JAUNUMI

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 2021. gada 29. decembrī atstāja negrozītu Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pašvaldības SIA Ventspils siltums trīs bijušās darbinieces atzītas par vainīgām apsūdzībās par vairāk nekā miljona eiro piesavināšanos no uzņēmuma kases (lieta Nr. SKK-66/2021 (11151078510). Ar apelācijas instances tiesas spriedumu divām apsūdzētajām noteikts reāls brīvības atņemšanas sods – attiecīgi uz 2 gadiem un 9 mēnešiem un uz 1 gadu un trīs mēnešiem. Trešajai apsūdzētajai piespriesta brīvības atņemšana uz 2 gadiem un 3 mēnešiem, nosakot nosacītu sodu. Tāpat atstāts spēkā ar pirmās instances tiesas spriedumu noteiktais pienākums visām trim bijušajām uzņēmuma darbiniecēm solidāri atlīdzināt SIA Ventspils siltums nodarītos zaudējumus 1 006 591,37 eiro apmērā. Atsevišķi divām apsūdzētajām solidāri jāatlīdzina uzņēmumam vēl 39 001,70 eiro. Apsūdzība pašvaldības SIA Ventspils siltums bijušajām darbiniecēm – kasierei, Abonentu daļas vadītājai un galvenajai grāmatvedei – celta par to, ka viņas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās prettiesiski ieguva un izšķērdēja svešu mantu lielā apmērā,...

Valdība vēlas līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām 28. februārim atjaunot slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19. To nosaka Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 11. janvārī, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka slimības pabalstu no valsts budžeta izmaksās no pirmās darbnespējas dienas, ja personai ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā. Ja cilvēkam būs izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, valsts apmaksās slimības pabalstu no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai. Slimības pabalsta kopējā periodā neieskaita darbnespējas dienas, par kurām minētajām personām šajā laikposmā ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā.

Sveicināti Jaunajā gadā! Paldies, ka esat kopā ar mums! Un tā ir laba ziņa šajā sarežģītajā laikā, tāpēc mēs turpinām darbu. Neskatoties uz ārkārtējo situāciju, jāķeras pie normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā 2022. gadā, un to ir gana daudz. Gandrīz visos pamatlikumos ir veikti būtiski grozījumi, ar kuriem jāiepazīstas, kas arī tiks darīts gaidāmā ikgadējā Bilances konferencē. Diemžēl atkal — attālināti! Labākie un zinošākie lektori 13. janvārī, kad jau būs apstiprināti un pieejami visi 2022. gada jaunumi, sniegs mūsu auditorijai vērtīgu informāciju. Žēl, ka būs jāiztiek bez koncerta, bez kopābūšanas, bez tikšanās ar draugiem un kolēģiem. Neviens nezina, kad beigsies šī sērga, esam noguruši no ierobežojumiem, kļūstam nepaklausīgi un spītīgi, bet saprotam, ka daudz kas ir atkarīgs arī tieši no mums. Omikrons taču savām kājām uz Latviju nav atnācis… Kādam bija draudzīgi jāpalīdz tam nokļūt līdz mums. Eiropa ar to saskaras lielākā mērā, un sekas vēl nevaram paredzēt. Toties pagaidām varam veltīt...

Arī šogad turpināsim ieskatīties Latvijas Republikas Senāta pieņemtajos spriedumos lietās, kurās pastāv strīdi starp darba devēju un darba ņēmēju par darba laika noteikšanu, darba samaksas aprēķinu, darba attiecību pārtraukšanas iemesliem u.tml. Senāta atziņas ir noderīgas Darba likumā noteiktā regulējuma pareizai interpretācijai un piemērošanai atbilstoši katrai tiesiskajai situācijai. Par nolīgtā dienas vai nedēļas darba laika noteikšanu pie summētā darba laika Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 29. oktobra spriedums lietā Nr. SKA-82/2021 (A420204817). Lietā bija radies strīds, vai darba devēja attiecībā uz darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, ir ievērojusi Darba likuma (turpmāk - DL) 40. panta otrās daļas 7. punkta prasību norādīt darba līgumā nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku. Valsts darba inspekcija (VDI) uzlika darba devējai pienākumu norādīt darbinieku, kuriem nolīgta summētā darba laika organizācija, darba līgumos informāciju par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku vai ietvert atsauci uz dokumentu, kurā noteikts nolīgtais dienas vai nedēļas...

Apstiprinot grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās, Ministru kabinets š.g. 11.janvārī atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu pagarināt atbalsta saņemšanas periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem. Papildu atbalsta sniegšana komersantiem tiks nodrošināta abu atbalsta programmu esošā finansējuma ietvaros. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus uzņēmējdarbībai ārkārtējās situācijas laikā, kas pagājušajā nedēļā tika pagarināta līdz š.g. februāra beigām, vairāku nozaru komersantiem darbība joprojām ir liegta nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos vietās, kur ir paaugstināts risks Covid-19 vīrusa izplatībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem pagarināt atbalsta sniegšanas periodu līdz 2022. gada 28. februārim. Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju arī par š.g. februāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs: NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība, NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība, NACE 92.00 Azartspēles un derības, NACE 56.30 Bāru darbība; NACE 74.90 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; NACE 77.39 Citur neklasificētu pārējo...

Līdz 2022. gada 17. janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2021.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2021. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma VID aicina iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāju ērtībai EDS ir izveidots palīgrīks – vednis “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim, atbildot uz jautājumiem un ievadot datus, tas palīdz izprast kāda informācija nepieciešama aizpildot deklarāciju. Tā kā vednis ir palīgrīks, tikai tur ievadītā un saglabātā informācija nav uzskatāma par iesniegtu VID un tai nav juridiski saistoša rakstura. Pati deklarācijas veidlapa ir pieejama arī papīra formātā VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 11.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā. Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa. Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks. Izmaiņas likumos nepieciešamas, ņemot vērā Saeimā pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu....

Visai bieži šķīrējtiesā uzdod jautājumus,, vai uzņēmums šķīrējtiesas līgumu var noslēgt arī ar fizisku personu un vai puses līgumu var parakstīt arī attālināti elektroniski. Kā zināms, strīdu izšķiršana šķīrējtiesā komersantiem daudzos aspektos ir izdevīga, pateicoties šī institūta priekšrocībām, taču, slēdzot līgumus ar fiziskajām personām, ir jāzina nianses, kuras ļauj nepieciešamības gadījumā vērsties šķīrējtiesā un attiecīgi sniedz iespēju biznesam attīstīties. Jāatgādina, ka strīds var tikt izšķirts šķīrējtiesā tikai tad, ja dokumentā (līgumā/vienošanās/pavadzīmē u.c.) ir iekļauts punkts par strīda izšķiršanas kārtību tā rašanās gadījumā starp pusēm. Obligāts nosacījums ir šķīrējtiesas atruna vai parakstīts atsevišķs šķīrējtiesas līgums papildus galvenajam līgumam. Der arī ielāgot, ka saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 12. panta otro daļu šķīrējtiesas līgumu ir iespējams noslēgt, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tostarp e-pastu. Darījumos ar fiziskām personām galvenais, kas būtu jānoskaidro, – vai fiziskā persona ir vai nav uzskatāma par patērētāju. Tātad vispirms jānoskaidro, kas...

Darbinieks atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas, bet EDS uzrādīta informācija par piešķirto slimības lapu. Kā rīkoties? Vai darbinieks jāatsauc no atvaļinājuma? Atbilde Diemžēl jautājumā nav minēts, vai darbiniekam ir piešķirta A vai B darbnespējas lapa. Tādēļ sāksim ar situāciju, kad saņemta B lapa (slimības pabalsts), jo likumdošanā šīs lapas saņēmēja apmaksa skaidrota vispusīgāk un nepārprotamāk. Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) 11. pantu slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus. Savukārt likuma 13. pants skaidro, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai (..), skaitot no darba nespējas pirmās dienas (..), bet slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas (..). NB! Likuma 16. pantā precizēts: ja darba nespēja iestājusies laikā, kad...

Turpinājums 2021. gada žurnāla numuros publicētajam aktuālāko Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Latvijas Republikas Senāta nolēmumu publisko iepirkumu lietās apskatam. Senāta 2021. gada 24. septembra lēmums SKA-1227/2021 par iepirkuma procedūru izņēmumu pārsūdzību Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktam šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā siltumenerģiju šādiem tīkliem. Atsaucoties uz šo izņēmumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rīkoja atklātu konkursus par tiesībām piegādāt kurināmo (šķeldu) attiecīgajām siltumcentrālēm. Viens no pretendentiem, kas piedalījās konkursos, tika atzīts par neatbilstošu izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un tika izslēgts no dalības konkursos, un attiecīgi pretendents pārsūdzēja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmumu par konkursu rezultātiem tiesā. Administratīvā rajona tiesa atteica izskatīt pieteikumu un norādīja, ka saistībā ar strīdus konkursiem nav piemērojama Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteiktā...

Arī šogad tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, cilvēkam savlaicīgi jāiesniedz valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Šogad apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrēto ceturksni vai pilnu kalendāro gadu, kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī vai 6000 eiro gadā). Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.01.2022. par visā 2022. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2022.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par...

Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija, kuru pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Aivars Droiskis, aizvadītā gada nogalē nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas var apgrūtināt 2021. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas procesu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus. Publicējam vēstules tekstu (ar redakcijas izcēlumiem). Faktu konstatācija 1. Kā viens no faktoriem, kas pēdējā laikā būtiski ietekmē sociālos un ekonomiskos procesus valstī, ir vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanas pasākumi. Asociācija ir novērojusi, ka saskaņā ar valsts ierēdņu un medicīnas nozares pārstāvju izteiktajiem viedokļiem, šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs vīrusa infekcijas Covid-19 attīstības scenārijs un kā tas ietekmēs valstī notiekošos sociālos un ekonomiskos procesus 2022. gadā. Vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, līdzīgi kā iepriekš, būtiski ietekmē dažādu organizāciju praktisko darbību, un viena no būtiskākajām ietekmēm ir attālināta darba organizācija, kas bieži vien būtiski samazina organizācijas dokumentu, tajā skaitā grāmatvedības dokumentu aprites ātrumu un pieejamību atbildīgajām personām...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu (lieta Nr. SKA-5/2021 (A43012214)). Ar minēto lēmumu Konkurences padome bija konstatējusi, ka AS „KIA Auto” vairāk nekā desmit gadu garumā, vienojoties ar KIA markas automašīnu izplatītājiem un pilnvarotajiem remontētājiem par noteiktiem garantijas noteikumiem, nepamatoti ierobežojusi auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos, kā arī iespēju uzstādīt citu ražotāju rezerves daļas. Konkurences padome uzņēmumam solidāri ar tā māteskompāniju AS „Tallinna Kaubamaja” piemēroja sodu 134 514,43 eiro apmērā. Izskatot pieteicēju kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts konstatēja, ka tiesa pamatā vērtējusi tikai to, vai vienošanās uzņēmumu starpā pastāv un šīs vienošanās saturu, proti, tiesa ir analizējusi garantijas noteikumus un pierādījumus, kas šādu vienošanos apstiprina, ietekmi uz konkurenci izsecinot vienīgi no šīs vienošanās satura, atsaucoties uz abstraktiem un teorētiskiem apsvērumiem, kāpēc šāda vienošanās rada ierobežojumus...

Satversmes tiesa 2021. gada 25. novembrī attālināti video konferences režīmā ar lietas dalībnieku piedalīšanos uzsāka lietas Nr. 2021-06-01 “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam” izskatīšanu. Spriedums lietā tiks pasludināts 2022. gada 7. janvārī. Pirms tapis zināms lietas iznākums, pārdomas paudusi viena no nodokļu ekspertēm, kura arī bija uzaicināta piedalīties lietas izskatīšanā. “Es negaidīju, ka valsts var man iedurt ar nazi mugurā ar šādu nodokļu politiku,” tostarp ar šādiem pieaicinātās personas - individuālā komersanta Andra Sirmuļa – ievadvārdiem 2021. gada 7. decembrī sākās Satversmes tiesas otrā sēde lietā Nr. 2021-06-011. Pirmā tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos tika uzsākta 2021. gada 25. novembrī. Tā ilga vairāk nekā astoņas stundas ar īslaicīgiem pārtraukumiem.2 Tāpat lietas izskatīšana turpinājās arī 2021. gada 8. decembrī.3 Tiesas sēdes bija vērojamas tiešsaistes režīmā ikvienam interesentam. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta 2021. gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi". Metodiskais materiāls sniedz palīdzību fiziskajām un juridiskajām personām, piemērojot likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un nosakot ienākumus, kurus neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Metodiskajā materiālā minēti pavisam 81 gadījums, kuros ienākumu uzskata par ar IIN neapliekamu. Īpaši izcelts, ka no aplikšanas ar IIN atbrīvo 2019., 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā gūtos ienākumus, kas izmaksāti no pašvaldības budžeta kā atlīdzība fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23. panta trešo daļu, ja persona, kas saņem minēto atlīdzību, nav darba tiesiskajās attiecībās ar atlīdzības izmaksātāju un pastāv viens no šādiem nosacījumiem: persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar citu personu, no kuras gūst lielāko ienākuma daļu un šos ienākumus neveido atlīdzība par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu; persona saņem pensiju atbilstoši likumam “Par valsts...