JAUNUMI

No 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk izsniegt licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiek izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Kā norāda VID, līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā ir noteikts pārejas periods – līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šajā laikā ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izsludinājusi Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” neliela apjoma grantu shēmas “Dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju izstrāde” projektu iesniegumu atlasi. Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 000 eiro. Atbalsts tiks sniegts jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri, kas saistīta ar jaunā produkta vai tehnoloģijas izstrādi. Norvēģijas finanšu instrumenta programmā viena no prioritātēm ir atbalstīt tādu tehnoloģiju ieviešanu, kuras sekmēs dzīves kvalitātes uzlabošanu. Šī joma aptver produktus vai tehnoloģijas labākai mājas aprūpei un uzraudzībai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī aktivitātes, kuras vērstas uz sabiedrības drošības, mobilitātes un līdzdalības nodrošināšanu. Projekta īstenošanas laikā jāizstrādā viena produkta vai tehnoloģijas prototips, kas nav paredzēts komerciālām vajadzībām. Atbalstu varēs saņemt Latvijā reģistrētie komersanti, kuri atbilst sīkā (mikro), mazā vai...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka no 1. jūlija nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Atgādinām, ka 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz, ka visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem jābūt reģistrētiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Vairāk informācija par reģistrēšanos Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir atrodama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Jāņem vērā, ka iesnieguma izvērtēšana, sakarā ar starpnieka atbilstības izvērtēšanas nepieciešamību, var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim! Vienlaikus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir fiziska persona, juridiska persona vai personālsabiedrība, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka apdrošināšanas kompānijas dažādi piemēro normatīvajos aktos paredzētās prasības attiecībā uz starpnieku (juridisko personu) profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Regulāri tiek saņemti...

Ministru kabineta sēdē 29. jūnijā apstiprināti Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" , kas paredz ar 2021. gada 1. jūliju atvieglot īpašuma tiesību nostiprināšanu, samazinot valsts nodevu procentuālo likmi par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā noteiktos atsavināšanas gadījumos fiziskām un juridiskām personām. Turpmāk zemesgrāmatu nodeva fiziskai personai no līdz šim noteiktajiem 2% tiks samazināta uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Tāpat ar grozījumiem tiks precizēta noteikumos lietotā terminoloģija, nosakot, ka turpmāk samazinātā valsts nodevas likme tiks piemērotas ne tikai daudzbērnu ģimeņu vecākiem, bet arī personām, kas ieguvušas Latvijas Goda ģimenes statusu. Piemēram, daudzbērnu ģimenes pilngadīgai personai, kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, bet nav sasniegusi 24 gadu vecumu. 2017. gada 7. jūnijā ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs...

Radās jautājums par atbalsta granta izmantošanu. Neatrodu atbildi pieejamos materiālos, tāpēc lūdzu skaidrojumu. Mikrouzņēmums ir saņēmis atbalsta grantu. Grantu izmantosim, lai atsāktu darbību un samaksātu algas darbiniekiem. Vai grants ir mikrouzņēnumu nodokļa objekts, uzskatāms par uzņēmuma ienākumu? Vai ir jāuzskaita 6. kontu grupā vai 8. kontu grupā? Vai ir jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis tikai par izmaksātajām algām, un kā to aprēķināt? Atbilde Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (turpmāk — MUN likums) 1. panta pirmo punktu: apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi, no tā aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis, saskaņā ar MUN likuma 5. panta otro daļu: ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts. Veicot grāmatojumus attaisnojuma dokumentos...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem normatīvajiem aktiem preču kustība pāri ES ārējai robežai var tikt ierobežota, piemēram, izmantojot licencēšanas sistēmas vai tirgus uzraudzības pasākumus, vai aizliegta. No 2021.gada 16.jūlija visās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, īstenojot tirgus uzraudzības pasākumus, piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK/ un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr.305/2011. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), saskaņā ar regulā noteikto tirgus uzraudzības iestādes atzinuma sniegšanas termiņš tiks pagarināts no trim uz četrām darba dienām no brīža, kad tiek apturēta preču laišana brīvā apgrozībā. Vairāk informācijas – sadaļas Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai apakšsadaļā “Tirgus uzraudzības pasākumi”. No 2021. gada 26. maija tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr.178/2002 un Regulu (EK) Nr.1223/2009 un...

Līdz gada beigām saglabās esošo darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību Covid-19 kontaktpersonām un iedzīvotājiem ar augšējo elpceļu infekcijas saslimšanas pazīmēm, paredz 29. jūnijā valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Darbnespējas lapu ārsts varēs izsniegt attālināti: sākot no pirmās saslimšanas dienas gadījumos, kad bērnam vai pieaugušajam parādījušās augšējo elpceļu saslimšanas pazīmes. Šādā gadījumā darbnespējas lapa tiek izsniegta līdz trīs dienām un ārstējošais ārsts lemj par nepieciešamību veikt Covid-19 testu un tālāko ārstēšanās procesu; Covid-19 inficēto cilvēku kontaktpersonas, pamatojoties uz Slimību profilakses kontroles centra epidemiologa sniegto informāciju. Šāda kārtība novērš potenciālo Covid-19 vīrusa izplatību jau agrīnā stadijā, kad cilvēkam ir parādījušies simptomi, taču vēl nav noteikta inficēšanās ar Covid-19.

Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls ir periods no izejvielu pirkšanas (iegādes) līdz naudas saņemšanai par pārdotajām precēm. To aprēķina kā krājumu aprites un debitoru parādu perioda summu, no kuras atskaitīts kreditoru parādu atmaksas periods: Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls = krājumu aprites periods + debitoru parādu atmaksas periods – kreditoru parādu atmaksas periods Apgrozāmā kapitāla finanšu cikla komponentes aprēķina, izmantojot šādas formulas: 1 Krājumu aprites periods (cikls) = Krājumi × dienu skaits periodā : Ražošanas izmaksas vai Krājumu aprites periods (cikls) = (Krājumi perioda sākumā + krājumi perioda beigās) × dienu skaits periodā : 2 × ražošanas izmaksas Krājumu aprites periods atspoguļo laiku, kas nepieciešams, lai pārdotu (izlietotu) krājumus. Pie pārējiem vienādiem nosacījumiem uzņēmumam ir vēlams īsāks krājumu aprites periods, kaut arī šajā jautājumā daudz kas ir atkarīgs no nozares. Ražošanas uzņēmumos krājumu aprites periods ietver trīs sastāvdaļas: izejvielu aprites periodu; nepabeigto ražojumu aprites periodu; gatavās produkcijas aprites periodu. Mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav jāanalizē atsevišķas...

Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija (LRAGA) aptaujājusi nozares pārstāvjus saistībā ar jauno Grāmatvedības likumu, kas gala lasījumā Saeimā pieņemts šī gada 10. jūnijā un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un aizstās pašreizējo likumu "Par grāmatvedību". Līdz ar jauno regulējumu valdībai jāpārskata arī uz likuma pamata izdotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno Grāmatvedības likumu, tostarp Grāmatvedības kārtošanas noteikumi (turpmāk – noteikumi). Asociācija norāda, ka noteikumu projektā atsevišķa nodaļa tiek veltīta grāmatvedības datorprogrammām un paredz nodokļu maksātāju atbildību par to, lai datorizēti grāmatvedības uzskaite tiktu kārtota tikai ar tādām datorprogrammām, kuras atbilst minēto noteikumu prasībām. Savukārt datorprogrammām izvirzītās prasības sastāv no dažādiem tehniskiem terminiem, kuros, pēc asociācijas pārstāvju domām, daudzi grāmatveži neorientējas. Tādējādi grāmatveži saviem spēkiem nespēs izvērtēt grāmatvedības datorprogrammas atbilstību normatīvā akta prasībām. Sākotnēji Grāmatvedības kārtošanas noteikumu projektā tika paredzēts, ka par grāmatvedības datorprogrammu atbilstību noteikumiem atbildīgs būs datorprogrammas izstrādātājs. Diskusiju rezultātā šī norma no projekta ir...

Eiropas komisijas informācijas birojs atgādina, ka 1. jūlijā stāsies spēkā jauni noteikumi par pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko piemēro, iepērkoties tiešsaistē. To mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, vienkāršot e-komercijas pārrobežu darījumus un pircējiem visā ES palīdzēt labāk saprast cenu uzbūvi un veikt savu izvēli kā patērētājiem. ES PVN sistēma pēdējoreiz tika pārstrādāta 1993. gadā, un pēdējos gados tai nav izdevies neatpalikt no pārrobežu e-komercijas pieauguma, kas ir krietni mainījis ainu mazumtirdzniecības jomā. Koronavīrusa pandēmija vēl vairāk kāpināja tiešsaistes mazumtirdzniecības apjoma pieauguma tempu un apliecināja, ka vajadzīga reforma, lai PVN par tirdzniecību tiešsaistē tiktu maksāts patērētāja valstī. Jaunie noteikumi arī nodrošina gan pircējiem, gan pārdevējiem vienkāršāku sistēmu. Šie noteikumi skars tiešsaistē strādājošus pārdevējus un platformas (jeb tirdzniecības vietas) gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, pasta un kurjerpasta operatorus, muitas iestādes un nodokļu pārvaldes, kā arī patērētājus. Kas mainās? No 2021. gada 1. jūlija tiks ieviestas vairākas izmaiņas. Tās skars to,...

Praksē ir situācijas, kurās uzņēmumi, kam nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksātāja statusa, šo nodokli samaksā brīvprātīgi. Šādas rīcības mērķis ne vienmēr ir piemērot UVTN maksātājiem paredzētos atbrīvojumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), taču tas būtu papildu labums, ko jebkurš komersants vēlētos izmantot. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis ir viennozīmīgs: UVTN brīvprātīgas samaksas gadījumā atbrīvojums nav piemērojams. Vairāk par aktualitāti šajā rakstā. Nodokļu maksātāji, kam jautājums var būt aktuāls Praksē esam novērojuši, ka šis jautājums ir aktuāls šādiem komersantiem: ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības un pastāvīgās iestādes, kas Latvijā reģistrētas nodokļu piemērošanas vajadzībām, bet nav reģistrētas kā filiāles Uzņēmumu reģistrā; komersanti, kas nomā vieglos (M1) transportlīdzekļus, nereģistrējot turējumu, un izmanto tos gan saimnieciskās darbības nodrošināšanai, gan darbinieku privātām vajadzībām. Turējumu nereģistrē, jo bieži vien reģistrāciju nepieļauj iznomātājs vai ir noslēgti ilgtermiņa autonomas pakalpojuma līgumi, kuru ietvaros mašīnas tiek mainītas. Pārstāvniecības vai pastāvīgās iestādes nekvalificējas kā UVTN maksātāji atbilstoši...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka uzņēmumiem, kuri nodrošina pasta, kurjerpasta vai eksprespasta sūtījumu piegādi Latvijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāgatavojas izmaiņām muitas formalitāšu kārtošanā, kā to paredz ES tiesību akti. No 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās ES dalībvalstīs, sāks piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu, kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) zemas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22.00 EUR. Tas nozīmē, ka no 2021.gada 1.jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. Zemas vērtības sūtījumu atvieglotai deklarēšanai no 2021.gada 1.jūlija tiks ieviests jauns muitas deklarācijas veids - importa deklarācija ar īpaši samazinātu datu kopu (H7 deklarācija) atbilstoši Komisijas 2019.gada 14.marta Deleģētajai regulai (ES) 2019/1143. H7 deklarācija būs izmantojama juridisku un fizisku personu preču sūtījumu, kuriem piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas Nr.1186/2009 23.panta 1.punktu vai 25.panta 1.punktu,...

Valdība 22. jūnijā izdeva noteikumus "Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā". Atgādinām, ka šogad 28. jūnija stājas spēkā Fizisko personu reģistra likums, kas paredz, ka jaunais Fizisko personu reģistrs apvienos līdzšinējā Iedzīvotāju reģistra un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas funkcionalitāti. Noteikumi detalizēti nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesa un zvērināti notāri iekļaus vai aktualizēs ziņas Fizisko personu reģistrā, kā uzglabās un izmantos dokumentus, kā arī nosaka kārtību, kādā Latvijas nepilsoņi iesniegs dokumentus, kas pamato viņu uzturēšanos ārvalstīs, un dokumentu, kas apliecina, ka viņi nav bijuši citas valsts pilsoņi. Tāpat noteikumi nosaka, kādā veidā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informāciju sniedz Saeimas Administrācija, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, zvērināti notāri un fiziskas personas, lai PMLP aktualizētu ziņas Fizisko personu reģistrā. PMLP un pašvaldības Fizisko personu reģistrā iekļaus ziņas par Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai Eiropas Savienības pilsoņa...

Vairākas izmaiņas dažādos nodokļu tiesību aktos stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā, atgādina Finanšu ministrija. Tās skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus. Par svarīgākajām izmaiņām plašāk var iepazīties arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļu izmaiņas 2021”. Izmaiņas darba devējiem Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta (MK) noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Izmaiņas MUN maksātājiem No 2021. gada 1....

Uzņēmums (PVN maksātājs) īsteno projektu, par kuru saņemtā nauda kvalificējas kā de minimis atbalsts. Projekts domāts bezmaksas on–line apmācības moduļa izveidei mazajiem uzņēmējiem. Vai šī summa ir jānorāda PVN deklarācijā? Ja jā, kurā rindā? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. pantu ar PVN apliekami šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi: preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību; pakalpojumu sniegšana par atlīdzību; preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību. Līdz ar to finansējuma saņemšanai, ja vien tas netiek piešķirts kā atlīdzība vai avanss par kādu preču piegādi vai pakalpojumu, PVN likuma normas nav piemērojamas. Tomēr, ja, piemēram, šo finansējumu piešķir valsts iestāde, lai uzņēmums, PVN maksātājs, izstrādā tās vajadzībām apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem, tad šāds finansējums ir vērtējams kā avanss par pakalpojumu, kas saņemšanas brīdī apliekams ar PVN standarta likmi. Ja jautājumā minētais uzņēmums savām vajadzībām izstrādā šādu tiešsaistes apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem,...