JAUNUMI

No šā gada 1. jūlija tiks uzsākta nodokļu reforma, kas skars autoratlīdzības saņēmējus. Kā norādīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā informatīvajā materiālā, autoratlīdzības izmaksai piemēro tos nodokļu normatīvos aktus, kuri ir spēkā autoratlīdzības izmaksas dienā, izņemot tad, ja autoratlīdzības līgums noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim (šai gadījumā autoratlīdzības izmaksātājs sniedz darba devēja ziņojumu, deklarējot 5% VSAOI, un paziņojumu ar ienākumu veidu kodu “1003” ar ieturēto 20% IIN.) Tas nozīmē, ka autoratlīdzības līgumiem, kas noslēgti gada pirmajos sešos mēnešos, bet izmaksa paredzēta pēc šā gada 1. jūlija, vairs nevarēs piemērot iepriekšējo regulējumu, piemēram, ja autoratlīdzības saņēmējs nebūs reģistrējies kā pašnodarbinātais vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā vai kā pašnodarbinātais - mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs. Attiecīgi šādu izmaksu gadījumā vairs nevarēs piemērot autora attaisnotos nosacītos izdevumus 25 % vai 50 % apmērā no autoratlīdzības atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida. Tāpēc, ja autoratlīdzības izmaksātājs un saņēmējs var vienoties, vēl līdz 30. jūnijam ir...

Saeima 17. jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest ārzemnieka personas apliecību jeb eID karti. Iespēja saņemt eID karti ļaus ārzemniekam izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus, tādējādi kopumā lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu, sniedzot savus pakalpojumus Latvijā, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs Fizisko personu reģistrā iekļautam ārzemniekam, un to varēs saņemt arī patvēruma meklētājs. Ārvalstnieka eID nebūs kā obligāts personu apliecinošs dokuments. Par apliecības izsniegšanu paredzēta valsts nodeva 80 eiro apmērā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prognozē katru gadu izsniegt ap 2000 eID karšu, norādīts likumprojekta anotācijā. Personas apliecība nebūs derīga kā ceļošanas dokuments. Pieteikumu ārzemnieka eID kartes izsniegšanai persona varēs iesniegt arī Latvijas pārstāvniecībās, kuras atrodas ārpus Šengenas zonas un kurās šāds pakalpojums būs tehniski iespējams, paredz likumprojekts. Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 28.jūnijā.

Valdība 15. jūnijā ir akceptējusi grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”, kas stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), informācija par autoratlīdzību izmaksu autoram, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību, laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim jāpaziņo ar tam speciāli piešķirtu jaunu kodu – 1061. No 1. jūlija līdz 31. decembrim samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas izmaksātājam ir pienākums nosūtīt paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām VID ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, norādot kodu 1061. Autoratlīdzības deklarēšana paziņojumā no 1. jūlija līdz 31. decembrim Ienākuma veida nosaukums Ienākuma veida kods Paskaidrojums par ienākuma koda izmantošanu Ienākums no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas...

Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli finanšu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei ar aktuāliem jautājumiem par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Asociācija lūdz sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs licencējošajai iestādei varēs pierādīt savu profesionālo pieredzi nozarē, un kādus dokumentus licencējošā iestāde uzskatīs par atbilstošiem profesionālās pieredzes apliecinājumam. Asociācija norāda, ka grozījumi likumā "Par grāmatvedību" paredz likuma 3. panta trešās daļas 2. punktu izteikt šādā redakcijā – “ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā.”. Tāpat likums tiek papildināts ar 15.3.pantu, 15.4.pantu, 15.5.pantu, 15.6. pantu un 15.7. pantu, kas nosaka kārtību, kādā notiks ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana. Likuma 15.3.panta pirmā daļa nosaka, ka...

Senāta Administratīvo lietu departaments 18.jūnijā atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas – SIA “Velve” – pieteikums un atcelts Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums. Senāts atzina (lieta Nr. SKA-176/2021 (A420293918), ka rajona tiesa nepareizi piemērojusi Publisko iepirkumu likuma normas, atzīstot, ka konkrētajā gadījumā bija pieļaujams papildināt iepirkumu konkursā iesniegtu piedāvājumu ar vēl vienu pretendenta pieredzi apstiprinošo objektu. Izskatāmajā lietā pieteicēja SIA „VELVE” iesniedza piedāvājumu valsts SIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā – konkursa procedūrā ar sarunām - slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanai. Pieteikumā bija jāapliecina pieredze trīs objektu būvniecībā, bet pieteicēja bija norādījusi tikai divus pieredzi apliecinošus būvniecības objektus. Vēlāk iesniegtos papildinājumus pasūtītāja atzina par nepieļaujamiem un pieteicējas piedāvājumu noraidīja. Senāts spriedumā norāda uz Senāta praksē atzīto, ka neprecīzas informācijas precizēšana nepieciešamības gadījumā ir akceptējama, ja tā nenoved pie piedāvājuma grozīšanas. Senāta ieskatā pirmās instances tiesa nepieļaujami plaši noteikusi Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajā daļā paredzētās piedāvājuma papildināšanas...

Personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam, to paredz 15. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to pabalstu periodi neveidoja personai apdrošināšanas periodu, uzsver likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, pabalstu periodus pielīdzinās tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un...

“Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti, ko jūnijā publiskoja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētnieki, liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāds indekss tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP*. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika...

2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu veiks un licences izsniegs Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID). Licencēšanā tiks izvērtēta ne tikai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja izglītība un profesionālā kvalifikācija, bet arī tā darbības, īpašnieku un vadības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk — NILLTPFN) likuma prasībām. VID informatīvajā materiālā1 ir norādīts, ka, lai uzņēmums saņemtu licenci, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama speciāla tam paredzēta iesnieguma forma, kurā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēma (turpmāk — IKS). Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem NILLTPFN jomā. Tāpēc, gatavojoties ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai, būtu ieteicams pārbaudīt IKS politiku un procedūru atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un, ja nepieciešams, to aktualizēt. Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kurus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka personai pirms reģistrēšanās Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam. To noteic Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 “Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība”. Reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, iespējams izvēlēties vienu no šādiem nodokļu maksāšanas režīmiem: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par ienākumiem no saimnieciskās darbības; 2) samazinātā patentmaksa; 3) mikrouzņēmumu nodoklis. Jāņem vērā, ka samazināto patentmaksu (17 eiro par gadu vai 9 eiro par pusgadu) var izvēlēties ja: • ir piešķirta vecuma pensija (tostarp priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai ir persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; • saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; • nav algas nodokļa maksātājs; • nenodarbina citas personas; • atbilstoši paša prognozei taksācijas gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs...

Strādāju uzņēmumā "A" un saņemu atalgojumu, ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Vienlaikus esmu vienīgā uzņēmuma "B" īpašniece un vienīgā valdes locekle. Uzņēmumā "B" neesmu VID reģistrēta kā darbiniece (man nav noteikta darba alga, jo valdes funkcijas veicu uz bezatlīdzības līguma pamata). Kādas darbības ir jāveic uzņēmumā "B" (vai jāraksta iesniegumi VID, VSAA; vai jālikvidē/jāatsavina uzņēmums "B" u.tml.), lai varētu saņemt likumā paredzētos pabalstus: bērna piedzimšanas pabalstu; maternitātes pabalstu; vecāku pabalstu; bērna kopšanas pabalstu; ģimenes valsts pabalstu? Atbilde Ja fiziskā persona nodarbināta uzņēmumā "A", saņemot atalgojumu, tā tiek uzskatīta par darba ņēmēju un atbilstoši sociālajam statusam ir apdrošināta. Ja darba ņēmēja nav persona, kas sasniegusi pensijas vecumu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2021. gadā ir 34,09% (23,59% un 10,5%), un persona ir apdrošināta šādiem riskiem: 2.1. valsts pensiju apdrošināšanai; 2.2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2.4. invaliditātes apdrošināšanai; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2.6. vecāku...

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka no 15. jūnija App Store (Apple viedierīcēm) ir pieejama mobilā aplikācija “Covid19Verify” digitālo Covid-19 sertifikātu pārbaudei jeb QR kodu skenēšanai. Mobilo aplikāciju aicināti izmantot pakalpojumu sniedzēji, pasākumu organizatori un ikviena iestāde, kura veic iedzīvotāju digitālo sertifikātu pārbaudi. Vienlaikus mobilā aplikācija “Covid19Verify” tika iesniegta apstiprināšanai arī Google Play Store (Android viedierīcēm) un šobrīd tiek gaidīta tās apstiprināšana un pieejamība lejupielādei. Līdz aplikācijas publicēšanas brīdim Google Play Store NVD aicina Android viedierīču lietotājus digitālo sertifikātu pārbaudei izmantot vietnes www.covid19sertifikats.lv funkcionalitāti “Verificēt sertifikātus”. Mobilās aplikācijas priekšrocība ir sertifikātu QR kodu skenēšana bez aktīva interneta pieslēguma, t.i. mobilās aplikācijas atvēršanai un ielādei viedierīcē ir nepieciešams internets, savukārt turpmāko QR kodu skenēšanu 24 stundas var veikt bez pieslēgšanās internetam. Līdz šim digitālo Covid-19 sertifikātu tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv ir izveidoti vairāk nekā 403 tūkst. digitālo sertifikātu, tajā skaitā vairāk nekā 322 tūkst. sertifikātu par veikto vakcināciju,...

Lai Covid-19 situācijā atbalstītu uzņēmējus un strādājošos, valstī joprojām tiek turpināti atbalsta pasākumi, informē Finanšu ministrija. Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem, 15. jūnijā šim mērķim novirzīti vēl papildu 75 miljoni eiro. Savukārt valsts budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” palielinās vēl par 300 miljoniem eiro. Līdz ar to plānotā summa neparedzētiem gadījumiem sasniegs 1,62 miljardus eiro. Finansējums tiks novirzīts veselības, izglītības, uzņēmējdarbības un citām nozarēm, ko skāris Covid-19. Valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu granta veidā var pieteikties uzņēmēji visā Latvijā. Par jūniju atbalstam var pieteikties līdz 15. jūlijam. Turpinās arī dīkstāves atbalstu un algu subsīdiju izmaksa, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis skaidrojošo materiālu "Par iesniegumu atbalstam par dīkstāvi un atbalstam algu subsīdijai vērtēšanu", kurā skaidrots, ka atbalstu turpmāk piešķirs tikai tad, ja nodokļu maksātājam ir aizliegts veikt saimniecisko darbību saistībā ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid 19 infekcijas izplatības ierobežošanai....

No 1. aprīļa lauksaimniekiem atkal ir iespēja nodarbināt strādniekus atvieglotā nodokļu režīmā. Šāda iespēja ir tiem lauksaimniekiem, kuri audzē augļus un dārzeņus un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Tos darbiniekus, kuru pienākumos ietilpst traktortehnikas vadīšana, nav atļauts nodarbināt sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmā. Sezonas laukstrādniekus ar īpašo nodokļu režīmu ir iespējams nodarbināt līdz 30. novembrim. Sezonas laukstrādnieku režīmā ir atļauts nodarbināt arī nerezidentu. Nodarbinot nerezidentu, pirms tas tiek reģistrēts LAD EPS (Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēma), vispirms darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāsaņem attiecīgajam darbiniekam reģistrācijas numurs. Nodoklis no sezonas laukstrādnieku ienākuma tiek ieturēts 15 procentu apmērā. Sezonas laukstrādnieku nodoklis (SLN) ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Persona, kura maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kļūst sociāli apdrošināta pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, var izvēlēties neveikt jaunās minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai šīs iemaksas netiktu aprēķinātas, iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni. Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā līdz 15. jūlijam. Personas, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc 1. jūlija, iesniegumu var iesniegt vienlaikus ar reģistrāciju VID. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Savlaicīga iesnieguma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo tikai pēc iesnieguma saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinās minimālās sociālās iemaksas,...

Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu. Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. Par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu tajā pašā vai citā kredītiestādē, nodrošinot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma un nodokļa iekasēšanas nepārtrauktību. Grozījumi...