JAUNUMI

Sagatavošanās laiks Eiropas Savienības (ES) Atalgojuma pārredzamības direktīvas ieviešanai Latvijā tuvojas noslēgumam — 2026. gada jūnijā tā stāsies spēkā, un uzņēmumiem būs jānodrošina ar atalgojumu saistīto iekšējo procesu atbilstība prasībām. Pirmais ziņojums uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 150 darbinieku, būs jāiesniedz 2027. gadā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu prasības ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. jūnijam. Latvijā tiek gatavots likums, ar kuru tiks pārņemta šī direktīva, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Atalgojuma pārredzamības direktīvas ieviešana: kā nodrošināt atbilstību un radīt pievienoto vērtību uzņēmumam» zināja teikt Kristiāna Boša, personālvadības un atalgojuma jomas eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mērķis — mazināt atalgojuma atšķirības starp dzimumiem Direktīvas pamatuzdevums ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti oficiālajā vietnē “Latvijas Vēstnesī” līdz 2025. gada 23. decembrim. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā Grozījumi nosaka atbildīgās iestādes maiņu - visā likumā, attiecīgi aizstājot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Iestāžu maiņa paredz, ka visas līdz šim funkcijas un uzdevumus azartspēļu un izložu jomā, ko veica IAUI, turpmāk īstenos VID. 03.12.2025. 01.04.2026. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri: paaugstinās azartspēļu nodokļa likme azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāra gadu no 6204 eiro uz 7440 eiro; paaugstinās azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāra gadu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro; paaugstinās azartspēļu nodokļa likme likuma 3. panta otrajā un trešajā daļā minētajam...

Ministru kabineta sēdē 22. decembrī valdība lēma, ka no 2026. gada jaunveidojamā Nodokļu un muitas policijā, kas pārņems līdzšinējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus, tās priekšnieka amatā stāsies Valsts policijas pašreizējais priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins. Atklātā konkursā uz Nodokļu un muitas policijā priekšnieka amatu pieteicās seši pretendenti. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu ieguva A. Grišins. Saeima 2025. gada 3. decembra sēdē pieņēma grozījumus Nodokļu un muitas policijas likumā, kuri paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā. Jaunās iestādes funkcijas ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Atklātā konkursā uz Nodokļu un muitas policijas priekšnieka amatu pieteicās seši pretendenti. Visaugstāko novērtējumu ieguva A. Grišins. Pēc Ministru kabineta lēmuma iekšlietu ministrs A. Grišinu iecels amatā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus valdības sēdē apstiprināti Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija noteikumos Nr. 336...

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2026. gada mēnešiem. Tās ir: minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Lejuplādēt Excel failu: Minimālās algas stundas tarifa likmes 2026 pa mēnešiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2026. gada 1. janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām (turpmāk – e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī dabasgāzei. Līdz ar likmju maiņu šo produktu (izņemot dabasgāzi) apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumā esošo preču inventarizācija, jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāiemaksā akcīzes nodokļa starpības summa. Iespējamā ietekme uz tabakas izstrādājumu un to alternatīvo produktu cenām Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumu un to alternatīvo produktu (e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu) cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi (ieskaitot PVN): cigaretēm (20 gab. paciņā, cena 5,40 eiro) + 0,62 eiro; cigāriem un cigarillām (10 gab. paciņā) + 0,45 eiro; smēķējamai tabakai (40 grami paciņā) + 0,86 eiro; karsējamai tabakai (5,4 grami paciņā) + 0,27 eiro; elektroniskai smēķēšanas ierīcei (kura pildīta ar 2 mililitriem e-šķidruma) + 0,15 eiro; tabakas aizstājējproduktiem (par viena nikotīnu spilventiņu iepakojumu, kura svars ir...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments (Senāts) 2025. gada 12. septembrī pieņēma lēmumu lietā Nr. 15830018917 (SKK42/2025), izskatot Austrumzemgales prokuratūras prokurores kasācijas protestu un apsūdzēto un aizstāvja kasācijas sūdzību. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas spriedumu. Lietā atzīts, ka nepatiesu ziņu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas rada priekšnoteikumus maternitātes pabalsta pieprasīšanai, ir kvalificējama kā krāpšanas atbalstīšana. Tiesvedības gaita zemākajās instancēs Ar Zemgales rajona tiesas 2021. gada 4. augusta spriedumu apsūdzētās un tika atzītas par vainīgām Krimināllikuma (KL) 177. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, proti, svešas mantas iegūšanā ar viltu (krāpšanā), kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. tika sodīta ar sabiedrisko darbu uz 200 stundām un mantas (transportlīdzekļa) konfiskāciju. tika sodīta ar sabiedrisko darbu uz 240 stundām un tiesību atņemšanu veikt komercdarbību uz trīs gadiem. Abām personām solidāri valsts labā tika piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 1344 eiro. Pēc pirmā apelācijas instances lēmuma atcelšanas Senātā (2023. gada...

Labklājības ministrija sagatavojusi pārskatu par izmaiņām sociālajā jomā 2026. gadā. Tās stāsies spēkā gan no 2026. gada 1. janvāra, gan 1. aprīļa un 1. jūlija. Izmaiņas noteic likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumu paketē veiktās izmaiņas, kā, piemēram, Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kā arī jau iepriekš pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", tāpat arī grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" u.c. No 2026. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 780 eiro. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts būs 600 eiro (bija – 421,17 eiro). Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam būs 298 eiro mēnesī (bija...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 3. decembrī pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Būtiskākās izmaiņas likumā: iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana dividendēm 6 % apmērā; paplašināts un skaidrāk noteikts regulējums nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām; atbalsta maksājumus degradēto (vēsturisko) kūdras ieguves vietu revitalizācijai atbrīvo no IIN; pensionāra neapliekamā minimuma piemērošana nerezidentiem. IIN no dividendēm 6% apmērā Kapitālsabiedrības dalībniekam (fiziskajai personai) izmaksātajām dividendēm (kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā), piemēro IIN likmi 6% apmērā. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām Paplašināts regulējums, kā nosaka 60 mēnešu periodu IIN atbrīvojuma piemērošanai, ja atsavina nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām. Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ir saņemts dāvinājumā no fiziskās personas, kuru ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, vai no šādas personas...

Senāta Civillietu departaments ir paplašinātā sastāvā izskatījis lietu (SKC-202/2025 (C69408023), kurā celta prasība par parāda piedziņas vēršanu uz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) dāvināto mantu – valdes locekļa atlīdzību, un atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta daļēji. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Senāts atzina, ka pastāv pamats atkāpties no judikatūrā iepriekš izteiktās atziņas, ka bez atlīdzības veikts darbs kā citas personas lietu bezmaksas pārziņa var tikt atzīts par dāvinājumu, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Civillikumā paredzētās kreditora tiesības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu nav attiecināmas uz pakalpojumiem, jo tie nav nedz ķermeniska, nedz bezķermeniska lieta, un tādēļ nevar būt mantas sastāvdaļa. Turklāt, tā kā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli pastāv pilnvarojuma attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības attiecības, ar to, ka valdes loceklis pilda pienākumus bez atlīdzības vai par nelielu atlīdzību, nav pietiekami, lai konstatētu valdes locekļa nolūku apdāvināt sabiedrību. Valdes locekļa atlīdzības...

Plānojot uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, viens no būtiskākajiem jautājumiem grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem ir – vai šis darījums ir apliekams ar PVN? Valsts ieņēmumu dienests (VID) decembrī publicējis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/71561), kurā skaidro par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu uzņēmuma pārejas gadījumā. VID uzziņa sniedz detalizētu ieskatu kritērijos, kas ļauj biznesa pārdošanu kvalificēt kā uzņēmuma pāreju, kurai PVN nepiemēro. Darījuma būtība: aktīvu un saistību kopums Izskatītajā gadījumā sabiedrība plānoja pārdot savu "iekārtu biznesu", nododot pircējam ne tikai materiālos aktīvus (iekārtas, krājumus), bet arī nemateriālās vērtības un saistības: klientu un piegādātāju līgumus; intelektuālo īpašumu (preču zīmes, patentus, zinātību jeb know-how); darbiniekus (pārņemot lielāko daļu personāla); nekustamā īpašuma nomas līguma tiesības; debitoru parādus. Pārdevējam pēc darījuma paliktu tikai nebūtiski aktīvi, un tas plānoja mainīt darbības jomu uz zinātnisko pētniecību. Kad darījums nav uzskatāms par preču piegādi? Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7. panta otro daļu, uzņēmuma pāreja nav uzskatāma par...

Valdībā oktobra nogalē tika vērtētas situācijas, kurās darba devēji nebija veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likuma noteiktajā termiņā, jo to samaksai ir piešķirts termiņa pagarinājums. Šāda prakse var tieši negatīvi ietekmēt gan to personu vecuma pensijas apmēru, kurām jau iestājas pensionēšanās vecums vai šis vecums tuvojas, gan to personu vecuma pensijas apmēru, kuras pensionēšanās vecumu sasniegs vidējā vai ilgākā termiņā. Problēmas vēsture Likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» (turpmāk — likums) 5. panta ceturtajā daļā noteikts, ka no 2011. gada 1. janvāra fiziskā persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai, un tai (vai par to) ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi darba ņēmēja statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu. Savukārt fiziskā persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja par to faktiski ir veiktas VSAOI. 1 Jāņem...

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir nedaudz mazinājusies — šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski — par 8% — ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrabandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto. Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi — 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst,...

Tieslietu ministrija izstrādājusi jaunu likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kura mērķis ir nodrošināt atbilstošu regulējumu Civilprocesa likumā (turpmāk - CPL) saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības (SPIBK) procesa automatizācijai. Kā norāda likumprojekta izstrādātāji, līdz ar grozījumiem CPL , kas stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī, ievērojami ir pieaudzis un saglabājas ļoti liels SPIBK ietvaros iesniegtais pieteikumu skaits. Tāpēc Tieslietu padomes 2025. gada 17. oktobra sēdē tika nolemts, ka Tiesu informācijas sistēmas (TIS) ietvaros ir jānodrošina pilnīga SPIBK automatizācija, izstrādājot arī atbilstošu regulējumu CPL, tādējādi omptimizējot tiesas resursu izlietojumu. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, pēc CPL grozījumiem saņemto pieteikumu skaits pārslogojis tiesas - piemēram, 2025. gada augustā vien saņemti 24 905 pieteikumi. Ieviešot pilnīgu automatizāciju, kreditoram vairs nevajadzēs pieteikumā norādīt parādnieka deklarēto dzīvesvietas adresi – sistēma automātiski šo adresi ielasīs pēc personas vārda un uzvārda un personas koda. Ja personai nebūs deklarētās dzīvesvietas adreses vai tā nebūs Latvijas Republikā – sistēma šādu...

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas pieņemti 2026. gada 6. novembrī un piemērojami, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, paredz izmaiņas arī likuma 15.2 pantā "Nodokļu maksātāja pienākums sagatavot un sniegt transfertcenu dokumentāciju". Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka šai pantā veikti šādi būtiskākie grozījumi: Ieviests kontrolēto darījumu pārskats Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, transfertcenu dokumentācijas sastāvs būs papildināts ar kontrolēto darījumu pārskatu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem, kuru kontrolēto darījumu summa ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, saistītām fiziskajām personām likuma 1. panta 18. punkta izpratnē un personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās (turpmāk – saistītām personām), pārskata gadā pārsniedz 250 000 EUR, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām būs jāsagatavo un jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) veidlapā “Kontrolēto darījumu pārskats”. Izmaiņas vietējās un globālās transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas noteikumos Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, stāsies...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 2025. gada 7. oktobrī pieņēma būtisku lēmumu lietā Nr. 15840084118 (SKK–65/2025), atceļot Vidzemes apgabaltiesas 2024. gada 15. maija spriedumu un nosūtot lietu jaunai izskatīšanai. Šis lēmums sniedz nozīmīgu skaidrojumu par krimināltiesību normu piemērošanu gadījumos, kas saistīti ar grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, konkrēti — pavadzīmju — viltošanu un izmantošanu. Pavadzīmes vienlaikus ir atzīstamas gan par attaisnojuma dokumentiem, gan par nodokļa rēķiniem, kas izmantojami uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanai. Lietas faktiskie apstākļi Apsūdzētā ar pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas spriedumiem tika atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā. Viņai tika inkriminēta dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošana personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mantkārīgā nolūkā, kā arī viltota dokumenta izmantošana. Apelācijas instances tiesa sodīja ar sabiedrisko darbu uz 160 stundām. Saskaņā ar apelācijas instances tiesas konstatēto, , būdama SIA «» valdes locekle, no 2016. gada novembra līdz 2018. gada jūnijam...