JAUNUMI

Valdības 28. septembra sēdē apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai veicinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā, nosakot patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos, kā arī neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Vienlaikus grozījumi sekmēs to digitālo pakalpojumu sniedzēju darbību un attīstību, kas darbojas ES tirgū, jo prasības būs harmonizēts visās ES dalībvalstīs. Līdz ar grozījumiem likumā digitālajam saturam un digitālajam pakalpojumam tiek noteiktas atbilstības, modificēšanas un piegādes prasības. Iepriekš digitālais saturs bija daļa no preces definīcijas tvēruma, tomēr ņemot vērā digitālā satura īpatnības un to, ka digitālajā vidē ir aizsargājami arī personas dati, prasības noteiktas atsevišķi. Jaunās prasības ietver gan atbilstības prasības, gan piegādes prasības, kā arī aizsardzības līdzekļus patērētājiem neatbilstības gadījumā. Vienlaikus jānorāda, ka kā atsevišķa preču kategorija tiek izdalītas viedās preces (smart goods), jo to izmantošanai ir nepieciešams digitālais saturs. Grozījumi arī nostiprina jau pastāvošo praksi par preču iegādi norēķināties ar...

Iekšējās kontroles sistēma ir vitāli svarīgs elements ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumā. Tai jābūt izstrādātai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, aktualizētai. Par to, kam tieši jābūt iekļautam iekšējās kontroles sistēmā, stāsta Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante darba pieredzi VID Nodokļu kontroles pārvaldē, SIA Konsultāciju birojs METODE valdes locekle. Kam jābūt iekļautam iekšējās kontroles sistēmā? Savas un savu klientu darbības riska novērtējums. Tā ir kārtība, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem (iekšzemes, ES vai trešās valstis) un veiktajiem darījumiem saistītais risks. Kārtība paredz, ka vispirms jānovērtē pašam sevi, piešķirot savai darbībai noteiktu skaitu riska punktu, pēc tam - savus klientus. "Jāatceras, ka iekšējās kontroles sistēma jārealizē ne tikai attiecībā pret klientiem, bet arī pašiem pret sevi - pašnovērtējums arī jāveic....

Piektdien, 24. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem veselības, izglītības, iekšlietu un citās nozarēs. 2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību. 2022. gadam nepieciešamais finansējums šogad sākto pasākumu turpināšanai ir 45,8 miljoni eiro. Piemēram, veselības nozarē plānots finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, autiskā spektra diagnostikai bērniem un paplašinātai epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdībās nodrošināšanai. Tāpat paredzēts turpināt pasākumus Covid-19 pandēmijas izraisītas ilglaicīgas negatīvas ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību mazināšanai. Izglītības nozarē paredzēti līdzekļi pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 872 eiro, stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, kā arī sociālo stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Tāpat ieplānots finansējums dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai un dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem...

Saeima 23. septembrī apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot tiesības skatītājiem atgūt līdz š.g. 15. jūnijam iegādāto kultūras un izklaides norišu biļešu naudu, ja epidemioloģiskās drošības prasības liedz tiem pasākumu apmeklēt tādēļ, ka personai nav sadarbspējīga Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta. Saeima pagarinājusi termiņu, līdz kuram skatītāji var pieteikt iegādāto pasākumu biļešu atmaksu, pārceļot to no 31. augusta uz 31. oktobri. Tāpat ikvienai personai, kura kultūras pasākumu nevarēs apmeklēt pozitīva Covid-19 testa rezultāta dēļ, līdz š.g. 31. decembrim ir tiesības atgriezt biļeti un atgūt par to samaksāto naudu. Atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai vasaras sākumā tika radīti jauni drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai - kultūras norišu apmeklēšanā tie no š.g. 15. jūnija nāca kā papildu prasības, kas jāspēj izpildīt jau pēc biļešu iegādes. Tādēļ līdz 15. jūnijam iegādāto kultūras pasākumu biļešu īpašnieki, kuri nav paspējuši vai varējuši saņemt vakcīnu, nav pārslimojuši Covid-19 vai pirms pasākuma...

Senāta Krimināllietu departaments 21. septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja jaunai izskatīšanai krimināllietu (lieta Nr. SKK-9/2021 (11816005315)) par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot datorprogrammas. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam, kas bija uzņēmuma atbildīgā amatpersona, apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas, proti, par autortiesību pārkāpšanu lielā apmērā, kas izpaudies kā piecu datorprogrammu reproducēšana bez autortiesību subjekta atļaujas. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, atņemot tiesības pildīt amata pienākumus saistītus ar likumīgu datorprogrammu iegādes un izmantošanas kontroli, datorsistēmu un datorprogrammu darba kārtības nodrošināšanu, inženieru un citu darbinieku, kas izmanto datorsistēmas ar datorprogrammām, uzraudzību un darba organizēšanu uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem. Izskatot lietu, Senāts lēmumā aktualizējis jautājumu par apsūdzētajam inkriminēto darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas. Senāts lēmumā norāda,...

Grāmatvedībā ikdienā izmanto rēķinus un pavadzīmes saimniecisko darījumu fiksēšanā un arī strīda gadījumā kā pierādījumu, ka darījums ir noticis. Joprojām aktuāls ir jautājums par dokumentu parakstīšanu. Eksperti izsaka viedokļus, un ir vērts ar tiem iepazīties, jo katrs eksperts šo jautājumu analizē, akcentējot dažādas lietas. Šajā rakstā padalīšos ar savu redzējumu par dokumentu parakstīšanu, kas balstīts uz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Manuprāt, katrā uzņēmumā vadītājam sadarbībā ar grāmatvedi ir jāpieņem individuāls lēmums par dokumentu parakstīšanu, autorizēšanu vai neparakstīšanu. Svarīgi ir atcerēties, ka dokumentu rada, lai nostiprinātu jebkuru notikumu un nodrošinātu darījuma juridisko spēku. Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Šā likuma 7. pantā ir noteikti minimālie rekvizīti un informācija, kas jānorāda dokumentā...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informāciju, kā rīkoties komersantam, kurš nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, bet vēlas ievest no Eiropas Savienības dalībvalsts Latvijā elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, tā sagatavošanas sastāvdaļas (turpmāk – e-šķidrumi) un /vai tabakas aizstājējproduktus tālākai realizācijai savā mazumtirdzniecības vietā, neizmantojot akcīzes preču noliktavas pakalpojumus. Komersanta veicamās darbības Iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) iesniegumu akcīzes nodokļa marku saņemšanai, iesniegumā norādot akcīzes nodokļa maksātāja veidu "cita persona": Dokumenti – No veidlapas – Akcīzes preču marķēšanas dokumenti – "Iesniegums smēķējamās tabakas, cigāru un cigarillu, karsējamās tabakas, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļu un tabakas aizstājējproduktu akcīzes nodokļa marku saņemšanai". Samaksā iesniegumā akcīzes nodokļa marku saņemšanai aprēķināto akcīzes nodokli vienotajā nodokļu kontā pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas, maksājuma mērķa laukā norādot maksājuma identifikatoru. Identifikators veidojas no vārdiem “MARKU-PIETEIKUMS” un iesnieguma par akcīzes nodokļa marku saņemšanu EDS piešķirtā numura....

Fiziskās personas reģistrējas kā nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šādos termiņos: fiziskās personas, kuras ir darba devēji, – 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas ar darba ņēmēju par darba veikšanu par atlīdzību; fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, – pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas; fiziskās personas, kuras atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) reglamentējošiem normatīvajiem aktiem var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas, – piecu darbdienu laikā pēc tāda līguma noslēgšanas dienas, kas rada pienākumu fiziskai personai par to paziņot; fiziskās personas – pašnodarbinātie – vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu; pašnodarbinātā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā (LR) un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, – līdz tā mēneša 10. datumam, kas seko mēnesim, kurā mēneša ienākumi sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra pašnodarbinātajam (2021. gadā -minimālās algas 500 EUR); iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja –...

Lai ieviestu vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kur iedzīvotājs nekavējoties uzzinātu, kādi atvieglojumi viņam ir pieejami, Saeima ceturtdien, 23.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumu. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus, iepriekš akcentējuši likuma projekta autori Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Piemēram, patlaban ik gadu tiek izsniegtas ap 63 tūkstošiem invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzēs uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzēs izgatavot un izsniegt personām, iepriekš par likuma projekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skaidrojuši likumprojekta autori. Atvieglojuma saņēmējiem tiks nodrošināta iespēja portālā latvija.lv redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, teikts anotācijā. Likums paredz, ka regulējums attieksies...

Vai situācijā, kad uzņēmums saņēmis aizdevumu no fiziskas personas, šī aizdevuma procentu maksājumi tiek aplikti ne tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet var tikt iekļauti arī uzņēmumu ienākuma nodokļa apliekamajā bāzē? Šo un saistītos jautājumus uzziņā skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Situācija un jautājumi Uzņēmums, kura pamatkapitāls ir 2800 eiro un kurš pirmo gada pārskatu iesniegs līdz 2022. gada 30. aprīlim, plāno aizņemties 20 000 eiro no saviem īpašniekiem, fiziskām personām. Vai, atmaksājot aizdevumu, aizdevuma procentiem pirms izmaksas jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, ieskaitot to valsts budžetā (ja viena mēneša aizdevuma procenti ir 333,33 eiro, tad IIN - 66,67 eiro, atlikusī summa, ko saņem aizdevējs - 266,66 eiro)? Vai par palielinātiem procentu maksājumiem var tikt piemērots arī uzņēmumu ienākuma nodoklis, un kā veidosies šī nodokļa ikmēneša maksājums, ja uzņēmumam uz nākamā gada sākumu vēl nebūs pieejami bilances (2020. gada pārskata) dati? VID atbildes VID uzziņā sniedz skaidrojumu, ka, saskaņā ar likuma "Par...

Ceru, ka lasītāji ir pamanījuši, ka, stājoties spēkā nodokļu reformai, žurnālā tiek regulāri piedāvāti minimālo sociālo iemaksu aprēķini, kurus VSA likumā paredzēts veikt sociālās apdrošināšanas aģentūrai, nevis grāmatvedim vai pašnodarbinātajai personai. Paskaidrosim iemeslu. Lai gan VSA likuma normas (20.4 pants un pārejas noteikumi) pietiekami skaidri apraksta minimālo iemaksu noteikšanas un maksāšanas kārtību, grāmatvežiem trūkst šā procesa praktiskās sastāvdaļas. Turklāt patlaban jau top VSA likuma grozījumi (stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī), kas precizē dažus pantus, svītro dažas normas un papildina likumu ar nebijušām prasībām. Sakarā ar to, ka grozījumi vēl nav stājušies spēkā, minēšu tikai vienu no tiem, jo uzskatu, ka tā būs svarīga komunikācijā ar kompetentām izstādēm. Grozījumi papildinās 27. pantu "Aģentūras izdoto administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana, izdošanas termiņa pagarināšana" ar piekto daļu šādā redakcijā: Aģentūras veikto minimālo obligāto iemaksu aprēķinu darba devējs un pašnodarbinātais var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram mēneša laikā no dienas, kad informācija...

Pašlaik procesus ekonomikā kopumā un komercsabiedrību līmenī lielā mērā nosaka SARS–CoV–2 un ar to saistītie ierobežojumi. Latvijā tie sākās 2020. gada martā. Tāpēc šajā rakstā 2020. gada dati tiks salīdzināti ar 2019. gada datiem, kad pandēmija vēl nebija sākusies. Raksta mērķis ir izpētīt COVID–19 krīzes ietekmi uz Latvijas komercsabiedrību neto apgrozījumu, peļņu, kā arī pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas rādītājiem. Pētījuma uzdevumi: izpētīt krīzes ietekmi uz komercsabiedrību vidējo lielumu, izmantojot neto apgrozījuma pieauguma tempus; analizēt peļņas un komerciālās rentabilitātes izmaiņas krīzes ietekmē 2020. gadā; izpētīt pamatdarbības naudas plūsmas dinamiku pandēmijas laikā; analizēt ieguldīšanas naudas plūsmas ietekmi uz uzņēmumu izaugsmi 2020. gadā; konstatēt ārējās finansēšanas stāvokli pēc krīzes ierobežojumu ieviešanas, izmantojot finansēšanas naudas plūsmas datus; salīdzināt atsevišķo rādītāju dinamiku savā starpā un izstrādāt pētījuma kopējos secinājumus. Rakstā tiek aprēķināti vidējie rādītāji — aritmētiskie vidējie un mediānas, relatīvie rādītāji — rentabilitāte, viens naudas iegūšanas spējas koeficients (naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība),...

Ministru kabineta sēdē 21. septembrī izskatīti un konceptuāli atbalstīti priekšlikumi drošākai pakalpojumu sniegšanai augošas Covid-19 saslimstības apstākļos. Veselības ministrija piedāvā visos gadījumos, kad tas ir iespējams, ekonomiskās un sociālās aktivitātes - pakalpojumu sniegšanu, pasākumu organizēšanu un citas aktivitātes iekštelpās īstenot “daļēji drošajā” vidē (klātesot personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19 vai viņām ir negatīvs Covid-19 tests) vai “drošajā” vidē (klātesot vienīgi personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas). Bez sertifikātu pārbaudīšanas “nedrošajā” vidē saglabātos tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšana. Jau šobrīd aktivitātes “daļēji drošajā” vai “drošajā” vidē tiek īstenotas vispārējās, interešu un profesionālās izglītības jomās, sporta un amatierkolektīvu darba organizācijā, sabiedriskās ēdināšanas, kultūras un izklaides, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā. Lemjot par labu līdzīgas prakses ieviešanā arī citu pakalpojumu jomā, būtu nepieciešams ieviest “daļēji drošu” vidi kultūrvietu darbības organizācijai iekštelpās, tirdzniecībai telpās, kā arī darbavietās klātienē, dodot tiesības darba devējam noteikt tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības prasības....

Mana mēnešalga ir 1000 eiro, un reizēm saņemu arī autoratlīdzību (līgums noslēgts ar darba devēju). Vai man būs jāveic papildu sociālās iemaksas tajos mēnešos, kad saņemta arī autoratlīdzība? Vai ir būtiski, ka autoratlīdzība pārsniedz vai nesasniedz minimālo iemaksu objektu? Atbilde Izmaksājot algu, darba devējs ietur nodokļus (IIN un VSAOI) un ik mēnesi nosūta VID ziņojumu par nodokļiem un iemaksu objektu, kas jautājumā minētajā situācijā ievērojami pārsniedz minimālo mēnešalgu. Līdz ar to persona nav VID un VSAA "interešu objekts" un viņai nekas netiks papildus aprēķināts. Ja autors no 2021. gada 1. jūlija nav reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, nodokļi piemērojami citādā kārtībā. Izmaksājot autoratlīdzību, izmaksātāja (šeit — darba devējs) pienākums ieturēt nodokli 25% apmērā no nolīgtās summas un nosūtīt VID citu pārskatu — paziņojumu par fiziskajai personai izmaksāto summu. Tātad attiecīgajām institūcijām ir iesniegta pilna informācija, ka personas ienākumi pārsniedz/nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" minimālo objektu (500 eiro mēnesī vai 1500 —...

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, tā var nereģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Vienlaikus personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma, un tirdzniecībā arī nav jāizmanto kases aparāts. Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas. Tas attiecas arī uz ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī uz ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves. Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu...