VISI RAKSTI

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norādījusi, ka, veidojot 2026. gada budžetu, ir īpaši būtiski saglabāt stingru fiskālo politiku un ievērot samērīgu budžeta deficīta apmēru. FDP uzsver, ka valsts budžeta veidošanas process šogad būs sarežģītāks lēnās ekonomikas izaugsmes, ģeopolitisko risku un apjomīgo valsts finanšu vajadzību dēļ. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz ministrijas un neatkarīgās iestādes nākamā gada budžetā nevar pieprasīt līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām, jo ārējā un iekšējā drošība ir vienīgās nākamā gada budžeta prioritātes. Nozaru ministrijas ir iesniegušas izdevumu samazināšanas priekšlikumus, kas 2026. gadā varētu radīt 150 miljonu eiro ietaupījumu, tomēr FDP neizslēdz, ka būs valdības pieprasījums par papildu izdevumu ietaupījumu. Trīs gadu laikā plānota kopējā ekonomija 450 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug. Tomēr ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu," pauž FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. 2025....

Nedaudz vairāk nekā pēc gada - no 2026. gada 27. septembra - visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāks piemērot Zaļās pārkārtošanās akta1 prasības. Atbilstoši tām tirgotājiem būs pienākums sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm. Turklāt minētais akts paredz arī papildu noteikumus negodīgas komercprakses novēršanai, informē zvērinātu advokātu birojs Spīgulis & Kukainis. Tas nozīmē, ka pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem no 2026. gada 27. septembra pirms distances līguma noslēgšanas patērētājs būs plašāk jāinformē par precēm un pakalpojumiem. Zaļās pārkārtošanās akta mērķis ir veicināt pienācīgu ES iekšējā tirgus darbību ar augstu patērētāju un vides aizsardzības līmeni, lai paātrinātu zaļās pārkārtošanās procesus sabiedrībā. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825 (2024. gada 28. februāris), ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES Patlaban regulējumā jau ir noteikts tirgotāja pienākums informēt patērētājus par preces vai...

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” izskatīšanai Ministru kabinetā. Plānotās izmaiņas vienkāršos un paātrinās pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem, samazinās administratīvo slogu un padarīs ar transportlīdzekļu reģistrācijas pārtraukšanu saistītos procesus ērtākus un pārskatāmākus. Likumprojekts paredz ieviest jaunu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokļa (UVTN) atbrīvojumu, kuru būs iespējams piemērot transportlīdzekļu tirgotājiem uz diviem mēnešiem par pārdošanai paredzētiem līdz desmit gadus veciem vieglajiem transportlīdzekļiem, veicot to pirmreizējo reģistrāciju Latvijā. Šī norma varētu stāties spēkā no 2026. gada 1. janvāra. Tāpat paredzēts izslēgt prasību nodot transportlīdzekļa numura zīmes, veicot transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku. Turpmāk šī procedūra notiks elektroniski, un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” nodrošinās pakalpojumu bez fiziskas numura zīmju nodošanas. Plānotās izmaiņas balstītas uz iepriekš pieņemtajiem Ministru kabineta 2025. gada 8. jūlija noteikumiem Nr. 418 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi"", kas paredz, ka no 2025. gada 1. novembra transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšana...

Jau zināt, ka no šā gada 1. jūlija mazajiem uzņēmumiem ir iespēja reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā īpašā kārtībā, t.i., saglabāt iespēju Latvijas teritorijā strādāt bez PVN numura un neizsniegt nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, bet veikt preču iegādes Eiropas Savienībā (ES) vai saņemt pakalpojumus no ES vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja un nomaksāt par to PVN Latvijā. Piemērojot šo īpašo režīmu, jāatceras, ka priekšnodokli atskaitīt nevar, jo tālāk netiek veidoti ar PVN apliekami darījumi. Īpašā PVN reģistrācijas kārtība ir pieejama personām, kurām neiestājas obligāts pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, piemēram, nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro. Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs nodokli valsts budžetā maksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma (PVN likums) 19. p. 1. d. un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējas pamatdarbība Latvijā ir precīzijas plastmasas produktu ražošana, montāža un tirdzniecība. Iesniedzēja ir saņēmusi tās ilggadēja klienta – Nīderlandē reģistrēta veselības tehnoloģiju uzņēmuma – pieprasījumu pārdot tam tukšas bērnu barošanas pudelītes un to piederumus. Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmā (HS) preces klasificējamas ar kodiem 39249000 – plastmasas zīdīšanas uzgaļi un 39241000 – plastmasas pudelītes. Saskaņā ar klienta norādēm preces nogādājamas ar to saistītai sabiedrībai Krievijas Federācijā. Puses ir vienojušās, ka preču pārdošanai ir piemērojami Incoterms FCA Riga noteikumi, kas nozīmē pārdevēja pienākumu nogādāt preces pircēja pārvadātājam uz saskaņotu atrašanās vietu un veikt muitošanas darbības eksportēšanai paredzētajām precēm. Iesniedzējas veiktā sākotnējā izpēte liecina, ka: 1) preču pārdošana nav pretēja šobrīd spēkā esošajām nacionālajām un starptautiskajām sankcijām un eksporta kontroles ierobežojumiem; 2) norādīto preču izvešana uz Krievijas Federāciju nav aizliegta ar šobrīd spēkā esošajām nacionālajām un starptautiskajām sankcijām un eksporta kontroles...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 9. septembrī pārrunāts par plānotajām izmaiņām darba nespējas lapu izrakstīšanā. Veselības ministrijas (VM) dati liecina, ka pērn Veselības inspekcijā (VI) tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības. Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023. gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības. Ārstiem visbiežāk tiekot uzdots veikt korektīvās darbības, kas saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni. Praksē novēroti arī gadījumi, kad darbinieks ārstam iesniedz pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka trauma nav gūta darba vietā, bet sadzīvē. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt cēloni no "nelaimes gadījums darba vietā" uz "cits cēlonis". No visām darbnespējas lapām pērn uz 1 līdz 3 dienām tika izrakstītas 62 052 jeb 11,6% no kopējā A darbnespējas lapu...

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) dibinātāju un biedru vidū ir nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, juristi un zvērināti advokāti. Šo gadu laikā nevalstiskā organizācija ir stiprinājusi profesionālo vidi, tostarp sadarbojoties ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu normatīvā regulējuma izstrādē un piemērošanā, sarunā uzsver Daiga Zēna–Zēmane, LNKA valdes priekšsēdētāja. LNKA tīmekļvietnē lasāms, ka asociācija ir dibināta ar mērķi īstenot nodokļu konsultantu profesionālo pašpārvaldi un sekmēt nodokļus un nodevas reglamentējošo normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu. Kā dzima ideja apvienot nodokļu konsultāciju sniedzējus? Asociācijai 2026. gada 26. janvārī apritēs apaļa jubileja — 25 gadi. Esmu bijusi iesaistīta tās izveidē jau no 2000. gada, kad sākām domāt par profesijas regulējuma nepieciešamību. Atceros, kā Juridiskās augstskolas bibliotēkā meklēju materiālus par citu valstu pieredzi, lai saprastu, kādam būtu jābūt nodokļu konsultanta profesijas normatīvajam ietvaram. Toreiz kopā ar izcilo nodokļu speciālistu Artūru Kodoliņu prezentējām likumprojekta ideju Saeimā. Atsevišķās Eiropas valstīs ir šāds profesijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka turpmāk preventīvi informēs iedzīvotājus, kuri gūst ienākumus no izložu vai azartspēļu laimestiem, par nosacījumiem, kuriem izpildoties, obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Atgādinām, ka: laimests — tā Azartspēļu un izložu likuma izpratnē ir naudas summa, kuru spēlētājam saskaņā ar azartspēles noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā azartspēles organizētājs, kā arī naudas summa vai manta, kuru spēlētājam saskaņā ar izlozes noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā izlozes organizētājs; izloze vai loterija ir spēle, kam ir laimes līguma raksturs un kurā tās dalībnieka iegūtajam laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs (piemēram, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju rīkotās loterijas). azartspēle ir spēle, kurā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma vai apstākļiem, kas iepriekš nav zināmi. Azartspēles ir spēļu automāti, bingo, derības, interaktīvās azartspēles, kauliņu un kāršu spēles, rulete, totalizators un veiksmes spēle pa tālruni. Ja saņemts laimests, par ko nodoklis nav jāmaksā, un tas...

Saeima skatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Ekonomiskās ilgtspējas likumu, ar kuru plānots veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību. Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus. Likumprojekts pamatots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām. Likumprojekts arī nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai, tai skaitā ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, kā arī, lai ieviestu integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai. KEM skaidro, ka klimata finansējuma ietvaros tiek...

Dabas resursu nodokļa (DRN) regulējums tiek pastāvīgi pilnveidots, lai nodrošinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu, piesārņojuma samazināšanu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Ņemot vērā, ka vides aizsardzības prasības kļūst arvien stingrākas un ilgtspējīgas attīstības veicināšana ir Latvijas politikas prioritāte, pastāv iespēja, ka nākotnē DRN slogs varētu turpināt palielināties. Lai uzņēmumi varētu mazināt šo slogu, tiem ir iespēja izmantot DRN atvieglojumus, iesaistīties ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā (RAS) un piedalīties depozīta sistēmā (DS). Šādi risinājumi motivē uzņēmējus rīkoties atbildīgi un ieviest ilgtspējīgus risinājumus, vienlaikus izvairoties no papildu izmaksām, kas var rasties, neievērojot vides prasības. Lai veicinātu atkritumu samazināšanu, ir izstrādāts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam, kurā noteikti vairāki stratēģiskie virzieni efektīvai resursu izmantošanai un vides kvalitātes uzlabošanai. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir noteikti konkrēti rādītāji: līdz 2025. gada beigām jāpārstrādā vismaz 65% no izlietotā iepakojuma gadā, nosakot minimālos pārstrādes mērķus konkrētām atkritumu plūsmām; līdz 2029. gadam jānodrošina dalīta izlietotā vienreiz lietojamā plastmasas dzērienu iepakojuma...

Saeima 4. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma pieņemšanu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un piedziņas uzsākšanu, bet attiecībā uz nokavētiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem — ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas. Vienlaikus Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka VID būs iespēja izvērtēt un noteikt efektīvāko rīcību labas pārvaldības principa ievērošanai, nodrošinot iespēju nodokļu maksātājam izprast, vai uz tā nokavētajiem nodokļu maksājumiem ir/nav attiecināms šis likuma nosacījums. Šāda rīcība varētu būt, piemēram, VID tīmekļvietnē publicētā informācija par iestādes izmaksām, kas ir nepieciešamas, lai pieņemtu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un sāktu piedziņu. FM...

Iepriekšējā žurnāla numurā varējāt lasīt, kā izstrādāt godīgu, caurskatāmu un motivējošu mainīgā atalgojuma sistēmu, kas veicina gan darbinieku, gan uzņēmuma izaugsmi, kā pielāgot mainīgo daļu uzņēmuma mērķiem. Šajā numurā par to, kā sabalansēt pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu, kādas ir izplatītākās kļūdas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā un kādi ir risinājumi to novēršanai. Par šiem jautājumiem stāsta Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Baltijā Figure Baltic Advisory partnere un uzņēmuma vadītāja Latvijā. Kā sabalansēt fiksēto un mainīgo atalgojuma daļu, lai veicinātu ilgtspējīgu motivāciju? «Sudraba lodes, kas derēs visiem uzņēmumiem, nav. Katrā organizācijā ir cita stratēģija, kultūra un darbinieki. Atalgojuma mainīgās daļas sistēma ir jāizstrādā absolūti individuāli,» iesaka A. Praņēviča. «Ja nosakām pārāk mazu pamatalgu, būs grūti piesaistīt darbiniekus. Ja nosakām pārāk mazu mainīgo daļu, darbinieku var neizdoties pietiekami labi motivēt. Kādas ir ideālās proporcijas un vai vispār ir tāds zelta griezums?» Fiziskā darba veicēji saņem visvairāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā augustā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta noteikumi Nr. 484 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem”” Grozījumi veikti, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontrolei visā Latvijas Republikas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli līdz muitas amatpersonas norādītajai vietai muitas kontroles veikšanai, izmantojot operatīvos transportlīdzekļus (grozījumi veikti noteikumu 30. un 34. punktos). 12.08.2025. 01.01.2026. Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta noteikumi Nr. 486 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 564 “Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi”” Noteikumi papildināti ar atsauci uz patstāvīgo vidējo pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju, kā arī papildināti, lai atbilstu likuma “Par akcīzes nodokli” 12. panta trīspadsmitajā daļā dotajam deleģējumam Ministru kabinetam. Tādejādi noteikumu 1.1., 1.4. un 1.5. apakšpunkti un 2. punkts papildināti ar...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”. Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām. Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jau šobrīd ir pienākums “pazīt savu klientu”, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Līdz ar to lielākā daļa...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3. septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Kontu reģistra likumā, ar kuriem paredzēts tiesībaizsardzības iestādēm nodrošināt informāciju par slēgtajiem kontiem. Likumprojekta mērķis ir paplašināt Kontu reģistra funkcionalitāti, nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par konta turētāja slēgto kontu, kā arī paplašināt Finanšu izlūkošanas dienesta tiesības iegūt kontu reģistrā esošas ziņas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums) noteikto funkciju izpildei. Patlaban Kontu reģistrā netiek atspoguļota informācija par personu kontiem, kurus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL) nosaka par pienākumu slēgt, taču nauda no tiem netiek izņemta. Tādējādi kredītiestādēm jāturpina uzglabāt bijušā klienta naudas līdzekļus, bet tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām iestādēm atbilstoši kompetencei, šāda informācija Kontu reģistrā nav pieejama, skaidro Finanšu ministrijā (FM). Cita starpā tiesībaizsardzības iestādēm šobrīd nav iespēja identificēt līdzekļu esamību slēgtos kontos - Kontu reģistrā nav atzīmes par to, vai slēgtā konta atlikums ir ticis pārskaitīts uzglabāšanai uz...