JAUNUMI

Iepriekšējais gads aizvadīts, daudz kas ir padarīts, bet vēl vairāk darbu ir priekšā. Gada noslēgumā pulcējāmies kopā ikgadējā BILANCES konferencē, lai runātu par to, kā dzīvosim tālāk. Kopumā gan finanšu ministra Arvila Ašeradena, gan Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāra Šņucina unFM Tiešo nodokļu departamenta direktores Astras Kaļānes, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes un SEB bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša prezentācijās bija redzamas pozitīvas tendences ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Par ikdienas risināmiem jautājumiem un jaunumiem grāmatvedībā un nodokļos stāstīja ilggadējie žurnāla autori un lektori, tādi kā Inguna Leibus, Ieva Liepiņa, Aldis Maldups un Ieva Aizsila. Ar prieku informēju, ka piešķīrām «Gada grāmatvedis 2025» balvu Nataļjai Paramonovai, Rīgas Valsts tehnikuma vecākajai grāmatvedei un grāmatvedības profesionālo priekšmetu pedagoģei. Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Skaidrīte Pedāne, Ludzas Medicīnas centra galvenā grāmatvede. Šie vienmēr ir ļoti saviļņojoši brīži gan balvu saņēmējiem, gan viņu kolēģiem, žurnāla...

Jautājums par peļņas attiecināšanu uz Latvijas filiāli (vai pastāvīgo pārstāvniecību) kļuvis par nozīmīgu tēmu starptautisku uzņēmumu grupām, ja tām ir filiāle (vai pastāvīgā pārstāvniecība) Latvijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izdevis uzziņas, kurās atzīst, ka ieņēmumu attiecināšanas metodoloģija uz filiāli Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikta, bet šāds pienākums izrietot no starptautiskajām tiesībām.Šajā rakstā pamatosim, ka minētā tendence laikā gaitā ir attīstīta un vērsta uz dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu, bet tā nav piemērojama attiecībā uz Latvijas regulējumu. Līdz ar to starptautiskām uzņēmumu grupām, kas Latvijā veic saimniecisko darbību caur filiāli vai pastāvīgu pārstāvniecību (PP), ir brīvas izvēles iespējas, cik (un vai vispār) noteikt peļņu Latvijas pastāvīgajai pārstāvniecībai. Tā kā Latvijas pastāvīgajai pārstāvniecībai nav pienākuma pelnīt no pakalpojumu sniegšanas galvenajam uzņēmumam, ir pamatoti domāt, kāds juridiskais statuss ir tai peļņai, kas tika veidota, bet kuru nevajadzēja veidot saskaņā ar Latvijas regulējumu.1. Dubultā nodokļu aplikšanas novēršana PP un galvenā uzņēmuma darījuma gadījumāJa Latvijas PP...

Pārbaudes laiku nosaka, noslēdzot darba līgumu. Darba likums neparedz pārbaudes laika pagarināšanas iespēju, kā arī atkārtota pārbaudes laika noteikšanu. Kādas ir pārbaudes laika iespējas un ierobežojumi tā izmantošanā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) «Darba tiesību forumā 2025» skaidroja Ivo Maskalāns, ZAB Cobalt vecākais speciālists, zvērināts advokāts.Kad sākas darba attiecībasDarba attiecības tiek uzsāktas brīdī, kad darbinieks sāk veikt darba pienākumus. «Var runāt par robežu, kad persona no kandidāta kļūst par darbinieku. Šī robeža dažos gadījumos var būt skaidra, bet dažos — mazāk skaidra,» forumā skaidroja I. Maskalāns. Piemēram, ja ir kāds atlases process un tā pēdējā kārtā kandidātiem tiek uzticēti praktiski uzdevumi. Tajā brīdī kandidāts vēl nav darbinieks, un praktiskos uzdevumus, apliecinot savu piemērotību amatam, viņš varētu veikt arī bez darba līguma. Bet tiklīdz darbinieks uzņēmumā sāk veikt darba pienākumu, viņš kļūst par darbinieku un ir jābūt rakstveidā noslēgtam darba līgumam. To nosaka Darba likumā (DL) 40. pants. Tajā arī noteikts, kāda informācija...

Rakstā apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2025. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem.Balstīšanās uz piegādātāju apvienības biedra apgrozījumuSenāta 2025. gada 17. janvāra lēmumā lietā SKA–422/2025 ir skatīts jautājums par balstīšanos uz personu apvienības biedru apgrozījumu, ja viens no personu apvienības biedriem piedalās konkursā vairāku personu apvienību ietvaros. Pasūtītājs rīkoja konkursu par katastrofu pārvaldības centru būvdarbiem, un iepirkumam noteiktas četras daļas. Atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajai kvalifikācijas prasībai pretendenta vidējam gada finanšu neto apgrozījumam trīs iepriekšējo finanšu gadu laikā jābūt vismaz 8 000 000 eiro attiecībā uz katru no konkursa daļām, kurās pretendents iesniedzis piedāvājumu. Gadījumā, ja pretendents ir piegādātāju apvienība, prasību par minimālo apgrozījumu piegādātāju apvienībai ir jāizpilda, ņemot vērā apvienības biedru kopējo apgrozījumu.Piegādātāju apvienība Nordes & Betons, kuru veido SIA NORDES BŪVE un SIA LT BETONS, — iesniedza piedāvājumus iepirkuma 1. un 4. daļā, savukārt piegādātāju apvienība Nordes & Piling, kuru veido SIA NORDES BŪVE un SIA...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādājusi vadlīnijas grāmatvedības organizāciju dokumentu sagatavošanai - “Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata” (turpmāk – rokasgrāmata), kas paredzēta mazām sabiedrībām Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē, lai atvieglotu darbu uzņēmumu vadītājam un grāmatvedības kārtošanas veicējam (grāmatvedim vai ārpakalpojumu grāmatvedim).Grāmatvedības politikas, veidlapu paraugiem un kontējumiem ir ieteikuma raksturs. Ņemot kā paraugus šos dokumentus, tajos jāaktualizē atsauces uz 2026. gadā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (jaunais Grāmatvedības likums un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi!)Grāmatvedības politikas piemērsPielikumi Nr. 1 Grāmatvedibas kontu plans / Kontu plānsNr. 2 Rīkojums par avansa norēķina personāmNr. 3 Avansa norēķinsNr. 4 Rīkojums un atskaite komandējumamNr. 5 Reprezentācijas izdevumu rikojums - atskaiteNr. 6 Kases izdevumu orderisNr. 7 Kases ieņēmumu orderisNr. 8 Pamatlīdzekļa uzskaites kartīteNr. 9 Pieņemšanas - nodošanas aktsNr. 10 Pamatlīdzekļu norakstīšanas aktsNr. 11 Debitora parāda apstiprinājums (salīdzināšanas akts)Nr.12 Kreditora parāda apstiprinājums (salīdzināšanas akts)Darba līgumiDarba ligums ar gramatvediDarba liguma PielikumsLigums par gramatvedibas pakalpojumiem

Žurnāla Bilance ikgadējā konference «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā» aizvadītā gada novembra nogalē pulcēja plašu grāmatvežu, finanšu speciālistu un uzņēmumu vadītāju auditoriju klātienē un arī tiešsaistē. Konferenci atklāja žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa un, kā jau ierasts, vadīja lomu uzņēmās žurnālists un Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Edijs Bošs, kurš konferences laikā lektoriem uzdeva auditorijai aktuālus jautājumus un rosināja diskusijas ar nozares ekspertiem. Nodokļi stabili, prakse mainās Pārskatu par gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām un administratīvajiem uzlabojumiem, kas ietverti 2026. gada likumā «Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam», sniedza Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Kā norādīja I. Šņucins, 2026. gada budžets ir veidots, balstoties uz ekonomikas izaugsmi. Neskatoties uz iekšējiem un ārējiem sarežģījumiem, iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā turpināja pieaugt, un vidējā termiņā prognozētais IKP pieaugums bija aptuveni 2% salīdzināmās cenās. Šī izaugsme...

Algu grāmatvežiem jābūt gataviem pievērst uzmanību 2026. gadā sagaidāmajām īpatnībām. Tie ir: regulāras un neregulāras svētku dienas, pārceltās darba dienas, iespējamās papildu brīvdienas, jauna minimālā darba alga un minimālās stundas tarifa likmes, jauns neapliekamais minimums un tā piemērošana. Par grozījumiem Darba likumā decembra vidū, kad tika gatavots raksts, drošu informāciju sniegt bija pāragri. Algu grāmatvedim noderīgs un parocīgs darbā ir kalendārs, kur informācija par četriem pamata nodarbinātības veidiem ir sagrupēta (darba dienas un darba stundas) 1. tabulā. Vienlaikus, gatavojoties 2026. gada darba samaksas aprēķiniem, jāņem vērā ne tikai normatīvo aktu pēdējo grozījumu saturu, bet jāsagatavo (vismaz jāsameklē internetā vai pašiem jāaprēķina) tāds «darba rīks», kas tiks izmantots nemainīgā veidā līdz gada beigām. Runa ir par minimālo stundas tarifa likmes noteikšanas tabulu visiem gada mēnešiem (sk. 2. tabulu), jo diemžēl valstī vairāk par 100 tūkstošiem nodarbināto arvien saņem minimālo mēneša algu vai vēl mazāk. Šogad šo tabulu papildināju ar darba...

2025. gada 13. decembrī stājās spēkā Ministru kabineta 2025. gada 9. decembra noteikumi Nr. 749 «Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam». Par jauno regulējumu Valsts ieņēmumu dienests (VID) decembrī informēja seminārā «Strukturētie e–rēķini Latvijā: ceļā uz pilnīgu e–rēķinu ieviešanu un normatīvais ietvars». Pirmais kanāls — pakalpojumu sniedzējs Jaunajos MK noteikumos ir sadaļa par e–rēķinu iesniegšanu VID. Tajā noteikts, ka e–rēķina izrakstītājs ir atbildīgs par datu nosūtīšanu VID, izmantojot trīs kanālus, seminārā stāstīja VID Nodokļu parvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja vietniece Daira Baškevica. Viens kanāls ir pakalpojumu sniedzējs jeb operators, kas ir integrēts ar programmu lietotājsistēmas saskarni VID API un nodrošina e–rēķinu iesniegšanu VID. Jāatzīmē, ka MK noteikumu tvērumā operators vai pakalpojumu sniedzējs var būt tikai tas, kurš būs nodrošinājis šī e–rēķina ziņojuma iesniegšanu VID. Piemēram, ja ir datorprogramma, kurā nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada nogalē klajā laidis jaunāko metodiskā materiāla versiju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju aizpildīšanu. Šis materiāls aizstāj iepriekšējo, 2025. gada 15. janvārī aktualizēto redakciju, ieviešot vairākas strukturālas un satura korekcijas, kas palīdzēs nodokļu maksātājiem precīzāk orientēties sarežģītajās deklarēšanas prasībās. Strukturālas izmaiņas un skaidrība fiskālajiem pārstāvjiem Būtiskākās izmaiņas skārušas tieši fiskālo pārstāvju darba kārtību. Salīdzinot abus dokumentus, redzams, ka jaunākajā versijā ir būtiski optimizēta un pārskatīta 8. nodaļa, kas regulē kārtību, kādā nodokļa deklarāciju aizpilda fiskālais pārstāvis. Ja 2025. gada janvāra versijā šī nodaļa ietvēra garu, detalizētu un vietām atkārtotu deklarācijas rindu aprakstu (no 40. līdz 80. rindai), kas bija specifiski pielāgots fiskālajiem pārstāvjiem, tad decembra redakcijā šis uzskaitījums ir saīsināts, uzreiz pārejot pie būtiskākā – PVN 6 pārskata (pārskats par fiskālā pārstāvja darījumiem) aizpildīšanas kārtības. Jaunajā materiālā ir veikti labojumi informācijā, kas norādāma fiskālā pārstāvja PVN deklarācijā (1. pielikumā), lai to pilnībā pielāgotu iesniegšanai Elektroniskās deklarēšanas...

Finanšu ministrija apkopojusi izmaiņas grāmatvedības jomā, kas jāņem vērā, sākot ar 2026.gadu. Revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma regulējuma aktualitātes Ar Revīzijas pakalpojumu likuma grozījumiem, kas pieņemti 2024. gada 26. septembrī un stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī, pārejas noteikumi ir papildināti ar punktiem, kas paredz divas būtiskas lietas: Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumi Ja zvērināts revidents vai pretendents vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, bet līdz 2026. gada 1. janvārim nav pabeidzis sertifikācijas procesu vai ir ieguvis sertifikātu pēc šī datuma, tad viņam būs jāizpilda papildu prasības: jāiegūst vismaz trīs mēnešu praktiskā pieredze ilgtspējas jomā; jānokārto kvalifikācijas eksāmens ilgtspējas jomā. Bez šo prasību izpildes ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegt nevarēs. Licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes Šīs iestādes jau no Revīzijas pakalpojumu likuma spēkā stāšanās dienas tiek uzskatītas par sabiedriskas nozīmes struktūrām (SNS), taču tām ir pārejas periods – prasības, kas attiecas uz SNS (piemēram, revīzijas komitejas izveide, revidenta iecelšanas termiņi, revidenta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 4. decembrī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kuri 2025. gada 18. decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 244 (2025/244.7) un kuros noteiktās normas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, 2027. gadā un 2028. gadā. Dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) likuma grozījumi paredz, ka DRN tiek piemērots jauniem objektiem – elektroniskās smēķēšanas ierīcēm un nepārstrādātai un ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas komerciālos nolūkos realizētai koksnei. Ar grozījumiem tiek palielināta DRN likme par dabas resursu ieguvi kūdrai. 1. Lai mazinātu kūdras ieguves radīto emisiju un veicinātu ilgtspējīgāku resursu izmantošanu, kā arī izvairītos no kūdras ieguves nozares siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju radīto seku segšanas no citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tiek ieviests princips “piesārņotājs maksā”. Nodokļa likme par dabas resursu ieguvi kūdrai (mitrums – 40 %) ir noteikta 0,71 EUR par tonnu, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, bet ar 2027....

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 29. augusta sprieduma lietā Nr. A420141121, SKA–87/2025 skar būtisku jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un nodokļa maksātāja veikto ieguldījumu pierādīšanas prasībām. Senāts, izskatot lietu pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzības, atzina, ka tiesa nevar atzīt par ieguldījumiem tādus izdevumus, par kuru apmēru nav iespējams gūt pārliecību ar augstu ticamību. Lietas apstākļi Pieteicējs, , 2019. gadā pārdeva nekustamo īpašumu, taču nedeklarēja gūtos ienākumus. Pēc datu atbilstības pārbaudes VID uzlika pienākumu iemaksāt valsts budžetā IIN 3757,49 eiro apmērā un nokavējuma naudu 447,14 eiro apmērā. VID atzina, ka pieteicēja ienākums ir apliekams ar nodokli un tikai daļa no apstrīdēšanas procesā iesniegtajiem pierādījumiem bija attiecināmi uz ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Pieteicējs pārsūdzēja šo lēmumu tiesā. Administratīvā apgabaltiesa daļēji apmierināja pieteikumu, atceļot lēmumu daļā par aprēķināto IIN 2297,75 eiro un nokavējuma naudu 273,43 eiro. Apgabaltiesa secināja, ka ar nodokli...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā. Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%. LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām. Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām. LTRK aicina arī vienkāršot darba attiecību izbeigšanu pārbaudes laikā, atceļot trīs dienu brīdinājumu. LTRK uzsver, ka šie...

Rīgas pilsētas tiesa apstiprinājusi vienošanos starp kādu uzņēmēju un prokuroru par vainas atzīšanu lietā par nodokļu nemaksāšanu, nodarot valstij zaudējumus 56 326 eiro apmērā, un uzņēmējs sodīts ar 160 stundu sabiedrisko darbu, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem sešiem mēnešiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. No uzņēmēja par labu valstij piedzīta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija 31 326 eiro apmērā. Tāpat noslēgta vienošanās ar uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu 22 200 eiro apmērā. Spriedums vēl nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Jau vēstīts, ka saskaņā ar apsūdzību vīrietis laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, būdams SIA amatpersona, organizēja uzņēmuma saimniecisko darbību un bija atbildīgs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju iesniegšanu, PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu un iemaksāšanu valsts budžetā. VID tika iesniegtas PVN deklarācijas par iepriekš minēto laika periodu, slēpjot SIA gūtos ieņēmumus un...

Sagatavošanās laiks Eiropas Savienības (ES) Atalgojuma pārredzamības direktīvas ieviešanai Latvijā tuvojas noslēgumam — 2026. gada jūnijā tā stāsies spēkā, un uzņēmumiem būs jānodrošina ar atalgojumu saistīto iekšējo procesu atbilstība prasībām. Pirmais ziņojums uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 150 darbinieku, būs jāiesniedz 2027. gadā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu prasības ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. jūnijam. Latvijā tiek gatavots likums, ar kuru tiks pārņemta šī direktīva, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Atalgojuma pārredzamības direktīvas ieviešana: kā nodrošināt atbilstību un radīt pievienoto vērtību uzņēmumam» zināja teikt Kristiāna Boša, personālvadības un atalgojuma jomas eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mērķis — mazināt atalgojuma atšķirības starp dzimumiem Direktīvas pamatuzdevums ir...