JAUNUMI

Individuālajiem uzņēmumiem (IU), kas ir saimnieciskās darbības forma, ko nereti izvēlas ārpakalpojumu grāmatveži, ir savas nianses gan juridisko nosacījumu, gan nodokļu maksāšanas ziņā, kas mazliet atšķiras no prasībām, kas ir spēkā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), gan no tām, kas jāizpilda individuālajiem komersantiem (IK) un pašnodarbinātajiem. "Ja esat ārpakalpojumu grāmatveži, pievērsiet uzmanību - individuālajiem uzņēmumiem ir neliela, tomēr sava specifika," brīdina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Individuālā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tomēr, atšķirībā no SIA, tā īpašnieks pret kreditoriem atbild ar visu savu personīgo mantu. Arī īpašnieka personīgās mantas izmantošanā uzņēmuma vajadzībām regulējums līdzinās IK/ pašnodarbinātajiem - līgumu slēgt šajā gadījumā nav nepieciešams. IU īpašnieka sociālā apdrošināšana Īpaši specifisks ir individuālā uzņēmuma īpašnieka sociālās apdrošināšanas regulējums. "Ne visi to zina, jo tas nav ierakstīts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", bet gan likuma pārejas noteikumos - 34. un 35. punktā," uzmanību vērš I. Leibus. No...

Jautājums: Aprēķinot atvaļinājuma naudu avansā (decembrī (par decembri un janvāri) vai jūlijā (par jūliju un augustu) un izmaksājot to kopā ar darba algu par nostrādāto laiku pirms atvaļinājuma (decembrī vai jūlijā), tiek ieturēts un samaksāts budžetā IIN no visas summas. Par atvaļinājuma pirmo mēnesi problēmu nav, jo ir zināms piemērojamais neapliekamais minimums. Tomēr šajā brīdī vēl nav zināms prognozētais neapliekamais minimums par nākamo mēnesi (par janvāri vai par augustu). Ja atvaļinājuma lielākā daļa ir otrajā mēnesī, tad, atgriežoties no atvaļinājuma, darbiniekam tiek apmaksātas dažas nostrādātās dienas. Sakarā ar to, ka no atvaļinājuma naudas jau ir samaksāts IIN, nepiemērojot minimumu, rodas tāda situācija, kad prognozētais minimums ir lielāks nekā summa, kas ar to ir jāsamazina. Piemēram, par otrā atvaļinājuma mēneša pēdējām dienām aprēķināta alga 90 eiro apmērā, bet VID paziņotais minimums ir 120 eiro. Samazinot algas summu ar VSAOI — 9,90 un minimuma summu, iegūst –39,90 eiro. Kā rīkoties ar negatīvo rezultātu? Atbildi...

Šī gada 24.janvārī spēkā stājās vairākas akcīzes preču aprites kārtības izmaiņas, kas mazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, kuru darbības joma ir saistīta ar akcīzes precēm. 2020.gada 24.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2020.gada 21.janvāra noteikumi Nr.39 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība””. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz akcīzes nozares asociāciju izteiktajiem priekšlikumiem, un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu un akcīzes preču aprites kārtības vienkāršošanu. Noteikumi paredz: komersanti bez licences varēs veikt akcīzes preču realizāciju no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas (uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, uz trešo valsti, citam nelicencētam komersantam akcīzes preču noliktavas robežās vai uz citu akcīzes preču noliktavu, kā arī noliktavas, kurā uzglabā akcīzes preci, turētājam); akcīzes preču noliktavas turētāji varēs realizēt preces nelicencētam komersantam savā vai citā akcīzes preču noliktavā; atcelts aizliegums akcīzes preču noliktavai pārvietot atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā kafiju, bezalkoholiskos dzērienu un elektroniskos šķidrumus, ja tie nav noliktavas turētāja īpašumā; noliktavas...

Apgūt zināšanas kvalificētu un zinošu pasniedzēju vadībā gan klātienes kursos un semināros, gan attālinātu apmācību e-semināros un video apmācībās internetā piedāvā izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta pieaugušo neformālās izglītības iestāde BILANCES AKADĒMIJA. Ieskatieties Bilances Akadēmijas tuvāko kursu un semināru sarakstā! SEMINĀRI 29.01.2020. seminārs: “2019. gada pārskata sagatavošana un pārskatā uzrādāmās informācijas saturs”15.01.2020. “UIN par 2019. gadu un deklarāciju sastādīšana” 31.01.2020. seminārs Saldū: “Kopsavilkums – nodokļu aktualitātes 2020” 12.02.2020. E-seminārs: “Jaunāko likumu normu piemērōšana 2020. gadā” 13.02.2020. seminārs: “Jaunākie grozījumi likumos un noteikumos” KURSI Kursi 14.02.2020. – 21.02.2020. “Finanšu plānošanas un analīzes instrumenti” Kursi 19.02.2020. – 26.02.2020. “Projektu konceptu plānošana un prezentēšana” VIDEOIERAKSTI E-dokumenti – normas, izstrādāšana, parakstīšana, iesniegšana, glabāšana Komandējuma un darba brauciena izdevumu atlīdzināšana Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai Grāmatvedības organizācijas dokumenti, to nozīme uzskaites procesā, uzskaite. Grāmatvedības attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika – paraugs Atgādinām, ka BILANCES ZELTA KOMPLEKTA abonentiem dāvanā ir dalība 12.02.2020. e-seminārā...

Dažādas uzņēmējdarbības formas atšķiras ne tikai ar normatīvo aktu prasībām pret grāmatvedības kārtošanu, bet arī dažādām juridiskajām, lietvedības prasībām un nodokļu īpatnībām, kad runa ir par paša uzņēmuma īpašnieka iespējām strādāt savā uzņēmumā, izmantot personīgo mantu uzņēmuma vajadzībām un izlietot uzņēmuma gūtos ienākumus. Pirmā atšķirība starp dažādām saimnieciskās darbības formām ir to juridiskais statuss. Ja SIA gadījumā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tad pašnodarbinātais un individuālais komersants (IK) ir fiziskas personas. Tas gan arī nozīmē, ka pret kreditoriem pašnodarbinātie un IK atbild ar visu savu mantu, nevis tikai ar sabiedrības mantu kā SIA gadījumā. Kad jāslēdz līgumu "ar sevi" Pašnodarbinātajiem un IK ir vienkāršāk izmantot saimnieciskajā darbībā īpašnieka personīgo mantu (piemēram, pārvadāt tirdzniecībai paredzētās preces ar personīgo auto). SIA gadījumā ir jāslēdz nomas līgums (par atlīdzību, kas nozīmē īpašnieka ienākumu, par kuru jāmaksā nodoklis) vai patapinājuma līgums (bez atlīdzības) par to, ka SIA izmanto īpašnieka personīgo mantu, savukārt pašnodarbinātajiem/IK šāds līgums nav...

Foto: Ikars Kubliņš, BilancePLZ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka visiem darba devējiem līdz 2020.gada 3.februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk – paziņojums) 2019.gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2019.gada 31.decembrim. Savlaicīga un korekta šāda paziņojuma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo šie dati tiek izmantoti gada ienākumu deklarācijas sagataves izveidošanai un nodrošina darba ņēmējiem savlaicīgu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas procesu. Proti, ja VID ir laikus saņēmis korektu paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, tad, personai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, šie dati deklarācijā parādīsies automātiski. Papildus norādāma būs tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Ņemot vērā, ka, sākot ar 2018.gadu ieviests prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kuru aprēķina VID, izmantojot iestādes rīcībā esošos datus, VID aicina darba devējus pārliecināties par neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām pamatotu un pareizu atspoguļošanu paziņojumos par 2019.gadu. Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniedz...

Salīdzinājumā ar sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), pašnodarbinātajām personām un individuālajiem komersantiem ir krietni atvieglotas grāmatvedības kārtošanas prasības. Ar atšķirībām šajās prasībās iepazīstina Dr. Oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Grāmatvedības kārtošana SIA obligāti paredz divkāršā ieraksta sistēmu. "Tas nozīmē, ka, visticamāk, nāksies algot grāmatvedi, ja pašiem nav zināšanu grāmatvedībā. Tas nozīmē arī to, ka uzņēmuma finanšu informācija kļūst publiski pieejama, jo jāiesniedz finanšu pārskati," atgādina I. Leibus. Savukārt pašnodarbinātajiem un arī IK (ja IK apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro gadā) pietiek ar vienkāršā ieraksta grāmatvedību un gada finanšu pārskati nav jāgatavo (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem gan jāiesniedz elementāri VID EDS sistēmā sagatavojami ceturkšņu pārskati, bet pašnodarbinātajiem - pašnodarbinātā ziņojumi un iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija). Tāpat SIA gadījumā noteikti nepieciešami grāmatvedības organizācijas dokumenti (grāmatvedības politika jeb apraksts, kādā veidā uzņēmumā tiek kārtota grāmatvedība). Savukārt pašnodarbinātajiem un IK, ja tie strādā vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības organizācijas dokumenti nav nepieciešami....

Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana. Pirms saņemt – jāsamaksā Likuma 11. pantā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga...

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi - 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) plānota Apvienotās Karalistes (turpmāk – AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES). Šonedēļ paredzēta AK Izstāšanās no ES līguma (turpmāk – Līgums) ratifikācija AK parlamentā, bet 29.janvārī plānots Eiropas Parlamenta balsojums par Līgumu. Ja abi balsojumi būs pozitīvi, ratifikācijas procedūras tiks noslēgtas līdz 31.janvārim, un AK sakārtotā veidā izstāsies no ES. Atbilstoši Līgumam no 1. februāra līdz 31. decembrim iestāsies pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to turpinās attiekties ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā. Pārejas periodā AK, tāpat kā pašlaik, būs daļa no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības. Tas nozīmē, ka muitas jomā līdz šī gada beigām nekādu izmaiņu nebūs ne privātpersonām, kuras ceļo no AK uz Latviju vai...

Rīgas šķīrējtiesa 20. februārī rīko izglītojošu bezmaksas juridisko semināru biznesa īpašniekiem un pārstāvjiem par tēmu "Šķīrējtiesas loma mūsdienu biznesā”. Seminārs ir domāts tiem, kas sastopas ar līguma saistību nepildīšanu no partneru vai klientu puses, un tiem, kas vēlās, lai biznesam būtu papildus uzticams juridiskais drošības spilvens. Rīgas šķīrējtiesa kā semināra organizators mudina uzņēmējus domāt par sava biznesa juridisko drošību pirms tam, kad rodas kādas problēmas. Spriežot pēc savas 20 gadu pieredzes, tā apgalvo, ka 90% juridisko biznesa problēmsituāciju, kas ir saistīti ar partneru darījuma nosacījumu nepildīšanu, izriet no līguma, kurš vienkārši neparedz šis problēmsituācijas. Bezmaksas semināra laikā apmeklētāji iegūs zināšanas par to, kā rīkoties, lai novērstu vai risinātu ātri, vienkāršoti, konfidenciāli, efektīvi un savā teritorijā strīdu ar partneri vai klientu. Seminārā plānots runāt par to, kā šķīrējtiesa palīdz stabilizēt biznesa juridiskos procesus; ar kādiem strīdiem tajā var vērsties; par šķīrējtiesas līgumu, atrunu un visu, kas ir nepieciešams dokumentos. Seminārā lektore Ilga Jansone,...

Jautājums: Vai normālais darba laiks tam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, atšķiras no tāda darbinieka normālā darba laika, kas strādā astoņas stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai? Jautājums radās sakarā ar to svētku dienu apmaksu, kas sakrīt ar darbinieka darba dienu, bet darbinieks tajā nestrādāja. Biroja darbiniekiem darba dienas ir no pirmdienas līdz piektdienai un skaidri redzams, kura svētku diena ir jāapmaksā, taču summētajā darba laikā strādā pēc grafika, savukārt grafiku var sastādīt, «apejot» svētku dienas. Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Visbiežāk darbiniekam līgumā ir noteikts normālais darba laiks, strādājot no pirmdienas līdz piektdienai (ir arī citi varianti), un tas definēts Darba likuma 131. pantā: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Normālais darba laiks minēts arī MK noteikumos Nr. 656 «Noteikumi par minimālās...

Ņemot vērā pēdējā laikā sabiedrības izrādīto interesi par datu publiskošanu Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra reģistrā un publiskajā telpā (sociālās tīklošanas vietnes) izskanējušo informāciju un saņemtajiem jautājumiem par iespējams nelikumīgu datu apstrādi, kuru veic Uzņēmuma reģistrs, kas ir bezmaksas pieejami https://info.ur.gov.lv , Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi viedokli par veikto datu publiskošanu minētajā reģistrā. Likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk-Likums) noteikts, ka Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt Likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Inspekcija skaidro, ka atbilstoši Likuma 4.11 panta pirmās daļas 1.punktam publiski pieejamai ir jābūt jaunākajai informācijai par reģistru ierakstiem (šī informācija ir uzskatāma par reģistrācijas lietas publisko daļu arī atbilstoši Likuma 4.15 panta pirmās daļas 1.punktam), savukārt likuma 4.10 pantā noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs ziņas un dokumentus, kas iekļauti...

No 2020. gada 1. janvāra ir stājušās spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas ietekmē minerālo materiālu cenu. Dabas resursu nodokļa likme par vienu smilts kubikmetru ir palielināta par 0,15 eiro. Likuma grozījumu anotācijā teikts, ka nodokļa likmes, kas noteiktas kā nomināls skaitlis, nevis procenti, pārskatīšana ir objektīva, balstoties uz citu valstu pieredzi nodokļu likmes indeksācijai atbilstoši inflācijas apjomam. Anotācijā norādīts, ka dabas resursa nodokļa (DRN) likmi par smilts ieguvi bija nepieciešams paaugstināt, lai mazinātu iespējamos krāpšanās gadījumus valstī, maksājot šo nodokli. Līdz šim konstatēti vairāki gadījumi, kad veikta nepareiza nodokļa likmes uzskaite un ziņošana par attiecīgajiem DRN objektiem. Dabas resursu nodokļa likumā DRN likme par smilts ieguvi ir pielīdzināta DRN likmei par smilts–grants ieguvi. Minerālā materiāla veids (mērvienība) 01.01.2017.– 31.12.2019. (EUR) No 01.01.2020. (EUR) Smilts (m3) 0.21 0.36 Smilts - grants (m3) 0.36 0.36

Rakstā aplūkota darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā, kā arī darba kapitāla lielums un tā izmantošanas efektivitāte. Darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā Darba kapitāls ir nozīmīgs faktors jebkura uzņēmuma sekmīgas darbības un likviditātes nodrošināšanā. Tiek uzskatīts, ka tas savā ziņā ir kā «dzīvības asinis» jebkuram uzņēmumam, un tā efektīva vadība ir nepieciešama biznesa izdzīvošanai un veiksmīgai darbībai. Darba kapitāls (saukts arī par darbības kapitālu vai tīro apgrozāmo kapitālu (working capital)) ir starpība starp uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām (apgrozāmie līdzekļi – īstermiņa saistības). Būtībā darba kapitāls ir cieši saistīts ar uzņēmuma likviditātes nodrošināšanu. Ar apgrozāmajiem līdzekļiem tiek nodrošināta pamatdarbība: izejvielu iegāde, ražošana, pārdošana, kā arī ar tiem jāsedz visas saistības, kas rodas uzņēmējdarbības rezultātā (jāsamaksā parādi kreditoriem). Un tieši darba kapitāls ir tā apgrozāmo līdzekļu daļa, kura, pēc tam kad tiek segtas visas īstermiņa saistības, var tikt izmantota ražošanas nodrošināšanai. Tādēļ darba kapitālam ir liela nozīme uzņēmuma sekmīgas darbības nodrošināšanai. Darba kapitālu...

Uzņēmuma grāmatvedības politika nav uz mūžiem akmenī iekalts dokuments, un ir situācijas, kad tā jāmaina/jāaktualizē, atgādina biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne. Pirmais gadījums, kad grāmatvedības politikā jāveic izmaiņas, ir normatīvā regulējuma grozījumi. "Pirmkārt, tie ir nodokļu likumi, kas būtiski ietekmē uzņēmuma situāciju," skaidro A. Medne. Otrs gadījums - ja pašā uzņēmumā mainījušies tā darbības apstākļi, kā rezultātā līdzšinējā grāmatvedības politika vairs neveicina to, ka uzņēmuma finanšu pārskats atbilst likuma prasībai un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par komercsabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli. Treškārt, uzņēmuma grāmatvedības politiku var mainīt arī tad, ja secināts, ka politikas maiņa nodrošinās ticamāku un atbilstošāku priekšstatu par attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu un notikumu vai apstākļu ietekmi uz sabiedrības finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. "Mainot grāmatvedības politiku, precīzāk jānosaka konkrētā uzņēmuma īpatnības, kā arī tas, kā darījumi vai darījumu grupa ietekmē uzņēmuma finansiālo situāciju," piebilst eksperte. Annas Mednes semināru "Grāmatvedības organizācijas...