VISI RAKSTI

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir kritisks par pēdējo gadu strīdīgajiem Saeimas lēmumiem, kas skar papildu nodokļa ieviešanu banku peļņai un sociālo iemaksu daļas pārvirzīšanu no 2. pensiju līmeņa uz pirmo pensiju līmeni. SVF misijas Latvijā vadītājs Luiss Brandao-Markess jautāts, kā vērtē no šā gada ieviesto solidaritātes iemaksu, kas Latvijā reģistrētām kredītiestādēm līdz 2027. gadam jāmaksā no peļņas pieauguma, kas veidojās pateicoties EURIBOR likmju izmaiņām, norādīja, ka SVF šajā gadījumā saskata potenciālu risku tirgus izkropļojumiem. Proti, bankas tā vietā, lai vairāk kreditētu uzņēmumus, var nolemt vairāk kreditēt nekustamo īpašumu, jo tie ir ilgtermiņa aizdevumi un tādējādi var sadalīt nodokļa ietekmi uz daudziem gadiem. "Turpretī, piemēram, attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kas parasti tiek izsniegti uz daudz īsāku laiku, to ir grūtāk izdarīt. Tas var ietekmēt ekonomikas aktivitāti, jo kredīti uzņēmumiem parasti nodrošina lielāku produktivitāti nekā, piemēram, kredīti nekustamajam īpašumam, kas parasti ir zemas produktivitātes darbība. Tā ir viena no mūsu galvenajām bažām, ka varētu...

Algas grāmatvedim pietiekami bieži ir jāveic darba samaksas aprēķins darbiniekam, kuram noteikta stundas tarifa likme. Īpaši svarīgs šis jautājums ir gadījumā, kad darbiniekam noteikta minimālā stundas tarifa likme (turpmāk tekstā — minimālā likme). Jautājumi rodas arī tad, ja stundas likme ir lielāka par minimālo. Praktiskie skaidrojumi minimālās stundas likmes piemērošanai aprēķinos iepriekšējos gados bija iekļauti Ministru kabineta (MK) noteikumos (ar dažādiem nu jau aizmirstajiem numuriem), bet laika gaitā mainījās pamata princips (sākumā bija izmantota vienāda minimāla stundas likme visiem gada mēnešiem, pēcāk katram gada mēnesim noteikta savādāka likme). Patlaban ir spēkā MK 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu», kuros laika gaitā tika grozīta tikai minimālā mēneša darba alga, ja tā pa gadiem mainījās. Pārējie nosacījumi paliek spēkā. Kāpēc tika mainīts princips Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 656, ik gadu Labklājības ministrija...

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu no 2025. gada 1. jūlija tiek ieviesta īpaša kārtība reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem tādus pakalpojumus no ārvalstu nodokļu maksātājiem, kas Latvijā neveic saimniecisko darbību, kuras sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. VID vērš uzmanību, ka 29. maijā ir pieņemts likums “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas arī stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā. 1 Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pants. Grozījumi paredz, ka turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs var saglabāt MUN maksātāja statusu, ja ir reģistrējies PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā1 noteikto īpašo reģistrācijas kārtību. Tas nozīmē, ka MUN maksātājs no 2025. gada 1. jūlija, reģistrējoties Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2 pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, var saņemt maksas pakalpojumu vai preces ārvalstīs...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vērš uzmanību, ka Latvijā no 10. jūnija stājas spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt, ka sankciju pārkāpumi tiek sodīti ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem no pārkāpumu izdarīšanas sodiem. Stiprinot bargu sodu pieeju smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un vienlaikus paredzot administratīvās atbildības noteikšanu par mazāka apmēra pārkāpumiem, ir sperts nozīmīgs solis, lai efektivizētu visu iesaistīto institūciju darbu sankciju pārkāpšanas apkarošanai, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, norādījis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir atturēt no potenciālas sankciju pārkāpšanas, kā arī padarīt sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu ātrāku un efektīvāku. Vienlaikus saglabāta kriminālatbildība par finanšu sankciju pārkāpumiem, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kas veicina Krievijas militārās agresijas turpināšanu pret Ukrainu, norādījis...

Latvijas maksātnespējas jomas attīstībā pēdējo gadu laikā vērojama pozitīva tendence, kuras pamatā ir uzsvars uz procesa kvalitāti un efektivitāti. 2024. gadā fiksēti vairāki pozitīvi rādītāji, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem maksātnespējas vides caurskatāmībā, administratīvo izmaksu samazināšanā un kreditoru interešu aizsardzībā. Straujš maksātnespējas procesa izmaksu kritums Maksātnespējas procesa izmaksas turpina samazināties - 2024. gadā tās ir vien 0,37 eiro par katru atgūto eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā 2016. gadā (1,46 eiro). Šī pozitīvā tendence norāda uz ievērojamu administratīvo izdevumu samazināšanos un efektīvāku procesu kopumā. Izšķiroša loma šajā progresā ir Maksātnespējas kontroles dienesta īstenotiem uzraudzības pasākumiem un digitalizācijas risinājumu ieviešanai maksātnespējas jomā. Maksātnespējas procesa vidējais ilgums turpina samazināties Vidējais maksātnespējas procesa ilgums Latvijā 2024. gadā sarucis līdz 1,8 gadiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Tas veicina ātrāku uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, resursu pārdali un kreditoru interešu efektīvāku aizstāvību. Uzlabojumi panākti, pateicoties digitāliem rīkiem, riskos balstītai uzraudzībai un kā arī administratoru...

Latvijā patlaban ir zemākais bezdarba līmenis un arī zemākais bezdarbnieku skaits. Darba roku trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc 2024. gadā ļoti strauji cēlās atalgojums. Paredzams, ka šogad šī tendence būs rimtāka, uzskata darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, kura jau 30 gadus analizē atalgojuma prognozes. Datus no diviem pētījumiem — Latvijas vispārējā atalgojuma pētījuma, kas tika veikts pērn vasarā, kā arī prognožu pētījuma, kad aptauja tika veikta 2024. gada decembra vidū un 2025. gada janvāra sākumā, apkopojusi Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory valdes locekle un vadošā konsultante. Pētījumos piedalās gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, gan arī dažādu nozaru — tirdzniecības, farmācijas, loģistikas, enerģētikas, finanses, IT u.c. — uzņēmumi. «Iemesls, kāpēc veicam pētījumus ik pa pusgadam — ir gadi, kad pusgada laikā valstī krasi mainās situācija. Atceramies, ka tāds, piemēram, bija 2009. gads. Ne tik ekstrēmi, bet, salīdzinot ar pērnā gada vasaru, arī šī gada sākumā ir daudz kas...

Saeima 5. jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma vēl iepriekšējās 13. Saeimas laikā Finanšu ministrijas iesniegtos grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar ko paredzēts ieviest jaunas prasības juridisko personu kreditēšanai. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt krājaizdevu sabiedrības pakalpojumu saņēmējus, kuri nav tās biedri, precizēt krājaizdevu sabiedrības aktīvu un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus, stiprināt krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles mehānismus un veicināt kapitāla pietiekamību. Atgādinām, ka Krājaizdevu sabiedrību likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un var piesaistīt biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus; kreditēt biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; veikt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā; izsniegt galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem u.tml. Juridisko personu kreditēšanas reforma ir vērsta uz krājaizdevu sabiedrību sektora ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu pakalpojumu klāsta attīstību, nodrošinot plašākas kreditēšanas iespējas visā valstī, kā arī jaunā pakalpojuma sniegšanas...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi. Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs - Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni...

Satiksmes ministrija (SM) publiskajai apspriešanai līdz 23. jūnijam ir nodevusi noteikumu projektu "Noteikumi par transportlīdzekļu reģistrāciju un rindas organizēšanu valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanai", kas paredz ieviest maksu 8 eiro apmērā par viena transportlīdzekļa reģistrēšanu elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pirms Eiropas Savienības (ES) ārējās sauszemes robežas šķērsošanas. Plānots, ka iekasētie līdzekļi tiks ieguldīti elektroniskās rindas reģistrācijas sistēmas uzturēšanā un tālākā pilnveidošanā. Tomēr ir noteikti atsevišķi izņēmumi, kad transportlīdzekļi no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti, piemēram, autobusi, ar kuriem tiek veikti starptautiskie pasažieru regulārie pārvadājumi, kā arī personas ar diplomātiskajām, Eiropas Komisijas (EK) vai ANO pasēm. SM skaidro, ka dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 eiro dienā. Ja šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis, tad, salīdzinot transportlīdzekļa dīkstāves izmaksas, gaidot rindā uz autoceļa, elektroniskās rindas pakalpojuma izmantošanas izmaksas dienā par vienu transportlīdzekli samazināsies vairākkārtīgi. Elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā būs jāreģistrē dati par rezervācijas vietu, laiku un rindas...

Saeima 5. jūnijā kā steidzamu otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz, ka strukturētu elektronisko rēķin (e-rēķinu) ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem nevis no 2026. gada 1. janvāra, bet gan no 2028. gada 1. janvāra. Vienlaikus uzņēmumiem, kuri izsniedz apmaksai attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam – budžeta iestādei, kas ir preces vai pakalpojuma saņēmējs, – attiecībā uz šiem dokumentiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto e- rēķinu datus, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Nepieciešamība atlikt e-rēķinu ieviešanu pamatota Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par e-rēķinu ieviešanas gaitu", kas izskatīts un pieņemts Ministru kabineta (MK) 2025. gada 27. maija sēdē. VARAM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ir nepietiekams laiks, lai uzņēmumi sagatavotos obligātai e-rēķinu lietošanai un ieviestu tehnoloģiskus risinājumus, kas atbalstītu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu. Līdz tam rēķinu bija iespējams izrakstīt dažādos formātos, kas tostarp bija brīvi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 3. jūnijā stājās spēkā 27. maija grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1507). Grozījumi MK noteikumos Nr. 1507 veikti atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 112. panta otrajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta PVN maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES), tiesībām saņemt PVN atmaksu. Atbilstoši veiktajiem grozījumiem trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam, vēršoties VID ar iesniegumu PVN atmaksai, iesniegumam ir jāpievieno: apmaksāto PVN rēķinu kopijas par atmaksas periodā iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem vai to dokumentu kopijas, kas apliecina atmaksas periodā veikto preču importu, ja: nodokļa rēķinā vai dokumentā, kas apliecina preču importu, norādītā ar nodokli apliekamā vērtība sasniedz vai pārsniedz 1000 eiro; nodokļa rēķins attiecas uz degvielu un nodokļa...

Šī gada pirmajā pusē ir stājušies spēkā vairāki grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums). Vienu grozījumu iniciators bija Valsts prezidents, 2024. gada nogalē iniciējot grozījumus likumā, kuru būtība ir mazināt netaisnību un līdzekļu trūkumu veselības budžetā un palīdzēt mazāk aizsargātajiem pilsoņiem. Grozījumi, kuri ir spēkā no 2025. gada 20. marta, ļauj iesaistīt brīvprātīgi darba devējus, kuriem būtu finansiāla iespēja un vēlme ar naudu atbalstīt ļoti smagi saslimušos darbiniekus, kuru ārstēšanai nepieciešami dārgi, inovatīvi medikamenti un medicīniskās tehnoloģijas. Šāds naudas atbalsts tiek atbrīvots no aplikšanas ar algas nodokli, t.i., netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksām (VSAOI). Deputāti, diskutējot par likumprojektu, atbalstīja šo iniciatīvu, tomēr vērsa uzmanību, ka šādai iniciatīvai nevajadzētu kļūt par ilglaicīgu normu, ka tas ir risinājums uz kādu laiku. Līdz grozījumu stāšanās spēkā brīdim, ja darba devējs no saviem līdzekļiem atbalstīja darbinieku, piemēram, onkoloģijas slimnieku, tad izmaksātais naudas...

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēdē 5. jūnijā Frankfurtē nolemts pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, bet noguldījumu iespējas uz nakti likmi samazināt līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību. Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā. Jaunās likmes stāsies spēkā 11. jūnijā. Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Inflācija pašlaik ir aptuveni padomes 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jauno speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2025. gadā vidēji būs 2%, 2026. gadā - 1,6% un 2027. gadā - 2%. Lejupvērstās korekcijas par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm gan...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 3. jūnijā stājušies spēkā 2025. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1514). Grozījumu mērķis ir aktualizēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju, lai reģistrēts PVN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību Latvijā, vai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts reģistrēts PVN maksātājs saņemtu PVN atmaksu par atmaksas dalībvalsts teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Grozījumi MK noteikumos Nr. 1514 veikti atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113. panta otrajai daļai un 114. panta otrajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par citas ES dalībvalsts reģistrēta PVN maksātāja tiesībām saņemt PVN atmaksu. Grozījumi par PVN atmaksas pieteikumā norādāmo informāciju Atbilstoši veiktajiem...

Grāmatvedības likums paredz, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), obligāti jānoformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (e–rēķinu) no 2026. gada 1. janvāra. Taču patlaban Saeimas frakcijas Apvienotais saraksts iesniegtajā likumprojektā «Grozījumi Grāmatvedības likumā» rosināts e–rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem atlikt vēl par gadu — vismaz līdz 2027. gada 1. janvārim. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija jau marta nogalē lēma, ka aicinās Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) Grāmatvedības likuma Pārejas noteikumos paredzēto termiņu — 2026. gada 1. janvāri — pārcelt uz 2027. gada janvāri. Tāpat apakškomisija uzskatīja, ka varētu apsvērt obligātās e–rēķinu ieviešanas brīvprātības principu — sākt ar pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem, bet mazie to varētu ieviest vēlāk. Šāds rosinājums tika izteikts, jo secināts, ka ne uzņēmumi, ne valsts elektroniskās sistēmas nepaspēs sagatavoties obligātai e–rēķinu ieviešanai starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama...