JAUNUMI

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica. VID nodokļu pārskats un MAIS projekta virzība VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju. Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā. "Lai gan VID ir veicis uzlabojumus MAIS, tomēr VID nodokļu...

Šī gada jūlijā Eiropas Komisija (EK) ir izsludinājusi iniciatīvas “Eiropas uzticēšanās un sadarbības pieeja” (European Trust and Cooperation Approach - ETACA) otro pilotprojekta posmu. Tā ir iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienības (ES) starptautisko uzņēmumu grupu uzņēmumiem mazināt transfertcenu riskus un nodokļu neskaidrības. Otro pilotprojekta posmu plānots uzsākt šī gada septembra beigās, tādēļ līdz tam ikvienas ES dalībvalsts uzņēmums, kas ietilpst kādā starptautisko uzņēmumu grupā un kura kopējie konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro, var pieteikties dalībai šajā pilotprojektā, lai mazinātu riskus un neskaidrības transfertcenu jomā. Plašāka informācija, kā pieteikties dalībai projektā, pieejama EK tīmekļvietnē publicētajās vadlīnijās. Pirmais pilotprojekta posms tika uzsākts jau 2021. gada novembrī ar 14 ES dalībvalstu nodokļu administrāciju un trīs starptautisku uzņēmumu iesaisti. 2024. gada 15. un 16. aprīlī EK rīkoja semināru par pilotprojekta rezultātiem un nākamajiem soļiem, kurā piedalījās 18 dalībvalstu nodokļu administrācijas, tai skaitā arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienests. Ņemot vērā dalībvalstu izteikto vēlmi arī...

Raksts ir turpinājums iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2025. gada aprīļa, maija un jūnija numuros. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par trešo valstu piegādātāju dalību publiskajos iepirkumos EST 2025. gada 13. marta spriedums lietā C–266/22 Konkrētais spriedums pieņemts saistībā ar Rumānijas līgumslēdzējas iestādes ARF uzsāktu iepirkuma procedūru par jaunu elektrovilcienu sastāva vienību iegādi un apkopi. Konkursā kā pretendents piedalījās arī konsorcijs jeb piegādātāju apvienība, no kuras viens dalībnieks ir Ķīnas Tautas Republikā reģistrēts uzņēmums. ARF izslēdza no procedūras konsorciju un piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam. Konsorcija izslēgšanas iemesls bija tas, ka konsorcija galvenais uzņēmums neatbilst jēdzienam «ekonomikas dalībnieks», kas definēts Rumānijas normatīvajā aktā, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, saistībā ar to, ka šī uzņēmuma juridiskā adrese ir Ķīnas Tautas Republikā. Attiecīgais uzņēmums cēla prasību...

Finanšu grāmatvedībā viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas sniedz visaptverošu ieskatu uzņēmuma darbības efektivitātē un gūtajā peļņā vai zaudējumos noteiktā periodā, ir peļņas vai zaudējumu aprēķins (PZA). Šo finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar divām galvenajām shēmām: klasificētu pēc izdevumu veidiem vai klasificētu pēc izdevumu funkcijas. Abas shēmas ir noteiktas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) pielikumos. Lai saprastu uzņēmuma finanšu rezultātus, ir svarīgi izprast PZA veidojošos posteņus un to pamatprincipus, uzsver Mg. oec. Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente, praktizējoša grāmatvede. Ieņēmumu posteņi: Neto apgrozījums – ietver ieņēmumus no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitītas tirdzniecības atlaides, citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi tieši ar apgrozījumu saistīti nodokļi. Šajā postenī norāda ieņēmumus no uzņēmuma pamatdarbības, atsevišķi izceļot ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, ja tāda ir. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi – šeit tiek norādīti dažādi citi ieņēmumi, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par nodokļu maksāšanas režīmiem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, pēdējo reizi to atjaunojot 2025. gada 13. augustā. Jaunajā versijā ir ieviestas vairākas izmaiņas, kas sniedz precizējumus un jaunas vadlīnijas, vienlaikus mainot pieeju detalizētai informācijai. Galvenās aktualizācijas ietver: Vienkāršoti tiešsaistes maksājumi: Jaunais materiāls uzsver iespēju veikt nodokļu samaksu tiešsaistē no EDS sistēmas, izmantojot sadaļu "Maksājumi". Šis ir jauns vispārīgs norādījums, kas nav bijis iekļauts iepriekšējā versijā, padarot nodokļu samaksas procesu ērtāku. Precizētas norādes par grāmatvedības materiāliem: Attiecībā uz grāmatvedības organizēšanu vispārējā nodokļu režīmā, jaunākais dokuments tagad sniedz precīzāku ceļu uz attiecīgajiem metodiskajiem materiāliem VID tīmekļvietnē, virzot lietotājus uz sadaļu "Uzņēmumiem" – "Grāmatvedības organizēšana". Skaidrība par SDI konta izmantošanu un soļiem: Saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli (MUN) ir veikti būtiski precizējumi par saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu: 1. Ir skaidri norādīts, ka SDI konta izmantošana ir brīvprātīga MUN maksātājiem, sniedzot lielāku elastību nodokļu maksātājiem. 2. Jaunā versija tagad...

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) rīkojuma projektu, kas reglamentē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas un jaunas iestādes – Nodokļu un muitas policijas – izveides organizatoriskos aspektus. Šis rīkojuma projekts ir viens no vairākiem tiesību aktu projektiem, kas nepieciešami, lai īstenotu VID strukturālo reformu, kuras galvenais mērķis ir stiprināt iestādes efektivitāti. Rīkojuma projekts sagatavots, lai ieviestu Nodokļu un muitas policijas likumā noteikto – no 2026. gada 1. janvāra izveidot jaunu tiešās pārvaldes iestādi – Nodokļu un muitas policiju. Tā pārņems līdzšinējās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus. Jaunā iestāde darbosies finanšu ministra pārraudzībā, un šo pārraudzību īstenos FM. Rīkojuma projektā paredzētas vairākas organizatoriskas darbības, lai nodrošinātu Nodokļu un muitas policijas likuma regulējuma ieviešanu un Nodokļu un muitas policijas izveidošanu. Attiecīgi Nodokļu un muitas policija būs VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes uzdevumu un tiesību, kā arī saistību, lietvedību, tiesvedības procesu, materiālo vērtību, amata vietu un finansējuma pārņēmēja....

Pagājuši gandrīz divi gadi, kopš ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē drīkst strādāt tikai licencētas personas. Kā šajā laikā nozare mainījusies un vai piepildījušās cerības uz tās sakārtošanos? Kāpēc ārpakalpojuma grāmatveži aizvien ir biežāk sodītie par dažādiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasību pārkāpumiem? Cik grāmatvežu joprojām sniedz pakalpojumus bez licences, un cik uzņēmumos valdes locekļi aizvien «kārto grāmatvedību paši»? Agnese Rudzīte, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore, par šiem jautājumiem runā intervijā. Kā jūs novērtētu izmaiņas grāmatvežu izpratnē par nozares prasībām, licencēšanu, iekšējās kontroles sistēmām un noziedzības novēršanu pēdējo piecu gadu laikā, ņemot vērā, ka par to runāts jau gadiem? Vai ir vērojams progress, vai tomēr joprojām ir daudz neskaidrību? Grāmatvežu izpratne šajā laikā ir mainījusies ļoti būtiski. Ja pirms vairāk nekā pieciem gadiem Moneyval ekspertu secinājumi par nefinanšu sektora subjektu zināšanām bija ļoti kritiski, jo tie nepārzināja šīs prasības,...

Latvijas pensiju sistēmā paredzētas būtiskas izmaiņas, kas no 2026. gada 1. aprīļa nodrošinās pensiju automātisku pārrēķinu. Šīs izmaiņas iestrādātas grozījumā Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427 "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanu, pārrēķināšanu un izmaksu, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību invaliditātes pensijas noteikšanai", un to pamatā ir 2024. gada 12. decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Kas mainīsies? Līdz šim pensijas pārrēķinam bieži bija nepieciešams iesniegums, taču tagad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks šo procesu automātiski. Galvenais mērķis ir nodrošināt automātisku pensijas pārrēķinu gadījumos, kad pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķināšanas perioda ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pārrēķina biežums un datums Periodiskums: Automātiskais pensijas pārrēķins tiks veikts ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešiem pēc pensijas piešķiršanas. Standarta datums: VSAA automātisko pārrēķinu veiks katra gada 1....

Laikā, kad aizvien vairāk ikdienas darījumu notiek tiešsaistē, droša personas identitātes apliecināšana kļūst īpaši nozīmīga. Viens no populārākajiem autentifikācijas rīkiem Latvijā ir Smart-ID lietotne, ko iedzīvotāji izmanto, lai piekļūtu internetbankai, veiktu pirkumus vai izmantotu dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Tomēr līdz ar ērtībām var pieaugt arī riski – krāpnieki kļūst arvien izsmalcinātāki, cenšoties iegūt piekļuvi citu cilvēku datiem un finanšu līdzekļiem. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma atgādina – lietojot Smart-ID, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību paziņojumiem, ko saņemat lietotnē, un vienmēr pārliecināties, kādas darbības tiek apstiprinātas. “Smart-ID lietotnes izmantošana Latvijā turpina augt – to aktīvi lieto ap 1,2 miljoni iedzīvotāju, un ik mēnesi tiek veikti vidēji 30 miljoni darījumu. Smart-ID pēdējo gadu laikā ir nostiprinājis savu pozīciju kā uzticamākais eID rīks ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā – visās trīs valstīs kopā vidēji tiek veikti 75 miljoni transakciju mēnesī, turklāt Smart-ID turpina novērot stabilu lietotāju pieaugumu, kas apliecina arvien lielāku lietotnes nozīmi...

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam. Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai. "Latvijai ir visas iespējas kļūt par reģionālu finanšu tehnoloģiju centru, kas piesaista gan uzņēmumus, gan talantus no visas pasaules. Mums ir spēcīga tehnoloģiskā bāze un cilvēkprasmes, un mērķis – radīt vidi, kur inovācijas var uzplaukt, uzņēmumi augt, un investori – justies pārliecināti par saviem ieguldījumiem. FinTech stratēģija ir svarīgs solis šajā virzienā, identificējot praktiskus risinājumus Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās noturības stiprināšanai ilgtermiņā," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Patlaban Latvijā darbojas 130 FinTech uzņēmumi. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 09.10.2024. spriedums lietā Nr. C88289724 Faktiskie apstākļi Darbinieks 02.05.2024. tika atstādināts no darba. Rīkojumā norādīts, ka atstādināšanas iemesls bija: nepienācīga darba veikšana, saspringtas situācijas radīšana, konflikti ar kolēģiem un vadību, apdraudējums darbinieku un vadības drošībai un veselībai, kā arī darba devēja interesēm. Darba devējs 14.05.2024. uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu — par būtisku darba līguma vai darba kārtības pārkāpumu bez attaisnojoša iemesla. Darbinieks uzteikumu apstrīdēja tiesā, norādot, ka tam nepiekrīt un darba devējs nav pieprasījis rakstveida paskaidrojumus, un šāds procesuālais pārkāpums pats par sevi ir pietiekams pamats, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu. Tiesu atziņas Pirmās instances tiesa pilnībā noraidīja prasību, jo lietā ir pierādīti darba devēja uzteikumā un klāt pievienotajā aktā norādītie apstākļi. Tiesa konstatēja, ka darba devējs...

Darba ņēmējiem turpmāk būs pieejams plašāks atbalsts dalībai mācībās un mācību līdzmaksājuma apmērs. Jaunie atbalsta pasākumi nodrošinās iespējas pilnveidot un apgūt jaunas zināšanas un prasmes, iegūt profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties plašākam nodarbināto lokam. No 2025. gada 14. augusta platformā stars.gov.lv nodarbinātas personas varēs pieteikties 2025. gadā apstiprinātajam mācību pieprasījumam atbilstošajās izglītības programmās. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un 12. augustā valdībā apstiprinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumos Nr. 283 "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi". Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts 29,2 miljonu eiro apmērā, kuru valdība apstiprināja pērn maijā, darba ņēmējiem...

No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties. Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt: uzkrājumi no algota darba ienākumiem; kredītiestādes aizdevums; dāvinājumi; ienākumi no saimnieciskās darbības; citi legāli iegūti līdzekļi. Šī informācija kļūs pieejama...

Garantiju apmērs saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai tiks palielināts no līdzšinējiem pieciem miljoniem eiro līdz 25 miljoniem eiro, kā arī precizēti šo garantiju finansēšanas avoti un apjomi, paredz valdības 12. augustā veiktie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai". Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka jaunais garantiju slieksnis ļaus uzņēmējiem īstenot apjomīgākus investīciju projektus, piesaistīt finansējumu jaunu tehnoloģiju ieviešanai, paplašināt ražošanas jaudas un stiprināt konkurētspēju. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) varēs veikt apjomīgākas investīcijas, attīstīt jaunas tehnoloģijas, palielināt produktivitāti un stiprināt konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Tas veicinās nodarbinātību, inovācijas un kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat lielāks atbalsta apjoms veicinās kreditēšanu un palīdzēs pāriet no plānošanas pie reālu projektu īstenošanas, paātrinot tautsaimniecības izaugsmi. Grozījumi paredz arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku - turpmāk atbalstu varēs saņemt ne tikai kredītiestādes un to meitassabiedrības, kas reģistrētas Latvijā, bet arī no citām Eiropas Savienības un Eiropas...

Atsevišķiem mazumtirgotājiem būs jāiesniedz noteikta informācija Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču monitoringam, 12. augustā nolēma valdībā. Ministru kabineta noteikumu projekts "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam" izstrādāts Ekonomikas ministrijā, lai nodrošinātu patēriņa preču cenu izsekojamību un monitoringu. Noteikumu projekts paredz arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību. Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces, iekļaujot šajā sarakstā pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Pārtikas preču mazumtirgotāji ar šādu apgrozījumu šobrīd sasniedz vai pārsniedz 10% no mazumtirdzniecības tirgus daļas. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt CSP, taču tas netiek noteikts kā pienākums. Tie pārtikas preču mazumtirgotāji, kuri arī vēlas šos datus iesniegt, varēs nosūtīt pieteikumu CSP. Dati tiek iesniegti CSP diviem mērķiem...