JAUNUMI

Vairākas izmaiņas no 2022. gada stāsies spēkā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, informē Finanšu ministrija. Ar 2022. gada 1. janvāri no aplikšanas ar IIN atbrīvo: papildus darba devēja segtajiem ēdināšanas izdevumiem darba devēja segtos ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) esošā limita ietvaros; 2022. gadā ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro; ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kura sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ēkas, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā. Ja nekustamo īpašumu veido tikai zeme, IIN atbrīvojumu ienākumam no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas piemēro proporcionāli sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā norādītajai lauksaimniecības zemes vērtībai nekustamā īpašuma kopējā vērtējumā vai, ja šāda vērtējuma nav, - līdzšinējā kārtībā (proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vērš uzmanību, ka ir izstrādāts un tiek virzīts apjomīgs likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kuriem LBAS iebilst kā mēģinājumam mazināt darbinieku un arodbiedrību tiesības Plānotie grozījumi Darba likuma 19. pantā paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu, būtiski samazina darba koplīgumu nozīmi un aizskar darbinieku tiesības. Turklāt ar piedāvātajiem grozījumiem sociālajiem partneriem tiek atņemtas tiesības vienoties, tā vietā norādot konkrētu darba koplīguma spēkā esamības termiņu. Šobrīd Darba likums noteic, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Darba koplīgums ir dokuments, ar kura palīdzību arodbiedrība un darba devējs vienojas par darbinieku tiesiskā stāvokļa, tiesību un garantiju uzlabošanu. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Šādas izmaiņas likumā nevis veicinās sociālo dialogu, bet tieši otrādi – padarīs to par nevajadzīgu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, darba devējiem vairs nebūs intereses...

Lai nostiprinātu iespējas uz elastīgu darba vidi vecākiem un cilvēkiem, kuri aprūpē kādu tuvinieku, jau 2022. gadā gaidāmas izmaiņas – to paredz Eiropas Savienības direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Nacionālajos tiesību aktos direktīvas prasības jāpārņem līdz 2022. gada 2. augustam. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par svarīgākajām direktīvas nestajām izmaiņām darbiniekiem, kas būs attiecināmas pēc 2022. gada 2. augusta. Paternitātes atvaļinājums – 10 darba dienas Saskaņā ar direktīvu bērna tēvam pēc bērna piedzimšanas pienāksies apmaksāts 10 darba dienu ilgs atvaļinājums (šobrīd Latvijā šis atvaļinājums ir 10 kalendārās dienas). Prasot paternitātes atvaļinājumu, nostrādātais laiks vai darba stāžs netiek ņemts vērā. Tēvs var izmantot savas tiesības uz atvaļinājumu arī tad, ja vecāki nav laulāti un dzīvo atsevišķi. Izmaiņas skars arī apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājumu Atbilstoši direktīvas prasībām vismaz divi mēneši no apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma nav nododami otram vecākam un tie izmantojami elastīgi līdz bērna astoņu gadu...

Aizvien valstī turpinās ārkārtas stāvoklis, un līdz ar to vairāki nodokļu likumi steidzami tiek papildināti īsākam vai garākam periodam ar jaunām prasībām un citādu pieeju pastāvošajām problēmām. Teiktais attiecas arī uz likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kura pārejas noteikumi papildināti ar jauniem astoņiem punktiem. Grozījumi stājās spēkā 2021. gada 6. novembrī. Minētie grozījumi mazliet atvieglos pandēmijas dēļ pasliktināto dzīves kvalitāti personām vismaz līdz 2021. gada beigām. Slimības palīdzības pabalsts Periodā no 2021. gada 1. novembra līdz 31. decembrim tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendāra dienām ir šādām sociāli apdrošinātām personām (54. punkts): vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja šī persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem...

Līdz 2022. gada beigām autoratlīdzības saņēmēji varēs turpināt izmantot īpašo autoratlīdzību nodokļu režīmu, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt tie autoratlīdzības saņēmēji, kuri ir reģistrējuši savu saimniecisko darbību, sociālās iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt vienu reizi gadā, nevis kā līdz šim – reizi ceturksnī. Līdz 2022. gada beigām ir pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt, ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2022. taksācijas gadā, vairs nevarēs piemērot nodokļu normatīvus, kas bija spēkā 2020. gadā, attiecīgi saņemtajai atlīdzībai būs jāpiemēro pašlaik spēkā esošie nodokļu piemērošanas nosacījumi. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma: līdz 25 000 eiro – 25 %; pārsniedz 25 000 eiro – 40 %. Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus. Piemērojamās IIN likmes (autoratlīdzībai līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 21. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 877), stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, kad zaudēs spēku Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – noteikumi Nr. 585). Noteikumi Nr. 877 izstrādāti, lai: pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu un pielāgojot grāmatvedību, nodokļus, budžetu un finanšu vadību reglamentējošo likumu vai citu normatīvo aktu prasību izmaiņām; nodrošinātu Grāmatvedības likuma mērķa sasniegšanu un grāmatvedības uzdevumu izpildi. Noteikumos Nr. 877 ietvertais regulējums Grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības, piemēram: 1.1. saglabātas grāmatvedības reģistru (hronoloģisko un sistemātisko) kārtošanas pamatprasības atbilstoši pašreiz noteikumos Nr. 585 ietvertajām pamatprasībām, t. sk: noteikums, ka grāmatvedības reģistrā tiek izdarīts ieraksts eiro tad, japamatojas uz attaisnojuma dokumentu, kura vērtības mērs ir ārvalstu valūta; maksājumu...

Līdz ar Covid–19 pandēmiju grāmatvedībā aktuālākās tēmas ir saistītas ar atbalstu uzrādīšanu grāmatvedībā: ar Covid–19 saistītās informācijas uzrādīšana gada pārskatā, Covid–19 ietekme, nosakot krājumu vērtību, debitoru parādu izvērtējums u.c. Kādreiz populārā tēma par uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk — UIN) deklarācijas aizpildīšanu ir pagājusi malā. Pēdējā mēneša deklarācijas jeb decembra mēneša deklarācijas, ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31. decembrī, aizpildīšana nav aiz kalniem. Tāpēc vērtīgi atkārtot, kāda informācija atklājama šajā deklarācijā. Decembra mēneša nodokļa deklarācija iesniedzama līdz 2022. gada 20. janvārim. Un šī deklarācija jāiesniedz obligāti — arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu. Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS) to var labot bez soda sankcijām par gada pārskata sagatavošanas procesā veiktajām korekcijām. Tātad pārskata perioda pēdējā deklarācijā ir jāveic ar UIN apliekamās bāzes korekcijas par: nedrošiem debitoru parādiem (UIN likuma 9. pants); palielinātiem procentu maksājumiem (UIN likuma 10. pants); aizdevumiem saistītām...

Saistībā ar 2021. gada 15. novembra veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības likumā ar 2022. gada 1. janvāri paredzētas šādas izmaiņas: lai veicinātu grāmatu un periodisko izdevumu daudzveidību un to pieejamību sabiedrībai, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības, PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros grāmatu, periodisko izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju (tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē) piegādei iespieddarba un elektroniskā izdevuma formā (tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot), kā arī to abonentmaksai; lai novērstu situāciju, kad maksai par likumiskās zemes lietošanas tiesībām ir piemērojams PVN attiecībā uz piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem, ir noteikts PVN atbrīvojums, kas ir attiecināms uz likumiskās zemes lietošanas tiesībām (arī piespiedu nomu) zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskajās attiecībās. Ar 2022. gada 1. februāri, ieviešot obligātu vienotu depozīta sistēmu, tiek mainīta arī depozīta maksas definīcija un mērķis. Tādējādi 2021. gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par nodokļu piemērošana pašnodarbinātā, patentmaksātāja vai autora saņemtajam atbalstam algu subsīdijai. Materiāls skaidro nodokļu piemērošanas kārtību algu subsīdijai, kas izmaksāta par periodu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. janvārim (bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi) saimnieciskās darbības ienākumu vai atlīdzības kompensēšanai ārkārtējās situācijas periodā, kad saimnieciskās darbības veicējiem ir noteikti epidemioloģiskās drošības ierobežojumi: pašnodarbinātām personām, tai skaitā patentmaksātājiem un MUN maksātājiem, individuālajiem komersantiem; autoratlīdzību saņēmējiem, kas nav reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji. Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”.

2021. gads bija gana ražīgs ar vairākiem likumdošanas normu grozījumiem, turklāt tas vēl nav beidzies. 20. decembrī gan darba devēji, gan pašnodarbinātās personas sagaidīs nodokļu reformas pēdējo ziņu, tā teikt, ķirsīti uz tortes — cik jāpiemaksā minimālās iemaksas, ja par fizisko personu ceturksnī VSAOI veiktas no ieņēmumiem (vai ienākumiem), kas mazāki par 1500 eiro. Varbūt nemaz nebūs jāpiemaksā, jo vidējā alga, kā paziņoja statistiķi, pārsniedz 1200 eiro mēnesī?! Bet turpinājums sekos 2022. gadā… Tātad slogs būs grāmatvežiem — algas jārēķina, ņemot vērā jaunās prasības, cītīgi pārbaudot saņēmēja statusu, lai pēcāk nebūtu dažnedažādu pārsteigumu! Tieši tādēļ ir laiks noskaidrot, kādā tempā jāstrādā jaunajā gadā, kas jāņem vērā, kam jāpievērš uzmanība. Atkārtosim spēkā paliekošās normas un iegaumēsim tās, kas nāk no jauna. Normas, kas nemainās Dokuments, kas vienmēr aktuāls algas grāmatvedim, — Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju sadalījumu. Analoģiski iepriekšējiem noteikumiem (ar tādu...

Ar 2022. gada 1. janvāri stājas spēkā Finanšu ministrijas sagatavotie 2021. gada 11. novembra grozījumi Gad pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Ar likuma grozījumiem: vidējām un lielām sabiedrībām noteikts pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt arī detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām (attiecināms uz gada pārskatiem sākot ar 2021.gadu);Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (aizstāj Ministru kabineta 2003. gada 21 oktobra noteikumus Nr.585); Vēl pieņemti vai tiks pieņemti un drīzumā oficiāli izsludināti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas aizstās: Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.808 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem»; Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumus Nr.928 «Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem»; Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumus Nr.301 «Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem»; Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumus Nr.188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā». Minētie...

Biznesa videi ir neliela izpratne par pienākumiem attiecībā uz vides aizsardzību un atbildības riskiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem. Jau 30 gadus Latvijā ir spēkā normas par vides aizsardzību. Šajā skaidrojumā par to, kādi ir svarīgākie juridiskie aspekti vides tiesību atbildības un atbilstības jomā, kā arī praktiski ieteikumi vides tiesību strīdu risināšanā. Vides aizsardzības likums definē, ka vides aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai. Jautājumus, kā uzņēmums var juridiski sakārtot savu darbību atbilstoši vides prasībām un kas ir galvenie riski, kas ir jāņem vērā, skaidro Zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāte Zane Akermane. Kas ir galvenie šīs atbildības subjekti? Tie ir piesārņojošās darbības veicēji, kuriem ir speciālās atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, piemēram, ražošanas uzņēmumi, autoservisi u.c., kuriem ir izsniegtas A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājums. Uzņēmumiem ir jāņem vērā īpašais pienākumu loks, ko nosaka Vides aizsardzības likums un izdotā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 9. decembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī (atsevišķi grozījumi – 2022. gada 1. februārī). Grozījumi 39. panta trešās daļas 3. punktā, 90. pantā un 117. panta piektās daļas 4. punktā noteic, ka ar 2022. gada 1. februāri tiek ieviesta obligāta vienota depozīta sistēma gan atkārtoti lietojamam, gan vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam. 2022. gada 1. februārī stāsies spēkā grozījumi attiecībā uz darījuma vērtības noteikšanu un valsts budžetā maksājamā nodokļa noteikšanu, lai, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, varētu koriģēt ar nodokli apliekamo preces vērtību par atpakaļ nesaņemto atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu. Darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu. Depozīta iepakotājam ir pienākums iesniegt deklarāciju par taksācijas gadu, kurā jākoriģē piegādātās preces ar PVN apliekamā vērtība par iepriekšējā gadā nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību, kā rezultātā jāiemaksā valsts budžetā...

Finanšu ministrija norādījusi, ka likums “Par akcīzes nodokli” paredz, ka no 2022. gada stāsies spēkā vairākas izmaiņas nodokļa likmēs alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kas stāsies spēkā dažādos termiņos. No 2022. gada 1. janvāra tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes: cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 121,4 eiro uz 128,4 eiro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 92,5 eiro uz 98 eiro par 1000 cigaretēm un procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) ir 15%; cigāriem un cigarillām no 104,7 eiro uz 115,2 eiro par 1000 gab.; smēķējamai tabakai un tabakas lapām no 80,25 eiro uz 85,9 eiro par 1000 gramiem; karsējamai tabakai no 160 eiro uz 207 eiro par 1000 gramiem; elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām no 0,12 eiro uz 0,16 eiro par 1 ml šķidruma;...

Īstermiņā kompensējot elektroenerģijas cenu pieauguma negatīvās sekas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un citām juridiskajām personām, valdība 21. decembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu valstij segt daļu no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām, kompensējot 50% no sistēmas pakalpojumu izmaksām galalietotājiem no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tas nozīmē, ka, sākot jau no 2021. gada decembra, gan pārvades, gan sadales sistēmas operatori piemēros maksas par sistēmas pakalpojumiem samazinājumu par 50% visiem galalietotājiem, un valsts attiecīgi kompensēs sistēmas operatoriem neiegūto peļņu. Kompensācijas apmērs sastāda 77,9 milj. EUR, kas būs dotācija no emisijas kvotu izsoles ieņēmumiem. “Lai mazinātu neprognozējamo elektroenerģijas cenu kāpumu, kas atstāj negatīvu ietekmi gan uz iedzīvotāju maksātspēju, gan uzņēmumu konkurētspēju, valdībā pieņēmām lēmumu terminēti segt daļu no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām. Īstermiņā mēs nevaram iespaidot straujo elektrības cenu kāpumu, bet varam palīdzēt saviem iedzīvotājiem, kuriem jaunās elektroenerģijas cenas rada sociāla rakstura problēmas. Tāpēc turpināsim strādāt pie risinājumiem,...