JAUNUMI

Trešdien, 26. janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to caurspīdīgumu. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Reforma nodrošinās Uzņēmumu reģistrā piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem, radot drošu uzņēmējdarbības vidi. Diemžēl līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija.” To apstiprina arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti, un šādu vērtējumu akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies tieši tās necaurspīdīguma dēļ. Tāpēc Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā, lai sagatavotu reformu akciju sabiedrību tiesiskajā regulējumā. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju...

Otrdien, 25. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz papildināt likumu, nosakot Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas darbības tiesisko pamatu un iesaistīto institūciju sadarbības mērķus. Tas nepieciešams, lai uzturētu papildu sadarbības mehānismu, nodrošinot, ka visām uzraudzības un kontroles institūcijām ir vienota izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas riskiem, kā arī tiek veikta kopīga rīcība un preventīvie pasākumi šo risku mazināšanai. Likumprojekts paredz arī tiesības Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas ietvaros apmainīties ar informāciju, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, identificētajiem nozares riskiem un veiktajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem. Līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā ir paredzēts Finanšu ministrijai pārņemt Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas vadības funkcijas no Finanšu izlūkošanas dienesta. Tāpat likumprojekts paredz arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 20. janvārī ir pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2022. gada 22. janvārī. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par sagatavoto gada pārskatu par 2021. pārskata gadu. Likumā noteikts, ka: sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; biedrība vai nodibinājums ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada 30. jūnijam; reliģiskā organizācija ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada...

Lai novērstu vides piesārņošanu un taupītu resursus šā gada 1. februārī Latvijā sāks darboties obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamiem un vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka tas nozīmē arī īpašu kārtību, kādā visiem depozīta sistēmas dalībniekiem turpmāk būs jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un jāuzskaita darījumi. Jaunā depozīta iepakojumu sistēma attiecas uz visiem dzērienu tirgotājiem – tirdzniecības vietām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas tirgo dzērienus pudelēs, degvielas uzpildes stacijām, kinoteātriem un citiem. Kas ir depozīta sistēma? Depozīta sistēma ir izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pieņemšana no galalietotāja, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai atbilstoši tā sākotnējam uzdevumam, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana. Kas ir depozīta maksa? Depozīta maksa ir maksa par iepakojuma vienību 0,10 eiro, kas pielīdzināma drošības naudai. Minētā summa (0,10 eiro) par iepakojuma vienību jāpiemēro visiem tirgotājiem, kuri tirgo dzērienu iepakojumā, kas piedalās depozīta sistēmā. Savukārt pienākums pieņemt izlietoto depozīta iepakojumu no galalietotāja ir...

Degvielas iegādes kases čeki nav jāuzglabā kopā ar degvielas pārdevēja noformētu dokumentu (turpmāk – kopsavilkuma rēķins), kurā norādīta detalizēta informācija (degvielas iegādes datums, kases čeka numurs, laiks, vieta, cena, atlaides u.c.) par perioda laikā veiktajiem degvielas iegādes darījumiem, skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID). Minētais attiecas gan uz kases čekiem, kas apliecina samaksu par degvielas iegādi, gan citiem gadījumiem, kad sadarbības partneriem perioda beigās izsniedz kopsavilkuma rēķinu par perioda laikā sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, taksometra pakalpojumiem u.c.). Kopsavilkuma rēķins (rēķins-atskaite u.c.) ir ārējais attaisnojuma dokuments1, pamatojoties uz kurā norādītajiem detalizētiem datiem uzņēmums grāmatvedības reģistros var iekļaut degvielas iegādes u.c. perioda laikā veiktos darījumus. Kases čeks ir dokuments, kas pamato samaksas veikšanu par darījumu2. Kases čeks uzskatāms par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, kas apliecina uzņēmuma darbiniekam izsniegtas skaidras vai bezskaidras naudas izlietojumu.3 Iegādājoties degvielu4, pircējs par to var norēķināties: degvielas iegādes brīdī maksājot skaidrā naudā vai norēķinoties bezskaidrā naudā; degvielas iegādes brīdī norēķinoties bezskaidrā naudā,...

Uzņēmumu reģistrs atgādina politiskajām partijām un šķīrējtiesām par ikgadējo pienākumu aktualizēt informāciju. Saskaņā ar Politisko partiju likuma 27. panta (41) daļā noteikto, politiskās partijas, izņemot partiju apvienības, katru gadu līdz 1. martam iesniedz partiju reģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram) partijas biedru reģistru. Šķīrējtiesu likuma 8. panta sestajā daļā noteikts, ka pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs reizi gadā līdz 1. martam Uzņēmumu reģistram iesniedz apliecinājumu tam, ka pastāvīgā šķīrējtiesa un tās šķīrējtiesnešu saraksts atbilst šī likuma 4.panta prasībām. Uzņēmumu reģistrs aicina partijas un šķīrējtiesas būt atbildīgām un norādītos dokumentus iesniegt likumā norādītajā termiņā.

Darbnespējas lapa A sākas 29. oktobrī. Algu aprēķina 31. oktobrī un izmaksā līdz tās pašas dienas beigām. Vai slimības nauda par izsniegto un nenoslēgto slimības lapu A par periodu no 29. līdz 31. oktobrim būtu jārēķina un jāizmaksā algas izmaksas dienā, un vai tā ir obligāta prasība? Vai ir likumisks regulējums, kas nosaka slimības lapas aprēķināšanas un izmaksas termiņus vai sadalīšanu pa mēnešiem? Atbilde Visas prasības par A lapas aprēķināšanu un apmaksu ir formulētas likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. pantā: pirmo darbnespējas dienu drīkst neapmaksāt, otrajā un trešajā — 75% un no ceturtās — 80% no vidējās izpeļņas, bet ne ilgāk kā līdz 10. kalendāra dienai, skaitot no pirmās darbnespējas dienas (projektā paredzēts, ka darba devēja pienākums būs apmaksāt A lapu līdz 9. kalendāra dienai). Slimības naudu (A lapa) izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba samaksas izmaksai Darba likumā veltīta 19. nodaļa, sākot ar 69....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2022. gadā ir aktualizējis metodisko materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu". Tajā skaidrota arī īpašā nodokļa režīma deklarācijas par veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības, savienības vai importa režīms iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība (iesniedzama par darījumiem, kas veikti ar 2021. gada 1. jūliju), kā arī nodokļa deklarācijas, PVN 1 pārskata, PVN 2 pārskata un gada deklarācijas PVN 4 pārskata aizpildīšanas piemērs. Deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības, savienības vai importa režīms, aizpilda saskaņā ar Komisijas 2020.gada 12.februāra Īstenošanas regulas (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr.904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē (turpmāk – Komisijas Īstenošanas regula Nr.2020/194) 4.panta un III pielikuma nosacījumiem. Nodokļa maksātājs deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības, savienības...

Izstrādājot ziņojumu par Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmi uz maksātnespējas jomu, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Maksātnespējas kontroles dienestu (MKD), Ekonomikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) secinājusi, ka Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekme uz maksātnespējas jomu aizvien atbilst līdzšinējām tendencēm. Pēc aktuālā ziņojuma par Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmi uz maksātnespējas jomu tiek secināts, ka nav identificēti jauni riski, kuri ietekmējuši maksātnespējas jomu. Tāpat nav konstatēts, ka būtu kāda konkrēta darbības joma, kuras pārstāvji plaši piemērotu Maksātnespējas likumā ietvertos risinājumus. Attiecīgi no maksātnespējas jomas perspektīvas nav konstatējamas bažas par kādas konkrētas nozares maksātspēju. Tieslietu ministrija turpinās rūpīgi vērtēt esošo situāciju maksātnespējas jomā. 2021. gadā tika veikta Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmes uz maksātnespējas jomu sākotnējā novērtēšana. Sākotnējā ziņojumā secināts, ka Covid-19 infekcijas izplatība līdz šim nav negatīvi ietekmējusi maksātnespējas jomu un maksātnespējas jomā, sākoties trešajai ārkārtējai situācijai, nav konstatējami būtiski...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 19. janvārī ierosināja lietu “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmās un otrās daļas, kā arī 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – apstrīdētais likums) 38. panta pirmā daļa nosaka: “Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Ienākums no saistību samazināšanas vai dzēšanas", kurā skaidro, ka ienākums no dzēstām vai samazinātām parāda, aizdevuma (kredīta) saistībām ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis), izņemot atsevišķus gadījumus. Persona gūst ienākumu no dzēstām vai samazinātām saistībām, ja aizdevējs dzēš vai samazina tās: parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, piemēram, par komunālajiem vai elektronisko sakaru pakalpojumiem; patēriņa kredīta vai hipotekārā kredīta summu u. c. Personas ienākumu veido: dzēstā vai samazinātā parāda, aizdevuma (kredīta) pamatsumma; kredīta procenti. No gūtā ienākuma nodokli aprēķina un samaksā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli neapliek ienākumu, kas gūts tādu aizdevuma (kredīta) saistību dzēšanas rezultātā, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, ja tās vienpusēji dzēstas Kredītiestāžu likumā paredzētajos gadījumos, kārtībā un termiņā. Ar nodokli neapliek ienākumu no dzēstām vai samazinātām saistībām, ja: saistības tiek samazinātas vai dzēstas maksātnespējas procesa ietvaros un procesa beigās tiesa pieņem lēmumu par saistību dzēšanu;...

Telpu iznomātājs pēc nomnieka lūguma tehniski pielāgo iznomāto īpašumu nomnieka prasībām. Nomnieks piekrīt kompensēt radušos izdevumus. Vai šo izdevumu kompensācija ir ar PVN apliekams objekts? Veiktie pielāgošanas darbi ietver sevī gan būvniecības pakalpojumu, kas ir PVN reverss, gan citus darbus, kas ir ar PVN 21% apliekams pakalpojums. Atbilde Pēc darījuma ekonomiskā satura un būtības izdevumu kompensācija nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, tāpēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav attiecināmas uz šo darījumu. Tātad šis darījums ir ārpus PVN likuma. Rēķins par izdevumu kompensāciju nomniekam izrakstāms, nepiemērojot PVN. Uzsveru, ka iznomātājs, pērkot preces vai pakalpojumus, lai veiktu jautājumā minētos darbus, nevar attiecināt uz priekšnodokli darījuma partneru rēķinos norādīto PVN. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.

Saeima 20. janvāra sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa. Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks. Izmaiņas likumos nepieciešamas, ņemot vērā Saeimā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas...

Saeima 20. janvārī galīgajā lasījumā apstiprināja jauno Trauksmes celšanas likumu, kas izstrādāts, lai Latvija pievienotos Eiropas Savienības vienotajiem kritērijiem trauksmes celšanas kanālu izveidei un stiprinātu aizsardzības garantijas trauksmes cēlējiem. Paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Kopumā likums saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019. gada 1. maijā, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots. Direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji - kā kompetentajai valsts institūcijai. Lielākā daļa jauninājumu nav sveši ne kompetentajām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem, ne arī tiem, kuri ir izveidojuši iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un konsultē potenciālos trauksmes cēlējus. Tie ieteikumu formā līdz šim bija definēti vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un iekšējās ziņošanas sistēmas izveidei. Trauksmes celšanas likuma mērķis nemainās – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlēju,...

Kā uzņēmuma grāmatvedībā var iegrāmatot algas subsīdiju, ja to saņem darbinieks savā kontā, nevis nauda ir ieskaitīta uzņēmumam? Algas subsīdiju kārtību nosaka 2020. gada 10. novembra MK noteikumi Nr. 675 (ņemot vērā pēdējos grozījumus 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 806). Lai korekti kārtotu uzskaiti gadījumā, ja algas subsīdija tika piešķirta, grāmatvedim jāorientējas uz datiem, kuri bija uzrādīti pieteikumā subsīdijai, proti, darba devēja ziņojumos par darba ņēmējiem deklarētās summas. Kā izriet no VID atbildēm uz jautājumiem pēc vebināra par šo tēmu, ar šeit minēto terminu "darba ņēmēji" jāsaprot, ka ir iespēja pieteikties algas subsīdijai gan par darbiniekiem (arī pensionāriem), gan par personām, kas nodarbinātas uz uzņēmuma līguma pamata. Vienlaikus jāņem vērā būtisks noteikumu Nr. 675 nosacījums: Atbalstu algu subsīdijai par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. janvārim piešķir darba devēja darbiniekiem (..), kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid–19 infekciju vai šīs...