JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra noteikumiem Nr. 562 "Grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Šie grozījumi stājās spēkā 2025. gada 26. septembrī. Galvenais grozījumu mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) ieviešanu, kā arī pārskata gada slēguma inventarizāciju. Būtiskākās izmaiņas e-rēķinu apritē Kļūdu labošana: Ja tiek daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ir izrakstīts kļūdains strukturēts elektroniskais rēķins, labojošais vai atsaucinošais (anulējošais) dokuments jāsagatavo kā strukturēts elektroniskais rēķins. Šādā labojumā obligāti jānorāda atsauce uz iepriekšējā e-rēķina numuru, kas tiek labots vai atsaukts. VID kontrole: Ja e-rēķins tiek nosūtīts uz e-adresi, izmantojot Valsts digitālās attīstības aģentūras (DIV API), VID nodrošinās kontroles par tā atbilstību PEPPOL standartam. Kontroles ietvers XML e-rēķina antivīrusa pārbaudi, Shematron validācijas pārbaudi un XSD shēmas pārbaudi. E-rēķinus, kas neatbilst šiem kritērijiem, VID nepieņems. Gala rēķina atcelšana: Lai mazinātu uzņēmumu administratīvo...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 12. maija spriedumu, ar kuru tika atteikts piešķirt atbalstu, lai kompensētu Covid-19 krīzes radīto apgrozījuma kritumu uzņēmumiem (lieta SKA-77/2025 (A420165822)). Pieteicēja – auto pārvadātāja – bija vērsusies administratīvajā tiesā, lai panāktu, ka Valsts ieņēmumu dienests izdod tai labvēlīgu administratīvo aktu un piešķir atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Pieteikumā bija norādīts, ka pieteicējas saimniecisko darbību ir ietekmējusi prasība darbiniekiem iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ko daļa tās darbinieku nebija vēlējušies darīt, kā arī vispārējais apgrozījuma kritums Covid-19 pandēmijas laikā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot uz to, ka laika periodā, par kuru atbalstu vēlējās saņemt pieteicēja – 2021. gada novembrī – atbalsta saņemšanai jau bija noteiktas stingrākas prasības nekā iepriekš, proti, atbalsts tika paredzēts tikai tām personām, kam saimnieciskā darbība bija ierobežota tieši un konkrēti, nevis tās tikai saskārušās ar netiešu ietekmi. Prasība iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ir uzskatāma par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas pieņemti vai stājušies spēkā 2025. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti likuma 7.4 panta 2. punktā, nosakot, ka neizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar likuma 41. pantu. Grozījumi veikti 18. panta pirmās daļas 21. punktā, no tā izslēdzot ar riska personu sarakstu saistīto regulējumu. Savukārt, lai noteiktu nodokļu administrācijas pienākumu uzturēt riska personu sarakstu, likuma 18. panta pirmā daļa papildināta ar 21.1 punktu. Likuma 26. panta 6.1 daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Kā dzīvot labāk? Rudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras un kontrole pār pakalpojumu kvalitāti. Turklāt obligātās apdrošināšanas limiti nav adekvāti reālajiem finanšu riskiem. GRĀMATVEDĪBA Inese Helmane: Par papildu labumiem darbiniekiem var vienoties koplīgumā Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem,...

Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) vairs nav jāiesniedz ap 4000 uzņēmumiem tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Tas komersantiem ļaus ietaupīt kopumā ap 9800 stundu gadā. Oficiālās statistikas veidošanai CSP datus tagad ņem no uzņēmumu iesniegtām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijām Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē no jūlija vairs nav jāiesniedz apmēram 80% uzņēmumu1, kas līdz šim bija iekļauti apsekojuma izlasē. Šie komersanti, kas līdz šim CSP iesniedza oficiālās statistikas pārskatus 1-apgrozījums, 2-apgrozījums, 3-apgrozījums un 4-apgrozījums, ir jau oficiāli informēti par šo CSP lēmumu administratīvā sloga mazināšanā. 1 Pavisam nelielai daļai izlasē iekļauto uzņēmumu pārskati par apgrozījumu aizvien būs jāiesniedz Pārvaldē, jo tas saistīts ar šādiem ierobežojumiem: ne visi komersanti ir PVN maksātāji, apgrozījums būtiski atšķiras no kopējās darījumu vērtības, uzņēmumiem ir izdalītas vairākas darbības veida vienības, kur kāda no tām būtiski ietekmē konkrētās nozares īstermiņa statistikas...

No 9. oktobra Eiropā stāsies spēkā prasība pirms maksājuma sākšanas maksājuma veicējam - finanšu iestādei - obligāti veikt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējās atbilstības pārbaudi, informē Latvijas Banka. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir papildu drošības elements ar mērķi nodrošināt, ka maksājuma veicējs pirms rīkojuma par maksājuma izpildi saņem informatīvu paziņojumu par vārda un konta numura atbilstības pārbaudes rezultātu, lai samazinātu krāpšanas un kļūdu risku. Process jānodrošina ne vairāk kā piecu sekunžu laikā. Uzrādītais pārbaudes rezultāts neietekmēs maksātāja tiesības nosūtīt maksājumu atbilstoši sākotnēji ievadītajai informācijai par saņēmēju. Lēmums veikt vai neveikt maksājumu neatbilstības gadījumā joprojām paliek paša maksātāja atbildībā. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir process, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic pirms maksājuma autorizēšanas no maksātāja puses. Tas ietver norādītā maksājuma saņēmēja bankas konta numura (IBAN) un vārda, nosaukuma vai cita identifikatora, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numura vai juridiskās personas identifikatora (LEI), atbilstības pārbaudi. Vārda...

Lai vairotu iedzīvotāju interesi par dažādām aktivitātēm un sporta veidiem, bieži tiek rīkoti konkursi un amatieru sacensības, un fiziskās personas, kas tajās piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu — fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to — šajā rakstā. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» no 2025. gada vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām), un tām noteikts vienots atbrīvojuma apmēra limits — 1500 eiro gadā. Ar nodokli neapliek arī Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksāto naudas prēmiju, Ministru kabineta balvu un Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Katram konkursam (sacensībai) ir savi noteikumi un izstrādāts nolikums, kurā paredz konkrētu mērķi, norāda konkursa rīkotāju un komisiju, kura vērtēs konkursa rezultātus. Konkursa vērtēšanai nolikumā ir noteikti savi kritēriji....

Ārvalstu investoru nodokļu slogu līdzsvaros ar Latvijas investoriem, paredz valdības 30. septembrī atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN). Likumprojekta mērķis ir līdzsvarot ārvalstu investoru - fizisko personu nodokļu slogu ar Latvijas investoriem - fiziskām personām, ka arī vienlaikus palielināt pašvaldību interesi fizisko personu tieši veikto investīciju piesaistē to teritorijās, skaidro FM. Risinājums paredz, ka fiziskas personas, kam pilnībā vai kopā ar citām tikai fiziskām personām piederēs uzņēmumi, izvēloties alternatīvu ienākuma nodokļu modeli, varēs netieši veicināt pašvaldību attīstību, palielinot konkrētās pašvaldības budžetu ieņēmumu daļu ar IIN no sadalāmajām dividendēm. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un IIN Latvijā atbilstoši likumam Par nodokļiem un nodevām veido vienotu sistēmu, skaidro FM. Līdz ar to, piedāvājot fiziskām personām - tiešajiem investoriem - alternatīvu, kas paredz samazināt UIN likmi, jāvērtē IIN daļas palielinājums, lai saglabātu kopējo ienākuma nodokļu sistēmas neitralitāti attiecībā uz Latvijā maksājamajiem ienākuma nodokļiem...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 1. oktobrī paredzēts uzklausīt sociālo partneru viedokli par Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Darba likumā par virsstundu darba apmaksu un koplīguma izbeigšanu. Sēdē piedalīsies Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. LBAS augusta izskaņā pauda: ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī LBAS varētu rīkoties līdzīgi, paturot tiesības virzīt virkni savu priekšlikumu. LBAS ieskatā, LDDK patlaban ir gatava piedāvāt savu - darba devēju - nostāju, kas noformulēta iekšēji padomē, nevis kopīgās sarunās. LBAS pārstāvji uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts darbinieka veselības un atpūtas laika rēķina, un praksē darbiniekiem bieži nav pilnīgas brīvības atteikties no virsstundu darba. LBAS uzskata, ka arī darba koplīgumu termiņi ir būtiski sociālā dialoga elementi, un valdības pārstāvjiem būtu jāveicina to slēgšana, skaidrojot iespējas noslēgt līgumus gan uz...

Rudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras un kontrole pār pakalpojumu kvalitāti. Turklāt obligātās apdrošināšanas limiti nav adekvāti reālajiem finanšu riskiem. Uzņēmumi, kuriem ir svarīga darbinieku labbūtība, noteikti jau zina par koplīguma priekšrocībām. Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, arī tādus, kas...

Valdība 30. septembrī atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz sašaurināt Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra kompetenci attiecībā uz statūtos ietvertiem noteikumiem par dažādu daļu kategoriju tiesībām, kā arī paplašināt uz atvērtajiem datiem nododamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Ar grozījumiem plānots risināt identificētu problēmu saistībā ar UR kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas. Tiek sašaurināta UR valsts notāra kompetence, proti, notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu kategorijām, turpmāk vērtēs tikai iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134.panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ņemot vērā, ka komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas gan par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru, gan par daļu skaitu un nominālvērtību, UR valsts notāram minētās ziņas jāpārbauda, lai novērstu statūtos ietvertās pretrunas ziņās, kas tālāk tiks reģistrētas komercreģistrā. Tāpat grozījumi paredz, ka UR atvērto datu veidā nodrošinās piekļuvi...

Valdība otrdien, 30. septembrī izskatīs grozījumus "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", kas iezīmē būtisku soli publiskā kapitāla pārvaldības sistēmas modernizācijā. Likumprojekta mērķis ir ieviest uzlabojumus, stiprinot valsts kā akcionāra lomu kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā un saskaņojot normas ar jaunākajiem Komerclikuma regulējumiem. Šīs izmaiņas radušās, lai novērstu pašreizējās nepilnības, piemēram, sadrumstaloto pārvaldības politiku un formālo pieeju uzdevumu izpildei, kas dažos gadījumos ir radījusi pārkāpumus, piemēram, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Galvenās izmaiņas 1. Aktīva īpašnieka principa ieviešana Grozījumi nostiprina labas pārvaldības principus, kas atvasināti no OECD vadlīnijām, piemēram, informēta un aktīva īpašnieka princips. Turpmāk likumā tiks noteikta kārtība, kas paredz regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta (MK) līmenī katrā politiskajā ciklā. Tiek ieviests jauns, būtisks instruments – gaidu vēstule. Publiskām personām ir pienākums izstrādāt šo vēstuli pirms kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas, tādējādi nodrošinot, ka valsts līdzdalības mērķi tiek kaskadēti līdz pat kapitālsabiedrību darbības stratēģijai. Tiek arī paplašināta...

Valdība 22. septembrī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam”. Kā norādīts ziņojumā, nodokļu politikas veidošana 2026. – 2028. gada periodam notiek sarežģītā ekonomiskajā vidē, kad nepieciešams līdzsvarot vairākus būtiskus mērķus: nodrošināt pietiekamus budžeta ieņēmumus publisko pakalpojumu finansēšanai, saglabāt Latvijas konkurētspēju starptautiskajā kontekstā, veicināt ekonomikas izaugsmi un ievērot sociālā taisnīguma principus. Šajā ziņojumā atspoguļota informācija par plānotajām nodokļu politikas izmaiņām un to potenciālo ietekmi uz valsts budžetu 2026. – 2028. gadā. Galvenie ieskati: UIN Nodokļu sloga līdzsvarošana investoriem – fiziskām personām Paralēli jau pastāvošajai UIN sistēmai, būtu jāparedz dalītu UIN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu sadalītajai peļņai. Šī alternatīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma nodokļa maksātājam, kura dalībnieki taksācijas periodā ir tikai fiziskās personas, dotu iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu 15% UIN likmi dividenžu sadales brīdī (vispārējā likme ir 20%), vienlaikus nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu šādam dividenžu ienākumam 6%...

Droni mūsdienās kļūst arvien populārāki – tie tiek izmantoti gan aizsardzības jomā, gan uzņēmējdarbībā un cilvēku privātajā dzīvē. Gadījumos, kad ar dronu tiek fotografēti vai filmēti kādi pasākumi vai teritorijas, Datu valsts inspekcija (DVI) saņem iedzīvotāju jautājumus par šādu darbību likumību. Kad notiek datu apstrāde? Personas datu apstrāde notiek, ja ar drona palīdzību iegūti materiāli, kuros var atpazīt konkrētu cilvēku. Tātad - ne visos gadījumos, kad cilvēka redzeslokā nonāk drons, var droši teikt, ka tiek veikta viņa personas datu apstrāde. Visbiežāk tā nebūs, piemēram, ja drons veic fiksācijas no liela attāluma vai sliktas redzamības apstākļos. Tāpat personas datu apstrāde netiek veikta, piemēram, ja tiek filmēts vai fotografēts cilvēka privātīpašums, bet pats cilvēks tajā nav saskatāms. Tiesiskais pamats Ja kāds filmē vai fotografē citus tikai personiskām vajadzībām, piemēram, lai saglabātu skaistus skatus savos arhīvos, un neplāno tos publiski izplatīt, šādai apstrādei nebūs piemērojama Datu regula, pat ja materiālos...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 24. septembrī atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr.: SKA-500/2025 (A420194923) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto sodu tiesnesim, kurš atvaļinājuma laikā strādājis Dānijas kažokādu rūpnīcā. Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru KNAB lēmums atcelts. Lietas materiāli liecina, ka tiesnesis no 2017. līdz 2020. gadam četros atvaļinājumos devies uz Dāniju, kur kā līgumstrādnieks strādājis kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā. KNAB ierosināja administratīvo lietu un konstatēja, ka tiesnesis pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā un 9.panta pirmajā daļā noteiktos amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, nosakot pienākumu valstij atlīdzināt 52% no šajā laikā gūtajiem ienākumiem. Tiesnesis lēmumam nepiekrita un iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Savā lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību senatoru kolēģija norādījusi, ka apgabaltiesa izvērtējusi KNAB noteikto pienākumu pieteicējam atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus un secinājusi, ka šāds atmaksas pienākums nav samērīgs. Senatoru kolēģija norādījusi, ka...