JAUNUMI

PVN piemērošanā ir ierasta kārtība, ka gan nodokļa aprēķināšana, gan priekšnodokļa atskaitīšana ir saistīta tieši ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdi. Protams, ir arī gadījumi, kad PVN maksāšana vai priekšnodokļa atskaitīšana notiek tad, kad saņemts vai veikts maksājums, — runa ir par avansa maksājumiem. Tomēr PVN likumā ir paredzēts arī tāds PVN uzskaites modelis, kurā PVN maksāšana un priekšnodokļa atskaitīšana notiek pēc tā sauktā kases principa, jeb modelis, kad PVN piemērošanai noteicošā ir tieši naudas saņemšana vai samaksa. PVN īpašo uzskaites kārtību paredz PVN likuma 137. pants, kurā ir noteikts personu loks, kurām ir tiesības īpašo kārtību piemērot. Reizēm uzņēmējiem PVN kases princips šķiet vilinošs, jo pievilcīgākais ir tieši tas, ka par pārdošanas darījumiem PVN var maksāt tikai tad, kad saņemta samaksa. Bet jāņem vērā, ka arī priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir tikai tad, kad veikta samaksa. PVN kases principa piemērošanas kritēriji Noteicošais kritērijs, kas ļauj PVN maksātājam izvēlēties kases principu PVN...

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:...

Gan gada laikā, gan gada pēdējos mēnešos ir vairākas svētku dienas, un par to apmaksu dažādās situācijās (atvaļinājums, darbnespēja, pārceltās darba dienas, attaisnotā prombūtne) parasti rodas vieni un tie paši jautājumi. Šajā rakstā sniegtas ar likumu un citiem normatīvajiem aktiem pamatotas atbildes uz ik gadu saņemtajiem jautājumiem. Diemžēl ne vienmēr atbildes atrodamas tiešā veidā, un tad nākas savienot virkni apgalvojumu, lai grāmatvedim izveidotos viedoklis, kuru pēcāk būtu iespējams aizstāvēt. Par pamatu ņemsim 2021. gada novembri (1. tabula), pirmkārt, tāpēc, ka šis mēnesis nupat kā iestājies, kā arī tāpēc, kas novembrī ir viena svētku diena un līdz ar to izsekot tendencēm būs vienkāršāk. Turklāt šī diena novembrī var būt vai nebūt pārceļama uz kādu no šā mēneša sestdienām. No budžeta finansēto organizāciju darbiniekiem, kam noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, 19. novembris būs jāatstrādā 13. novembrī. Pārējie darba devēji šo jautājumu risinās patstāvīgi, tiem ir brīva izvēle to darīt vai...

Saeima otrdien, 16.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz mainīt līdzšinējo slimības lapu apmaksas kārtību, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Likuma grozījumi saistīti ar 2022.gada valsts budžetu. No nākamā gada 1.aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10.darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80 procenti. Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz 2022.gada gada 31.martam, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs apmaksās tāpat kā līdz šim - līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstu (B...

Ministru kabinets š.g. 16. novembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, palielinot vienam komersantam maksimālā atbalsta apmēru un attiecīgi piešķirot papildu finansējumu šī mērķa sasniegšanai. Līdz ar grozījumiem palielināts maksimālais atbalsta apmērs no 100 000 EUR uz 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī. Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka aptuveni 100 uzņēmumi varētu kvalificēties atbalsta saņemšanai un saņemt atbalstu virs 100 000 EUR mēnesī un līdz pat 250 000 EUR. Līdz ar to tiek atbalsta programma noteikts, ka atbalstu nosaka 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā summa atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Pagaidu regulējumu, nepārsniedz 1 800 000 EUR saistītu personu...

Saeima 16.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Grozījumi saistīti ar 2022. gada valsts budžetu. 2022. gadā palielinās maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Līdz šim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. Grozījumi arī noteic kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022. gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Noteiktas arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp no aplikšanas ar nodokli atbrīvotas atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros piešķirtie granti par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat ar nodokli neapliks līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem. Grozījumi likumā “Par...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis izsniegt licences grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus informācija par izsniegtajām licencēm tiek publiskota VID tīmekļvietnē – “Publiskojamo datu bāzē”. Kopš 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir izsniegtas 317 licences, no tām lielākā daļa – 274 licences – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 43 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd ir reģistrēti 6 036 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji. Tātad no visiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem licenci pašreiz ir saņēmuši 5,3 %. Lai mudinātu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus saņemt oficiālu apstiprinājumu savām prasmēm, atgādinām par licences izsniegšanas nosacījumiem. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumu bez licences var sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam. Tomēr der paturēt prātā, ka pārejas periods ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Licencēšanas prasības...

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jauns Grāmatvedības likums (turpmāk rakstā — GL), kas Saeimas trešajā lasījumā tika pieņemts 10. jūnijā un ar kuru tiek uzlabots esošais regulējums, novēršot tā neatbilstības ar praksi un pielāgojot regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam. Savukārt Finanšu ministrijas vadītās darba grupas darbs pie jaunajam likumam saistošu Ministru kabineta noteikumu izstrādes vēl turpinās. Jāņem vērā, ka jaunā likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod likumam saistošus noteikumus, paredzot, ka līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam ir piemērojami MK noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar GL likumu, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par grāmatvedību". MK mājaslapā publicēti atsevišķi noteikumu projekti, kuru plānotais spēkā stāšanās datums ir 2022. gada 1. janvāris: "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (iesniegti izskatīšanai MK 21.10.2021.), MK 14.09.2021. noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un...

Grāmatām, preses un periodiskajiem izdevumiem no nākamā gada piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā. To paredz Saeimā 15. novembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Grozījumi saistīti ar 2022. gada valsts budžetu. PVN samazināto likmi piemēros grāmatām un periodikas izdevumiem iespieddarba formā un visos elektroniska izdevuma formātos - datu nesējos, lejupielādējot un tiešsaistes režīmā. Tāpat samazināto likmi piemēros abonentmaksām. Tādējādi mazāka nodokļa likme nekā līdz šim būs e-grāmatām, periodikas e-izdevumiem, ziņu portāliem un to publikācijām. Samazinātā 5% likme tiks attiecināta uz grāmatām, tostarp mācību literatūru, brošūrām, bukletiem, bilžu, zīmējamām un krāsojamām grāmatām bērniem, iespiestām notīm vai nošu rokrakstiem, kartēm un hidrogrāfiskām vai tamlīdzīgām shēmām un preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei. Līdz šim šādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm bija noteikta PVN samazinātā...

Vienreizējam valsts atbalstam – grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai - par 2021. gada oktobri un novembri var pieteikties, sākot no 22. novembra līdz 15. decembrim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai skaidrotu svarīgākos jautājumus par iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, saņemt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, VID 16.novembrī pl. 13.00 aicina pieslēgties tiešsaistes semināram “Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmai. Seminārs uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem”. Uzņēmumiem pieejams vienreizējs atbalsts 30% no to aprēķinātās bruto darba algas kopsummas, tai skaitā arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī. Maksimālais vienam uzņēmumam pieejamais atbalsts par atbalsta perioda mēnesi ir 100 000 eiro. Maksimālais saistītu personu grupai pieejamais atbalsts - 1 800 000 eiro. Atbalsts...

Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa, ciktāl tā noteic, ka informācija par pārkāpumu ceļu satiksmē uzskaites punktiem ir vispārpieejama informācija, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un ir spēkā neesoša no spēkā stāšanās dienas, paredz Satversmes tiesa 2021. gada 13. novembra spriedums lietā Nr. 2018‑01‑01 “Par Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Spriedumā Satversmes tiesa norādījusi, ka Satversmes 96. pants aizsargā personas datus. Turklāt izskatāmajā lietā Satversmes tiesai, konkretizējot Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ir jānodrošina harmonija ar citstarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā atspoguļotajām personas tiesībām uz savu datu aizsardzību kā Eiropas Savienības vispārēju tiesību principu. Šajā ziņā Satversmes tiesai jo īpaši jāņem vērā personas datu apstrādes principi, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 6. un 7....

Valdības apstiprinātajai atbalsta programmai, kas paredz darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) gan par oktobri, gan novembri varēs iesniegt pieteikumus no 22. novembri un līdz 15. decembrim. Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai skaidrotu svarīgākos jautājumus par iespēju darba devējiem un iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, pieteikties un saņemt atbalstu algu subsīdijai, VID aicina pieslēgties tiešsaistes semināriem: 16. novembrī laikā no plkst. 10 līdz 11 “Algu subsīdijas. Seminārs darba devējiem”;pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs – 50% apmērā no vidējā mēneša apgrozījuma mikrouzņēmumā par 2021. gada trešo ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi; Pašnodarbinātām personām (t.sk. mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem) saņemtās algu subsīdijas jānorāda savos saimnieciskās darbības ienākumos un no tās jānomaksā nodokļi tāpat...

Finanšu ministrijā 12. novembrī notika septītā – noslēdzošā – darba grupas sēde par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai. Sanāksmes dalībniekiem tika prezentēts apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Dalībnieki augsti novērtēja Valsts prezidenta iniciatīvu organizēt šo darba grupu. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi “Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai”, kuru mērķis ir sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas) un kurus ietekmējušas nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas...

Brīdī, kad top raksts, ir mazliet déjà vu sajūta — ir rudens, ir sākusies ikgadējā inventarizācija pirms gada pārskata sagatavošanas, un ir izsludināta ārkārtējā situācija valstī Covid–19 dēļ. Un tieši tāpēc šogad vairāk jāpārdomā inventarizācijas process, lai ikgadējo inventarizāciju paveiktu termiņos, kas noteikti likumā "Par grāmatvedību", jo situācija atkārtojas un pēc būtības noteiktos aspektos tā ir zināma. Otrs fakts, ar ko daži uzņēmumi un budžeta iestādes var saskarties, — inventarizācijas laikā mainās normatīvo aktu prasības un tad būs izvēles jautājums. Ir pieņemts Grāmatvedības likums, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, un Finanšu ministrija ir izstrādājusi Grāmatvedības kārtošanas noteikumus, kas aizstās Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumus Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 585). Grāmatvedības kārtošanas noteikumu projekts ir pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā, un oktobrī tiem bija jānokļūst līdz Ministru kabinetam, lai uzsāktu to apstiprināšanas ceļu. Plānots, ka arī Grāmatvedības kārtošanas noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1....

Kultūras ministrija (KM) no 13. līdz 29. novembrim pieņems iesniegumus, lai sniegtu atbalstu mediju un kultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, kuru radošajā darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido no 1. jūlija pieaugušās autordarbu radīšanas atlīdzības. Ar terminu “saimnieciskās darbības veicējs” tiek saprasti saimnieciskās darbības veicēji, kas savu darbību ir reģistrējuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu maksātāju reģistrā kā personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi. Valdība 9. novembra sēdē lēma par 1 700 000 eiro piešķiršanu KM nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai kultūras un mediju nozarēs, apstiprinot MK noteikumus Nr.743 „Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai.” Atbalstam kvalificējas saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbilst šādiem kritērijiem: līdz 2021. gada 1. janvārim reģistrēta pamata vai papildu darbība atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijai: 58.13, 58.14, 59.11, 59.12, 59.13, 59.14, 59.20, 60.10, 60.20, 63.12, 63.91, 90.01, 90.02, 90.03, 90.04, 91.01, 91.02, 91.03 un 93.29; līdz 2021. gada 1. janvārim nostrādājuši...