JAUNUMI

Vienreizējam valsts atbalstam – grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai - par 2021. gada oktobri un novembri var pieteikties, sākot no 22. novembra līdz 15. decembrim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai skaidrotu svarīgākos jautājumus par iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, saņemt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, VID 16.novembrī pl. 13.00 aicina pieslēgties tiešsaistes semināram “Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmai. Seminārs uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem”. Uzņēmumiem pieejams vienreizējs atbalsts 30% no to aprēķinātās bruto darba algas kopsummas, tai skaitā arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī. Maksimālais vienam uzņēmumam pieejamais atbalsts par atbalsta perioda mēnesi ir 100 000 eiro. Maksimālais saistītu personu grupai pieejamais atbalsts - 1 800 000 eiro. Atbalsts...

Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa, ciktāl tā noteic, ka informācija par pārkāpumu ceļu satiksmē uzskaites punktiem ir vispārpieejama informācija, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un ir spēkā neesoša no spēkā stāšanās dienas, paredz Satversmes tiesa 2021. gada 13. novembra spriedums lietā Nr. 2018‑01‑01 “Par Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Spriedumā Satversmes tiesa norādījusi, ka Satversmes 96. pants aizsargā personas datus. Turklāt izskatāmajā lietā Satversmes tiesai, konkretizējot Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ir jānodrošina harmonija ar citstarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā atspoguļotajām personas tiesībām uz savu datu aizsardzību kā Eiropas Savienības vispārēju tiesību principu. Šajā ziņā Satversmes tiesai jo īpaši jāņem vērā personas datu apstrādes principi, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 6. un 7....

Valdības apstiprinātajai atbalsta programmai, kas paredz darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) gan par oktobri, gan novembri varēs iesniegt pieteikumus no 22. novembri un līdz 15. decembrim. Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai skaidrotu svarīgākos jautājumus par iespēju darba devējiem un iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, pieteikties un saņemt atbalstu algu subsīdijai, VID aicina pieslēgties tiešsaistes semināriem: 16. novembrī laikā no plkst. 10 līdz 11 “Algu subsīdijas. Seminārs darba devējiem”;pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs – 50% apmērā no vidējā mēneša apgrozījuma mikrouzņēmumā par 2021. gada trešo ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi; Pašnodarbinātām personām (t.sk. mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem) saņemtās algu subsīdijas jānorāda savos saimnieciskās darbības ienākumos un no tās jānomaksā nodokļi tāpat...

Finanšu ministrijā 12. novembrī notika septītā – noslēdzošā – darba grupas sēde par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai. Sanāksmes dalībniekiem tika prezentēts apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Dalībnieki augsti novērtēja Valsts prezidenta iniciatīvu organizēt šo darba grupu. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi “Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai”, kuru mērķis ir sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas) un kurus ietekmējušas nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas...

Brīdī, kad top raksts, ir mazliet déjà vu sajūta — ir rudens, ir sākusies ikgadējā inventarizācija pirms gada pārskata sagatavošanas, un ir izsludināta ārkārtējā situācija valstī Covid–19 dēļ. Un tieši tāpēc šogad vairāk jāpārdomā inventarizācijas process, lai ikgadējo inventarizāciju paveiktu termiņos, kas noteikti likumā "Par grāmatvedību", jo situācija atkārtojas un pēc būtības noteiktos aspektos tā ir zināma. Otrs fakts, ar ko daži uzņēmumi un budžeta iestādes var saskarties, — inventarizācijas laikā mainās normatīvo aktu prasības un tad būs izvēles jautājums. Ir pieņemts Grāmatvedības likums, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, un Finanšu ministrija ir izstrādājusi Grāmatvedības kārtošanas noteikumus, kas aizstās Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumus Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 585). Grāmatvedības kārtošanas noteikumu projekts ir pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā, un oktobrī tiem bija jānokļūst līdz Ministru kabinetam, lai uzsāktu to apstiprināšanas ceļu. Plānots, ka arī Grāmatvedības kārtošanas noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1....

Kultūras ministrija (KM) no 13. līdz 29. novembrim pieņems iesniegumus, lai sniegtu atbalstu mediju un kultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, kuru radošajā darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido no 1. jūlija pieaugušās autordarbu radīšanas atlīdzības. Ar terminu “saimnieciskās darbības veicējs” tiek saprasti saimnieciskās darbības veicēji, kas savu darbību ir reģistrējuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu maksātāju reģistrā kā personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi. Valdība 9. novembra sēdē lēma par 1 700 000 eiro piešķiršanu KM nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai kultūras un mediju nozarēs, apstiprinot MK noteikumus Nr.743 „Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai.” Atbalstam kvalificējas saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbilst šādiem kritērijiem: līdz 2021. gada 1. janvārim reģistrēta pamata vai papildu darbība atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijai: 58.13, 58.14, 59.11, 59.12, 59.13, 59.14, 59.20, 60.10, 60.20, 63.12, 63.91, 90.01, 90.02, 90.03, 90.04, 91.01, 91.02, 91.03 un 93.29; līdz 2021. gada 1. janvārim nostrādājuši...

Satversmes tiesa sēdē 25. novembrī plkst. 9.00 sāks izskatīt lietu Nr. 2021-06-01 “Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos notiks attālināti video konferences režīmā un interesenti tiesas sēdes norisi varēs vērot tiešraidē Satversmes tiesas mājaslapā un tiesas YouTube kontā. Informācija būs pieejama arī Satversmes tiesas Twitter kontā @Satv_tiesa. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 9. februārī ierosināja lietu, kurā apstrīdētās normas ir šādas: Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Savukārt šā likuma 11.1 panta 6.1 daļa paredz, ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20%...

Darbiniekam piešķirts papildatvaļinājums no 25.10. līdz 29.10. un pēc divām brīvdienām piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 01.11. līdz 07.11., vienojoties, ka apmaksa tiks veikta nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Vai ir piemērojams viens vidējais aprēķins, jo starp atvaļinājumiem ir pārtraukums? Atbilde Sakarā ar to, ka aprēķins šiem diviem atvaļinājumiem tiek veikts no dažādiem sešu kalendāra mēnešu periodiem un varētu dod atšķirīgu rezultātu, domāju, ka tomēr būtu jāveic divi atšķirīgi aprēķini neatkarīgi no izmaksas datuma, lai neaprēķinātu kaut vai par 5 centiem mazāk. NB! Vienojoties ar darbinieku par atvaļinājuma izmaksas dienu, ieteicams ierakstīt konkrētu datumu, jo atsevišķos gadījumos bijuši strīdi par to, kuru datumu uzskatīt par "nākamo darba samaksas izmaksas dienu". Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada oktobra (478.) numurā.

Šāgada februārī Finanšu ministrija izplatīja ziņu, ka, par spīti Covid–19 pandēmijai un citiem negatīvajiem faktoriem, 2020. gadā kopumā Latvijas eksports spēja nedaudz pieaugt. Viena no Latvijas industrijas un eksporta vadošajām nozarēm ir kokmateriālu apstrāde, un viens no tās flagmaņiem — akciju sabiedrība Latvijas Finieris, kas eksportē 95 procentus saražotā bērza saplākšņa produkcijas uz 70 pasaules valstīm. Lai skaidrotu, kādi izaicinājumi Covid–19 krīzes laikā bijuši jāpārvar eksportētājiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā par pandēmijas ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā šoreiz tiekamies ar AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi. 2020. gada marts — vīruss sasniedz Latviju, bet pasaulē tas plosās jau vairākus mēnešus. Vai šajā laikā Latvijas Finieris jau saskaras ar izmaiņām biznesā? Vai tirgū rodas kādi sarežģījumi — samazinās pieprasījums, apgrūtinās un sadārdzinās loģistikas ķēdes,vai — varbūt tieši pretēji — kokmateriālu, bērza saplākšņa tirdzniecība ir viena no tām nozarēm, kur viss iet uz augšu? Latvijas Finieris kā eksportējošs uzņēmums tiešām izjuta pandēmijas ietekmi...

Saeimas sēdē 11. novembrī otrajā steidzamajā gala lasījumā pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Valdības rosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Šie grozījumi izstrādāti, lai: uzlabotu finanšu pārskatu informācijas salīdzināmību globālā mērogā (pilnveidotas finanšu pārskatu posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām); uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus (EDS); uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS resursus, kas atvieglos valsts nodevas reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu; saskaņotu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības. Grozījumi paredz, ka komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri iepriekšējā pārskata gadā bija iekļauti regulētajā tirgū un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu bija sagatavojusi atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), gadījumā, ja tā pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, var...

Valdība 9. novembra sēdē apstiprināja arī nosacījumus saimniecisko, tostarp, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai no 15. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Detalizēti ar nosacījumiem saimniecisko un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai var iepazīties Ministru kabineta 2021. gada 8. oktobra rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Nosacījumi paredz, ka visi darba devēji organizē darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā. Darbinieki darba vietā klātienē atrodas tikai ar darba devēja norīkojumu un, ierodoties darba vietā, apliecina, ka tiem nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju un nav pienākuma ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā bijis tiešs kontakts ar Covid-19 inficētu personu. Savukārt, darbinieki, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, līdz 2021.gada 15.decembrim darba telpās atrodas tikai ar derīgu Covid-19 testēšanas sertifikātu vai darba devēja veiktu antigēna testu, kas nav vecāks...

Saeima 11. novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā parādniekiem saglabājamie līdzekļi par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikti 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas (grozīts 594. pants). Piedzenot, piemēram, uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai. Parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās. Līdz šim parādniekam par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu saglabāja līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, proti, 64,03 eiro. Pēc pašreiz valstī esošās minimālās algas apmērā saglabājami būs 75 eiro. Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, to nosakot 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tāpat pieņemtie grozījumi paredz Civilprocesa likumu piemērot elektronizētam procesam tiesā. Paredzēts, ka e-lietas ietvaros lietas materiāli tiks glabāti elektroniski un lietas dalībniekiem būs pieejami attālināti, saglabājot...

Lai uzlabotu kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviestu jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā, Saeima 10. novembrī otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā", Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz trīs būtiskas izmaiņas: Ierobežojumi prasīt kopīpašuma dalīšanu Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās. Ļaunprātīgā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā nozares uzraugs noziedzīgi iegūtu līdzekļu jomā sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) institūcijām ir veicis Latvijā reģistrēta uzņēmuma SIA “Chatextech” pārbaudi un konstatējis būtiskus pārkāpumus. VID ir apturējis uzņēmuma “Chatextech” darbību un piespriedis 100 000 eiro soda naudu. Secināts, ka uzņēmums nav bijis dibināts ar mērķi veikt godīgu uzņēmējdarbību, bet gan bijis čaulas kompānija, kuras aizsegā potenciāli sniegts virtuālās valūtas maiņas atbalsts izspiedējprogrammatūras uzbrukumos ASV iegūtas izpirkuma maksas legalizēšanai. Papildus piemērotajai soda naudai “Chatextech” amatpersonas tiks iekļautas riska personu reģistrā, kas liegs tām turpmāk veikt uzņēmējdarbību Latvijā. Kā norāda Lursoft, tai pieejamā informācija liecina, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā iekļautais Latvijas uzņēmums SIA “Chatextech” bijis iesaistīts ar virtuālās valūtas maiņu un ar to saistītā atbalsta izveidē, lai atvieglotu izspiedējvīrusu dalībnieku darījumus. Lursoft izziņas informācija rāda, ka SIA “Chatextech” reģistrēts vien šā gada sākumā. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir ar Krieviju saistītais Mikhail...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka valdības rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.49.10. apakšpunkts nosaka pienākumu ikvienam darbiniekam (arī vakcinētai vai pārslimojušai personai), kas strādā klātienē, apliecināt to, ka viņam nav Covid-19 saslimšanas pazīmes, nav pienākums ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī viņam nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā viņš/viņa ir bijis tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu. Ja darbinieks atsakās aizpildīt šādu apliecinājumu, ir pamats uzskatīt, ka darbinieks neizpilda darba vietā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šādos gadījumos darba devējs darbinieku nepielaiž pie darba pienākumu izpildes. Rīkojuma 5.49.10.apakšpunktā noteiktā apliecinājuma mērķis ir stiprināt drošības prasību ievērošanu darba vietās un veicināt nodarbināto izpratni par nepieciešamību ievērot epidemioloģiskās drošības prasības. Darbinieks apliecina, ka: viņam nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju (klepus, aizlikts deguns vai šķaudīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 37o, drudzis, galvas vai muskuļu sāpes, sāpes kaklā, garšas vai ožas traucējumi); viņam nav diagnosticēta inficēšanās ar Covid-19...