JAUNUMI

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21.septembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Šobrīd dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī, teikts likumprojekta anotācijā. Kā atzīmē likumprojekta autori, šobrīd jautājumi par dalīto īpašumu tiek regulēti vairākos normatīvajos aktos. Ar likumprojektu iecerēts visas dalītā īpašuma attiecības regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus. Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas...

Valdībā pieņemti un oficiāli publicēti Finanšu ministrijas izstrādātie Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai", kas izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 14. panta ceturto daļu un stāsies spēkā reizē ar likumu - 2022. gada 1. janvārī. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanas dienai ir piemērojami pašlaik spēkā esoši saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” izdotie noteikumi, tai skaitā Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 584 "Kases aparātu uzskaites noteikumi" . Savukārt jaunajos noteikumos pārskatīts un pilnveidots līdz šim spēkā esošais un pašreiz MK noteikumos Nr. 584 ietvertais regulējums. Atšķirībā no pašreizējiem noteikumiem, no nākamā gada uzņēmuma vadītājs pats varēs izvēlēties, kāds attaisnojuma dokuments tiks sagatavots - kases ieņēmumu vai izdevumu orderis, vai cits tam pielīdzināms dokuments, izsniedzot un saņemot skaidru naudu no uzņēmuma kases. Tāpat noteikumos ir definēta persona, kas...

Kā sociālais dienests veiks aprēķinus, nosakot minimālās iemaksas, ja darbinieks tiks nodarbināts tikai ceturkšņa (vai mēneša) daļu? Vai tik un tā tiks uzskatīts, ka iemaksām jābūt no 1500 eiro (vai no 500 eiro)? Atbilde I. Valsts sociālās apdrošināšanas (VSA) likuma 20.4 panta trešajā daļā paredzēts proporcionalitātes aprēķins situācijā, kas attiecas uz gadījumiem, kad fiziskā persona ceturkšņa ietvaros varētu nebūt darba attiecībās visu ceturkšņa laiku: "Darba devējs minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam (ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem) un tām kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmēja. Pašnodarbinātais minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli obligāto iemaksu objektam. Pašnodarbinātais, kurš maksā mikrouzņēmumu nodokli, proporcionāli reģistrētajam apgrozījumam veic minimālās obligātās iemaksas atbilstoši šā likuma 18. panta otrajā daļā pašnodarbinātajam noteiktajai obligāto iemaksu likmei" (VSAOI likmes, kas noteiktas MK noteikumos Nr. 786). Piemēram, darba attiecības ar darbinieku ir nodibinātas 2021. gada 6. septembrī ar atlīdzību 20 eiro dienā. Par to...

Vēršam uzmanību, ka no 21. septembra stājas spēkā Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 637 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas paredz iekļaut komandējuma izdevumu samaksas normas Vatikānā (pēc analoģijas ar komandējuma izdevumu samaksas normām Itālijā), kā arī vairs nav spēkā šo noteikumu 2. pielikums - "Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros", jo noteikumos svītrots arī 30.1 punkts. Kā norādīts Iekšlietu ministrijas sagatavotajos noteikumu grozījumu anotācijā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) Nr.2016/1624 (turpmāk - Regula Nr.2019/1896) paredz, ka Frontex aģentūra pilnībā sedz izmaksas, kas saistītas ar dalību kopīgajās operācijās, kas dalībvalstīm radušās, nodrošinot 3. un 4. kategorijas personāla pieejamību nolūkā tos izvietot no Pastāvīgā korpusa kā vienības...

2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies jaunais Grāmatvedības likums, bet Ministru kabineta noteikumi, kas paskaidro šā likuma pantus un skaidro likuma pielietojumu, ir izstrādē Finanšu ministrijas darba grupā. Jaunas prasības grāmatvedības programmām Viena no nodaļām, tāpat kā esošajos MK noteikumos Nr. 585, ir veltīta grāmatvedības datorprogrammām. Šī nodaļa nav domāta grāmatvedim pilnīgai informācijas tehnoloģiju izprašanai. Pēc būtības — šī nodaļa ir nepieciešama programmas izstrādātājam vai izplatītājam, lai viņi varētu nodrošināt uzņēmējiem un grāmatvežiem mūsdienu prasībām atbilstošu programmu, iekļaujot funkcionalitāti datu izguvei, pārbaudīšanai, drošībai un auditu vajadzībām. Noteiktās prasības arī ir būtiskas kontrolējošajām iestādēm, lai, veicot auditu, netiktu apgrūtināts to darbs un datus no programmas varētu izgūt ērti apstrādājamos formātos. Jaunajos noteikumos ir iestrādāta atsevišķa nodaļa "Grāmatvedības datorprogrammu un grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras lietošanas prasības", un šajā nodaļā definētajām prasībām jāatbilst visām grāmatvedības programmām, no kurām virkne prasību jau ir esošajos MK noteikumos Nr. 585, bet jaunajos — skaidrota plašāk: programmai jābūt licencētai;...

Ja reģistrētais saimnieciskās darbības veicējs vēlas izbeigt saimniecisko darbību un atteikties no saimnieciskās darbības veicēja statusa, par to rakstiski jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Iesniegums par saimnieciskās darbības izbeigšanu jāiesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) – izvēloties dokumentu grupu “Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas”/”Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija”. No saraksta jāizvēlas saimnieciskās darbības reģistrācijas veids, kura darbību nolemts izbeigt, jānospiež “Mainīt reģistrācijas datus” un jāatzīmē saimnieciskās darbības beigu datums. Ir jāievēro, ka laukā “Darbības periods līdz” norādītais datums var būt ne vecāks par 10 dienām no iesnieguma iesniegšanas dienas. Informāciju par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra VID iekļauj publiski pieejamā datubāzē nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra. Tātad, VID Publiskojamo datu bāzē www6.vid.gov.lv/SDV ikviens var pārliecināties, vai ir vai nav saimnieciskās darbības veicējs. Pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas (ja...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 14. septembrī, paplašinātā – 11 senatoru sastāvā – izskatīja Daugavpils pilsētas domes kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta maksātnespējīgās SIA „Gādība” prasība pret pašvaldību saistībā ar četriem līgumiem par būvdarbu veikšanu pašvaldības izglītības iestādēs un pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas II kārtas īstenošanā. Senāts atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā un daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā (lieta Nr. SKC-3/2021 (C12285316)). Izskatāmajā lietā Daugavpils pilsētas dome un SIA „Gādība” bija noslēgušas četrus līgumus par būvdarbu veikšanu pašvaldības izglītības iestādēs un pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas II kārtas īstenošanā. Starp domi un SIA „Gādība” noslēgtajos līgumos bija noteikts piecu gadu garantijas termiņš. Pašvaldība, veicot samaksu par līgumos paredzēto darbu izpildi, ieturēja garantijas naudu – 5% no katra objekta kopējo būvdarbu realizācijas tāmes, kas līgumos noteikta būvdarbu garantijas laikā atklāto defektu novēršanai. Pasludinot SIA „Gādība” maksātnespēju, tās administrators...

Rēķins, kurā ir iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ir nodokļa rēķins. Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. pantā (PVN likums) noteiktie rekvizīti un informācija, atgādina Laila Kelmere, Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Likums pieļauj arī atkāpes atsevišķos gadījumos neievērot 125. pantā noteikto, piemēram, var sagatavot vienkāršoto nodokļa rēķinu par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 150 eiro. Par nodokļa rēķinu elektroniskā formā uzskata nodokļa rēķinu, kas ir izsniegts un saņemts jebkādā elektroniskā veidā. Reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt (noformēt) un izsniegt tikai tad, ja šā nodokļa rēķina saņēmējs atzīst šādu nodokļa rēķina formu. Tātad — jābūt ārējam dokumentam, kurā ir vienošanās, ka rēķins tiks sagatavots elektroniskā formā. Elektroniska nodokļa rēķina elektroniskās formas autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja nodokļa rēķinam ir...

Darbinieks (lektors) izmanto atvaļinājumu (8 kalendāra nedēļas) no 5.07. līdz 29.08.2021.Pēdējo reizi atvaļinājumā bija 2020. gada jūlijā. Kā pareizi rēķināt atvaļinājuma naudu, par cik dienām? Atbilde Informācija par nostrādāto laiku un tā apmaksu apkopota tabulā: Nostrādātās stundas Kalendāra darba dienu skaits Apmaksa Jūlijs 2020 Atvaļinājums 0 Augusts 2020 0 0 Septembris 2020 0 0 Oktobris 2020 6 stundas 22 60,00 Novembris 2020 13 stundas 20 120,00 Decembris 2020 4 stundas 17 60,00 Janvāris 2021 0 0 Februāris 2021 0 0 Marts 2021 0 0 Aprīlis 2021 0 0 Maijs 2021 0 0 Jūnijs 2021 0 0 Kopā 23 stundas 59 darba dienas 240,00 eiro Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) nepiedāvā vidējās izpeļņas aprēķinu jautājumā minētajai situācijai, izmantošu loģiku un DL 75. panta 4. daļu. Atgādinu, ka uzskatu šo algoritmu par piemērotāku vidējās izpeļņas noteikšanai visos gadījumos, kad darbinieks nodarbināts tādu darba laiku, kas atšķiras no normāla (un vienmērīga) darba laika....

Turpmāk valsts institūciju izstrādātie tiesību akti, kuri tiks izskatīti valdībā, “ceļos” elektroniski vienotā sistēmā, kuras darbību atklāta 9. septembrī. Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP portāls) ir elektroniska valdībā izskatāmo dokumentu un datu aprites valsts informācijas sistēma, ko izstrādājusi Valsts kanceleja sadarbībā ar visu ministriju pārstāvjiem. TAP portāls darbosies kā plaša informācijas datu bāze par valdības topošajiem un pieņemtajiem lēmumiem, kur ikvienam vienuviet būs ērti pieejami visi tiesību aktu projekti, to saturs, iesaistīto pušu, sabiedrības viedoklis par konkrēto tiesību aktu un informācija par tiesību akta virzību. Līdz ar TAP portāla ieviešanu tiek sperts solis ceļā uz Latvijas e-Valdību. Autorizējoties TAP portālā ar Latvija.lv, ikvienam iespējams piedalīties tiesību akta izstrādē un izteikt savu viedokli. "Pateicoties TAP portālam, būtiski tiks uzlabota sabiedrības līdzdalības vide un stiprināti atvērtās pārvaldības principi. Šī projekta ietvaros izveidots arī Valsts kancelejas pirmais e-pakalpojums “Sabiedrības līdzdalība tiesību aktu izstrādē”,” pauž TAP portāla projekta vadītāja Signe Rudzīte. Viena...

Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā pieņēma noteikumus Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Jaunie noteikumi stāsies spēkā šī gada 1. oktobrī, un tie regulē ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju iesniegšanas kārtību un saturu, Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas (sistēma) lietotāja tiesību iegūšanas un pārvaldīšanas kārtību, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar sistēmas darbību. Sākot ar 2021. gada 1. oktobri, ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām un sliekšņa deklarācijas iesniedzamas jaunajā sistēmā, kuras galvenā sastāvdaļa ir starptautiska praksei atbilstoša lietojumprogramma goAML. goAML ir unikāla Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja izstrādāta lietojumprogramma, kas paredzēta tieši finanšu izlūkošanas dienestu darbam. goAML izmantošana ilgtermiņā ļaus tās lietotājiem (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (likums) subjektiem un citām personām) efektīvi iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, kā arī novērsīs nepieciešamību paralēli ziņot gan...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 7. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par muitas parāda piedziņu no galvotāja. Senāts atzina par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka Valsts ieņēmumu dienests tiesības pieprasīt nodokļu parāda samaksu ir veicis saprātīgā termiņā. Senāts spriedumā lietā Nr. SKA-145/2021 (A420251617) norāda, ka pieteicējai bija jārēķinās, ka nodokļu administrācija var paziņot par nodokļu parādu trīs gadu laikā no nodokļu parāda rašanās brīža un to piedzīt trīs gadu laikā no piedziņas lēmuma pieņemšanas brīža, ievērojot turklāt likumā noteiktos gadījumus, kad piedziņas noilguma termiņš tiek apturēts. Izskatāmajā lietā pieteicēja – apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” (pirms reorganizācijas – apdrošināšanas akciju sabiedrība „InterRisk Vienna Insurance Group”) – sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada aprīlim. Kad VID 2013. gada febuārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika...

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 16. septembrī lēma, ka nodevu 1 EUR par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā ieviesīs no 2023. gada 1. janvāra. Iepriekš bija plānots to ieviest jau no 2022. gada sākuma. Galīgais lēmums par grozījumiem Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā”, kas pieņemti 2019. gada 25. septembrī, vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē. Izmaiņas noteikumos rosinātas, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem – personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs. Saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne stingru ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmē tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei. Šādos apstākļos nepieciešams atbalstīt tūrisma nozares atgūšanos un novirzīt tūristu mītnei pieejamos finanšu līdzekļus darbības atjaunošanai un klientu piesaistei, secina domes komiteja....

Pamazām jāsāk domāt par gada slēguma darbiem grāmatvedībā. Daļai saimnieciskās darbības veicēju šis varētu būt pirmais gads, kad jāsavelk gali un jāgatavojas gada ienākumu deklarācijas sastādīšanas darbiem. Šis raksts vairāk ir domāts tiem, kuriem nav īpašu grāmatvedības zināšanu, bet ar grāmatvedības kārtošanu galā ir jātiek. Lai arī saimnieciskās darbības veicējiem ir atļauta divkāršā ieraksta grāmatvedība, ne–grāmatvedim saprotamāka tomēr ir vienkāršā ieraksta grāmatvedība. Parastu un ikdienišķu darījumu iereģistrēšana saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā nav sarežģīta. Lai grāmatvedības kārtošana aizņemtu mazāk laika, viens no maniem ieteikumiem, kuru noteikti vajadzētu ņemt vērā, — saimnieciskās darbības vajadzībām atvērt atsevišķu norēķinu kontu bankā. Tas ievērojami samazinās žurnālā veicamo ierakstu skaitu (jo gadījumos, kad gan saimnieciskie, gan privātie darījumi notiek, izmantojot vienu un to pašu kontu, visi veiktie un saņemtie maksājumi ir jāreģistrē žurnālā). Atgādinu par vienu būtisku atvieglojumu — ja visi darījumi notiek tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem, ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var veikt bankas...

Mūsdienās ikvienam biroja darbiniekam ir jāprot sagatavot dokumentu ar juridisku spēku pareizā latviešu valodā. Literārā valoda ir daudzfunkcionāla, tā ir tiklab runā, kā arī rakstos kopta un normēta standartvaloda, kas visai tautai kalpo par saziņas un kopdarbības līdzekli jebkurā dzīves nozarē. Šoreiz par pareizu latviešu valodas lietošanu gan pārvaldes dokumentos, gan sarunvalodā saistībā ar biroja darbu. Pārvaldes dokuments — dokuments, ar kura palīdzību organizācija īsteno vadību. Valsts valodas likumā (Latvijas Vēstnesis, 428/433, 21.12.1999.) noteikta valsts valodas lietošana un aizsardzība valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), izglītības un citās sfērās. Tas nozīmē, ka arī privātās organizācijās pārvaldes dokumenti ir jāraksta valsts valodā un tā jālieto privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību). Praksē...