JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem saskaņā ar 2021. gada 6. jūlija likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Likuma redakcija, kas stājas spēkā 2021. gada 5. augustā, noteikts, ka publiskošana attiecas tikai uz tiem lēmumiem, kurus VID izdevis, sākot ar 2021. gada 5. augustu un kuri kļuvuši neapstrīdami. VID publisko informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām: a) lēmumi par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem; b) lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem; c) lēmumi, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 un 5.3 daļu; d) lēmumi, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds; e) lēmumi, ar kuriem atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa. Informācija ir apskatāma VID tīmekļvietnē sadaļā “Par mums/VID lēmumi”. Uz 1. oktobrī publicētie lēmumi XLXL formātā Publikācijā tiek norādīta šāda informācija par pieņemto VID lēmumu: juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas...

Pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāsies līdzšinējā sociālās apdrošināšanas kārtība - to paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 29. septembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, ko veic visi pašnodarbinātie, paredzēts saglabāt 10% apmērā no ienākuma arī 2022. gadā. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma būs jāveic vienu reizi gadā. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs nelieli, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iesniegta ceturkšņa ienākumu vai gada ienākumu prognoze. Tiem, kuri prognozi VID nebūs iesnieguši, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. Savukārt tiem, kuru ienākums mēnesī sasniegs vai pārsniegs minimālo algu, tāpat kā līdz šim būs jāveic obligātās iemaksas patlaban noteikto 31,07% apmērā no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī. Tāpat būs arī jāmaksā 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlētā iemaksu objekta...

Foto: wistechcolleges on Visual Hunt / CC BY-NC-ND Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, izpildoties likumā noteiktiem kritērijiem, ir iespēja PVN uzskaitei izmantot īpašu PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb kases principu, kā to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 137. pants. Atšķirībā no vispārīgā PVN uzskaites pamatprincipa, kad aprēķināto PVN uzrāda preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī, bet priekšnodokli atskaita preču vai pakalpojumu saņemšanas brīdī, kases princips nozīmē, ka aprēķināto PVN uzrāda samaksas saņemšanas brīdī un attiecīgi arī priekšnodokli atskaita samaksas brīdī. Izmantojot kases principu, valsts budžetā nav jāieskaita PVN par neapmaksātu pakalpojumu vai neapmaksātu preču piegādi (ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktos ierobežojumus). Tādējādi iespējams izvairīties no situācijas, kad PVN par sniegto pakalpojumu vai veikto preču piegādi ir jāsamaksā pašam pakalpojuma sniedzējam vai preču piegādātājam, jo saņēmējs nav apmaksājis rēķinu. Kas var izmantot kases principu Iespēju PVN uzskaitei izmantot kases principu var tāds reģistrēts PVN...

Saeima 30. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", ar kuriem radīts vienots regulējums līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Ar likuma grozījumiem nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Līdz šim dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 000 būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 000 zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz šim jautājumi par dalīto īpašumu tika regulēti vairākos normatīvajos aktos. Ar likuma izmaiņām visas dalītā īpašuma attiecības paredzēts regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu...

Pēdējā laikā arvien biežāk sava uzņēmēju, grāmatvežu, uzņēmējdarbības interesentu un topošo uzņēmēju "sociālā burbuļa" ietvaros autors saskaras ar dažādiem pozitīviem un ne tik pozitīviem vērtējumiem par ārpakalpojuma grāmatveža darbu, kā arī arvien biežāk no aroda pārstāvjiem dzird vēlmi un centienus pašiem uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību. Bieži vien personām, kuras nav tieši saistītas ar ārpakalpojuma grāmatvedības jomu, nav objektīva priekšstata par ārpakalpojuma grāmatveža darbības niansēm, tomēr ikvienam ārpakalpojuma grāmatvedības jomas pārstāvim ir skaidrs, ka ārpakalpojuma grāmatveža profesionālā darbība kļūst arvien komplicētāka, jo ir jāņem vērā dažādi normatīvo aktu un praktiskās darbības aspekti. Lai ikvienam interesentam un personai, kura vēlas uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību, sniegtu ieskatu ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē, turpmāk secīgi tiks apskatīti dažādi jomas praktiskās darbības aspekti. Autors vēlas uzsvērt, ka šajā rakstā apskatītie praktiskās darbības aspekti tiek vērtēti no raksta tapšanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu perspektīvas (likums "Par grāmatvedību" un ar to saistītie MK noteikumi), tomēr virkne no šīm prasībām ir...

Ministru kabinets (MK) 29. septembra valdības sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas rosinātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, nosakot grāmatu un periodisko izdevumu piegādei PVN samazināto likmi 5% apmērā. Kā norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs, grozījumu mērķis ir veicināt kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības, kā arī nepieciešamību stiprināt latviešu valodu un veicināt tās attīstību. Viens no izplatītākajiem mehānismiem Eiropas Savienībā, lai veicinātu sabiedrībai grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību, ir PVN samazinātās likmes piemērošana. Pašlaik Latvijā grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm ir noteikta PVN samazinātā likme 12% apmērā. Tomēr konstatējams, ka Latvijā noteiktā PVN likme grāmatām un periodiskajiem izdevumiem ir viena no augstākajām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur tā vidēji ir 7%. Līdz ar to ir nolemts grāmatām (tādām kā mācību literatūras, brošūras, bukleti un tamlīdzīgi iespieddarbi, bilžu, zīmējamas un krāsojamas grāmatas bērniem, iespiestu nošu un nošu raksti, karšu un hidrogrāfisko vai...

Ministru kabinets (MK) 29. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, nolemts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Likumprojektā iekļautas normas, kas 2022. gadā varētu palielināt maksimālā diferencētā neapliekamā minimumu strādājošajiem un pensionāriem – no 1. janvāra 350 eiro mēnesī un no 1. jūlija 500 eiro mēnesī. Tāpat paredzēta norma, kas paredz darba koplīgumā ietvertos no IIN atbrīvotos ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) papildināt ar ārstniecības izdevumiem esošā limita ietvaros. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, maksājumam par ārstniecības pakalpojumu izmantošanu ir jābūt pamatotam ar apliecinošu dokumentu, kas tiek iesniegts un uzglabāts pie darba devēja. Minētā norma būtu piemērojama no 2022. gada 1. janvāra. Tāpat likumā precizēts, ka attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļiem ir iekļaujami gada ienākumu deklarācijā tikai...

Darba devējam privāto tiesību jomā ir tiesības motivēt darbiniekus vakcinēties pret Covid-19, šajā nolūkā īstenojot gan nemateriāla, gan materiāla rakstura pasākumus. Īstenojot minētos pasākumus, ievērojami tādi vispārīgie un darba tiesību principi kā vienlīdzīgu tiesību princips, it īpaši tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips un aizliegums radīt negatīvas sekas. Pie nemateriāla rakstura motivācijas pasākumiem pieder tādas aktivitātes kā darbinieku informēšana un izglītošana, piemēram, organizējot lekcijas un pieaicinot ekspertus un veselības aprūpes speciālistus, nodrošinot iespēju uzdot jautājumus un saņemt ātras un skaidras atbildes par vakcināciju, izplatot dažādus informatīvus materiālus darba vietās. Tāpat ir iespējams organizēt darbinieku vakcināciju darba vietā vai arī organizēt darbinieku nogādāšanu uz vakcinācijas punktiem un nodrošināt ar aktuālo informāciju par vakcīnām un tuvākajiem vakcinācijas punktiem, vai arī piešķirt brīvu laiku vakcinācijas veikšanai. Nemateriāla rakstura motivācijas pasākumi īstenojami, ievērojot brīvprātību un iepriekš minētos tiesību principus. Lemjot par materiāla rakstura motivācijas pasākumiem, būtiski ir ņemt vērā darba samaksas definīciju, kas...

Latvijas Republikas Senāts apkopojis tiesu prakses atziņas par to, kā kriminālprocesā izlemt jautājumu par kaitējuma kompensāciju ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem. Apkopojumā “Kaitējuma kompensācijas cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, izlemšana kriminālprocesā. 2020.gads – 2021.gada augusts)” senāts atzīst, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē arī speciālais likums – Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums – un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi....

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību, bet ne gluži dibināt uzņēmumu, tad viena no iespējām ir kļūt par pašnodarbināto personu. Kā šādā gadījumā reģistrēt saimniecisko darbību, un kāds ir nodokļu režīms? Kāda atšķirība starp vispārējo un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kad un kā sniedzami pārskati un veicami maksājumi? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā "Kā kļūt un būt par pašnodarbināto" šos jautājumus skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece. Kas ir pašnodarbinātais? Tas ir saimnieciskās darbības veicējs, taču tautā ir iegājis termins "pašnodarbinātais". Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka pašnodarbinātais ir statuss attiecībā pret veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad pašnodarbinātais nebūs saimnieciskās darbības forma, bet tikai statuss attiecībā pret veicamajām sociālajām iemaksām. Kas ir saimnieciskā darbība? Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība ar mērķi gūt peļņu un kas ir vērsta uz: preču ražošanu; darbu izpildi; tirdzniecību; pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību....

Ministru kabinets (MK) 28. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, kā arī datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Ar grozījumiem likumā paredzēts nodrošināt, ka vidējo un lielo sabiedrību finanšu pārskatos tiek iekļauta detalizēta informācija par pētniecības un attīstības izmaksām. Tādējādi būs iespēja iegūt detalizētākus pētniecības un attīstības statistikas datus, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus. Vienlaikus tiks pilnveidota būvkomersantu reģistrēšanas nodevas samaksas kontrole, lai uzraugošā un valsts nodevu administrējošā iestāde spētu pārliecināties, ka visi būvkomersanti reģistrējas, sniedz patiesu informāciju un nodevu samaksā atbilstoši normatīvajam aktam. Lai uzlabotu finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, grāmatvedībā noteiktās normas saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu tiks tuvinātas Starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) prasībām. Tāpat sabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū un kura iepriekš ir sagatavojusi gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu "Par Ministru kabineta noteikumiem “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”. VID informē, ka 2021. gada 14. septembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. 2022. gada 1. janvārī zaudēs spēku Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 584). Noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu. Būtiskākās izmaiņas: Par kases ieņēmumu un kases izdevumu orderiem kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera vietā var sagatavot arī dokumentu ar citu nosaukumu, ja tas atbilst noteikumu prasībām par kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera sagatavošanu;nav pārņemtas MK noteikumu Nr. 584 prasības, kas zaudējušas aktualitāti, piemēram:

Valdība 28. septembrī apstiprināja jaunus noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kurā pamatā ir pārstrādātas un vienkāršotas līdzšinējos Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 minētās prasības Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai. Esošais regulējums ir pilnveidots un uzlabots, lai padarītu to viegli saprotamu ikvienam valsts iedzīvotājam. Arī saistībā ar izglītības un sporta norisēm jaunajos noteikumos atsevišķi izdalītas četras konkrētas sadaļas - Izglītības procesa vispārīgie nosacījumi; Mācību un profesionālās kompetences pilnveides procesa nosacījumi; Izglītības procesa finanšu nosacījumi; Sporta treniņu un sacensību nosacījumi. No 15. novembra izglītības nozarē darbu klātienē varēs turpināt tikai ar derīgu sertifikātu Izglītības jomā noteikumos pamatā pārņemts iepriekšējais regulējums, izņemot jauno nosacījumu, ka izglītības ieguves process notiek epidemioloģiski drošā vidē. Tas nozīmē, ka nodarbinātie un pakalpojuma sniedzēji izglītības procesā un tā nodrošināšanā piedalās tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet izglītojamiem tiek veikts rutīnas skrīninga tests. Noteikumi stāsies spēkā 2021. gada 11. oktobrī, bet regulējums attiecībā uz prasību pakalpojumu sniegšanai klātienē izglītības...

Valdība 28. septembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa". Precizētie noteikumi paredz optimizēt tehniskās apskates kārtību, neliekot transportlīdzekļa uzrādītājam vai vadītājam fiziski parakstīt tehniskās apskates protokolu. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka inspektors, izsniedzot tehniskās apskates protokolu, sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kas jānovērš vai kuru dēļ transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta. Tāpat tiek precizēti kritēriji riepu protektora dziļumam ziemas periodā. Tā, piemēram, novērtējums "2" tiks piešķirts, ja ir nepietiekams riepas protektora dziļums laikposmā, kad ziemas riepu lietošana nav obligāta; obligātas ziemas riepu lietošanas laikposmā riepas protektora dziļums ir šādā intervālā: 3,0–4,0 mm (neieskaitot) automobilim ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5t; 1,6–2,0 mm (neieskaitot) automobilim ar pilnu masu, lielāku par 3,5t; 2,0–3,0 mm (neieskaitot) autobusam ar pilnu masu, lielāku par 3,5t. Savukārt novērtējums "3" būs, ja obligātas ziemas riepu lietošanas laikposmā riepas...

Nodokļu izmaiņas, ko ieviesa grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā un kas vēl stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, nav īsti pamatotas - tiem, kas nekad nav nodarbojušies ar grāmatvedību un uzņēmējdarbību, piemēram, autoriem, liek kļūt pat saimnieciskās darbības veicējiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir jāmaksā visiem, bet tām ir jābūt adekvātām un sabalansētām, kā arī no nodokļu nomaksas ir jābūt atdevei. Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” būtu jānosaka, ka nevalstisko organizāciju (NVO) projektos un nepilna laika nodarbinātajiem būtu jābūt izņēmumam un viņiem nebūtu jāveic papildus minimālās VSAOI. Ja strādā arī algotu darbu un saņem vismaz pusotru minimālo algu, t.i., 750 eiro, tad Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mazo un vidējo uzņēmumu MVU platformas platformas darba grupā ir izkristalizējies priekšlikums noslēgto līgumu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un izmaksas brīdī uzņēmums par šo darbu nodokļos samaksā...