JAUNUMI

Uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) par dalību aizliegtā vienošanā jeb kartelī ir konstatējusi pārkāpumu, ir gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Tomēr kopš 2016. gada šādiem uzņēmumiem ir iespējams veikt tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai apliecinātu to uzticamības atjaunošanu un spēju novērst tādu pašu un līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē. (KP) 13. septembrī ir sniegusi pozitīvu atzinumu par t.s. “Būvnieku karteļa” lietas dalībnieka – SIA “VELVE” – veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, tādējādi saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 43. pantu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 49. pantu pasūtītāji varēs lemt par uzņēmuma dalību publiskajos iepirkumos, neskatoties uz karteļa dalībniekam paredzēto aizliegumu vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos. SIA “VELVE” jau pirms KP pieņemtā lēmuma t.s. “Būvnieku karteļa” lietā, piekrītot KP konstatētajiem faktiem, atzīstot savu vainu, sadarbojoties ar iestādi un izbeidzot tiesisko strīdu lietā ar noslēgto izlīgumu, ieguva ne tikai naudas soda samazinājumu, bet arī apliecināja savu izpratni par konkurences tiesību...

Lai tiesību normu piemērotājiem sniegt pārskatu par Latvijas Republikas Senāta tiesu prakses atziņām ar mantojuma tiesībām saistītu jautājumu izlemšanā, Augstākā tiesa sagatavojusi apkopojumu Tiesu prakse mantojuma lietās (2013-2021), kurā aplūkoti tādi nozīmīgi jautājumi kā mantojuma atklāšanās un pieņemšana, likumiskā, testamentārā un līgumiskā mantošana, mantojuma dalīšana un izbeigšanās, kā arī mantojuma lietu vešanas kārtība un ar mantojuma tiesībām saistītie nodokļu jautājumi. Mantojuma tiesības noregulē tiesiskās attiecības pēc personas mūža beigām un noteic konkrētu kārtību, kādā mantojuma sastāvā ietilpstošās mantas, lietu tiesības un saistību tiesības pāriet uz mantinieku. Latvijā mantojuma tiesību juridisko pamatu veido Civillikuma otrā daļa. Tiesu prakses apkopojums veidots kā Civillikuma mantojuma tiesību, kā arī ar mantošanu cieši saistītu citu likumu normu komentārs. Darba struktūra veidota, ievērojot normatīvajos aktos izveidoto struktūru. Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likumu pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Ņemot vērā,...

Par vienu no pirmajiem upuriem Covid–19 krīzē krita tūrisma joma — starpvalstu robežas tika slēgtas, aviosatiksme ierobežota, "nebūtiskā" ceļošana aizliegta. Šķiet, šajā nozarē būtu jāpaveras vienai vienīgai bēdu ielejai. Tomēr nav tik vienkārši, jo viesmīlības nozare nav homogēna, tajā darbojas dažāda profila uzņēmumi. Par to, kāds šis laiks bijis tiem naktsmītņu saimniekiem, kas orientējas uz vietējo klientu, Covid–19 krīzes ietekmes pētīšanai veltītajā žurnāla Bilance publikāciju cikla trešajā intervijā stāsta viesnīcas Roja un restorāna Otra puse vadītāja, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes locekle Zane Vaivode. Daudzas viesnīcas jau no 2020. gada agra pavasara piedzīvoja rezervāciju atcelšanas vilni. Kā Covid–19 krīzes pirmais vilnis skāra viesnīcas "Roja" darbību? Lauku tūrisma biznesā vīrusa sezonalitāte līdz šim spēlējusi mums par labu. Viesnīcu "Roja" mums nav nācies slēgt ne brīdi — kopš atvēršanas 1995. gadā esam izgājuši cauri trim krīzēm. Arī šoreiz nebija sajūtas, ka visa pasaule brūk kopā, drīzāk uztvērām to kā kārtējo izaicinājumu, domājot, ko...

Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kur iedzīvotājs nekavējoties uzzinātu, kādi atvieglojumi viņam ir pieejami, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 15. septembrī noslēdza darbu pie Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma projekta. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš akcentējuši likumprojekta autori no Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Piemēram, patlaban ik gadu tiek izsniegtas ap 63000 invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzētu uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzētu izgatavot un izsniegt personām, iepriekš komisijas sēdē skaidrojuši likumprojekta autori. Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja portālā latvija.lv redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz, ka regulējums attieksies uz atvieglojumiem, kuru...

Šā gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43%, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā. 2021. gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%). “Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās ALTUM aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, ALTUM valdes loceklis. “Ik gadus ALTUM biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka ALTUM iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas". Biznesa uzsācēji iesniedz pārdomātākus un rūpīgāk izstrādātus biznesa plānus, piesardzīgāk analizē biznesa riskus un sastāda rezerves plānus. Novērojama arī profesionālāka...

No šāgada 1. jūlija uzsākta ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana. Par niansēm, kas jāņem vērā, iesniedzot pieteikumu licences saņemšanai un tās darbības laikā, stāsta Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante darba pieredzi VID Nodokļu kontroles pārvaldē, SIA Konsultāciju birojs METODE valdes locekle. B. Grandāne kā primāro uzdevumu ārpakalpojumu grāmatvežiem, kas vēlas licencēties, iesaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi, un tikai tad iesniegt pieteikumu licences saņemšanai, jo ir sagaidāms, ka Valsts ieņēmumu dienesta atbildīgā nodaļa pārbaudīs, vai ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumā ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, kā tā praktiski tiek piemērota un citu likumā noteikto prasību izpildi - īpaši, ja pēdējo divu gadu laikā šāda pārbaude uzņēmumā nav bijusi. "Nevajadzētu steigties ar licencēšanu, ja nav simtprocentīgas pārliecības par to, ka ar dokumentāciju un iekšējās kontroles sistēmu viss ir kārtībā," iesaka B. Grandāne. Licence uzņēmumā jāiegūst atbildīgajam grāmatvedim (kam ir vismaz trīs gadu...

Palicis tikai viens mēnesis, kad iestāsies oktobris un teju pusmiljona līdzpilsoņu dzīve mazliet uzlabosies: kā jau zinām, kārtējo reizi tiks indeksētas pensijas. Kas šajā sakarā ir jāzina pensijas saņēmējam? Kas ir svarīgs, un no kādiem apstākļiem ir atkarīgs pensijas pārrēķins? Pirmkārt, tā ir pensijas indeksējamā summa (šogad — 470 eiro), proti, vienam tā būs visa pensija (ja tā nepārsniedz 470 eiro), bet citam tikai pensijas daļa (ja pensija pārsniedz 470 eiro). Pārrēķins izpaužas, piemērojot indeksējamajai summai dažādus koeficientus, kuri atkarīgi no vecuma pensionāra kopējā apdrošināšanas (nevis darba) stāža: 1,0423 (līdz 29 gadiem); 1,0451 (līdz 39 gadiem); 1,0479 (līdz 44 gadiem) un 1,0507 (ja stāžs pārsniedz 45 gadus). Savukārt invaliditātes, izdienas, apgādnieka zaudējuma pensijai un atlīdzībām neatkarīgi no stāža tiks iemērots vienāds indekss — 1,0423 (arī tai pensijas daļai, kas nepārsniedz 470 eiro). Svarīgi! Politiski represētajām personām, personām ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem tiks indeksēta visa pensijas...

Viens no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzdevumiem ir uzskaitīt, novērtēt un realizēt valstij piekritīgo mantu jeb to mantu, ko dažādos likumos noteiktos gadījumos valsts iestādes konfiscē to īpašniekiem vai atzīst par bezīpašnieka mantu. Turpmāk šo mantu savā īpašumā, iesniedzot savu cenu piedāvājumu, varēs iegādāties ne tikai juridiskas personas, bet arī fiziskas personas jeb ikviens interesents. Iespējams iegādāties visdažādākās valstij piekritīgās kustamās mantas, piemēram, transportlīdzekļus, tajā skaitā arī velosipēdus, juvelierizstrādājumus, instrumentus un darba rīkus, apģērbus un apavus, kurināmo materiālu u.c. Aktuālais valstij piekritīgās mantas piedāvājums un pieteikšanās prasības ir pieejamas VID tīmekļvietnes sadaļā “Par mums/Valstij piekritīgā manta”. Lai pretendētu uz valstij piekritīgo mantu, interesentam cenu aptaujas uzaicinājumā noteiktajā termiņā jāiesniedz VID savs cenas piedāvājums. Uz piedāvājuma iesniegšanas dienu potenciālajam pircējam nedrīkst būt nodokļu parāds virs 150 eiro, kā arī tam jāatbilst citām VID uzaicinājumā noteiktajām prasībām. Valstij piekritīgās mantas tiek uzglabātas visā valsts teritorijā un cenu aptaujas uzaicinājumā tiek norādīta to atrašanās...

Darbinieks tiek norīkots darba braucienā iekraut un izkraut kravu (Latvija–Vācija–Krievija–Latvija). Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 969 tiek maksāta dienas nauda 50 eiro. Vācijā iekrauto kravu ved uz Krieviju izkraut (atmuito kravu c. Pargolovo, Sanktpēterburga, Krievija), bet krava jāpiegādā uz Tosno, Ļeņingradas apgabals, Krievija). Vai dienas nauda jārēķina 46,00 eiro — Sanktpēterburga vai 35,00 eiro — Krievija? Atbilde Vispirms jāatgādina, ka MK noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" tiek aprakstīta izdevumu segšana diviem gadījumiem, kas šajā situācijā ir būtiski: komandējumiem un darba braucieniem. Savukārt komandējumā personai tiek segta "dienas nauda", bet darba braucienā — "kompensācija par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā". Diemžēl jāatzīmē, ka visi turpmāk minētie apgalvojumi MK noteikumos attiecas uz komandētajām personām, nevis uz tām, kas atrodas darba braucienā. Vienīgais, kas šajā gadījumā sakrīt, ir tas, ka, atrodoties darba braucienā, darbiniekam tiek segti papildu izdevumi, kas "darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā", par katru...

Klientu izpētes mērķis ir nodrošināt, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts ar pietiekamu pārliecību spēj apzināties, kādi klienta darījumi varētu būt aizdomīgi. "Likuma subjektam ir divi pamatpienākumi - veikt klientu izpēti un ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Klientu izpētes mērķis ir aizdomīgu darījumu identificēšana - jo detalizētāk likuma subjekts zina savu klientu, jo lielākas iespējas pamanīt aizdomīgas darbības," saka Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Obligātie klienta izpētes soļi Klienta izpētē veicamie obligātie pasākumi ir noteikti likumā: 1) Klienta identifikācija un identifikācijas datu pārbaude 2) Klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošana (un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecināšanās, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs) 3) Iegūt informāciju par darījuma attiecību (kā arī gadījuma rakstura darījuma) mērķi un paredzamo būtību 4) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību 5) Nodrošināt klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un...

Situācijas, kurās personas lūdz izsniegt sarunas ierakstu vai videoierakstu par kādu notikumu kurā iesaistīta persona, ir dažādas. Lielākoties šīs situācijas attiecināmas uz gadījumiem, kur personai nepieciešami pierādījumi, kas atrodami attiecīgajos audio un/vai video ierakstos, un kas nepieciešami kādas konkrētas likumīgas intereses aizsardzībai, skaidro Datu Valsts inspekcija. Piemērs Kārlis īrē dzīvokli no namīpašnieka. Dzīvokļu pagalms ir slēdzams, tomēr Kārlis nākamajā rītā konstatē, ka no pagalma ir nozagts viņa velosipēds. Zinot, ka namīpašnieks veic videonovērošanu pagalmā, Kārlis vēršas ar lūgumu izsniegt videoierakstu, lai noskaidrotu, kurš ir nozadzis viņa velosipēdu un iesniegtu policijai iesniegumu par nozagto velosipēdu. Kārlis saņēma mutisku noraidījumu no namīpašnieka, kurš norāda, ka nevar izsniegt ierakstu, pamatojoties uz datu aizsardzību – varot redzēt arī citu dzīvokļu īrniekus. Kārlis meklētājprogrammā ieraksta “datu aizsardzība” un pēc atrastajiem rezultātiem veic izpēti www.dvi.gov.lv – rezultātā, lai savā rīcībā iegūtu videoierakstu, kuru pievienot iesniegumam policijai – Kārlis iesniedz namīpašniekam datu subjekta informācijas pieprasījumu par videoieraksta kopijas izsniegšanu....

Par to, kādas prasības jāievēro, mātes uzņēmumam iesaistot meitas sabiedrības konsolidācijā un iesniedzot konsolidētos gada pārskatus, stāsta Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Pārskata datums Standarta gadījumā, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskata likumā noteikto, visi viena koncerna uzņēmumi gada pārskatus sagatavo vienā pārskata datumā. Taču kā jārīkojas situācijā, ja meitas uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus citā datumā, nekā mātes uzņēmums? Viens variants - meitas uzņēmums sagatavo konsolidācijas nolūkiem papildus pārskatus uz mātes uzņēmuma finanšu pārskata datumu. Ja tas nav iespējams, tad meitas uzņēmuma finanšu pārskatus var izmantot tikai tad, ja laika posms starp pārskata datumiem nepārsniedz trīs mēnešus. "Tātad, ja meitas sabiedrība gatavo pārskatu, kas atšķiras ne vairāk kā par 3 mēnešiem, mēs šīs sabiedrības bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu skaitīt kopā uz šo atšķirīgo datumu, bet mums obligāti jāveic konsolidācijas korekcijas par visiem būtiskajiem darījumiem vai citiem notikumiem, kas notikuši ne vairāk kā 3...

Mums ir vairāki darbinieki (optometristi), kuri pēc nepieciešamības savus pienākumus veic ne tikai vienā veikalā Rīgā, bet brauc strādāt uz dažādām Latvijas pilsētām. Dažreiz viņi brauc ar vilcienu vai autobusu, bet dažreiz — ar personīgo auto. Braucieni mēdz būt gan katru mēnesi, gan divas reizes gadā. Vai tie ir komandējumi vai darba braucieni?Vai jāizmaksā dienas nauda? Vai var atlīdzināt degvielas izdevumus, ja tiek aizpildītas ceļazīmes par šiem braucieniem? Atbilde Viennozīmīgi tie ir komandējuma izdevumi, kuru izdevumu sastāvu un normas regulē MK noteikumi Nr. 969 (rīkojums, attaisnojuma dokumenti, komandētās personas atskaites). Dienas naudu un citu izdevumu atlīdzināšana notiek saskaņā ar ierobežojumiem, kas uzskaitīti minētajos MK noteikumos. Tomēr jāņem vērā, ka dienas nauda tiek maksāta ne jau par to, ka darbinieks vienkārši kaut kur bija braucis, bet ņemot vērā komandējumā pavadīto laiku. Proti, ja komandējums "sākas un beidzas" vienas dienas laikā, tad dienas nauda netiek maksāta: Ja darbinieks tiek komandēts tikai uz vienu dienu...

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti plaši un apjomīgi grozījumi Komerclikumā, kas skar daudzus ar akciju sabiedrības darbību saistītus jautājumus — akcijas un to veidus, akcionāru reģistru vešanu, akciju sabiedrību dibināšanu, akciju atsavināšanu, akcionāru sapulču sasaukšanu un norisi, kā arī patieso labuma guvēju atklāšanu. Zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus un vecākā juriste Zane Paeglīte izmaiņas skaidroja vebinārā. Papildu ieskatu neskaidrajos jautājumos sniedza arī Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļas vadītāja Baiba Lielkalne. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2023. gada vidū Komerclikuma grozījumu projekts valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 2021. gada 1. aprīlī. Plānots, ka likumprojekts Saeimā varētu nonākt šoruden. Grozījumi varētu stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, paredzot pārejas periodu dokumentu sakārtošanai vienu gadu — līdz 2024. gada 30. jūnijam. Izmaiņas skars vairākus ar akciju sabiedrību darbību saistītus jautājumus: akcijas: vārda un uzrādītāja akcijas; akcionāru reģistru vešanu; AS dibināšanu, pamatkapitāla apmēru un apmaksu; akciju atsavināšanu; akcionāru sapulču sasaukšanu un norisi; akcionāra...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 31. augustā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”. Noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu. Noteikumos saglabāts MK noteikumos Nr. 583 ietvertais regulējums par: mantas un saistību novērtēšanu uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā; atbrīvojumu novērtēt atbilstoši tīrajiem (neto) pārdošanas ieņēmumiem lietas, kas ir tādu individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību, politisko partiju un reliģisko organizāciju īpašumā, kuru darbība tiek izbeigta. Noteikumos nav iekļauts MK noteikumu Nr. 583 8. punkts, kurš zaudējis aktualitāti, jo peļņas vai zaudējumu aprēķins netiek izmantots par pamatu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas sagatavošanai. Būtiskākie papildinājumi: mantas un saistību novērtēšanas kārtība attiecināta arī uz darbības izbeigšanu maksātnespējas procesa gadījumā (šobrīd tikai likvidācijas gadījumā); papildināts to gadījumu skaits,...