JAUNUMI

Datu aizsardzība uzskatāma par ļoti būtisku uzņēmuma korporatīvās atbilstības (noteikumu komplekss, ko uzņēmuma darbinieki ikdienā ievēro) programmas daļu. Īpaši svarīga tā kļuvusi kopš Datu aizsardzības regulas pieņemšanas, jo, neievērojot vai pavirši izturoties pret datu aizsardzību, var rasties būtiski riski uzņēmuma ikdienas darbībai — no institūciju piespriestiem sodiem līdz zaudējumu atlīdzības prasībām un reputācijas problēmām. Datu aizsardzības jomā svarīgi pievērst uzmanību attiecībām ar uzņēmuma darbiniekiem un klientiem. Šie temati tika apskatīti Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā "Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā". Attiecības ar klientiem — komerciālo paziņojumu sūtīšana Komerciāls paziņojums ir jebkurš paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī komersanta (organizācijas, personas tēla) reklamēšanai (izņemot datus, kas dod iespēju piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju, piemēram, domēna vārds vai e–pasta adrese). Sūtot komerciālos paziņojumus, vienmēr jāizvērtē, kas ir to saņēmēji, jo attiecībā uz juridiskām un fiziskām personām pastāv dažādi nosacījumi. Juridiskām personām paziņojumus drīkst sūtīt līdz...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par novembrī pieņemtajiem nodokļu normatīvajiem aktiem. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Ar grozījumiem likumā: pārskatīti un pilnveidoti atsevišķi akcīzes preču aprites nosacījumi; nodrošināta akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanā vienāda pieeja neharmonizētajām akcīzes precēm un no konkurences aspekta - aizstājējproduktiem; mazināts administratīvais un finansiālais slogs uzņēmumiem darbībām ar akcīzes nodokļa markām marķējamām akcīzes precēm. 21.10.2021. 01.01.2022. Ārlietu ministrijas 2021. gada 12. novembra informācija “Par starptautisko līgumu spēkā stāšanos” 2021. gada 9. novembrī stājās spēkā Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokols (parakstīts Stokholmā 2020. gada 24. novembrī, ratificēts Saeimā 2021. gada 14. oktobrī, publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2021. gada 26. oktobrī). 12.11.2021. 09.11.2021. Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā Ar grozījumiem likumā veiktas šādas būtiskākās izmaiņas: papildināts...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021.gada 25.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kas 2021.gada 1.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.232 (2021/232.1) un stājas spēkā 2021.gada 2.decembrī. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums ir papildināts ar jaunu 7.1pantu, kurā noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022.gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10.panta pirmo daļu. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10.panta pirmajai daļai nodokļa bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu pašu kapitāla apjomu. To piemēro attiecībā uz parādu saistībām, kuras saņemtas no citām personām, izņemot finanšu iestādēm, kredītiestādēm – Latvijas, ES dalībvalstu, trešo valstu, ar kurām spēkā nodokļu konvencijas, rezidentiem u.c. Tādējādi nodokļa maksātāji, kuriem ir aizņēmumi, kuri saņemti no juridiskām vai fiziskām personām un par kuriem aprēķinātajiem procentu maksājumiem ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, tiem nodokļu maksātājiem, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimniecisko darbību, kas ir pamatdarbības veids (pamatdarbība pilnībā aizliegta, nevis ierobežota), ir iespēja savus nodokļu maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt to samaksu uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam. Šī iespēja attiecas tikai uz tiem nodokļu maksātājiem, kuriem atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumam Nr.720 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” no 2021. gada 11. oktobra aizliegts veikt saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Šie nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesī pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Šim...

2008. gada 13. augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (tagad — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums; turpmāk — likums) un zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības kļuva par likuma subjektiem. Prasības zvērinātiem revidentiem Analizējot likuma prasības kontekstā ar Revīzijas pakalpojumu likumu (iepriekš — likums "Par zvērinātiem revidentiem"), secināms, ka attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām likums izvirza tikai divas jaunas prasības: jāizstrādā revidenta prakses risku novērtējums; jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Minētais secinājums izriet ne tikai no Revīzijas pakalpojumu likuma, bet arī no 54 Latvijā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk — SRS) un Starptautiskā profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa, kurus, sniedzot profesionālos pakalpojumus, zvērināti revidenti ievēro jau vairāk nekā 25 gadus. Iekšējā kontroles sistēma (IKS) Saskaņā ar likumu visiem likuma subjektiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām IKS izveide nav jauna prasība,...

Otrdien, 30. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas. Tie paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Tāpat likumprojektā noteikts, ka VSAOI minimālais objekts netiek aprēķināts un nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju. Par periodu no šā gada 1. jūlija līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, darba devējam 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ziņas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atradās dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai kurās darba ņēmējs bija atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Kārtību un termiņus, kādā darba devējs iesniedz VID ziņas par darba ņēmējiem, kas atrodas...

NUMURA INTERVIJA Par aizdomīgu darījumu ir jāziņo laikus. Saruna ar ILZI ZNOTIŅU, Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju JURISTA PADOMS Darba tiesības ārkārtējās situācijas apstākļos. Ieskats forumā “Covid – 19 ierobežojumi no darba tiesību perspektīvas” Komentārs par Digitālo tirgu aktu. VIKTORIJA SOŅECA, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Veiksmīgi īstenots tiesiskās aizsardzības process. AIGARS GOZĪTIS, Eversheds Sutherland Bitāns Aktīvu pārvaldes, restrukturizācijas un maksātnespējas prakses vadītājs, zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas procesa administrators Grozījumi piespiedu nomas regulējumā. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Kas ir izlīgums šķīrējtiesvedības procesā. ILGA NERETNIECE, Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Augstākās tiesas prakse nodokļu tiesību jomā. JŪLIJA SAUŠA, Mag. iur., Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore,...

Apstiprinot grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās, Ministru kabinets š.g. 30. novembrī lēma pagarināt atbalsta saņemšanas periodu pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem. Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos ierobežojumus, vairāku nozaru komersantiem darbība joprojām ir liegta arī pēc šā gada 15. novembra. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem pagarināt atbalsta sniegšanas periodu līdz 2022. gada 31. janvārim. Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju par š.g. decembri un nākamā gada janvāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs: NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība, NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība, NACE 92.00 Azartspēles un derības, NACE 56.30 Bāru darbība. Citi kvalificēšanās kritēriji un atbalsta apmēra nosacījumi abās programmās paliek nemainīgi. Minēto atbalsta pagarināšanu pieļauj arī Eiropas Komisijas (EK) sagatavotie Pagaidu regulējuma grozījumi, kas pieņemti šā gada 18. novembrī. Ņemot vērā grozījumus EK Pagaidu regulējumā, apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā palielināts maksimālais atbalsta slieksnis...

Uzņēmējdarbībā gadās dažādas situācijas, taču ir pilnīgi skaidrs, ka jebkurš vēlas izvairīties no problēmām ar valsti, tostarp saistībā ar nodokļu samaksas jautājumiem. Bieži dzirdētas bailes no Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pārbaudēm un auditiem, taču jebkuru stresu un uztraukumu šajā jomā ir iespējams novērst tad, ja laikus tiek atrasts pareizais instruments, kas palīdzēs identificēt problēmas un rast risinājumus. Šī iemesla dēļ no uzņēmēju un grāmatvežu puses ir pieprasījums pēc neatkarīgām nodokļu pārbaudēm, kuras veic nevis bargi VID inspektori, bet draudzīgi profesionālie nodokļu konsultanti. Viens no šādu neatkarīgu pārbaužu veidiem ir nodokļu risku diagnostika. Nodokļu risku diagnostika ir ērts un pieejams rīks, kā ietvaros ikvienam uzņēmējam un grāmatvedim tiek piedāvāts atklāt nodokļu riskus un sniegt padomus, kā no tiem izvairīties. Nodokļu diagnostiku var veikt jebkurā no turpmāk minētajām situācijām. Nodokļu risku diagnostiku bieži vien veic pirms gada pārskata revīzijas vai revīzijas ietvaros. Ikgadēju revīziju var salīdzināt ar automašīnas drošības spilveniem: tad, kad auto avarē,...

Saeimas 25. novembra sēdē otrajā lasījumā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz papildināt likumu ar regulējumu, kas noteiktu, kādās situācijās ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Šādas izmaiņas regulējumā ir nepieciešamas, jo aizvien no dalības iepirkumos netiek izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu. Tāpēc plānots noteikt, ka, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, ja: 1) nodokļu maksātājam ir neiesniegtas nodokļu deklarācijas, par kurām informācija ir publiski pieejama saskaņā ar šā likuma 18. panta pirmās daļas 30. punktu. 2) nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kuru kopsumma atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un...

Esam jau informējuši, ka, atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja komisiju par veikto VSAOI analīzi un priekšlikumiem minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanai. Apakškomisijas sēdes dalībniekiem tika prezentēts arī apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka pašnodarbinātie varēs vienu reizi...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi ieteikumus darba devējiem, kā pandēmijas apstākļos risināt darba tiesiskās attiecības. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kurš ir spēkā kopš 2020. gada 10. jūnija, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteic īpašu regulējumu attiecībā uz personu nodarbinātību, kas tieši ietekmē gan darba devēju, gan darbinieku (amatpersonu) tiesības un pienākumus. Situāciju sarežģījis apstāklis, ka, ja darbinieks neuzrāda Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vai arī atbilstošu negatīvo testu (ja šāda testa uzrādīšana ir pieļaujama), darba devējam nav tiesību pielaist šo darbinieku pie darba, ja vien nav iespējas veikt darbu attālināti. Valsts un pašvaldību sektorā strādājošajiem noteikts, ka sertifikāts jāuzrāda jebkurā gadījumā, arī veicot darbu attālināti. Darba devējs šajās situācijās var izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas ir paredzēti Darba likumā (DL), tostarp, atstādināšanu no...

Saeimas 25. novembra ārkārtas sēdes laikā steidzamajā otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuri no 2021. gada 11. oktobra nevar veikt to saimniecisko darbību, kas ir to pamatdarbības veids, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ. Šie nodokļu maksātāji būs tiesīgi lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, VID administrētos nodokļu maksājumus: kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā vai mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesi pēc tās beigām, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu. VID gan pieņems lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības (ES) iekšējo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, kā darba devējiem jārīkojas, lai nebūtu jāveic minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem periodā, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai ir noteikta dīkstāve darbinieka vainas dēļ. Šādos gadījumos darba devējam ir jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ziņas par darba ņēmējiem. Šīs ziņas VID nodos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA). Līdz brīdim, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, Labklājības ministrija aicina darba devējus sniegt ziņas par darba ņēmējiem – par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, norādot šādus ziņu kodus: 1) 50 – datums, ar kuru darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam ir noteikta dīkstāve, kas radusies darbinieka vainas dēļ; 2) 51 – datums, kurā darba ņēmējs ir sācis darbu pēc atstādināšanas no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam bija noteikta...

Saeima 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Tas noteic kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums paredz iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, dodot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkt tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Likums nodrošinās iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidotu vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē (uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu). Izbeidzot dalīto īpašumu, ne tikai tiks izbeigtas piespiedu nomas attiecības, bet arī ievērojami palielināsies apvienotā nekustamā īpašuma vērtība, kas veicinās stabilitāti un civiltiesisko apgrozību nekustamo īpašumu jomā. Ko likums paredz? izbeigt dalīto īpašumu visos tajos gadījumos, kuros ēkas īpašnieku kopums to vēlas; ēkas īpašniekiem zemes atsavināšanas tiesības, kā arī drošu...