JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 11. novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma mērķis: nodrošināt attīstības un pētniecības izmaksu statistikas datu iegūšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; nodrošināt datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; saskaņot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā noteiktās gada pārskatu publicēšanas prasības; pilnveidot finanšu pārskatu posteņu atzīšanas un novērtēšanas prasības. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – likums) veiktas šādas būtiskākās izmaiņas. 1. Papildināts likuma 53. pants, nosakot, ka vidējām un lielām sabiedrībām ir obligāts pienākums finanšu pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Prasība attiecināma uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Piemērs SIA “X” ir vidēja sabiedrība, kurai katru gadu veidojas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz attīstības pasākumiem. 2022. gada 15. februārī...

Valdība 23. novembrī akceptēja Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas vēl jāizskata un steidzamības kārtā jāpieņem Saeimai. Likumprojektā paredzēts, ka darba devējam nebūs jāveic minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas. Likumprojekts arī paredz neaprēķināt minimālo obligāto iemaksu objektu, un attiecīgi darba devējiem un pašnodarbinātajiem nebūs jāveic minimālās obligātās iemaksas par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir noteicis ārkārtējo situāciju. Tā kā ārkārtējā situācija ir noteikta no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim, tad minimālo obligāto iemaksu objektu neaprēķinās un darba devējiem un pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic par 2021. gada oktobri, novembri, decembri un 2022. gada janvāri. Novembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības likumā, kas nosaka, ka darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona) iegūst...

Valdība 23. novembra sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu paplašināt saimnieciskās darbības veicēju loku, kas var pieteikties atbalstam likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes mazināšanai par radošo personu nodarbināšanu. Arī grāmatu izdevēji (NACE kods 58.11) un profesionālās organizācijas (NACE kods 94.12) varēs pieteikties atbalstam; tāpat arī publisko pasākumu rīkotāji, kuri 2019., 2020. vai 2021. gadā notikušu pasākumu varēs apliecināt ar AKKA/LAA noslēgta licences līguma kopiju par autoru darbu publisko izpildījumu. Jau ziņots, ka KM no 13. līdz 29. novembrim pieņem iesniegumus, lai sniegtu atbalstu mediju un kultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, kuru radošajā darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido no š.g. 1. jūlija pieaugušās autordarbu radīšanas atlīdzības. Saimnieciskās darbības veicēji šī atbalsta instrumenta kontekstā ir Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētās personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi. Valdība 9. novembra sēdē lēma par 1 700 000 eiro piešķiršanu KM nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai kultūras un mediju nozarēs, apstiprinot MK noteikumus Nr.743 „Valsts...

Sākot ar 2021. gada 1. novembri, paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem, izmantojamie ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnes sadaļā Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi, kurus turpmāk aizvieto ar citiem kodiem Ienākuma veida nosaukums un kods, ko lieto līdz 2022. gadam Pēdējo reizi deklarē paziņojumā par Ienākuma veida nosaukums un kods, ko lieto no 2022. gada Procentu ienākums no valsts un pašvaldību parādzīmēm (3028) 2020. gadu Citi neapliekami ienākumi (3022) Atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju (1032) 2021. gada decembri Citi apliekami ienākumi, no kuriem nodokli ietur izmaksas vietā (1020) Pabalsts likumos vai Ministru kabineta noteikto normu...

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:...

2021.gada 9.oktobrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums), kas paredz visā valsts teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim. Atbilstoši Rīkojumam (5.8.apakšpunkts), ja darbiniekam (amatpersonai) darba pienākumu veikšanai, epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai darba vietā vai pakalpojumu sniegšanai, nepieciešams testēšanas sertifikāts, darbinieks (amatpersona) nodrošina Covid-19 testa veikšanu par saviem līdzekļiem, ja nav cita vienošanās ar darba devēju. Vienlaikus no Rīkojuma 5.5.apakšpunkta un Noteikumu 329.punkta izriet, ka darbinieki (amatpersonas), kas nodarbināti sabiedrībai kritiski svarīgās nozarēs (izglītības iestāžu darbinieki, ārstniecības personas, drošības un glābšanas dienestu darbinieki un ieslodzījuma vietu darbinieki, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs un aptiekās), kas uzsākuši vakcināciju ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet nav pabeiguši vakcinācijas kursu, Covid-19 testi SARS CoV-2 RNS vai antigēna noteikšanai tiek nodrošināti valsts apmaksātas rutīnas skrīninga testēšanas ietvaros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles...

PVN piemērošanā ir ierasta kārtība, ka gan nodokļa aprēķināšana, gan priekšnodokļa atskaitīšana ir saistīta tieši ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdi. Protams, ir arī gadījumi, kad PVN maksāšana vai priekšnodokļa atskaitīšana notiek tad, kad saņemts vai veikts maksājums, — runa ir par avansa maksājumiem. Tomēr PVN likumā ir paredzēts arī tāds PVN uzskaites modelis, kurā PVN maksāšana un priekšnodokļa atskaitīšana notiek pēc tā sauktā kases principa, jeb modelis, kad PVN piemērošanai noteicošā ir tieši naudas saņemšana vai samaksa. PVN īpašo uzskaites kārtību paredz PVN likuma 137. pants, kurā ir noteikts personu loks, kurām ir tiesības īpašo kārtību piemērot. Reizēm uzņēmējiem PVN kases princips šķiet vilinošs, jo pievilcīgākais ir tieši tas, ka par pārdošanas darījumiem PVN var maksāt tikai tad, kad saņemta samaksa. Bet jāņem vērā, ka arī priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir tikai tad, kad veikta samaksa. PVN kases principa piemērošanas kritēriji Noteicošais kritērijs, kas ļauj PVN maksātājam izvēlēties kases principu PVN...

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:...

Gan gada laikā, gan gada pēdējos mēnešos ir vairākas svētku dienas, un par to apmaksu dažādās situācijās (atvaļinājums, darbnespēja, pārceltās darba dienas, attaisnotā prombūtne) parasti rodas vieni un tie paši jautājumi. Šajā rakstā sniegtas ar likumu un citiem normatīvajiem aktiem pamatotas atbildes uz ik gadu saņemtajiem jautājumiem. Diemžēl ne vienmēr atbildes atrodamas tiešā veidā, un tad nākas savienot virkni apgalvojumu, lai grāmatvedim izveidotos viedoklis, kuru pēcāk būtu iespējams aizstāvēt. Par pamatu ņemsim 2021. gada novembri (1. tabula), pirmkārt, tāpēc, ka šis mēnesis nupat kā iestājies, kā arī tāpēc, kas novembrī ir viena svētku diena un līdz ar to izsekot tendencēm būs vienkāršāk. Turklāt šī diena novembrī var būt vai nebūt pārceļama uz kādu no šā mēneša sestdienām. No budžeta finansēto organizāciju darbiniekiem, kam noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, 19. novembris būs jāatstrādā 13. novembrī. Pārējie darba devēji šo jautājumu risinās patstāvīgi, tiem ir brīva izvēle to darīt vai...

Saeima otrdien, 16.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz mainīt līdzšinējo slimības lapu apmaksas kārtību, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Likuma grozījumi saistīti ar 2022.gada valsts budžetu. No nākamā gada 1.aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10.darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80 procenti. Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz 2022.gada gada 31.martam, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs apmaksās tāpat kā līdz šim - līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstu (B...

Ministru kabinets š.g. 16. novembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, palielinot vienam komersantam maksimālā atbalsta apmēru un attiecīgi piešķirot papildu finansējumu šī mērķa sasniegšanai. Līdz ar grozījumiem palielināts maksimālais atbalsta apmērs no 100 000 EUR uz 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī. Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka aptuveni 100 uzņēmumi varētu kvalificēties atbalsta saņemšanai un saņemt atbalstu virs 100 000 EUR mēnesī un līdz pat 250 000 EUR. Līdz ar to tiek atbalsta programma noteikts, ka atbalstu nosaka 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā summa atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Pagaidu regulējumu, nepārsniedz 1 800 000 EUR saistītu personu...

Saeima 16.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Grozījumi saistīti ar 2022. gada valsts budžetu. 2022. gadā palielinās maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Līdz šim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. Grozījumi arī noteic kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022. gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Noteiktas arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp no aplikšanas ar nodokli atbrīvotas atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros piešķirtie granti par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat ar nodokli neapliks līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem. Grozījumi likumā “Par...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis izsniegt licences grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus informācija par izsniegtajām licencēm tiek publiskota VID tīmekļvietnē – “Publiskojamo datu bāzē”. Kopš 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir izsniegtas 317 licences, no tām lielākā daļa – 274 licences – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 43 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd ir reģistrēti 6 036 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji. Tātad no visiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem licenci pašreiz ir saņēmuši 5,3 %. Lai mudinātu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus saņemt oficiālu apstiprinājumu savām prasmēm, atgādinām par licences izsniegšanas nosacījumiem. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumu bez licences var sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam. Tomēr der paturēt prātā, ka pārejas periods ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Licencēšanas prasības...

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jauns Grāmatvedības likums (turpmāk rakstā — GL), kas Saeimas trešajā lasījumā tika pieņemts 10. jūnijā un ar kuru tiek uzlabots esošais regulējums, novēršot tā neatbilstības ar praksi un pielāgojot regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam. Savukārt Finanšu ministrijas vadītās darba grupas darbs pie jaunajam likumam saistošu Ministru kabineta noteikumu izstrādes vēl turpinās. Jāņem vērā, ka jaunā likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod likumam saistošus noteikumus, paredzot, ka līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam ir piemērojami MK noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar GL likumu, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par grāmatvedību". MK mājaslapā publicēti atsevišķi noteikumu projekti, kuru plānotais spēkā stāšanās datums ir 2022. gada 1. janvāris: "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (iesniegti izskatīšanai MK 21.10.2021.), MK 14.09.2021. noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un...

Grāmatām, preses un periodiskajiem izdevumiem no nākamā gada piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā. To paredz Saeimā 15. novembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Grozījumi saistīti ar 2022. gada valsts budžetu. PVN samazināto likmi piemēros grāmatām un periodikas izdevumiem iespieddarba formā un visos elektroniska izdevuma formātos - datu nesējos, lejupielādējot un tiešsaistes režīmā. Tāpat samazināto likmi piemēros abonentmaksām. Tādējādi mazāka nodokļa likme nekā līdz šim būs e-grāmatām, periodikas e-izdevumiem, ziņu portāliem un to publikācijām. Samazinātā 5% likme tiks attiecināta uz grāmatām, tostarp mācību literatūru, brošūrām, bukletiem, bilžu, zīmējamām un krāsojamām grāmatām bērniem, iespiestām notīm vai nošu rokrakstiem, kartēm un hidrogrāfiskām vai tamlīdzīgām shēmām un preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei. Līdz šim šādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm bija noteikta PVN samazinātā...