VISI RAKSTI

Raksts ir turpinājums aprīļa un maija žurnāla numuros iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja dalības iepirkuma procedūrā ierobežojumu EST 2025. gada 13. februāra spriedums lietā C684/23 Minētais spriedums ir pieņemts pēc Latvijas Administratīvās rajona tiesas lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (turpmāk — Regula Nr. 1370/2007) piemērošanu. Šis lūgums iesniegts saistībā ar VSIA Autotransporta direkcija rīkoto konkursu par tiesību piešķiršanu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutu tīklā Ventspils valstspilsētā un tiesvedību, ko ierosināja pieteicēja SIA Latvijas Sabiedriskais autobuss. Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunkts nosaka, ka tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs (šajā gadījumā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 5. jūnijā ir sniedzis būtisku uzziņu lietā, kas skar uzņēmumu reorganizācijas un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas jautājumus. Šis lēmums sniedz skaidrību par pārvesto aktīvu nodošanu sadalīšanas procesā un iespēju piemērot nodokļu atvieglojumus. Kāpēc reorganizācija? SIA “V” plāno veikt reorganizāciju sadalīšanas (nodalīšanas) ceļā, kas paredzēta ar 2025. gada 24. aprīlī noslēgto reorganizācijas līguma projektu starp iesniedzēju (Sadalāmo sabiedrību) un SIA “V” (Iegūstošo sabiedrību). Reorganizācijas galvenais mērķis ir optimālākā veidā sakārtot uzņēmuma darbības struktūru, nodalot dažādu profilu aktīvus un saistības atsevišķās komercsabiedrībās. Šāda pieeja tiek izvēlēta, ņemot vērā aktīvu funkcionalitāti, tirgus potenciālu un ar tiem saistītos riskus. Sadalīšanas rezultātā Sadalāmā sabiedrība nodos daļu savas mantas Iegūstošajai sabiedrībai, bet pati turpinās pastāvēt. Uz Iegūstošo sabiedrību pāries šāda manta un saistības: 41 931 AS “I” akcija. Prasījuma tiesības pret SIA “V”. Saistības pret kreditoru – fizisku personu X – kopsummā 472 805,57 EUR. Svarīgi ir tas, ka reorganizācijas rezultātā...

Šopavasar tehnoloģiju uzņēmums “Meta” paziņoja, ka mākslīgā intelekta apmācīšanai izmantos publisko saturu, ar ko pieaugušie (personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu) dalās uzņēmuma izstrādātajās platformās (piemēram, Instagram, Facebook) Eiropas Savienībā, brīdina Datu Valsts inspekcija. Kā norāda “Meta”, publiska informācija ir: cilvēka vārds; lietotājvārds; cilvēka profila fotogrāfija; aktivitātes publiskās grupās, lapās; publiskās aktivitātes, piemēram, komentāri, vērtējumi, atsauksmes; cits saturs, ko cilvēks var izvēlēties iestatīt kā publisku, piemēram, ierakstus, fotoattēlus un videoklipus, ko publicē savā profilā un kuri padarīti pieejami neierobežotam lokam. Minētā apstrāde paredz plašu lietotāju personas datu apstrādi, un tā var pārsniegt lietotāju gaidas par to, kā tiek izmantota ar viņiem saistīta informācija. Lietotājam var tikt radīta sajūta, ka viņam nav kontroles par savu datu apstrādi, kā arī tas var ietekmēt sociālo tīklu lietošanas paradumus. Cilvēki var sākt raizēties par publicētās informācijas apstrādes nolūkiem, rezultātiem, kā arī drošību. Lai arī izvirzītā mērķa – mākslīgā intelekta attīstīšanas – sasniegšanai tiek apstrādāti paša...

Eiropas Savienības (ES) Padome 12. jūnijā vienojusies par savu nostāju maksātnespējas procesu harmonizācijai ES ietvaros. Tuvinot nacionālās maksātnespējas sistēmas, ES kļūs pievilcīgāka ārvalstu un pārrobežu investoriem. Pašlaik investoriem, ieguldot citās ES valstīs, ir jāņem vērā atšķirīgi nacionālie maksātnespējas noteikumi. Pre-pack mehānisms Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visās ES dalībvalstīs būs pieejams pre-pack mehānisms. Tas nozīmē, ka uzņēmuma pārdošana (vai tā daļas) tiek sagatavota un izrunāta jau pirms oficiāla maksātnespējas procesa uzsākšanas. Tādējādi pārdošanu var veikt un ienākumus gūt drīz pēc formāla maksātnespējas procesa sākšanas, kura mērķis ir uzņēmuma likvidācija. Pre-pack ietvaros būs iespējams automātiski nodot izpildes līgumus, t. i., līgumus, kas ir būtiski uzņēmuma darbības turpināšanai, no parādnieka pircējam bez līguma otras puses piekrišanas. Tomēr Padome ir iekļāvusi vairākus aizsardzības mehānismus, lai saglabātu līgumslēdzēju brīvību. Kreditoru komiteja Vēl viena jaunā norma ir tāda, ka noteiktos apstākļos būs obligāti jāizveido kreditoru komiteja...

Darba strīdu izšķiršanai tiesā tiek piemēroti Civilprocesa likuma noteikumi, līdz ar to šajā rakstā apskatīti Senāta nolēmumi, kuros ietvertas atziņas par Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kuras attiektos arī uz darba strīdiem. Mantiskā stāvokļa izvērtēšana, lemjot par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas Senāta Civillietu departamenta 26.06.2024. lēmums lietā Nr. C68323622, SKC–604/2024 Bieži ir dzirdēts apgalvojums, ka darba ņēmējiem tiesvedība ir bez maksas, jo viņiem nav jāmaksā tiesas izdevumi. Šāds apgalvojums ir daļēji patiess. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmo daļu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Tas nozīmē, ka darbinieki ir atbrīvoti no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, ja tie lietā ir prasītāji. Savukārt, ja darbinieks lietā ir atbildētājs (piemēram, darba devējs ceļ prasību tiesā pret darbinieku par zaudējumu piedziņu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu u.c.),...

Grāmatvedības politika ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina kārtību finanšu jomā. Grāmatvedības politiku dēvē arī par grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Budžeta iestādēs to bieži sauc par grāmatvedības uzskaites kārtību, informē Mg.Oec Laila Kelmere, lektore, docente, praktizējoša grāmatvede. Kas ir grāmatvedības politika? Būtībā grāmatvedības politika ir visaptverošs apraksts tam, kā uzņēmumā tiek organizēta grāmatvedība. Tā aptver gan dokumentu apriti un veidlapu izmantošanu, gan grāmatošanas principus. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka grāmatvedības kārtošana atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Šo dokumentu vai dokumentu kopumu apstiprina uzņēmuma vadītājs. Lai gan vadītājam nav obligāti jābūt grāmatvedības zināšanām, viņam ir pienākums organizēt un kārtot grāmatvedību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Bieži vien politikas izstrādei ir nepieciešamas speciālistu zināšanas. Ko ietver grāmatvedības politika? Grāmatvedības politika var būt viens liels dokuments vai vairākas atsevišķas instrukcijas, piemēram, inventarizācijas veikšanas kārtība. Svarīgi, ka tā detalizēti apraksta daudzus grāmatvedības procesus, tostarp: Dokumentu apgrozības organizēšana, dokumentu sistematizēšanas kārtība,...

Lai uzlabotu kārtību pie Latvijas ārējās sauszemes robežas un mazinātu rindas, plānots ieviest elektronisko reģistrēšanos kravas automašīnām. No 1. oktobra autovadītāji, kas plāno šķērsot robežu ar transportlīdzekli, iepriekš varēs reģistrēties rindā tiešsaistē, izvēloties robežpunktu, datumu un laiku. To paredz 12. jūnijā Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts robežas likumā. Saeima noteica šo likumprojektu par steidzamu. Patlaban, lai izceļotu ar kravas transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, šķērsojot ārējo sauszemes robežu noteiktajās robežšķērsošanas vietās, šo automašīnu robežsargi reģistrē rindā. Savukārt izmaiņas paredz, ka pirms došanās uz ārējo robežu ikviens autovadītājs – gan vieglās, gan kravas automašīnas – varēs reģistrēties rindā elektroniski. Reģistrācijas laikā būs jānorāda transportlīdzekļa un vadītāja dati, kā arī informācija par kravu (ja tāda ir). Reģistrēšanās būs maksas pakalpojums, un to nodrošinās Autotransporta direkcija. Sistēmu uzturēs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Līdztekus elektroniskajai rindai tiks izveidota arī jauna digitāla sistēma robežas kontroles procesa pārvaldībai, norāda likumprojekta autori. Tā ļaus...

Žurnāla Bilance pētījuma ietvaros gandrīz gada garumā analizēta desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskā situācija, attīstības iespējas un šķēršļi, vietvaru plāni un īstenotā rīcība. Laiks apkopot galvenos secinājumus. Kuras valstspilsētas aktīvi izmanto savas iespējas un kuras — nīkuļo vai «peld pa straumi»? Kuras ir kopīgās un kuras — atšķirīgās iezīmes valstspilsētu ekonomiskās attīstības profilā, un kā iespējams risināt galvenos izaicinājumus, raugoties arī no valsts mēroga plānošanas viedokļa? Atjaunoti skvēriņi vēl nenozīmē sekmīgu attīstību Braukājot pa Latviju un aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur ārpus Rīgas notiek strauja attīstība. Reiz neapstrīdamo čempioni pilsētvides sakārtotības ziņā — Ventspili — nu jau gandrīz panākušas Valmiera, Kuldīga, strauji tuvojas Liepāja, taču arī citviet — no Ogres līdz Daugavpilij notikusi vērienīga ielu atjaunošana, jaunu un modernu sabiedrisko ēku būvniecība, publisko laukumu un parku labiekārtošana utt. Taču šis progress lielā mērā panākts, ieguldot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Protams,...

Žurnāla Bilance pētījums gandrīz gada garumā ir sniedzis ieskatu desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskajā situācijā, analizējot to attīstības iespējas, šķēršļus, kā arī vietvaru plānus un rīcību. Aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur notiek strauja attīstība. Redzam atjaunotas ielas, jaunas sabiedriskās ēkas un labiekārtotus laukumus. Taču šis vizuālais iespaids lielā mērā radīts, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Taču šis vizuālais izrāviens ne vienmēr nozīmē patiesu ekonomisko izaugsmi. Kad ES fondu naudas plūsma samazināsies, pilsētu spēja turpināt attīstību būs vēl vairāk atkarīga no pašu uzņēmējdarbības izaugsmes. Pētījumā kā aktīvākās un veiksmīgākās valstspilsētas sevi apliecinājušas Valmiera, Liepāja un Ventspils. To panākumus pierāda gan ekonomiskie rādītāji, gan mērķtiecīga vietvaru rīcība investīciju piesaistē un ražotņu attīstībā. Ir arī pilsētas, kas vēl tikai sāk mosties vai cenšas pārlauzt nelabvēlīgu iepriekšējo gadu mantojumu. Tādas ir, piemēram, Daugavpils un Rīga. Ekonomiski ļoti netipiskā Rēzekne, par spīti grūtiem apstākļiem un finanšu problēmām, raksturojama...

Ministru kabinets 10. jūnija sēdē izskatījis rīkojumu Nr. 330 "Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā", kas nākamgad paredz pārcelt divas darba dienas. Nākamajā (2026.) gadā ir 2 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – piektdiena, 2.janvāris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1.janvāri, un sestdienu – 3.janvāri), un pirmdiena, 22.jūnijs (iekrīt starp svētdienu – 21.jūniju, un svētku dienu otrdienu – 23.jūniju). Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. Ministru kabineta rīkojums...

Lai atvieglotu uzņēmumu dibināšanu un darbību, paaugstinās slieksni, no kura nepieciešams eksperta veikts mantiskā ieguldījuma novērtējums, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), paredz trešdien, 11. jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešajam – galīgajam – lasījumam Saeimā atbalstītās izmaiņas Komerclikumā. Iecerēts, ka mantiskajam ieguldījumam līdz 25 000 eiro nebūs nepieciešams novērtējums. Ja, palielinot SIA pamatkapitālu, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība būs virs 25 000, bet nepārsniegs 50 000 eiro, novērtējumu un atzinumu par to varēs sniegt uzņēmuma valde. Eksperta atzinums mantiskajam ieguldījumam SIA būs nepieciešams, sākot no 50 000 eiro. Esošais regulējums paredz, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam uzņēmuma dibināšanas brīdī, ja tas pārsniedz 5700 eiro, nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tās ir nesamērīgas prasības, pausts likumprojekta anotācijā. Tāpat plānots, ka turpmāk nebūs jānovērtē arī mantiskais ieguldījums no bezskaidras naudas aizdevuma. Ar grozījumiem iecerēts veicināt elastīgāku pieeju mantiskā ieguldījuma novērtēšanai pamatkapitāla palielināšanas vai dibināšanas brīdī, iepriekš pauda likumprojekta autori...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā ir iesniedzis Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam” projektu. Ar šiem MK noteikumiem tiek noteikta kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķins) apriti un kādā e-rēķinu datus iesniedz VID. Publiskā apspriešana pieejama līdz 23. jūnijam (ieskaitot). MK noteikumi paredz, ka noteikumus piemēro Grāmatvedības likuma 3. pantā minētie subjekti (uzņēmumi) attiecībā uz kārtību, kādā tie organizē un īsteno e-rēķinu apriti ar saimnieciskā darījuma dalībniekiem. MK noteikumos ir noteikti savstarpēji izmantojamie e-rēķinu piegādes kanāli, kas nodrošina e-rēķina nosūtīšanu un saņemšanu. Noteikumi paredz iesniegšanas termiņu un kārtību, kādā uzņēmums atkarībā no tā izvēlētā piegādes kanāla iesniedz atbilstoši valstī noteiktajai strukturētajai datu formai e-rēķinu datus VID izveidotā un uzturētā e-rēķinu iesniegšanas risinājumā. Tāpat noteikumi paredz e-rēķinu iesniegšanas termiņu un kārtību situācijā, ja e-rēķinu VID...

Nokļūšana no attālāka novada stūra līdz tā centram vai tuvākajai valstspilsētai, vai uz galvaspilsētu Rīgu — ne vienam vien pagastos mītošajam sagādā pamatīgas neērtības. Izaicinājums ir ne tikai nokļūt ar sabiedrisko transportu līdz ārstam, skolām vai pašvaldību iestādēm. Nepieejama vai ierobežota satiksmes infrastruktūra reģionos rada problēmas ar darbaspēku. Rezultātā — nepietiekamas investīcijas un zema uzņēmējdarbības aktivitāte, kas savukārt atstāj sekas arī uz vietvaras ieņēmumiem un iespējām uzlabot dzīvi vietējiem ļaudīm. Transporta sistēma ir būtiska valsts ekonomikas attīstībai, īpaši ņemot vērā valsts reģionālo struktūru un iedzīvotāju mobilitātes paradumus. Diemžēl Latvijā tā nebūt nav optimāla — jauni ceļi Latvijā top maz, joprojām daudz ir ar grants segumu, naudas ceļu uzturēšanai un remontam pietrūkst un tāpēc ceļu kvalitāte pasliktinās. Arī dzelzceļa attīstību grūti nosaukt par strauju. Jauni elektrovilcieni ir, bet paaugstināto peronu joprojām daudzās stacijās nav. Kad būs ātrvilcienu satiksme Rail Baltica maršrutā un kur galu galā tie piestās, braucot cauri Latvijai, nav skaidrs....

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. jūnijā trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka tostarp tiks precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus. Tāpat grozījumos tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) veic zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences pārreģistrāciju zvērinātu revidentu komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, un nosacījumi, kā tiek atjaunots vai grozīts zvērināta revidenta sertifikāts un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence. Grozījumos tiks noteikts, ka LZRA kārtotais Zvērinātu revidentu reģistrs un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs turpmāk tiks dalīts publiskojamā un nepubliskojamā daļā, un uzskaitīta šajās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 10. jūnijā stājas spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kuri noteic administratīvo atbildību par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro, kā arī noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veic VID. Par minētajiem pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 2000 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Vienlaikus ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā stājas spēkā grozījumi Krimināllikuma 84. pantā un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 pantā. Krimināllikuma...