JAUNUMI

Satversmes tiesa sēdē 25. novembrī plkst. 9.00 sāks izskatīt lietu Nr. 2021-06-01 “Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos notiks attālināti video konferences režīmā un interesenti tiesas sēdes norisi varēs vērot tiešraidē Satversmes tiesas mājaslapā un tiesas YouTube kontā. Informācija būs pieejama arī Satversmes tiesas Twitter kontā @Satv_tiesa. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 9. februārī ierosināja lietu, kurā apstrīdētās normas ir šādas: Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Savukārt šā likuma 11.1 panta 6.1 daļa paredz, ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20%...

Darbiniekam piešķirts papildatvaļinājums no 25.10. līdz 29.10. un pēc divām brīvdienām piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 01.11. līdz 07.11., vienojoties, ka apmaksa tiks veikta nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Vai ir piemērojams viens vidējais aprēķins, jo starp atvaļinājumiem ir pārtraukums? Atbilde Sakarā ar to, ka aprēķins šiem diviem atvaļinājumiem tiek veikts no dažādiem sešu kalendāra mēnešu periodiem un varētu dod atšķirīgu rezultātu, domāju, ka tomēr būtu jāveic divi atšķirīgi aprēķini neatkarīgi no izmaksas datuma, lai neaprēķinātu kaut vai par 5 centiem mazāk. NB! Vienojoties ar darbinieku par atvaļinājuma izmaksas dienu, ieteicams ierakstīt konkrētu datumu, jo atsevišķos gadījumos bijuši strīdi par to, kuru datumu uzskatīt par "nākamo darba samaksas izmaksas dienu". Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada oktobra (478.) numurā.

Šāgada februārī Finanšu ministrija izplatīja ziņu, ka, par spīti Covid–19 pandēmijai un citiem negatīvajiem faktoriem, 2020. gadā kopumā Latvijas eksports spēja nedaudz pieaugt. Viena no Latvijas industrijas un eksporta vadošajām nozarēm ir kokmateriālu apstrāde, un viens no tās flagmaņiem — akciju sabiedrība Latvijas Finieris, kas eksportē 95 procentus saražotā bērza saplākšņa produkcijas uz 70 pasaules valstīm. Lai skaidrotu, kādi izaicinājumi Covid–19 krīzes laikā bijuši jāpārvar eksportētājiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā par pandēmijas ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā šoreiz tiekamies ar AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi. 2020. gada marts — vīruss sasniedz Latviju, bet pasaulē tas plosās jau vairākus mēnešus. Vai šajā laikā Latvijas Finieris jau saskaras ar izmaiņām biznesā? Vai tirgū rodas kādi sarežģījumi — samazinās pieprasījums, apgrūtinās un sadārdzinās loģistikas ķēdes,vai — varbūt tieši pretēji — kokmateriālu, bērza saplākšņa tirdzniecība ir viena no tām nozarēm, kur viss iet uz augšu? Latvijas Finieris kā eksportējošs uzņēmums tiešām izjuta pandēmijas ietekmi...

Saeimas sēdē 11. novembrī otrajā steidzamajā gala lasījumā pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Valdības rosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Šie grozījumi izstrādāti, lai: uzlabotu finanšu pārskatu informācijas salīdzināmību globālā mērogā (pilnveidotas finanšu pārskatu posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām); uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus (EDS); uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS resursus, kas atvieglos valsts nodevas reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu; saskaņotu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības. Grozījumi paredz, ka komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri iepriekšējā pārskata gadā bija iekļauti regulētajā tirgū un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu bija sagatavojusi atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), gadījumā, ja tā pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, var...

Valdība 9. novembra sēdē apstiprināja arī nosacījumus saimniecisko, tostarp, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai no 15. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Detalizēti ar nosacījumiem saimniecisko un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai var iepazīties Ministru kabineta 2021. gada 8. oktobra rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Nosacījumi paredz, ka visi darba devēji organizē darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā. Darbinieki darba vietā klātienē atrodas tikai ar darba devēja norīkojumu un, ierodoties darba vietā, apliecina, ka tiem nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju un nav pienākuma ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā bijis tiešs kontakts ar Covid-19 inficētu personu. Savukārt, darbinieki, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, līdz 2021.gada 15.decembrim darba telpās atrodas tikai ar derīgu Covid-19 testēšanas sertifikātu vai darba devēja veiktu antigēna testu, kas nav vecāks...

Saeima 11. novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā parādniekiem saglabājamie līdzekļi par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikti 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas (grozīts 594. pants). Piedzenot, piemēram, uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai. Parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās. Līdz šim parādniekam par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu saglabāja līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, proti, 64,03 eiro. Pēc pašreiz valstī esošās minimālās algas apmērā saglabājami būs 75 eiro. Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, to nosakot 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tāpat pieņemtie grozījumi paredz Civilprocesa likumu piemērot elektronizētam procesam tiesā. Paredzēts, ka e-lietas ietvaros lietas materiāli tiks glabāti elektroniski un lietas dalībniekiem būs pieejami attālināti, saglabājot...

Lai uzlabotu kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviestu jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā, Saeima 10. novembrī otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā", Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz trīs būtiskas izmaiņas: Ierobežojumi prasīt kopīpašuma dalīšanu Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās. Ļaunprātīgā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā nozares uzraugs noziedzīgi iegūtu līdzekļu jomā sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) institūcijām ir veicis Latvijā reģistrēta uzņēmuma SIA “Chatextech” pārbaudi un konstatējis būtiskus pārkāpumus. VID ir apturējis uzņēmuma “Chatextech” darbību un piespriedis 100 000 eiro soda naudu. Secināts, ka uzņēmums nav bijis dibināts ar mērķi veikt godīgu uzņēmējdarbību, bet gan bijis čaulas kompānija, kuras aizsegā potenciāli sniegts virtuālās valūtas maiņas atbalsts izspiedējprogrammatūras uzbrukumos ASV iegūtas izpirkuma maksas legalizēšanai. Papildus piemērotajai soda naudai “Chatextech” amatpersonas tiks iekļautas riska personu reģistrā, kas liegs tām turpmāk veikt uzņēmējdarbību Latvijā. Kā norāda Lursoft, tai pieejamā informācija liecina, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā iekļautais Latvijas uzņēmums SIA “Chatextech” bijis iesaistīts ar virtuālās valūtas maiņu un ar to saistītā atbalsta izveidē, lai atvieglotu izspiedējvīrusu dalībnieku darījumus. Lursoft izziņas informācija rāda, ka SIA “Chatextech” reģistrēts vien šā gada sākumā. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir ar Krieviju saistītais Mikhail...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka valdības rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.49.10. apakšpunkts nosaka pienākumu ikvienam darbiniekam (arī vakcinētai vai pārslimojušai personai), kas strādā klātienē, apliecināt to, ka viņam nav Covid-19 saslimšanas pazīmes, nav pienākums ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī viņam nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā viņš/viņa ir bijis tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu. Ja darbinieks atsakās aizpildīt šādu apliecinājumu, ir pamats uzskatīt, ka darbinieks neizpilda darba vietā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šādos gadījumos darba devējs darbinieku nepielaiž pie darba pienākumu izpildes. Rīkojuma 5.49.10.apakšpunktā noteiktā apliecinājuma mērķis ir stiprināt drošības prasību ievērošanu darba vietās un veicināt nodarbināto izpratni par nepieciešamību ievērot epidemioloģiskās drošības prasības. Darbinieks apliecina, ka: viņam nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju (klepus, aizlikts deguns vai šķaudīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 37o, drudzis, galvas vai muskuļu sāpes, sāpes kaklā, garšas vai ožas traucējumi); viņam nav diagnosticēta inficēšanās ar Covid-19...

Lūdzu paskaidrot, kādā veidā darba devējs pēc VID paziņojuma par minimālo iemaksu veikšanu praktiski veiks šīs iemaksas, lai tās varētu būt attiecinātas uz konkrētām personām, ņemot vērā, ka maksājums var būt veikts pēc pusgada. Vai būtu jālabo ziņojums, vai būs kāda cita ziņojuma versija? Atbilde Saņemot datus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienests nosūtīs darba devējam paziņojumu par aprēķinātajām minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk — minimālās iemaksas). Minētajā paziņojumā tiks ietverta informācija par konkrēto periodu (gads un ceturksnis), par kuru aprēķinātas minimālās iemaksas, aprēķināto minimālo iemaksu apmēru un samaksas termiņu (norādot gala datumu). Informācija par aprēķinātajām minimālajām iemaksām un samaksas termiņu būs pieejama Elektroniskās deklarēšanās sistēmas sadaļā "Maksājumi un nomaksas stāvoklis". Saņemot informāciju par minimālo iemaksu aprēķinu, darba devējiem nav jāveic iepriekš iesniegto darba devēja ziņojumu precizējumi, kā arī nav jāsniedz cita veida dokumenti. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada oktobra (478.) numurā.

Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumi Nr. 726 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" paredz pilnveidot regulējumu par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic tā administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu grāmatvedības uzskaiti. Noteikumus jāsāk piemērot, veicot grāmatvedības uzskaiti par 2021. gadu. Noteikumos paredzēts, ka VID iegrāmato valsts budžeta ieņēmumus, ietverot piešķirtos atvieglojumus, saskaņā ar nodokļa deklarācijā norādīto nodokļa summu, bet atvieglojumu analītisko uzskaiti neveic. VID ikgadējā pārskatā tiks iekļauta informācija par valsts budžeta ieņēmumu uzskaites pamatprincipiem, tostarp par piešķirto atvieglojumu ietekmi uz nodokļu ieņēmumu uzskaiti, samazinot nodokļu ieņēmumus. Vienlaicīgi VID ikgadējā pārskatā tik ietverta atsauce uz Finanšu ministrijas sagatavoto “Ziņojumu par nodokļu atvieglojumiem”, kurā finanšu pārskatu lietotājiem būs pieejama detalizēta informācija par piešķirtiem nodokļu atvieglojumiem pārskata gadā. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts deleģējums VID noteikt valsts budžeta ieņēmumu veidus,...

Valdība 9. novembra sēdē apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" un grozījumus MK 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos". Līdz ar grozījumiem noteikts, ka atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai varēs saņemt tāds uzņēmums, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājs un atbildīs vienam no šādiem nosacījumiem: atbalsta perioda mēnesī tā apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī kopā, un šis apgrozījuma samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai; atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada atbilstošajā kalendāra mēnesī, un apgrozījums 2021. gadā vismaz trīs mēnešus ir pārsniedzis 10 % no 2019....

Lai turpinātu apturēt straujo Covid-19 infekcijas pieaugumu un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ekonomikas ministrija informē, ka valdība 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no 15. novembra līdz ārkārtējas situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Stingri drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā uz ārkārtējās situācijas laiku ieviesti ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. Detalizēti ar nosacījumiem tirdzniecības nozares darbībai var iepazīties valdības akceptētajos grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” projektā, kas vēl nav oficiāli publicēts. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 m2 no publiski...

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādā, aktualizē un publisko VID tīmekļvietnē ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodus, kas izmantojami paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami VID tīmekļvietnes sadaļā: Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Paziņojumu veidlapas, tāpat kā līdz šim, būs aizpildāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt turpmākās izmaiņas ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sarakstā un tā vēsturiskais saturs tiks publicēts VID tīmekļvietnes sadaļā “Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi” ne vēlāk kā 60 dienas pirms normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā noteiktā paziņojuma iesniegšanas...

Publiskajā sektorā nodarbinātie, kuri līdz 15. novembrim būs uzsākuši vakcinācijas kursu (saņēmuši vakcīnas divas devas vai vienu devu), taču vēl nebūs saņēmuši sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, varēs turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš ir šā gada 15. decembris.To paredz Ministru kabineta 9. novembra sēdē precizētie nosacījumi par darba pienākumu pildīšanu Līdz tam nodarbinātie klātienē turpina darbu, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas ir ne vecāks par 72 stundām, turklāt testēšana jāveic par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tādi paši nosacījumi attiecas arī uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri darba pienākumus privātajā sektorā veic klātienē un nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pakļauti inficēšanās riskam vai nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Nodarbinātajiem, kurus darba devējs, izvērtējot riskus, informēja par pienākumu vakcinēties, ir jānoslēdz vakcinācijas kurss un sertifikāts jāsaņem līdz 15. decembrim, līdz tam turpinot pildīt darba uzdevumus klātienē ar testēšanas sertifikātu. No 15. decembra arī...