JAUNUMI

Mazo un vidējo uzņēmumu finansētājs Baltijas valstīs Capitalia informē, kā, sākot no aprīļa pirmās nedēļas, pilnībā atsāk uzņēmumu finansēšanu, piedāvājot ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa aizdevumus uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, tajā skaitā faktoringu. Papildus standarta finansējuma produktu klāstam, Capitalia piedāvā izvērtēt dažādus restrukturizācijas darījumus un sniegt konsultācijas krīzes skartiem uzņēmumiem. Pirmajās nedēļās pēc ārkārtas situācijas izziņošanas Capitalia ir proaktīvi apzinājusi savus klientus, identificējot pandēmijas ietekmi uz viņu biznesu. Lietuvā 9.8% no uzņēmuma klientiem norādīja, ka karantīnas apstākļi ir atstājuši būtisku ietekmi uz viņu darbību. Latvijā šis rādītājs ir bijis vēl augstāks – 16.5%. Savukārt Igaunijā situācija ir bijusi līdzīgāka Lietuvai – augstu ietekmi izjuta 9.5% no klientiem. Jau divas nedēļas Capitalia piedāvā klientiem vienkāršu procedūru maksājumu termiņu atlikšanai. Capitalia vietnē (www.capitalia.com) atrodams arī aktuālo atbalsta instrumentu apkopojums. Valsts atbalsta pieejamības informācija tiek atjaunota katru pirmdienu. Capitalia arī aicina uzņēmumus proaktīvi reaģēt uz ienākumu kritumu, tūlītēji pārskatot iespējas samazināt izmaksas, atlikt maksājumus un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un algas nodokļa piemērošanu konkrētās situācijās. Jautājums: Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa “Covid-19” izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādus izdevumus jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kurš atcelts sakarā ar vīrusa “Covid-19” izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja interesēs un pēc atgriešanās no komandējuma darba devējs nosūtīja darbinieku pārbaudīt veselības stāvokli - nodot analīzes laboratorijā (lai noteiktu koronavīrusa "Covid-19" klātbūtni). Komercsabiedrība samaksāja par attiecīgām analīzēm laboratorijā. Vai minētie izdevumi jāiekļauj UIN bāzē...

Ekonomiskās situācijas straujā pasliktināšanās vīrusa COVID-19 pandēmijas dēļ radījusi ienākumu samazinājumu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kas savukārt daļai radījusi grūtības laikā norēķināties ar kredītmaksājumiem. Vai bankas uz šo situāciju reaģējušas, piedāvājot vienkāršotus un atvieglotus noteikumus klientiem pieejamajām kredītbrīvdienām? Iespējas dažādās bankās ir atšķirīgas. Swedbank Swedbank mājaslapā pieejama salīdzinoši visplašākā informācija par kredītbrīvdienu nosacījumiem. Banka gan privātpersonām, gan uzņēmumiem piedāvā kredītbrīvdienas līdz 6 mēnešu ilgam periodam, bet hipotekārā kredīta gadījumā tas var sasniegt pat 12 mēnešus. Nepieciešamais pamatojums, lai pieteiktos kredītbrīvdienām, privātpersonām nav pārāk strikti definēts - pieteikties var, ja radušās maksājumu grūtības "šī brīža ekonomiskās situācijas ietekmē (piemēram, regulāro ienākumu samazināšanās vai darba zaudējums)". Tomēr - ar piebildi, ka līdz šim klientam nav bijis sarežģījumu ar kredītmaksājumu veikšanu. Kredītbrīvdienas privātpersonām iespējamas attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, patēriņa kredītiem, patēriņa kredītiem mājoklim, auto kredītiem un studiju kredītiem bez valsts galvojuma. Kredītbrīvdienas nav piemērojamas kredītkaršu un kredītlīniju maksājumiem. Jāņem vērā, ka kredītbrīvdienas attiecas tikai uz...

Uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus bankās, ALTUM piedāvā kredīta garantiju, kas ļaus bankai atlikt pamatsummas maksājumu. Šīs garantijas pieejamas saimnieciskās darbības veicējiem, lauksaimniekiem un zivsaimniecības un akvakultūras nozarei. Atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumiem Nr. 150 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi covid-19 izplatība". Atbalstāmie finanšu pakalpojumu veidi ir: aizdevums investīciju veikšanai; aizdevums apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, t. sk. kredītlimiti (kredītlīnijas un overdrafti); finanšu līzings, finanšu līzinga limiti. Par garantijas saņemšanu jājautā savā bankā. Finanšu pakalpojuma summa, ko sedz garantija, nepārsniedz 25% no saimnieciskā darbības veicēja 2019.gada kopējā apgrozījuma, bet maksimālā garantijas summa nepārsniedz 5 miljonus EUR. Garantija sedz līdz 50 % no finanšu pakalpojuma summas (atlikuma garantijas piešķiršanas brīdī) uz termiņu līdz 6 gadiem finanšu līzinga un investīciju aizdevumu finanšu pakalpojumiem, līdz 3 gadiem – apgrozāmo līdzekļu finanšu pakalpojumiem. Garantijas prēmija ir 0.5% gadā....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 26. martā ir pieņemti un 28. martā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” , kas noteic kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus. Tie nosaka arī kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Gan dīkstāves pabalstam, gan nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties visi tie krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30 %. Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu...

Darbinieki darba tiesiskajās attiecībās vienmēr ir tikuši atzīti par vājāko pusi, tāpēc arī pašreizējās COVID-19 krīzes apstākļos šīs attiecības jāvērtē no darbinieka aizsardzības perspektīvas. Protams, tas nekādā veidā neierobežo vai neaizliedz darba devējam veikt objektīvus pasākumus, ja notikusi krīze un tiešām objektīvi kaut kādas saimnieciskās funkcijas vairs nevar pildīt un ir jāveic izmaiņas. Kas jāatceras darba devējiem, kuri ir atbildīgi par to, kādā situācijā ir nonākuši darba ņēmēji, ja darbs objektīvu apstākļu dēļ ir apstājies, skaidroja* Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos. Sniedzam nelielu ieskatu aktuālajos norādījumos. Ja uzņēmuma darbība ir ierobežota Attiecībā uz to, ja ir faktiska dīkstāve un darba devējs nevar nodrošināt darbinieka darbu, tad, pirmkārt, jau Darba likumā ir noteikts, ka dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības darbinieku norīkot līgumā neparedzētu darbu veikšanai, kas ir ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā un pa šo laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam...

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Krīzes vadības centrs, apsekojot strādājošos tirdzniecības un ēdināšanas objektus, papildinājis rekomendācijas rīcībai vīrusa ietekmes mazināšanai. Tirgotājiem patlaban ir trīs galvenie uzdevumi: rūpes par darbiniekiem un viņu veselību; klientu nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm; pārtikas drošība. Valdība ir deklarējusi pamatprincipus rīcībai šajā situācijā: 2 m attāluma fiziskā distancēšanās un dezinfekcijas prasību stingra ievērošana. Vadoties pēc tiem, nozare veido rekomendācijas tirgotājiem un ēdinātājiem. LTA iesaka papildus tirgotājiem pārdošanas organizēšanā: noteikt rekomendējamo pircēju skaitu, lai varētu nodrošināt distancēšanās prasības, un informēt par vienlaikus apkalpojamo pircēju skaitu; norādīt vēlamo pircēju plūsmas virzienu tirdzniecības zālē un iezīmēt 2 m distances ar uzlīmēm vai krītiņiem; nodrošināt pārdevējus ar sejas aizsegiem vai uzstādīt aizsargstiklus (informācija LTA par iegādi), apgādāt pietiekamā skaitā ar dezinfekcijas līdzekļiem, vienreizējiem cimdiem vai citiem līdzekļiem roku tīrīšanai; 4) kontaktēties ar teritoriālo policijas iecirkni, lai būtu gataviem personāla vai veikala apdraudējumiem un nodrošinātu ātru reakciju no drošības spēku puses; 5) nodrošināt dubultdrošus...

Ārkārtas sēdē 29. martā Ministru kabinets Covid-19 ierobežošanai noteica jaunas prasības attiecībā uz darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm, uz darba laika organizēšanu dažādu profesiju pārstāvjiem, prasībām transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem ārpus darba laika, un citus pienākumus. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Grozījumi noteic, ka darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad obligātās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā...

Lai Rīgā pārvietotos sabiedriskajā transportā pēc tam, kad stājušās spēkā Rīgas domes pagaidu administrācijas veiktās izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz uz ārkārtējās situācijas laiku atcelt lielāko daļu no atlaidēm pilsētas sabiedriskajā transportā, pasažieri varēs izmantot jau esošos e-talonus (Rīdzinieka kartes, Skolēna e kartes, personalizētos un nepersonalizētos e-talonus), tajos ielādējot biļetes par pilnu cenu, informē “Rīgas satiksme”. Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatīšanos, uzņēmums aicina iedzīvotājus palikt mājās, pārvietoties kājām vai braukt ar velosipēdu. Uzņēmums aicina apdomāt ikviena brauciena nepieciešamību un izmantot sabiedrisko transportu tikai gadījumos, ja nav citas alternatīvas. Rīgas domes pagaidu administrācija atlaides līdzšinējā apjomā ir saglabājusi personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem, valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, kā arī pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem. Minētās pasažieru grupas sabiedrisko transportu arī turpmāk varēs izmantot tāpat, kā līdz šim. Veselības aprūpes un sociāliem darbiniekiem ārkārtējās situācijas laikā braukšanas sabiedriskajā transportā būs bez maksas. Lai saņemtu šo atvieglojumu, minētajām personām...

Sakarā ar COVID-19 saslimšanas ierobežošanu gan darbiniekiem, gan darba devējiem rodas arvien jauni jautājumi arī darba tiesisko attiecību sakarā. Atbildes uz vairākiem šādiem jautājumiem sagatavojusi Valsts darba inspekcija (VDI). Piemēram, darbavieta nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu (neatbilst kādam no ierobežojumiem, piemēram, ir nodokļu parāds), slēdzās uz nenoteiktu laiku un atsakāt izmaksāt algu par februāri pilnā apmērā. Vai uzņēmējs ir tiesīgs šādi rīkoties? VDI norāda, ka arī valstī ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir pienākums ievērot darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības. Darba likuma 69.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba devējs atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba samaksas izmaksas laikam nav izmaksājis darba samaksu, saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu, VDI iesaka ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Sūdzībā ietveriet...

Saistībā ar valdības lemto par dīkstāves pabalsta piešķiršanu to uzņēmumu darbiniekiem, kuriem valstī noteiktās ārkārtas situācijas dēļ radusies dīkstāve, esam saņēmuši portāla lasītāju jautājumus saistībā ar tiesībām pieteikt darbiniekus valsts maksātajam pabalstam. Tā kā dīkstāves pabalsta aprēķināšana un piešķiršana uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lūdzam sniegt īsu skaidrojumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka valdības lēmumi katru dienu mainās, tāpēc atbildes ir tapušas, balstoties uz 26. martā spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid – 19 izplatība” un tajos noteikto. Jāpiemetina, ka dīkstāves pabalstu izmaksā par konkrētiem darbiniekiem, tātad tas nenozīmē, ka visam uzņēmumam jāpasludina dīkstāvi. Ir amati, kuros darbiniekiem ir iespējams veikt savus pienākumus tāpat kā līdz šim, kaut arī tas notiek atšķirīgā formā, piemēram, attālināti no mājām. Attiecīgi darba devējiem šiem šiem darbiniekiem jāturpina izmaksāt atalgojums. Savukārt tiem, kuri pieteikti dīkstāves pabalstam, nav jāsūta bezalgas atvaļinājumā vai arī jāpārtrauc darba attiecības. Ja uzņēmumam rodas sarežģījumi...

Valdība 26. marta sēdē apstiprināti kritēriji un atbalsta saņemšanas kārtība, kādā jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarts uzņēmums var kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi: kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem; kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kā aizpildāms darba devēja ziņojums, ja darbinieks ir dīkstāvē ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 pandēmiju un viņam tiek izmaksāts dīkstāves pabalsts (pabalstu izmaksā VID darbiniekam uz viņa norādīto bankas kontu). 2020.gada 20.martā ir pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kurš paredz: ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu, kas paredz, ka darba devējam par dīkstāves periodu ir pienākums izmaksāt darbiniekam algu (likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 14. pants). Tikai tad, ja darbiniekam ir piešķirts dīkstāves pabalsts, darba devējam ir tiesības neievērot...

Finanšu nozares asociācija sagatavojusi juridisku skaidrojumu "Kā pildām saistības nepārvaramas varas apstākļos?" ar apsvērumiem par to, kā mūsu saistības ietekmē nepārvarama vara. COVID – 19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi būtiski ietekmē ikviena ikdienas dzīvi, darbu, saimniecisko darbību un, protams, saistību, kas ikvienā no šīm mūsu darbības sfērām ir jāpilda. Asociācija meklē atbildi uz jautājumu, vai tas, ka mūsu ikdienas dzīve un saimnieciskā darbība šobrīd nevar tikt turpināta ierastajā ritmā, nav pietiekams pamats saistību atlikšanai vai pat vispār atcelšanai? Nepārvaramas varas apstākļi jāvērtē ne tikai no personas, kam saistības jāpilda, viedokļa, norāda asociācija. Šajos apstākļos mums jānostājas objektīva vērtētāja pozīcijā un jāsaprot, vai noteiktā darbība, kas jāveic, lai saistību izpildītu, ir objektīvi iespējama spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Arī tad, ja kā objektīvs vērtētājs, konstatējam nepārvaramas varas radītu šķērsli saistību izpildīt, pati saistība tomēr netiek dzēsta. Nepārvaramas varas laikā vienkārši nesākas vai neturpinās saistību izpildes nokavējums. Izņēmums – ja noslēgtais līgums paredz saistību...

Ministru kabinets 26.martā pieņēma nolēma atbalstīt īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Šāds atvieglojums attieksies uz autovadītājiem, kas iesaistīti iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos un darbosies Latvijas Republikas teritorijā. Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktais regulējums ļauj steidzamos gadījumos dalībvalstīm piešķirt pagaidu izņēmumu no transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, tūlīt to darot zināmu Komisijai. Ņemot vērā, ka ar 2020.gada 12.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kuru no lēmuma pieņemšanas brīža ir izsludināta visā valsts teritorijā ārkārtējā situācija līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā, nepieciešams īstenot īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Minētie atvieglojumi paredz, ka no 2020.gada 26.marta līdz 2020.gada 25.aprīlim: ikdienas transportlīdzekļu vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā); iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);...