JAUNUMI

Valdības sēdē 24. novembra sēdē apstiprināti jauni Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos” , kas paredz atbalsta piešķiršanu Covid-19 ierobežojošo pasākumu skarto visu nozaru nodokļu maksātājiem. Atbalsts būs pieejams par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim. Atbalsts paredzēts ierobežojošo pasākumu ietekmētiem uzņēmumiem: algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem. Grozījumi nosaka kritērijus un atbalsta piešķiršanas kārtību atbalstam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai). Šim atbalstam varēs pieteikties jebkuras nozares darba devēji, kuriem vērojams apgrozījuma kritums 20% apmērā pret vidējo apgrozījumu š.g. augustā, septembrī un oktobrī. Plānots, ka dokumentu iesniegšana valsts atbalsta saņemšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sāksies decembrī. Atbalsts algu subsīdijai uzņēmējiem būs pieejams 50% apmērā no deklarētās mēneša...

Ministru kabineta sēdē 24. novembrī pieņemtie grozījumi valdības rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas paredz papildu drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska mazināšanai izglītības iestādēs un sporta centros, kā arī finanšu atbalsta pasākumus nodokļu maksātājiem un bērnu vecākiem, kuru bērni karantīnas dēļ nevar apmeklēt izglītības iestādi. Īpaši stingri nosacījumi būs jāievēro pašvaldībās, kurās infekcijas izplatība ir divas reizes lielāka nekā vidēji Latvijā. Vienlaikus Ministru kabinets ir apstiprinājis plašus atbalsta instrumentus uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un strādājošajiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija. No 30. novembra noteikts, ka skolās katram bērnam jānodrošina vismaz trīs kvadrātmetru platība no mācību telpas. Pedagogiem mutes un deguna aizsegs jālieto gan mācību procesa laikā, gan starpbrīžos. Savukārt augstākās izglītības un profesionālās izglītības praktiskajās nodarbībās, kuras nav iespējams īstenot attālināti, nedrīkst pārsniegt 10 cilvēku skaitu vienā grupā. No 27. novembra sporta centros jāsamazina cilvēku skaits telpās. 10 kvadrātmetru vietā vienam apmeklētājam jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetri un kopējais cilvēku skaits...

Valdības sēdē 24. novembrī izskatīti nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi COVID-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma normu precizēšanai un papildināšanai saistībā ar valstī vērojamo COVID-19 infekcijas straujo izplatību. Likumprojekts paredz atbalsta pasākumus pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam. Šis termiņš attieksies uz: nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, atbalstu darba devējiem, pašvaldību tiesībām noteikt atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas atbalsta instrumenta piemērošanai un publiskas personas mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā vai īpašumā, ziedojumu telefonu saglabāšanai u.c. atbalsta pasākumiem. No jauna paredzēts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) neapliek atbalstu par dīkstāvi, kā arī atbalstu algu subsīdijai, par kuru darba devējs veicis nodokļu maksājumus. Minēto atbrīvojumu piemēro Ministru kabineta noteiktajam atbalstam par dīkstāvi un atbalstam algu subsīdijai, kas piešķirts par periodu no 2020. gada 9. novembra. Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma likums tiek papildināts ar jaunu pantu, kura mērķis ir pagarināt...

Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga no 2021. gada 1. janvāra tiek paaugstināta no 430 eiro līdz 500 eiro, paredz 24. novembrī valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu””. Attiecīgi darbinieks, kuram nākamgad darba alga palielināsies no 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī, iegūs par aptuveni 50 eiro mēnesī vairāk. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojama datiem, 2020. gada 3. ceturksnī valstī darba ņēmēju skaits bija 793,1 tūkst. un darba devēju skaits – 36,5 tūkstoši. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gada jūniju liecina, ka darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā 430 eiro un mazāk, bija 138,1 tūkstoši, tai skaitā privātajā sektorā – 112,7 tūkstoši, bet sabiedriskajā sektorā – 22,6 tūkstoši. Savukārt, darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atceļot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par pieteicējam konstatēto slēpto ienākumu un saistībā ar to aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tā soda nauda un nokavējuma naudu. Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai pieteicējam ir konstatējams slēptais apliekamais ienākums vai tomēr atzīstams, ka pieteicēja rīcībā bija pietiekams naudas līdzekļu apmērs, lai segtu Valsts ieņēmumu dienesta konstatētos pieteicēja izdevumus un lai uzkrātu skaidru naudu. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja līdzekļu izlietojums nepārsniedz līdzekļu avotus, tāpēc slēptais apliekamais ienākums nav konstatējams. Šādu secinājumu apgabaltiesa pamatoja ar nodokļu maksātāja tiesvedības laikā iesniegtajiem pierādījumiem. Proti, pieteicējs tiesvedības laikā iesniedza norēķinu konta izdrukas, kas apliecina naudas līdzekļu saņemšanu no Igaunijas uzņēmuma saistībā ar noslēgto aizdevuma līgumu. Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā iebilda pret šādu apgabaltiesas rīcību, uzskatot, ka pierādījumi, kuri neattaisnojošu iemeslu dēļ netika iesniegti nodokļu audita laikā, nevar tikt izmantoti tiesas secinājumu pamatošanai. Senāts spriedumā norāda, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu nerezidentu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumam, kas attiecas uz normatīvā regulējuma piemērošanu, sākot no 2021. gada. Nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē. IIN nepiemēro nerezidentu ienākumam no publiskā apgrozībā esošu finanšu instrumentu...

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. un/vai 2019. gadu, daļai iedzīvotāju izveidojās nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai dotu iedzīvotājiem vairāk laika nodokļu saistību izpildei, šai nodokļu starpībai tika pagarināts samaksas termiņš, proti, to var nomaksāt līdz pat šī gada 1. decembrim. Tuvojoties nomaksas termiņam, VID šī gada 19. un 20. novembrī vēlreiz izsūtījis atgādinājumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) 42 461 iedzīvotājam ar aicinājumu nodokli samaksāt līdz šī gada 1. decembrim, lai tas nekļūtu par nodokļa parādu un tam netiktu rēķināta nokavējuma nauda. Kopējā nenomaksātā nodokļu summa ir 3 095 677 eiro. Atgādinājuma vēstulēs norādīta arī informācija par iespēju sadalīt maksājumu termiņā līdz vienam gadam. Maksājamā nodokļa apmēru var noskaidrot EDS vai arī kādā no VID Klientu apkalpošanas centriem, iepriekš pierakstoties pa tālruni 67120005. Arī līdz šim VID ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan EDS, gan papīra formātā un ir pateicīgs visiem iedzīvotājiem, kuri iesniedza gada...

Satversmes tiesa 2020. gada 19. novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā „Par likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkta un Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka par vienu un to pašu bērnu vecākam ir tiesības izvēlēties vecāku pabalstu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam. Savukārt Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļa noteic, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 110. pants: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par akcīzes nodokļa pārmaksu (lieta Nr. SKA-346/2020; A420575812). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Lietā ir strīds par pieteicējas – SIA RDZ Energy – pienākumu maksāt akcīzes nodokli situācijā, kad akcīzes prece, pārvietojot to atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nav sasniegusi galamērķi, proti, tā nav nogādāta uz akcīzes preču noliktavu citā dalībvalstī. Senāts spriedumā norāda – lai noskaidrotu, vai pieteicējai ir tiesības uz akcīzes nodokļa pārmaksas atmaksu, ir jānoskaidro tas, vai akcīzes preces ir sasniegušas galamērķi – akcīzes preču noliktavu Polijā, vai arī – vai akcīzes nodoklis ir samaksāts citā dalībvalstī. Senāts spriedumā analizējis Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un EK direktīvas nodokļu piemērošanas jautājumos. Apkopojot tajās minēto, Senāts norāda, ka priekšnoteikums atbrīvošanai no pienākuma maksāt nodokli un nosūtītājā dalībvalstī samaksātā nodokļa atmaksai ir fakts par to, ka pārkāpums nav noticis vispār (prece ir sasniegusi galamērķi), vai arī nodoklis ir samaksāts dalībvalstī,...

SIA darba algu izmaksā divas reizes mēnesī (līdz katra mēneša 8. datumam — alga par iepriekšējo mēnesi, bet līdz 18. datumam — avanss par kārtējo mēnesi). Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 7. līdz 20. septembrim, vienojoties par atvaļinājuma naudas saņemšanu kopā ar algu.SIA grāmatveži 8. septembrī izmaksāja algu par augustu. Par darbu septembrī pirms atvaļinājuma un atvaļinājuma nauda izmaksāta 18. septembrī.SIA personāla speciālisti uzskata, ka atalgojums par 01.09.–06.09. un atvaļinājuma nauda būtu jāizmaksā 8. septembrī. Organizācijās, kurās interesējāmies, uzskata, ka atalgojumu par 01.09.–06.09. un atvaļinājuma naudu drīkst izmaksāt 8. oktobrī. Atbilde Darba likuma 69. panta ceturtajā daļā teikts: samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam, var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Darbinieks nav pieprasījis izmaksāt darba...

Nododot darbiniekam lietošanā vērtīgu mantu, reizēm tiek noslēgts līgums par materiālo atbildību. Kādos gadījumos tas var palīdzēt kompensēt zaudējumus, un kādos materiālo atbildību nevarēs piemērot, pat tad, ja noslēgts šāds līgums? "Bilances Akadēmijas" kursos skaidrojusi Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. "Darba devēji nereti iedomājas - ja materiālās atbildības līgumā iekļaus atrunu, ka dalībnieks uzņemas "pilnīgu materiālo atbildību", tad darbinieks arī par visu atbildēs un no savas kabatas par visu maksās. Tik vienkārši gan nebūs," brīdina I. Pumpure. "Jebkurā gadījumā būs jāpierāda, ka tiešām darbinieks ir vainīgs. Otrkārt, kā jūs varat prasīt no darbinieka pilnīgu materiālo atbildību, ja viņš nav vienīgais, kas pie šīs mantas tiek klāt? Piemēram, noliktavas pārzinim tiek uzlikta pilnīga materiālā atbildība par noliktavu, bet šo noliktavu izmanto visi pēc kārtas. Pat ja tur netiek neviens cits no kolēģiem, tad apkopēja tur noteikti tiek. Ja nav iespējams...

Persona no mirušās mātes saņem mantojumā nekustamo īpašumu un naudu. Vai no šīm vērtībām būtu jāmaksā nodoklis? Atbilde Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma 9. panta 1. daļas 9. punktā noteikto: mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, ir atbrīvots no nodokļa. Ja mirusī persona nav atstājusi testamentu, potenciālajiem mantiniekiem ir jāgriežas pie notāra, kas pārbauda visus dokumentus, noskaidro mirušās personas kreditorus (kuri arī var pieteikt savas pretenzijas ierobežotā laika periodā), izpilda noteiktas darbības un izsniedz mantojuma apliecību. Neskaitot notāra pakalpojumu apmaksu, mantiniekam būs jāapmaksā nekustamā īpašuma reģistrācija Zemesgrāmatā uz sava vārda. Ja māte glabājusi naudas līdzekļus kredītiestādē, tos saskaņā ar iesniegumu kredītiestāde pārskaitīs mantinieka norādītajā kontā. No saņemtās naudas ne tikai nav jāmaksā nodoklis, bet tā arī nav jādeklarē (ja kopsumma nepārsniedz 10 000 eiro), jo nauda saņemta no radinieka līdz trešajai1 pakāpei. Atgādinu, ka pastāv ierobežojums skaidras naudas darījumiem — tos drīkst veikt tikai līdz...

Turpinot darbu pie atbalsta pasākumu izstrādes komersantiem ar mērķi palīdzēt saglabāt uzņēmējdarbību un pēc Covid-19 izplatības apturēšanas pēc iespējas ātrāk atjaunot to pilnvērtīgu darbību, pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam panākta vienošanās par maksātnespējas pieteikšanas moratorija noteikšanu līdz 2021. gada 1. martam. “Ievērojot ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī un ar to saistītos ierobežojumus, tostarp sociālās distancēšanās pasākumus, prognozējama ierobežota uzņēmumu saimnieciskā aktivitāte, kas neapšaubāmi radīs zināmus finansiālos sarežģījumus. Tādēļ valstij ir svarīgi paredzēt mehānismus, lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti uzņēmējiem," par lēmumu atbalstīt iniciatīvu uz laiku ierobežot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu sacījis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tā kā maksātnespējas process ir kolektīvā procedūra, t.sk. lai nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, īpaši uzsverams, ka paša parādnieka tiesību un pienākumu apjomu minētais ierobežojums neietekmē, proti, parādnieks saglabā tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī uz viņu pilnā mērā attiecināms pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas...

Saeima 19. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas noteiks specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas. Likuma 442. pantā tiek papildināta pirmā daļa ar šādu tekstu: “Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 73.1 panta otrajā daļā, 79.2 panta otrajā daļā, 195. pantā, 198. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 320. panta trešajā vai ceturtajā daļā, 321. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 322. panta otrajā daļā, 323. panta otrajā vai trešajā daļā, 326.1 panta otrajā daļā, 326.2 panta otrajā daļā vai 326.3 panta otrajā daļā. Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.” Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi. Attiecīgie likuma panti tiek piemēroti...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā nodarbinātajiem bez maksas apgūt jaunas zināšanas vai pilnveidot jau esošās, mācoties starptautiskajā attālinātās izglītības platformā “Coursera”, kur ir pieejams vairāk nekā 3,8 tūkstoši mācību kursu ap 400 specializācijās. Bez maksas mācīties un iegūt sertifikātu par “Coursera” kursu pabeigšanu var tad, ja mācībām esat pieteicies un tās uzsācis līdz šī gada 14. decembrim, bet pabeidzis līdz 2021. gada 15. februārim. Elektroniskā pieteikšanās bezmaksas mācībām platformā “Coursera” notiek NVA vietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/apmacibu-platforma-coursera. Nenokavējiet! “Coursera” mācību programmas ir izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tostarp tādas plaši pazīstamas universitātes kā Hārvarda, Oksforda, Jeila un citas. Covid-19 seku mazināšanas iniciatīvas “Coursera for Workforce Recovery” ietvaros NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, kā arī nodarbinātajiem tiek piedāvāti kursi, kas palīdzēs iekļauties darba tirgū un sagatavoties tālākai izglītībai, uzlabot psiholoģisko noturību, pilnveidot digitālās uzņēmējdarbības un citas prasmes. Kas var pieteikties bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” Pieteikties var nodarbinātais vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam,...