto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” tiek saīsināts noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņš, kādā klients zaudē tiesības pieprasīt savu noguldījumu (tai skaitā tā izmaksu) no kredītiestādes – no pašreizējiem 60 gadiem uz 10 gadiem, ja šajā laikā nav veikti nekādi darījumi ar noguldījumu. Savukārt gadījumos, kad klients – fiziskā persona – ir miris, paredzēts noteikt atšķirīgu, piecu gadu noilguma termiņu. Šāds atšķirīgs noilguma termiņš situācijām, kad noguldītājs – fiziska persona – ir mirusi, tiek saskaņots ar šī brīža Civillikuma 685. panta regulējumu, kas nosaka, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tiesiskā skaidrība un saskaņotība starp nozares speciālajām un Civillikuma normām mantojuma lietās. Tāpat kredītiestādēm noteikts pienākums savlaicīgi informēt noguldītājus par...

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodevusi Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procesā personām, kuras, iepriekš deklarējot dzīvesvietu, ir sniegušas nepatiesas ziņas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, dzīvesvietas deklarēšanas jēga atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmajai daļai ir nodrošināt, lai valstij būtu zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to reģistrētajām ziņām par personas dzīvesvietu maksimāli jāatbilst reālajai situācija. Likumprojekta izstrāde ir saistīta ar 2023. gadā portālā "manabalss.lv" sākto Latvijas pilsoņu iniciatīvu "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju", kas tika pamatota ar gadījumiem, kad nekustamajos īpašumos deklarējas personas bez jebkāda tiesiska pamata. Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu, likumprojekts paredz, ka, izmantojot e-pakalpojumu dzīvesvietas deklarēšanai, sistēma automātiski pārbaudīs, vai pēdējo trīs gadu laikā personai ir bijusi anulēta deklarācija, jo tika sniegtas nepatiesas ziņas. Ja šāda situācija tiks konstatēta, e-pakalpojums informēs personu, ka deklarēšanos var veikt tikai klātienē...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 27. oktobra spriedumu lietā Nr. A420263319, SKA-50/2025 ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts komercsabiedrības pieteikums par to, lai Uzņēmumu reģistram (UR) uzdotu reģistrēt komercreģistrā izmaiņas pieteicējas dalībnieku reģistrā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. UR atsakās veikt izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā Pieteicēja lietā ir komercsabiedrība, kas bija cēlusi prasību pret tās dalībnieku (juridisku personu) vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai panāktu šī dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, un lūgusi tiesai nodrošināt prasību, aizliedzot atbildētājam atsavināt tam piederošās sabiedrības daļas. UR pēc pieteicējas lūguma šo prasības nodrošinājumu ierakstīja komercreģistrā. Prasība civillietā tika apmierināta, un izslēgtajam dalībniekam piederošās daļas ieguva komercsabiedrība. UR atteicās veikt attiecīgās izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā, norādot, ka to liedz darīt joprojām spēkā esošais prasības nodrošinājums. Nepiekrītot šādam UR lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja administratīvajā tiesā, argumentējot, ka UR pieeja ir pretēja tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu mērķim. Civilprocesa likums paredz, ka prasības nodrošinājums tiek...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šonedēļ tiekas ar Saeimas frakcijām, lai turpinātu apspriest Labklājīgas ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi darba likumā", kas šā gada 4. septembrī nodots izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Iebilst pret izmaiņām Darba likuma 110. pantā LBAS iestājas pret darba devēju organizāciju un Ekonomikas ministrijas ieceri atteikties no Darba likuma 110. panta ("Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram", kurā ietvertais regulējums esot "sava veida pirmstiesas procedūra", kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam, arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no atlaišanas, pauž arodbiedrībā. Šis pants sargājot vājāko darba līguma pusi - darbinieku, kuram nav tādu finanšu līdzekļu, lai varētu maksāt par tiesvedības procesiem. Šis likuma pants nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, darba devējs...

Rīgas dome apstiprinājusi grozījumus saistošajos noteikumos par ielu tirdzniecības kārtību, paredzot uzņēmējiem ērtāku atļauju saņemšanu, samazinātu birokrātiju un vienotus nosacījumus terasēm visa gada garumā. Rīgas domes 2025. gada 15. oktobra saistošie noteikumi Nr. RD-25-12-sn "Grozījumi Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija saistošajos noteikumos Nr. RD-24-286-sn "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība", kas stājās spēkā 22. oktobrī, paredz, ka āra kafejnīcu īpašniekiem turpmāk nebūs nepieciešams terases demontēt ziemas sezonā, ja darbību tiek plānots atsākt nākamajā gadā. Atļauju varēs saņemt uz periodu līdz 12 mēnešiem, un nodeva ziemā (1. novembris–31. marts) arī turpmāk būs par 50% zemāka. Precizēta arī kārtība reģistrētajai ielu tirdzniecībai, nosakot, ka viena atļauja tiek izsniegta uz laiku līdz trim mēnešiem, lai mazinātu negodīgu konkurenci un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas tirgotājiem. Vienlaikus noteikts, ka viena persona drīkst veikt tirdzniecību ne vairāk kā pie diviem tirdzniecības galdiem, novēršot monopolsituācijas. Galvenie jaunumi uzņēmējiem Atļauja terases darbībai – uz 12 mēnešiem,...

Pārliecība par globālo ekonomiku ir sasniegusi zemāko punktu piecu gadu laikā, liecina KPMG globāli veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Lai noturētu izaugsmi nākotnē, uzņēmumu vadītāji koncentrējas uz stratēģiskiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā (MI), talantos un noturībā pret riskiem. KPMG 2025. gada Globālais izpilddirektoru apskats (CEO Outlook), kurš tiek veidots jau 11. reizi, sniedz unikālu ieskatu 1350 izpilddirektoru domāšanas veidā un stratēģijās. Aptaujā iesaistīti vadītāji no 11 lielākajām pasaules ekonomikām (Austrālija, Kanāda, Ķīna, Francija, Vācija, Indija, Itālija, Japāna, Spānija, Apvienotā Karaliste un ASV), aptverot 12 nozīmīgākās nozares. Kaut arī uzticība globālajai ekonomikai ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim pēdējo piecu gadu laikā uzņēmumu vadītāji joprojām ir optimistiski par savu organizāciju nākotnes perspektīvām. Reaģējot uz notiekošajiem un savstarpēji saistītajiem izaicinājumiem, lielākā daļa līderu jau ir koriģējuši savas izaugsmes stratēģijas. Uzņēmumu vadītāji savu noturību un izaugsmi galvenokārt balsta uz investīcijām MI un augsta potenciāla talantu noturēšanu un pārkvalifikāciju. Arī investīciju atdeves prognozes MI jomā ir paātrinājušās, un...

Zemnieka saimniecība – kā tās sastāvā ietilpstošo ķermenisko un bezķermenisko lietu un citu saimniecisko labumu (vērtību) kopums – ir nevis tiesību subjekts, bet gan zemnieka saimniecības īpašniekam piederošs tiesību objekts, norādīts Latvijas RepublikasSenātaCivillietu departamenta 2025. gada 11. marta lēmumā lietā Nr. C71286024, SPC-4/2025. Lai arī juridiski ir iespējams nošķirt parādus, kas radušies fiziskajai personai personīgi un fiziskajai personai saimnieciskās darbības ietvaros, tomēr parāda samaksas pienākums un avots nav nošķirams. Ko tas nozīmē, ja pret zemnieka saimniecību (ZS) par laikā neizpildītajām saistībām vēršas kreditors? Senāta izskatāmajā lietā Vidzemes rajona tiesa ar 2024. gada 22. jūlija spriedumu bija pasludinājusi kāda pagasta ZS juridiskās personas maksātnespējas procesu un iecēlusi parādnieces maksātnespējas procesa administratori. Par minēto spriedumu ģenerālprokurors iesniedza protestu, lūdzot spriedumu atcelt. Protestā norādīts, ka ZS maksātnespējas procesiem, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri, ir piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process ZS īpašniekam. To paredz 2023. gada 16. marta grozījumi Maksātnespējas...

Uzkrājumi Latvijas pensiju 2. līmenī pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir samazinājusies no 61,6% 2010. gadā līdz 7,9% 2024. gadā, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā Finanšu pieejamības pārskatā 2025 . Tajā skaidrots, ka būtisks priekšnoteikums kapitāla tirgus attīstības veicināšanai ir pietiekams daudzums vietējo nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību uzkrājumu, ko ir iespējams novirzīt investīcijām. Ir vairāki rādītāji, kas netieši liecina, ka šāds potenciāls Latvijā pastāv. Piemēram, kredītu un noguldījumu attiecība Latvijas kredītiestāžu sektorā ir 64%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem eirozonā, kur tas ir vidēji ap 94%. Tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas kredītiestādēs noguldīto naudas līdzekļu netiek aktīvi izmantota tautsaimniecības finansēšanai. Viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai ir šo līdzekļu mobilizēšana, izmantojot vietējā kapitāla tirgus instrumentus. Pārskatā teikts, ka arī Latvijas pensiju otrā līmeņa uzkrājumi pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr to daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir krasi samazinājusies - no...

Valdības sēdē 21. oktobrī izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts ""Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"". Tie paredz mainīt gada ienākumu deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši iepriekš veiktajām izmaiņām likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī mainīt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas aizpildīšanu, atļaujot norādīt ārvalstīs ieturēto nodokli. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, daļa izmaiņu saistītas ar to, ka no likuma ir izslēgts regulējums par gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un tā vietā ir noteikts regulējums par vienota (fiksēta) neapliekamā minimuma piemērošanu. Līdz ar to bija nepieciešams mainīt gada ienākumu deklarācijas D11 pielikuma nosaukumu, attiecīgi mainot terminu "diferencētais neapliekamais minimums" uz "neapliekamais minimums". Savukārt D4 veidlapā vārdi "Pirmstaksācijas gados izveidojies attaisnoto izdevumu pārsniegums pār noteikto normu" aizstāti ar "Attaisnotie izdevumi, kas pārcelti no iepriekšējiem gadiem". Tā kā mainīta kārtība, kādā D veidlapā norāda ienākumus papildu...