VISI RAKSTI

Eiropas Savienības Tiesas (EST) virspalātas 2025. gada 24. jūnija spriedums lietā C-351/23/ GR REAL noteic, ka patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā paredz, ka patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību, kura veikta pēc piespiedu piedziņas vēršanas uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli. Tā tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tādēļ, ka līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums, lai gan ir apstiprinoši netieši pierādījumi par šī noteikuma iespējamo negodīgumu un pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību. Situācijas apraksts Slovākijas apgabaltiesa skatīja lietu, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Šiem bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvo, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un tāpēc atsakās...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi trešo informatīvo ziņojumu "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību līdz 2025. gadam". Šogad 1. aprīlī apritēja septiņi gadi kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Jaunākajā ziņojumā apkopota informācija par sociālās uzņēmējdarbības vides attīstību laika posmā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 1. aprīlim. Sociālo uzņēmumu darbības rādītāji Kā norāda LM, kopš likuma stāšanās spēkā līdz 2024. gada beigām sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 322 uzņēmumi, no tiem 2024. gada beigās aktīvi bija 235 sociālie uzņēmumi, bet 87 uzņēmumiem statuss dažādu iemeslu dēļ ticis atcelts vai atņemts. Pieaugošais sociālo uzņēmumu skaits liecina, ka arvien lielāka uzņēmēju daļa ir gatava iesaistīties dažādu sociālo problēmu risināšanā, nosakot to par savas uzņēmējdarbības galveno mērķi. 2024. gada nogalē sociālie uzņēmumi darbojās visā Latvijas teritorijā, taču no kopējā sociālo uzņēmumu skaita 235: 46% jeb 109 uzņēmumi atradās Rīgā, 26% jeb 60 uzņēmumi bija Pierīgā, 9% jeb 20 uzņēmumi...

Valdības 25. jūnijā apstiprinātie Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas" paredz, ka tiks ieviests vienots Eiropas Savienības (ES) identifikācijas pakalpojums un atvieglots digitālo platformu operatoru administratīvais slogs. Noteikumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp ziņojošie platformu operatori turpmāk varēs izmantot ES vai tās dalībvalstu izveidotu identifikācijas pakalpojumu kā standartizētu veidu pārdevēju identitātes un rezidences pārbaudei. FM skaidro, ka šādos gadījumos operatoriem būs jāsniedz mazāks pārdevēju identificējošās informācijas apjoms - tikai pārdevēja vārds vai nosaukums, identifikatora numurs un identifikatora izdevējs. Informācija kļūs pieejama tieši caur dalībvalsts izveidotu identifikācijas pakalpojumu, norāda FM. Piemēram, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs reģistrējas digitālajā platformā, un, izmantojot savas dalībvalsts radīto piekļuves sistēmu, pieslēdzas tās nodokļu administrācijas sistēmai. Sistēma izveido unikālu šī pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja (fiziskas personas) identifikatoru, kas no dalībvalsts informācijas sistēmas tiek paziņots digitālajai platformai, aizvirzot pārdevēju...

Ņemot vērā, ka 2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais Valsts ieņēmumu dienesta likums un spēku zaudēs likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", Ministru kabinets (MK) 25. jūnijā apstiprinājiis jaunus noteikumus "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums". Nolikumā teikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas (FM) starpniecību. Nolikumā paredzēts, ka atbilstoši kompetencei VID īsteno valsts uzraudzības un kontroles funkciju vairākās jomās - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu uzraudzības jomā, sabiedriskā labuma organizāciju darbības jomā, valsts amatpersonām likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto pienākumu izpildē, kā arī īsteno ārpakalpojuma grāmatvežu atbilstības novērtēšanas funkciju. Nolikums paredz, ka VID pilda kompetentās iestādes funkcijas skaidras naudas kontroles nodrošināšanai, ko ieved Latvijā vai izved no tās, koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un nodokļu...

Latvija atzīs juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu, paredz valdības 17. jūnijā atbalstītie Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt, lai Ukrainas iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji, kuri atrodas Latvijā un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais elektroniskais paraksts, varētu izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā. Proti, noformēt elektroniskos dokumentus ar juridisku spēku, saņemt elektroniskos pakalpojumus, slēgt darījumus, pielietojot Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstus. Likuma grozījumi nosaka, ka Latvija atzīst juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma pārejas noteikumos ietvertais punkts ir speciālā norma, kas piemērojama attiecībā uz e-dokumentiem, kas parakstīti, izmantojot Ukrainas e-paraksta pakalpojumu sniedzēju e-parakstu, un secīgi izrietošo valsts...

Darījumu līgumu nosacījumos ir svarīgi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, vienlaikus nepārkāpjot konkurences regulējumu. Visbiežāk pieļautās kļūdas līgumu formulējumos ir teritorijas nenoteikšana, attiecībā uz kuru atsavinājums ir spēkā. Ja nav norādīta teritorija, uz kuru mantiskās tiesības atsavinātas, tās uzskatāmas par atsavinātām attiecībā uz valsti, kurā noslēgts līgums. Ieskatu intelektuālā īpašuma izmantošanas noteikumos sniedz Līga Fjodorova, ZAB COBALT vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. «Šķiet, nav diskusijas, ka visefektīvākais intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības veids ir reģistrācija, proti, reģistrējot preču zīmi, dizaina paraugu, patentu, jo tad atkrīt diskusija par to, kas ir tiesību īpašnieks,» skaidro L. Fjodorova. «To redz reģistrācijas apliecībā un var skaidri secināt, kurš ir tiesīgs lemt par intelektuālo tiesību objektu izmantošanas kārtību.» Sarežģītāka situācija ir attiecībā uz tiem gadījumiem, kad runa ir par nereģistrējamu intelektuālo īpašuma tiesību objektu, proti, autortiesībām, vai arī tad, kad situācija ir jārisina un skaidri jānosaka noteikumi līdz brīdim, kad tiek veikta šī intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācija...

Lietuvas Seimā 26. jūnijā plānots galīgais balsojumu par likumprojektu, kas paredz no 2026. gada progresīvāk aplikt ar nodokļiem iedzīvotāju ienākumus, piemērojot 20%, 25% un 32% likmi kopējiem gada ienākumiem atkarībā no tā, cik gada vidējās algas persona nopelna. Plānotā ienākuma nodokļa celšana īpaši sāpīgi skars lauksaimniekus, kuri lielu daļu ienākumu iegulda atpakaļ savās saimniecībās. Lauksaimnieku protests, kas aizsākās pagājušonedēļ, visticamāk, turpināsies arī šonedēļ, paziņoja Lietuvas Graudkopju asociācijas vadītājs Audrjus Vanags. Vairāk nekā tūkstotis Lietuvas lauksaimnieku aizvadītajā ceturtdienā pulcējās pie Seima, lai pieprasītu deputātiem noraidīt valdības ierosināto ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu. "Te ir lauksaimnieki, kas piepilda veikalu plauktus. Zemnieku saimniecības, kas redz, ka viņu peļņa tiks aplikta ar nodokļiem ļoti nesamērīgi, salīdzinot ar visiem pārējiem uzņēmumiem, kas tiks aplikti ar nodokļiem," uzskata Lietuvas Lauksaimnieku padomes vadītājs Raimunds Juknevičs. No 2026. gada 1. janvāra Lietuvā paredzētas arī citas nodokļu izmaiņas, tā 17. jūnijā Seims nobalsoja, ka nākamgad tiks piemērotas divas samazinātas pievienotās vērtības nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 21. jūnijā stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 17. jūnija Regula (ES) 2025/1227 par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportē no minētajām valstīm (turpmāk – Regula (ES) 2025/1227). Ar regulu nosaka jaunus tarifus tiem atlikušajiem lauksaimniecības produktiem un dažiem mēslošanas līdzekļiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kuriem vēl nebija piemēroti papildu muitas nodokļi. No 2025. gada 20. jūlija ar regulas I pielikumā uzskaitītajiem Kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem klasificētām precēm, kuras importē Savienībā un kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuras tieši vai netieši eksportē no minētajām valstīm, piemēro papildu 50% ad valorem muitas nodokli, kas jāpiemēro papildus piemērojamajai kopējā muitas tarifa likmei. Regulas (ES) 2025/1227 I pielikumā minētās preces, uz kurām attiecas likmes izmaiņas, tiek klasificēti vairākās KN nodaļās, piemēram: 02 (Gaļa un ēdami...

Līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot) jāiesniedz ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) tiem iedzīvotājiem, kam ir pienākums obligāti iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2024. gadu, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) likmi un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro. Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2024. gadā pārsniedza 78 100 eiro un kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis, ir...

Par kādu transportlīdzekli jāmaksā nodoklis, kādas ir pašreizējās nodokļa likmes un kā tās mainīsies nākotnē, kādos gadījumos piemērojams nodokļa samaksas atbrīvojums, kā to deklarēt, kā veikt nodokļa maksājumu — par šīm un citām aktualitātēm, piemērojot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), iepazīstina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne. UVTN piemērošanas un administrēšanas kārtību, kā arī likmes reglamentē Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums (no 10. līdz 16. pantam), kā arī Ministru kabineta (MK) 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 858 «Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība». Savukārt uz vieglajiem uzņēmuma transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar maršruta kontroles sistēmām, attiecas MK 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 672 «Prasības maršruta kontroles sistēmām». Nodokļu maksātāji UVTN maksātāji ir komersanti, kuriem piešķirts komercreģistra reģistrācijas numurs: sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, personālsabiedrības, zemnieku...

Vai kapitālsabiedrības valdes loceklim ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet šo tiesību neizmantošanas gadījumā pēc atsaukšanas no valdes locekļa amata – tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Uz šādu jautājumu ir atbildējis Latvijas Republikas Senāts, 22. maijā skatot lietu Nr. C771426723, SKC-113/2025. Prasītājs savas tiesības saņemt atlīdzību par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu pamato ar Darba likuma 149. panta piekto daļu, kas šādas tiesības piešķir darbiniekam. Prasītāja ieskatā viņš attiecībā pret atbildētāju atradās pakļautības attiecībās un veica algotu darbu valdes locekļa amatā. Senāts jau iepriekš ir secinājis, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis savus pienākumus veic uz pilnvarojuma līguma pamata, līdz ar to jebkurš valdes loceklim piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku. Vadības līguma noslēgšanas laikā bija spēkā Darba likuma 44. panta trešā daļa (izslēgta ar 2014. gada 23. oktobra likumu, kas stājās spēkā 2015....

Atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, vērts ieskatīties Senāta Civillietu departaments 2023. gada 30. martā pieņemtajā spriedumā Nr. C24160116, SKC-3/2023. Kasācijas sūdzībā cita starpā tiek prasīts piedzīt no atbildētāja summu, ko konkurences aizlieguma pārkāpumu dēļ uzņēmums bija izmaksājis kā kompensāciju darbiniekam un par kuru bija arī nomaksāti nodokļi. Ar darbinieku bija noslēgta vienošanos par komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Kā izriet no sprieduma, bijušajam darbiniekam bija noteikta ikmēneša atlīdzība par konkurences ierobežojuma ievērošanu 4086 eiro, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. Saskaņā ar vienošanās uzņēmums izmaksāja personai minēto atlīdzību 67 580,81 eiro, kā arī papildus valsts kasē samaksāja ar to saistītos nodokļus: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 20 186,47 eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) darba ņēmēja daļu 10 296,72 eiro, kopā – 98 064 eiro. Tāpat uzņēmums valstij samaksāja VSAOI darba devēja daļu 23 133,30 eiro. Taču tā kā darbinieks vienošanos...

Nebanku kreditētājs Capitalia izveidojis specializētu sludinājumu portālu biznesa pārdošanai - Pardodbiznesu.lv. Jaunais portāls īpaši noderēs tiem uzņēmējiem, kuri nevar atļauties izmantot pilna servisa finanšu konsultantu pakalpojumus darījuma organizēšanā. Pardodbiznesu.lv ļauj uzņēmuma īpašniekam patstāvīgi, tostarp arī anonīmi, publicēt pārdošanas sludinājumu un uzrunāt potenciālos pircējus - gan no Capitalia investoru loka, gan plašākas tirgus auditorijas. Lai veicinātu aktivitāti, līdz 2025. gada 1. septembrim sludinājumu ievietošana platformā ir bez maksas. Kā norāda Capitalia vadītājs Juris Grišins, ir novērots, ka katru gadu pieaug darījumu aktivitāte biznesu pirkšanas un pārdošanas jomā. Turklāt tā neaprobežojas tikai ar lieliem uzņēmumiem. Arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā palielinās interese par iespējām pirkt un pārdot strādājošus uzņēmumus. Šāds portāls būs satikšanās iespēja tiem, kuri kādu iemeslu dēļ biznesu vēlas pārdot, ar tiem, kuri vēlas investēt kādā uzņēmumā. Platforma pardodbiznesu.lv, kopā ar biznesa novērtēšanas rīku biznesavertiba.lv, vērsta uz uzņēmumu īpašnieku atbalstu visos uzņēmējdarbības cikla posmos - no izaugsmes finansēšanas līdz darījuma sagatavošanai...

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un Banka Citadele parakstījuši vienošanos Baltijas mazo, vidējo un mikrouzņēmumu atbalstam, kurā EIF sniegtās garantijas ļaus piešķirt līdz 138 miljoniem eiro. Vienošanās noslēgta InvestEU programmā, kas veicina nodarbinātību, konkurētspēju un investīcijas Eiropā. Baltijas valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs pieejami aizdevumi līdz 100 miljoniem eiro, bet mikrouzņēmumu jeb uzņēmumu ar mazāk nekā 10 darbiniekiem finansēšanai tiks atvēlēti līdz 38 miljoniem eiro. Lai veicinātu finansējuma pieejamību, tam būs zemākas procentu likmes, kā arī labvēlīgi nosacījumi, tostarp pazeminātas vai pat pilnībā atceltas nodrošinājuma ķīlas un pirmās iemaksas prasības, skaidro bankā. Bankā norāda, ka mikrouzņēmumiem ir būtiska loma Baltijas ekonomikas struktūrā - tie veido 93% no visiem uzņēmumiem Latvijā, 95% Igaunijā un 95% Lietuvā. Vienošanās ar EIF paredz trīs gadu laikā bankai Citadele izveidot aizdevumu portfeli, kurā maksimālā finansējuma summa vienam uzņēmumam būs līdz vienam miljonam eiro. Tāpat uzņēmumiem tiks sniegts konsultatīvs atbalsts, palīdzot izvērtēt piemērotākos finansējuma risinājumus. EIF ir...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija rīcības sēdē 2025. gada 28. martā pieņēma lēmumu lietā Nr. A420236921, SKA–136/2025, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA pieteikums par VID lēmuma (turpmāk — pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. VID iebildumi par tiesībām koriģēt rēķinu Veicot datu atbilstības pārbaudi, VID konstatēja, ka SIA ir fiziskajai personai izrakstījusi rēķinu par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem 1 210 000 eiro vērtībā, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli (PVN) 210 000 eiro, taču nav šo darījumu deklarējusi, kā arī nav aprēķinājusi un iemaksājusi budžetā nodokli. Tādējādi ar pārsūdzēto lēmumu SIA noteikts pienākums samaksāt budžetā PVN 210 000 eiro un nokavējuma naudu 84 000 eiro. Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka atbilstoši apstākļiem, kas pastāvēja administratīvā akta izdošanas brīdī, pārsūdzētais lēmums vērtējams kā pareizs un pamatots. Tomēr lietā ir mainījušies faktiskie apstākļi — nav konstatējams ar nodokli apliekamais objekts un...