JAUNUMI

Visaptverošo Covid-19 atbalsta pasākumu revīziju ietvaros Valsts kontrole ir pabeigusi darbu pie pārbaudes Valsts ieņēmumu dienestā (VID) par diviem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem – Pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paātrinātā atmaksa un VID administrēto nodokļu samaksas termiņa pagarinājums. Abi pasākumi ir īstenoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un ievērojot noteikto kārtību, turklāt pēc revīzijas ieteikumu ieviešanas tiks pilnveidoti informācijas tehnoloģiju risinājumi, kas ļaus izvairīties no pārmaksātā PVN atmaksas termiņa kavējumiem. Pārmaksātā PVN paātrinātā atmaksa Atbalsta pasākuma mērķis bija nodrošināt to, lai nodokļu maksātājiem pēc iespējas ātrāk būtu pieejami finanšu līdzekļi Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai. Nosacījumi atbalsta pasākuma realizēšanai tika iekļauti speciālā likumā, paredzot, ka apstiprināto pārmaksāto PVN 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā visiem nodokļu maksātājiem neatkarīgi no to lieluma un uzņēmējdarbības jomas. Lai nodrošinātu atbalsta pasākuma sniegšanu, VID veica vairākus priekšdarbus, un kopumā revīzijā secināts, ka VID atbalsta pasākumu ir nodrošinājis tam paredzētajā kārtībā un termiņos. Vienlaikus jāpiemin, ka atbalsta pasākums ir...

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka no š.g. 1. jūlija nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, informē Ekonomikas ministrija. Līdz šā gada 8. septembrim nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir reģistrēti 550 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, kas pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, ir tikai trešā daļa no Latvijā strādājošajiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Ja nereģistrētas personas sniedz nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus pēc šā gada 1. jūlija, tā ir neatļauta saimnieciskā darbība, par kuru Valsts ieņēmumu dienests piemēro atbildību saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” un citiem normatīvajiem aktiem. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams vien Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Papildu informācija par reģistrēšanos Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir atrodama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums arī paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā, vai šī...

Turpinājums Sākumu sk. Bilance Nr. 7 (475) 2021. gada jūlija numurā Nolietojuma aprēķins vistiešākajā mērā ir saistīts ar dividenžu lielumu, proti, finanšu nolietojums ietekmē uzņēmuma peļņu. Uzņēmuma peļņu savukārt var sadalīt dividendēs. Jo neatbilstošāks ir pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins, jo lielāka ir ietekme uz peļņu un tās sadali. Pieņemsim, ka uzņēmuma gada peļņa ir 10 tūkstoši pirms pamatlīdzekļu nolietojuma. Salīdzinām sadalāmās peļņas daļu jau iepriekš ievietotās nolietojuma tabulās (žurnāls Bilance Nr. 7 (475) 2021. g., 16.–19. lpp.). 1. piemērā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība, bet 2. piemērā — likvidācijas vērtība atzīta kā būtiska un ņemta vērā nolietojuma aprēķinā. 1. piemērs — nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība: Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā vērtība Gada nolie-tojums Uzkrātais nolie-tojums Bilances vērtība Tirgus vērtība 1. gads 64 000 0 64 000 8000 8000 56 000 60 000 2. piemērs — nolietojuma aprēķinā tiek ņemta vērā likvidācijas vērtība: Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā...

Valdība 7. septembrī pieņēmusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Noteikumi paredz, ka turpmāk Ministru kabinets vairs nenoteiks paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapas formu, ienākuma veida kodus un papildu atvieglojuma kodus, bet noteiks tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Jaunajos noteikumos paziņojumā iekļaujamā informācija un paziņojuma iesniegšanas kārtība netiek mainīta. Arī Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kurā paziņojumu sniedzējiem ir pienākums iesniegt paziņojumu, veidlapas forma (kur redzama iekļaujamā informācija) un iekļaujamās informācijas saraksts netiek mainīts. Noteikumi paredz, ka paziņojumā jāiekļauj šādu informāciju: taksācijas periods; ienākuma izmaksātājs – juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods; ienākuma saņēmējs – vārds, uzvārds un personas kods; ienākuma (tai skaitā neapliekamā ienākuma) veida kods atbilstoši normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā noteiktajiem ienākumu veidiem un to izmaksas kārtībai; ienākuma gūšanas periods; ienākuma izmaksas mēnesis; ieņēmumu apmērs; neapliekamā ienākuma apmērs; piemērotā Valsts...

Nav noslēpums, ka vairāku gadu garumā skolās matemātikas eksāmena vidējā atzīme nesasniedz par četras balles. Tas ir skumji, jo matemātika nav tikai darbības ar skaitļiem, tai ir liela loma, veidojot cilvēka loģisko domāšanu, proti, kas ko ietekmē, kas no kā atkarīgs, kāds rezultāts tiks panākts, ja mainās daži nosacījumi… Kāpēc es pievēršos šai tēmai? Paskaidrošu. Nu jau pusotra gada dzīvojam pandēmijas apstākļos, kas nozīmē, ka jāievēro dažādi ierobežojumi, un bieži vien tie ir izteikti ar cipariem: esam jau pieraduši, ka sabiedriskajās vietās "nedrīkst" tuvoties viens otram tuvāk par diviem metriem. Tātad divi metri priekšā, divi — pa labi, pa kreisi un aizmugurē. Ja blakus stāv cita persona, noteikumi attiecas arī uz viņu. Bet tad jau katram pietiktu ar vienu metru, lai attālums starp viņiem būtu divi metri, vai ne?! Kas tika piedāvāts Latvijas iedzīvotājiem valdības līmenī? Katram pircējam jānodrošina telpā (piemēram, lielveikalā) vismaz 25 m2. Pārējiem jāgaida, kamēr kāds iznāks ārā. Ja...

Plānots, ka no 2022. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem saglabāsies tāda pati sociālās apdrošināšanas kārtība, kāda likumā ir noteikta no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, ziņo Labklājības ministrija. To paredz likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas otrdien, 7. septembrī, pieņemts valdības sēdē. Par to gan vēl jālemj un jābalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka no nākamā gada pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksās 10 % pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma. Tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksās 31,07 % no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10 % pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10 % pensiju apdrošināšanai būs jāaprēķina par gadu un jāsamaksā līdz 23. janvārim. Lai pašnodarbinātie arī turpmāk varētu veikt obligātās iemaksas no faktiskiem ienākumiem, būs jāiesniedz ienākumu prognoze Valsts ieņēmumu dienestam (VID) –...

Turpinās bezatbildīga mīņāšanās uz vietas, kā rezultātā gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem ir daudz neskaidrību, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). LTRK vērš uzmanību, ka Finanšu ministrija joprojām nav uzsākusi darbu pie nodokļu izmaiņu, kas skar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), izvērtēšanas un koriģēšanas, tādējādi ignorējot Valsts prezidenta Egila Levita pirms pusotra mēneša izteikto iniciatīvu. Lai arī šī problēma ir aktuāla ļoti lielai sabiedrības daļai, kas pirmos rēķinus saņems jau šī gada 20. decembrī, un atbildīgā institūcija solīja to paveikt saprātīgā laika termiņā. “Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču apzināties savas kļūdas un spēt tās izlabot, ir ne tikai katra atbildīga politiķa pienākums, bet arī pilsoniskā godaprāta un sirdsapziņas mēraukla. Ja finanšu ministra kungs nesaprot, ka izvairīšanās no minimālo VSAOI sistēmas izvērtēšanas un pielaisto kļūdu izlabošanas novedīs pie bezdarba līmeņa palielināšanās, ēnu ekonomikas pieauguma, uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātības – sekām, kas kopumā bremzēs valsts ekonomisko izaugsmi, viņš ir...

Ja darbinieks katrā ceturkšņa mēnesī strādā tikai dažas dienas un nopelna, piemēram, 900 eiro, kas kopsummā par ceturksni ir mazāk par noteikto minimālo VSAOI objektu — 1500 eiro, vai darba devējam (–iem) būs jāveic piemaksa no 600 eiro (1500 – 900), kas sastāda 204,64 eiro (600 × 34,09)? Atbilde Šajā gadījumā iespējamas vismaz divas situācijas. Pirmā situācija Darbinieks strādā uz darba līguma pamata, proti, ir darba ņēmējs no ceturkšņa sākuma līdz beigām. No darba samaksas (kā no iemaksu objekta) katru mēnesi ir veiktas VSAOI visiem apdrošināšanas veidiem. Šādai mazai summai var būt dažāds iemesls, piemēram, darbinieks neattaisnoti kavē darbu vai sarunā dažas brīvas dienas un darba devējs nenosūta VID attiecīgas ziņas par darba ņēmēja prombūtni. Likumdošana neuzskata šādus iemeslus par attaisnotiem papildu sociālo iemaksu neveikšanai, tātad darba devējam tiks paziņota informācija par minimālo iemaksu veikšanu jautājumā minētajā apmērā (šeit pieņemts, ka darbiniekam nav cita darba devēja un viņš nav pašnodarbinātais). Iespēja nemaksāt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau piekto gadu veicis nedeklarētās darba samaksas jeb tā saucamās “aplokšņu algas” nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības. Jaunākais VID veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2020. gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču neatlaidīgi samazināties jau kopš 2016. gada. Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Saskaņā ar VID novērtējumu, 2020. gadā VSAOI un IIN plaisa ir samazinājusies par 0,4 procentpunktiem salīdzinot ar 2019. gadu (2020. gadā VSAOI plaisa veidoja 16,8%, 2019. gadā – 17,2%, savukārt IIN plaisa 2020. gadā...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Matemātika dzīvē un grāmatvedībā NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes locekli, viesnīcas Roja un restorāna Otra puse vadītāju Zani Vaivodi: Tūrisms krīzes laikā kļuvis lokālāks GRĀMATVEDĪBA Ilvija Ozoliņa: Autotransporta izmaksu uzskaites nianses atkarībā no transportlīdzekļa statusa uzņēmumā Linda Puriņa: Vienkārši par vienkāršo grāmatvedību Oto Kristiāns Abrams: Ārpakalpojuma grāmatveža darbības praktiskie aspekti Aivars Droiskis: Ārpakalpojuma grāmatveža maiņa NODOKĻI Inese Helmane: Kā kļūt par pašnodarbināto personu, un kā maksāt nodokļus FINANSES Kārlis Subatnieks: Covid–19 krīzes ietekme uz Latvijas komercsabiedrību finansiālajiem rādītājiem ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Preču piegādes dokuments, rēķins un paraksts Viesturs Slaidiņš: Kā grāmatvedi ietekmēs jaunās prasības grāmatvedības programmām ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atvaļinājums lektoram Dienas nauda darba braucienā Nodokļi no algas un autoratlīdzības Kāpēc tiek skaidroti aprēķini? Par proporcionalitāti VSAA aprēķinos NODERĪGI Maija Grebenko: Kādu pensiju saņemsim oktobrī? «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri un kursi septembrī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ,...

Jauns mācību gads aizsācies arī BILANCES AKADĒMIJĀ - kopš 2000. gada regulāri tiek rīkoti izglītojoši kursi un semināri gan grāmatvedības profesionāļiem, gan arī tiem, kuri vēl tikai vēlas uzsākt darbību grāmatvedības nozarē. Šoruden iespējams apmeklēt mācību kursus, kuri būs klausāmi un skatāmi interneta tiešraidē: “Grāmatvedības pamati” (05.10.2021-23.11.2021.) Nodarbības paredzētas 8 dienas: 05., 12., 19. un 26. oktobrī, 02.; 09.; 16. un 23. novembrī laikā no plkst. 10.00 līdz 13.15. Kurus vadīs Dr.oec. Vita Zariņa, profesore un finanšu konsultante. Pieteikties kursiem un skatīt kursu programmu var šeit. “Nodokļu grāmatvedība: Likumdošanas izmaiņas” Nodarbības paredzētas 10 dienas: 6.; 13.; 20.; 27. oktobrī, 3.; 10.; 17.; 24. novembrī un 1.; 08. decembrī no plkst. 10.00 līdz 13.15. Kursus vadīs Mg.oec. Aļona Irmeja, doktorante, Latvijas Republikas sertificēta grāmatvede, nodokļu un grāmatvedības kursu pasniedzēja, ārpakalpojuma grāmatvede. Pieteikties kursiem un skatīt kursu programmu var šeit. “Fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicēja iespējas biznesā” Nodarbības...

Vai tiešām no 2022. gada 1. janvāra man kā autoram būtu jāreģistrējas par saimnieciskās darbības veicēju, ja paredzu, ka nākamgad būs tikai daži autordarbi? Atbilde Diemžēl autordarbu skaits kādā periodā nav noteicošais nodokļu piemērošanai nereģistrētajam autoram. Pārejas periodam (2021. gada otrais pusgads), kad autoratlīdzību var saņemt, nereģistrējot saimniecisko darbību, nav turpinājuma nākamajā gadā. Tātad, neskatoties uz to, ka līgumam būs nosaukums "autora", nodokļu ziņā tam jāpiemēro sociālās iemaksas un ienākuma nodoklis, un pēc būtības tas būs uzņēmuma līgums vai darba līgums. Secinājums — autordarbs pasūtītājam kļūs dārgāks vai arī autoram izmaksājamā atlīdzība kļūs mazāka. Cits variants — reģistrēt saimniecisko darbību, kas minētajā situācijā nav lietderīgi, ja nemainīsies prognoze par autora darbu regularitāti, vai katru reizi slēgt uzņēmuma līgumu. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada augusta (476.) numurā. Lasiet arī: Autors kā nodokļu maksātājs

Vēršam uzmanību, ka ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājušies spēkā 5. augustā, ieviests jauns 218.1 pants, kas attiecas uz faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā. Persona varēs tikt pie cietumsoda, ja PVN deklarācijā deklarēs vienu vai vairākus fiktīvus darījumus, kuru kopējā vērtība sasniedz 25 000 eiro. Kā savā Facebook blogā norāda Alise Leškoviča, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte, “līdz šim, lai tiktu pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļiem, tieši budžetā nenomaksāta nodokļa summai bija jābūt vismaz 25 000 eiro. Lai sasniegtu šādu summu, bija jādeklarē fiktīvi darījumi par apmēram 120 000 eiro, kas nav maz. Turklāt ne visos gadījumos fiktīvu darījumu deklarēšana noveda pie kriminālatbildības par izvairīšanos no PVN nomaksas (kā tas bija darījumos ar 0% PVN).” Viņa arī norāda, ka līdz šim, ja darījumi bija fiktīvi, tad VID izņēma šos darījumus no PVN deklarācijas, bet tas uzņēmumam neradīja negatīvas sekas (vismaz ne attiecībā uz papildus...

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3 000 eiro, tā var nereģistrēt VID saimniecisko darbību un tai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma, un tirdzniecībā arī nav jāizmanto kases aparāts, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām: sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves. Tomēr jāatceras, ka šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3 000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un...

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – parakstījušas sadarbības memorandu, kura mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības. Memoranda parakstītāji vienojas par šādu rīcību, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību visā Latvijas teritorijā: saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu vairāk kā par 5% līdz 2023. gada 1. janvārim; veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju; noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs (katru dienu vismaz 12 stundu). Mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas – zibmaksājumi, bezkontakta norēķini u.tml. –, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma –...