JAUNUMI

Bērnu vecumā no 13 gadiem nodarbinātību Darba likums (DL) uzskata par izņēmuma gadījumu. Turklāt ir nepieciešams gūt vismaz viena no vecākiem (aizbildņiem) rakstveida piekrišanu, un tam jānotiek no mācībām brīvajā laikā. Darbam jābūt vieglam, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgam (DL 37. pants). Šādu personu nodarbināšanai jāsaņem Valsts darba inspekcijas atļauja. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka Ministru kabineta (MK) 2002. gada 8. janvāra noteikumi Nr. 10 "Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem" un 2002. gada 28. maija MK noteikumi Nr. 205 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu — izpildītāju — nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi". Ieteicams rūpīgi izstudēt gan DL, gan minēto MK noteikumu normas, arī DL 132. pantu "Darba laiks personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem". Darba attiecību noformēšana Būtiska īpatnība gados jaunu darbinieku nodarbināšanā saistīta ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"...

Līdz 15. jūlijam gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”. To var iesniegt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, gan arī papīra formātā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2020. gada 2. ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 30. jūlijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu...

Rīgas domes vēlēšanas notiks šā gada 29. augustā, to paredz 7. jūlijā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pieņemtais lēmums. Vēlēšanas izsludinātas, ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, kas noteic, ka CVK Rīgas domes vēlēšanas jāizsludina 2020. gada 7. jūlijā, bet vēlēšanām jānotiek 2020. gada 29. augustā. Ar vēlēšanu izsludināšanas dienu sākas arī priekšvēlēšanu aģitācijas periods Rīga domes vēlēšanās. Rīgas domes vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Rīgā. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst. 7.00 līdz 22.00. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekš: trešdien, 26. augustā, no plkst. 16.00 – 21.00; ceturtdien, 27. augustā, no plkst. 9.00 – 16.00; piektdien, 28. augustā, no plkst. 12.00 – 20.00. Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās būs Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas – šā gada 31. maijā, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Vēlētāji,...

Nesen pievērsu uzmanību virsrakstā minētajam viedoklim, ko izteica viens no mūsu pazīstamajiem ekonomistiem intervijā par ēnas ekonomiku, atšķirīgajiem nodokļu režīmiem un maziem dīkstāves pabalstiem. Runa bija par to, ka sabiedrībā pastāv "attaisnojošs" nodokļu nemaksāšanas iemesls: neuzticība valsts vadībai. Saprotu, ka patlaban nav īstais brīdis pārmest kādam, ka iepriekšējā dzīvē viņš rīkojies neapdomīgi (ja darbinieks, tad piekrita saņemt algu aploksnē, ja pašnodarbinātais, tad izvairījās maksāt nodokļus vai bija reģistrēts zemu nodokļu biznesā u.tml.) un tādēļ saņem ļoti mazu dīkstāves pabalstu vai pat atteikumu. Protams, "vainīgi" šādā iznākumā ir gan pašas fiziskās personas, gan viņu darba devēji, bet no tā vieglāk nekļūst, jo ēst gribas, komunālie maksājumi jāveic, rēķini — jāapmaksā utt. Kā jebkurā ārkārtējā situācijā, arī šoreiz izgaismojas vairākas problēmas, par kurām sabiedrībai bija labi zināms, bet rokas bija par īsu, vēlmes kaut ko mainīt — par maz, un tā arī process turpinājās, līdz pienāca… tas, kas pienāca. Ne saukta, ne gaidīta izveidojās...

Stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, 1. jūlijā stājušies spēkā arī atsevišķi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuros noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā, par tiem piemērojamie sodi un institūcijas, kuras ir kompetentas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā šobrīd noteikti arī citos nodokļu likumos: likumā "Par akcīzes nodokli”, Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā un likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" pēc būtības ir integrēti nodokļu pārkāpumi, par kuriem administratīvā atbildība līdz šim tika paredzēta nu jau vairs spēkā neesošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vairumā gadījumu saglabājot līdz šim noteikto naudas soda apmēru. Turpmāk administratīvā atbildība ir noteikta par šādiem nodokļu pārkāpumiem: 1. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (135.pants);par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos. Vēl viens no būtiskiem grozījumiem,...

Starpministriju saskaņošanai 2. jūlijā ir nodoti vairāki Finanšu ministrijas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izstrādātie normatīvie akti, tostarp likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", jo ir nepieciešams noteikt, kādās situācijās ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam, kurš vēlas pretendēt uz dalību publiskajos iepirkumos, nav izpildītas saistības nodokļu jomā. Kā norādīts saskaņojamo likumprojektu anotācijās, pastāv situācija, ka nodokļu maksātājs, kuram iespējams ar iesniegtajām nodokļu deklarācijām rastos pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, apzināti nesniedz nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, lai tam neizveidotos nodokļu parāds un tas varētu piedalīties iepirkumos. Ar likumu grozījumiem plānots noteikt, ka, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, tad tiek uzskatīts, ka nodokļu maksātājam nav izpildītas nodokļu saistības: nodokļu maksātājam VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 EUR un informācija par nodokļu maksātāju ir iekļauta atbilstoši šā likuma 18. panta pirmās daļas 8. punktā minētajam VID...

Lai sekmētu kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu, 11. jūnijā Saeima pieņēma nozīmīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, grozījumus Krimināllikumā, un grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību", kas stājās spēkā no 6. jūlija un būtu jāievēro ikvienam, tostarp arī liecinieka statusā. Kā informē Tieslietu ministrija, ar likuma grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) tiek noteikts, ka turpmāk personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, būs pienākums sniegt patiesas liecības, ja tiks izmantotas tiesības liecināt. Savukārt KPL 379. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Tāpat ar grozījumiem KPL 392. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu. KPL 464. panta pirmās daļas grozījumi, paredz, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas...

Eiropas Komisijas publicētajā 2020. gada Eiropas inovācijas reitinga(EIS) rezultātu pārskatā atzinīgi novērtēts Latvijas progress inovāciju veicināšanā. Latvija Eiropas Savienības (ES) valstu vidū uzrādījusi otro augstāko sniegumu uzņēmējdarbības aktivitātē, tādējādi vairāk kā divas reizes pārsniedzot ES vidējo rādītāju. 2019. gadā Latvija ierindota 23. vietā ES dalībvalstu konkurencē, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar 2018. gada pārskata rezultātiem, vienlaikus saglabājot vietu "mēreno inovatoru" valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50 - 95% no ES-27 vidējā līmeņa. Latvija 2019. gadā ir uzlabojusi sniegumu septiņās no kopumā 10 inovāciju reitingu ietekmējošām rādītāju grupām. Eiropas Komisijas eksperti īpaši atzinīgi novērtējuši Latvijas sniegumu trīs inovāciju dimensijās – finanses un atbalsts, inovācijas ietekme uz nodarbinātību, kā arī inovācijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijai ir visaugstākie rezultāti uzņēmējdarbības aktivitātē, pēdējos trīs gados vidējās iekšzemes kopprodukta izmaiņās un jaunu uzņēmumu dibināšanā. Latvija uzlabojusi sniegumu vairākos rādītājos, kas kalpo kā priekšnoteikums inovatīvas un konkurētspējīgas...

Ja patentmaksa ir samaksāta par periodu, kas iekrita ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 411 "Grozījums 2018. gada 16. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs"". Patentmaksas piemērošanas termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem šādos gadījumos: ja tā ir samaksāta par sešiem mēnešiem, kas iekrīt laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 9.jūnijam, kad valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis; ja patentmaksa ir samaksāta par visu 2020. gadu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) min šādu piemēru: Aija samaksāja patentmaksu par sešiem mēnešiem no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 30. jūlijam. Aija bija plānojusi piedalīties gadatirgū, kas saistībā ar ārkārtējo situāciju ir pārcelts uz septembri. Aija iesniedz VID iesniegumu par...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi darbu pie normatīvo aktu izstrādes, kas saistīti ar pašvaldību reformu. VARAM ir apkopojusi, ka izmaiņas nepieciešamas 65 likumos un 121 Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tostarp ministrija strādā pie jaunā Pašvaldību likuma, kur būs paredzēti mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai – tajā skaitā arī pienākums pašvaldībām veidot iedzīvotāju valdes vietējo kopienu interešu pārstāvniecībai. Šādas valdes būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus, iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus, kā arī iesaistīties lēmuma par pašvaldības līdzdalības budžeta izlietošanu pieņemšanā. Tāpat ministrija turpinās strādāt arī pie regulējuma, kas noteiks valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidoto administratīvo reģionu statusa un darbības nosacījumus. Šobrīd norisinās diskusija par valsts un pašvaldību kopīgi veicamajiem uzdevumiem un funkcijām, lai administratīvo reģionu ietvaros veidotu valsts un pašvaldību kopīgas iestādes. Septembrī VARAM virzīs ziņojumu MK par konceptu reģionu darbības uzlabošanai, kurā tiks apskatīts gan reģionu funkciju jautājums, gan reģionu robežu jautājumu (NUTS 2...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūnijā apturēja tiesvedību administratīvajā lietā (Lieta SKA-187/2020; A420150916), kurā ir strīds par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personai, kura bezdarbnieka statusu ieguva neilgi pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, kurā tā rūpējās par vairāk nekā pusotru gadu vecu bērnu. Izskatot lietu, Senātam radās pamatotas šaubas, vai Satversmei atbilst tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējs, kurš tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto laikā, kad bērna vecums pārsniedz pusotru gadu, šā atvaļinājuma laikā netiek pakļauts sociālajai apdrošināšanai. Tāpēc Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, apturot tiesvedību līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Senāta lēmuma norādīts, ka situācija, kurā darba ņēmējam, kurš bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot laikā, kad bērns ir pārsniedzis pusotra gada vecumu, tiek liegts būt apdrošinātam pret bezdarbu un secīgi – tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jo darba ņēmēju kontekstā šāds risinājums rada nevienlīdzību starp personām, kas...

No 1. jūlija spēkā stājies jauns Administratīvās atbildības likums, kas ieviesis pārmaiņas administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, ieviests viens tehnoloģiskais rīks - Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēma (APAS sistēma), kuru izstrādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir noteikts Sodu reģistra likumā. Kā norāda Iekšlietu ministrija, APAS sistēma nav tikai datu uzskaites sistēma, bet gan sistēma, kas nodrošina elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu sākot ar brīdi, kad tiek pieņemts lēmums uzsākt procesu vai par atteikumu procesa uzsākšanai un beidzot ar datu dzēšanu, kā arī sistēmā nodrošināta automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem. Kas jāzina par administratīvajiem sodiem Jaunajā likumā paredzēts, ka pamatsodi ir brīdinājuma un naudas soda veidā, papildsodi – dažāda veida personas tiesību izmantošanas aizliegums un tiesību atņemšana. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības. Likumā noteikts, ka...

Atgādinām, ka 1. jūlijā stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām". Tie attiecas uz starpniekiem jeb personām, kuras sniedz nodokļu maksātājiem konsultācijas saistībā ar pārrobežu shēmu ieviešanu, kā arī uz nodokļu maksātājiem, uz kuriem attiecas attiecīgā pārrobežu shēma, un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikumos ietverti kritēriji, kuriem izpildoties, informācija par attiecīgo pārrobežu shēmu ir jāsniedz VID. Pamatā kritēriji raksturo shēmas, kuru rezultātā, izmantojot dažādu valstu regulējuma atšķirības, nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā. Informācijas sniegšanas pienākums primāri attieksies uz starpnieku, piemēram, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvedi u.tml., bet, ja tāda nebūs, tad uz nodokļu maksātāju, uz kuru attiecas pārrobežu shēma. Noteikumi arī paredz regulējumu gadījumam, kad ir vairāki starpnieki vai attiecīgie nodokļu maksātāji. Automātisko informācijas apmaiņu veiks VID, reizi ceturksnī darot pieejamu tā saņemto informāciju pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm. Tāpat...

Saistībā ar COVID-19 izplatību dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības pagarināt termiņus, kas saistīti ar ziņojumu sniegšanas uzsākšanu par pārrobežu nodokļu shēmām. To paredz Eiropas Savienības Padomes Direktīva (ES) 2020/876 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES, lai risinātu steidzamo nepieciešamību Covid-19 pandēmijas dēļ atlikt konkrētus termiņus informācijas iesniegšanai un apmaiņai nodokļu jomā. Finanšu ministrija informē, ka ir sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai izmantotu tiesības, kas paredzētas jaunajā direktīvā. Grozījumus tuvākajā laikā plānots izskatīt valdības sēdē. Saistībā ar ziņojumu sniegšanu par pārrobežu shēmām paredzēts par sešiem mēnešiem pagarināt: termiņu ziņojumu sniegšanai par tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas īstenošanai, ir gatavas īstenošanai vai ir uzsākts to īstenošanas pirmais posms laika periodā no 2018. gada 25. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Tādējādi termiņš tiks pagarināts no 2020. gada 31. augusta līdz 2021. gada 28. februārim; termiņu, ar kuru sāk rēķināt 30 dienu ziņošanas periodu tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas...

Finanšu ministrs Jānis Reirs publiski nācis klajā ar kritisku viedokli par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dažkārt formālo attieksmi pret nodokļu maksātājiem, norādot, ka "atsevišķos gadījumos, kur VID varbūt neizprot darījumu būtību, dienests nevis iedziļinās uzņēmēja argumentos un datu analīzē, bet izvēlas iet vieglāko ceļu un "drošības pēc" pieņem nodokļu maksātājam nelabvēlīgu lēmumu. Tādējādi uzņēmējs tiek iedzīts pārsūdzību un tiesāšanās aplī vairāku gadu garumā. Uzņēmēji stāsta, ka ir situācijas, kad VID neiedziļinās argumentos, tie netiek izvērtēti pēc būtības un uzklausīšana ir formāla, līdz ar to neveidojas dialogs. Argumentu vērtēšanā bieži netiek pilnvērtīgi un paplašināti izmantoti un vērtēti VID rīcībā esošie dati un cita papildus pieejamā informācija. Apstiprinot jauno VID stratēģiju, ir nostiprināts princips – iestādei savā darbībā ir jāanalizē visi tās rīcībā esošie dati un fakti gan par uzņēmēju un tā partneriem, gan arī par darījumu būtību un raksturu, un tad tie jāvērtē kopsakarā ar uzņēmēja argumentiem. Tas palīdzēs novērst arī to, ka...