JAUNUMI

Uzņēmums, reģistrēts PVN nodokļa maksātājs, nodarbojas ar preču eksportu. Saņem rēķinu par eksporta preču transportēšanas pakalpojumiem no cita Latvijas reģistrēta PVN nodokļa maksātāja. Rēķinā ir atsauce — PVN nodokļa 0% likmi nosaka PVN likuma 46. panta 1. daļa. Kā šo darījumu uzrādīt PVN deklarācijā un pielikumos? Atbilde Ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 46. panta pirmās daļas 1. punktu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja pakalpojumi tieši saistīti ar preču eksportu, tai skaitā arī tādu preču eksportu, kurām muitas procedūra uzsākta citā dalībvalstī. Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" minēto likuma normu paskaidro, ka, piemērojot likuma 46. panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu, preču...

Saeima 15. jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi. Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka izmaiņas regulējumā dažādiem pantiem stāsies spēkā atšķirīgos temiņos, tostarp arī 2021. gada 1. oktobrī. Līdz šim normatīvais regulējums uzlika pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā. Tāpat ar likuma izmaiņām ieviests regulējums kopīga...

Saeima 15. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām", kā arī ar to saistītos vairāku likumu grozījumus. Likumprojekta mērķis ir ļaut trūcīgā un maznodrošinātā mājsaimniecībā esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no 2022. gada 1. janvāra noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro. Tieslietu ministrija norāda, ka šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apmēru līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms atbrīvošanas no parādsaistībām fiziskai personai būs pienākums apgūt Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos finanšu pratības kursus,...

Saeima 15. jūnijā 1. lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likuma projektu. To izstrādājusi Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Jaunais regulējum paredz ieviest vienotu atvieglojumu pārvaldības sistēmu, tostarp platformu, kurā iedzīvotāji varētu nekavējoties uzzināt, kādi atvieglojumi viņiem ir pieejami. Šāda vienota sistēma ļaus iestādei vai komersantam viegli pārvaldīt atvieglojumu portfeli, kā arī iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešams nemitīgi uzrādīt statusu apliecinošus dokumentus. Patlaban ik gadu tiek izsniegts ap 63 000 invaliditātes apliecību. Ieviešot vienotu sistēmu, personai ar invaliditāti, lai saņemtu preces vai pakalpojumus ar atvieglojumiem, vairs nevajadzētu uzrādīt invaliditātes apliecību. Līdz ar to šāda veida apliecības arī vairs nevajadzētu izgatavot un izsniegt personām. Regulējums attieksies uz atvieglojumiem, kuru saņemšanas brīdī nepieciešams identificēt atvieglojuma saņēmēju vai atvieglojuma saņēmējam izsniegto identifikācijas līdzekli, lai nodrošinātu precīzu atvieglojumu norādījumu izpildi un izmantotā atvieglojuma datu uzskaiti. Tas netiks piemērots atvieglojumiem, kas saistīti ar nodokļiem un nodevām, publiskas personas nekustamā īpašuma nomu, kā arī...

Šā gada sākumā stājušās spēkā vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu darbam uz/no citām Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Par tām Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā 11. maijā informēja Andis Burkevics, Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Izmaiņas nosaka divas Eiropas Savienības direktīvas1, kas pārņemtas Darba likumā un ir spēkā no šā gada 5. janvāra. Izmaiņu mērķis ir garantēt nosūtīto darbinieku tiesības un pasargāt godīgu konkurenci dalībvalstu tirgū (lai lētais darbaspēks no Austrumeiropas neizkonkurētu darbaspēku Rietumeiropā). Darbinieku nosūtīšana ir trīs situācijas, kad darba devējs saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta savus darbiniekus uz citu valsti: Darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti. Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz Zviedriju, lai piedalītos konkrēta objekta būvē, pielāgojoties Zviedrijas normatīvā regulējuma prasībām. Darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu (šajā gadījumā darbs...

Saeimā 27. maijā pieņemtie Darba likuma grozījumi paredz, ka darba devējam jāsedz darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu (ja vien darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi). Grozījumu anotācijā skaidrots, ka par to, tieši kādus izdevumus kompensēt, darba devējam un darbiniekam jāvienojas. "Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tikai tos izdevumus, kas ir objektīvi pamatoti un par kuru segšanu ir panākta vienošanās (Darba likuma 76.panta pirmā daļa). Izdevumu pozīcijas un apjomu puses ietver savā vienošanās, piemēram, puses var vienoties par tādu izdevumu segšanu kā telekomunikācijas pakalpojumi, ja tie tieši saistīti ar darba izpildi," skaidrots anotācijā. Tāpat darba devējs ir atbildīgs par darbam nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanu, uzstādīšanu un uzturēšanu (ja darbinieks neizmanto savu aprīkojumu). "Darba devējs var nodrošināt darbinieku, piemēram, ar portatīvo datoru, monitoru u.c. ierīcēm darba pienākumu izpildei," teikts anotācijā. Jautājumus, kas regulē attālinātā darba izdevumu kompensēšanu, darba devējs var reglamentēt savos iekšējos normatīvajos aktos. Darba likuma 76. panta 4. daļā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz 2021. gada 1.jūlijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu. VID aicina iesniegt deklarāciju elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kas ir ērtāk un vienkāršāk, jo tādējādi deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Gada ienākumu deklarācija par 2020. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti ir jāiesniedz: ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās likmes piemērošanu (20% - ienākumam līdz 20 004 eiro, 23% - ienākumam, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro, 31,4% - ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro); ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu (jāpārliecinās vai galvenā ienākumu gūšanas vieta gada laikā piemēro VID prognozēto neapliekamo minimumu atbilstoši ienākumam). ja ir veikta saimnieciskā darbība (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus...

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programmā “Balsts” turpinās pieteikumu pieņemšana mājokļu iegādes vai būvniecības atbalstam daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus vēl līdz šā gada 30.jūnijam subsīdijai var pieteikties tās ģimenes, kuras bankas hipotekāro kredītu saņēmušas laika posmā no 2020.gada 1.jūlija līdz novembra beigām. ALTUM Privātpersonu garantiju daļas vadītājs Andris Veismanis: “Subsīdiju programma “Balsts” daudzbērnu ģimenēm valdībā tika apstiprināta pagājušā gada jūlijā, savukārt pēc praktiskā sagatavošanas perioda iedzīvotājiem atvērās novembra beigās. Daudzbērnu ģimenes, kuras atbilst nosacījumiem un iegādājās mājokli konkrētajā piecu mēnešu periodā, vēl līdz 30.jūnijam var paspēt pieteikties subsīdijas saņemšanai bankā, kurā saņemts hipotekārais aizdevums. Subsīdija ļaus daļēji dzēst hipotekārā kredīta pamatsummu. Vienlaikus programma darbojas un turpinās darboties, pieņemot pieteikumus jaunu mājokļu iegādei vai būvniecībai. Daudzbērnu ģimenes par subsīdijas saņemšanu aicinām interesēties bankās.” Kopš pagājušā gada novembra subsīdiju “Balsts” saņēmušas jau 300 daudzbērnu ģimenes par kopējo summu 2,5 miljoni eiro. Vidējā subsīdijas summa ir 8300 eiro. Pusei no piešķirtajām subsīdijām piesaistīta arī ALTUM garantija. Viena...

Latvijas rezidentam pieder kapitāldaļas Apvienotās Karalistes uzņēmumā. Uzņēmums 2020. gadā strādāja ar peļņu, līdz ar to maksāja 19% uzņēmumu ienākuma nodokli (Corporation TaX) no peļņas. Dalībnieki nolēma peļņu sadalīt un izmaksāt dalībniekiem dividendes, ieturot 10% ienākuma nodokli. Vai šis ienākums jāuzrāda Latvijas gada ienākumu deklarācijā un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Kā šis ienākums jānorāda gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punktu1 gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dividendes, ja par tām ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Tādējādi gada ienākumu deklarācijā dividendes, no kurām nodoklis ir ieturēts ārvalstī, ir jādeklarē kā neapliekamais ienākums. Papildus deklarācijai jāpievieno Apvienotās Karalistes nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments, ka no dividendēm nodokļi ir nomaksāti Apvienotajā Karalistē. 1 "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punkts:21) dividendes,...

Saeimas 10. jūnijā pieņemtajā jaunajā Grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra, skaidrāk nekā līdz šim noteiktas inventarizācijas prasības. Jaunais likums nosaka, ka inventarizācijas mērķis ir "ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā un grāmatvedības datu saskaņošana ar inventarizācijas rezultātiem". Tāpat likums paredz, ka Ministru kabinets reglamentēs inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību. Jaunais likums arī konkrēti uzskaita situācijas, kurās jāveic inventarizācija: 1) uzsākot uzņēmuma darbību; 2) noslēdzot katru pārskata gadu (pārskata gada slēguma inventarizācija); 3) izbeidzot uzņēmuma darbību; 4) reorganizējot uzņēmumu, ciktāl likumos nav noteikts citādi; 5) pasludinot maksātnespējas procesu; 6) ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, ir apturēta vai atjaunota uzņēmuma darbība; 7) citos gadījumos, ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem vai attiecīgā uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Likumā iekļauts apakšpants, kas paredz, ka individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā...

Datu valsts inspekcija informē par to, kā personai rīkoties gadījumos, ja sociālajā tīklā vai citā interneta vietnē bez saskaņošanas (vai cita likumīga pamata) publicētas tās fotogrāfijas, videoieraksti vai cita identificējoša informācija. Par šādiem gadījumiem šāgada pirmajos 4 mēnešos inspekcija saņēmusi jau gandrīz 100 sūdzības. Padarot publikāciju pieejamu nenoteiktam personu skaitam sociālās tīklošanas vietnē vai citā interneta vietnē (turpmāk-platformas), jāuzņemas atbildība par šādu personas datu apstrādi, jo uz šādu personas datu apstrādi attiecas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasības, bet persona, kas informāciju publicē atbilstoši Regulai uzskatāma par pārzini. Savukārt informācijas glabāšanai Pārzinis būs platforma, kurā publikācija ievietota. Neatkarīgi no tā, vai fotogrāfiju publicējis draugs vai svešinieks, pastāv iespēja, ka šādi ir pārkāpts attēlā redzamā cilvēka privātums, un viņam ir tiesības pieprasīt attēla dzēšanu (Regulas 17.pants). Dzēšanu datu subjektam iespējams pieprasīt no profila turētāja (lietotājs) un arī no platformas, kurā informācija tiek glabāta. Praktiski apsvērumi (piemēram, iespēja nepārprotami identificēt personu, pie kā...

Eiropas Komisija ir saskaņojusi valdības apstiprinātos grozījumus atbalsta programmā granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Turpmāk atbalsts tiks fokusēts uz to nozaru komersantiem, kas Covid-19 krīzē cietuši visbūtiskāk. Precizēti ir arī atbalsta saņemšanas nosacījumi. Granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem par jūniju komersanti var pieteikties līdz 2021. gada 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu 2021. gada 7. aprīlī pakāpeniski tika sākts mazināt ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai. Tādēļ, sākot no 2021. gada maija, ir precizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalstu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota. Ir identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no 2021. gada maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība; nodrošināšana ar personālu; elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība; remonts; biroju administratīvie pakalpojumi, u.c. Tāpat no 2021....

Saeima ceturtdien, 10.jūnijā, pieņēma jaunu Grāmatvedības likumu, kas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns regulējums bijis nepieciešams gan tāpēc, lai atjauninātu juridisko terminoloģiju, gan arī ņemot vērā grāmatvedības datorprogrammu attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. "Būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse", teikts projekta anotācijā. Vispārējās prasības, galvenās definīcijas Likums noteic grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Grāmatvedības kārtošana likuma tekstā definēta kā "ciklisks process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus vai informāciju nodokļu aprēķināšanai par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu)." Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu, un tajā ir šādi galvenie posmi: 1) grāmatvedības kontu atvēršana; 2) uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un...

Skolēni kā apgādājamās personas parasti ir atzīmēti mātes vai tēva algas nodokļa grāmatiņā. Ja viņi vēlas strādāt mācību gada laikā, VID automātiski (saņemot darba devēja ziņas par darba ņēmēju) dzēš apgādību skolēna nodarbinātības periodā. Kad darba attiecības tiek izbeigtas, vecākiem pašiem apgādība jāatjauno. Citi noteikumi ir tad, ja skolēns strādā vasaras mēnešos, bet rudenī turpina mācības. Vecākiem, kuru bērni ir līdz 19 gadu vecumam un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, strādās šajā vasarā, tie vairs nav jānoņem no apgādības arī gadījumā, kad skolēni atzīmēs nodokļa grāmatiņu savā darbavietā. Piemēram, skolēns tiks nodarbināts pie darba devēja, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. VID, saņemot informāciju par jaunu darba ņēmēju, kurš atzīmējis nodokļa grāmatiņu ieņēmumu gūšanas vietā, nosūta darba devējam prognozēto neapliekamo minimumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums nosaka, ka personai, par kuru VID rīcībā nav informācijas par iepriekšējo periodu ieņēmumiem, minimums ir puse no konkrētā gada maksimālās neapliekamā minimuma summas (kas...

Saeima 10. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, un priekšlikumu valsts nodevas apmēru samazināšanai par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Turpmāk par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā būs jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā tagad būs jāmaksā 2% no īpašuma vērtības. Likuma grozījumi paredz izmaiņas arī attiecībā uz būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā - ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tai skaitā jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas personas iesniegums kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai. Šobrīd, lai...