JAUNUMI

NUMURA INTERVIJA Bankas izvērtē klienta riskus. Saruna ar SANITU BAJĀRI, Finanšu nozares asociācijas vadītāju, un JĀNI BRAZOVSKI, asociācijas valdes locekli JURISTA PADOMS Kriminālprocesa ietekme uz VID lēmumu pārsūdzības procesu nodokļu lietās. LAURA VILKA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Deloitte Legal Sankciju regulējuma ģenēze un piemērošana praksē. KRIŠJĀNIS BUŠS, LL.M., zvērināta advokāta palīgs, zvērinātu advokātu birojs COBALT Atvaļinājuma piešķiršanas, izmantošanas, pārcelšanas vai pagarināšanas un kompensācijas aspekti. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Ārzemnieku nodarbināšana Latvijā. KARINA MATVEJEVA, Mg. iur. Kā izstrādājami NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas dokumenti. AMANDA ROLLE, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste IEPIRKUMI Grozījumi publisko iepirkumu regulējumā saistībā ar administratīvo atbildību. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE “Uz papīra” – ziedi, uz galda – alkohols (2019. gada 17. decembra spriedums lietā Nr. SKC – 828/2019 (C69195418)). KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONENTI ŽURNĀLU VAR LASĪT ELEKTRONISKI ABONĒT ŽURNĀLU

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu, kā iesniedzams un aizpildāms paziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Atgādinām, ka visiem darba devējiem līdz 2020.gada 3. februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk – paziņojums) 2019. gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2019. gada 31. decembrim. Tāpat paziņojums iesniedzams, ja: ja personai izmaksāti ienākumi, kas saistīti ar tās saimniecisko darbību (piemēram, maksāts par kustamā vai nekustamā īpašuma iznomāšanu, izīrēšanu u.c.); ja personai izmaksāti ienākumi, kas nav atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav jāietur (piemēram, ienākumi, ko saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā u.c.); ja personai izmaksāti ar nodokli neapliekamie ienākumi (piemēram, izmaksātas stipendijas, apdrošināšanas atlīdzības u.c.). Gadījumi, kādos paziņojumu var negatavot Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksājot šādu veidu ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības...

JAUTĀJUMS: Ja darbiniekam par darbnespēju bija izsniegta A lapa, kuru apmaksā darba devējs, kādā termiņā grāmatvedim tā ir jāaprēķina un jāapmaksā? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Darbnespējas lapas apmaksu par periodu, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām, no pirmās darbnespējas dienas regulē likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pants. Savukārt šā panta pirmās daļas pēdējā teikumā ir teikts: slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba likuma 69. panta pirmajā daļā teikts: "Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī." Tas nozīmē, ka A lapa tiek apmaksāta kopā ar kārtējām izmaksām pārējiem darbiniekiem. No teiktā secināms, ka grāmatvedim nav pienākuma izmaksāt slimības naudu tajā pašā vai nākamajā dienā pēc A lapas slēgšanas. To drīkst darīt, ja tas īpaši neapgrūtina grāmatvedi (piemēram, steidzami...

Aktualizēts 2019. gada sākumā žurnālā BILANCE publicēts raksts, lai, gatavojot pārskatu par 2019. gadu, tiktu izskaustas iespējamās nepilnības kontu plānos un grāmatvedības uzskaitē. Gada sākumā budžeta iestādēm vienmēr darbu ir daudz. 2019. gada notikumus jau vērtējam un grāmatojam atbilstoši Ministru kabineta (MK) 13.02.2018. noteikumiem Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87)”. Darbi, kas bija veicami 2019. gada sākumā Ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām bija jāsāk pārskatīt un atjaunot grāmatvedības uzskaites kārtību atbilstoši jaunajam regulējumam, jo finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu. Ministrija, centrālā valsts iestāde vai pašvaldība apstiprina jauno grāmatvedības kontu plānu vai veic grozījumus esošajā kontu plānā, ja tā ir ērtāk, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm. Tā kā arvien...

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un fizisko personu, kura reģistrējusi saimniecisko darbību (saimnieciskās darbības veicējs), un nav konstatētas algas nodokļa pazīmes, tad: komersants (Pasūtītājs): izmaksā atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes, nodokļus neieturot; iesniedz “Paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām” ar kodu "2008" līdz nākamā gada 1. februārim, izņemot individuālo komersantu (IK). Savukārt fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicēja: saņemto atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes iekļauj savos saimnieciskās darbības ieņēmumos; no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķina un nomaksā nodokļus un iesniedz atskaites. Pārliecināties par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, iespējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē. No ienākuma no saimnieciskās darbības maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN: 20 % - gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23 % - gada ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro; 31,4 % - gada ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro. VSAOI:...

Pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās (BREXIT) no Eiropas savienības (ES), kas notiks šā gada 31. janvārī pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika), spēkā stājas Izstāšanās līgums, kas nosaka pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim. Kā informē Ārlietu ministrija, pārejas perioda laikā: uz AK turpinās attiekties ES tiesiskais ietvars (acquis communautaire) un tā izmaiņas, kas tiks pieņemtas pārejas perioda laikā, ieskaitot Eiropas Savienības Tiesas kontroli; AK būs daļa no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības; uz AK saglabāsies ES starptautisko nolīgumu ietekme. AK būs pienākums turpināt pildīt ar ES starptautisko līgumu uzņemtās saistības pārejas perioda laikā, taču ES nevarēs uzdot trešajām valstīm pienākumu turpināt saistības pret AK, jo, sākoties pārejas periodam, juridiski tā vairs nebūs ES dalībvalsts; AK juridiski vairs nebūs ES dalībvalsts, tādējādi līdz ar izstāšanās no ES datumu vairs nepiedalīsies ES institūciju un aģentūru darbā un lēmumu pieņemšanā kā ES dalībvalsts. Lai pēc breksita...

Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa dokumentu izstrādāšanas jautājumos sagatavojusi un publicējusi Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijas. Darba grupas sastāvā bija iekļauti arī pārstāvji no sastāvā ir pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Nacionālā arhīva un Uzņēmumu reģistra. Vadlīnijās skaidrotas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteiktās prasības. Vadlīnijām nav saistoša rakstura, taču tās var tikt izmantotas kā palīglīdzeklis dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai. Visas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas obligātās prasības ir noteiktas normatīvajos aktos, tostarp Dokumentu juridiskā spēka likumā, Elektronisko dokumentu likumā, Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām", Arhīvu likumā, Valsts valodas likumā, kā arī citos, jo jo atsevišķiem dokumentu veidiem var...

Civillikuma 1067. pantā ir noteikts, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Pēc būtības tas nozīmē, ka vairākām personām ir īpašuma tiesība daļā uz kādu noteiktu reāli nedalītu lietu. Lieta var būt nedalīta gan tādēļ, ka to nav iespējams reāli īstenot dabā, gan tādēļ, ka lieta kā kopīpašums ir veidojusies vēsturiski un tās īpašnieki negrib vai nevar vienoties par tās reālu sadali. Kā atzīts tiesību doktrīnā, kopīpašums, attiecībā uz kuru domājamās daļās ir sadalīts vienīgi tiesību saturs, nav normālais un vēlamais kopīpašuma veids, jo parasti starp kopīpašniekiem var rasties strīdi un nesaskaņas ar kopīpašuma izmantošanu saistītos jautājumos. Lai kopīpašnieku savstarpējās nesaskaņas un nespēja vienoties nenovestu pie nespējas pienācīgi izmantot kopīpašuma objektu vai – vēl vairāk – pie kopīpašnieku intereses saglabāt kopīpašuma objektu zuduma, Civillikuma 1074. pantā ir nostiprinātas katra kopīpašnieka...

Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumu regulē Civillikums (2212. pants). Uzņēmuma līguma puses ir pasūtītājs un uzņēmējs, un uzņēmējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp juridisku personu - Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un fizisko personu, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, tad komersants (Pasūtītājs): atbild par nodokļu nomaksu no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi un pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID); reģistrē cilvēku kā darba ņēmēju, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no atlīdzības; uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN) nemaksā, jo nav darba attiecību (darba līguma). Ienākumam no uzņēmuma līguma izmaksas vietā piemēro šādas nodokļa likmes: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) IR iesniegta algas nodokļa grāmatiņa: 20 % mēneša ienākumam līdz 1667 eiro; 23 % mēneša...

Datu valsts inspekcija (DVI) 2020.gada sākumā veikusi strukturālās izmaiņas un izveidojusi Prevencijas nodaļu. Šī nodaļa savu darbu organizēs, ņemot vērā DVI 2019. gadā apkopoto informāciju par personas datu aizsardzību konkrētās nozarēs, kā arī iedzīvotāju paustajām bažām par datu aizsardzības procesiem uzņēmumos, uzņēmumu grupās. Nodaļas darbības fokuss būs saistīts ar tās jomas uzņēmumu pārbaudi, par kuru 2019. gadā saņemts vairāk sūdzību un kuru rīcība DVI ir bijusi vairāk jāskaidro sabiedrībai, atbildot un konsultējot. Pārbaužu rezultātā Prevencijas nodaļa vērtēs esošo datu apstrādes praksi nozarē, pārkāpumus (ja tādi tiks konstatēti) un palīdzēs uzņēmējiem nodrošināt personas datu aizsardzības procesu atbilstību normatīvajam ietvaram un līdzīgiem principiem visā datu apstrādes jomā. 2019.gadā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai Administratīvās procesa likuma ietvaros DVI pieņēma 123 lēmumus. Datu subjektu sūdzības un konstatētie pārkāpumi DVI 2019. gadā saņēmusi un izskatījusi 1236 sūdzības. Sūdzības visbiežāk bijušas par nepamatotu komerciālo paziņojumu saņemšanu, datu nodošanu trešajām personām, publisko iestāžu amatpersonām, kuras bez tiesiska pamata...

Valdība 28. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. 2019. gadā noslēdzās darbs pie EM pasūtītā pētījuma par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, kas cita starpā analizēja pastāvošo atbalsta instrumentu efektivitāti. Pētījuma rezultāti pierāda, ka ar šobrīd likumā (4.pantā) ietvertajiem kritērijiem atbalstam var kvalificēties tikai 14% jaunuzņēmumu. Daļa jaunuzņēmumu ar mērķi piesaistīt riska kapitāla investīcijas vai kvalificēties starptautiskām akcelerācijas programmām dibina saistītu sabiedrību (visbiežāk meitas sabiedrību) ārvalstīs, kura pēc būtības arī atbilst jaunuzņēmuma definīcijai un likumā noteiktajām pazīmēm. Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, grozījumi likumā paredz iespēju atbalstam kvalificēties arī jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto uzņēmumu ārvalstīs. Saskaņā ar veikto pētījumu, 27% Latvijas jaunuzņēmumu jau ir dibinājuši saistītu sabiedrību ārvalstīs ar mērķi piesaistīt ārvalstu riska kapitālu, turklāt prasība par uzņēmuma dibināšanu investora mītnes valstī ir normāla...

Saistībā ar viena dalībnieka sabiedrībām un holdinga sabiedrībām it bieži tiek uzdots jautājums, vai ir pienākumu maksāt atlīdzību valdes loceklim. Tādēļ varētu teikt, ka šis ir plaši apspriests temats ar mainīgām interpretācijām gadu gaitā. Jautājumu par valdes locekļa atlīdzību vienlaikus regulē vairāki normatīvie akti, piemēram, Komerclikums un nodokļu likumi, neiedziļinoties citos un speciālajos likumos. Komerclikuma 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmērs tiek noteikts ar padomes (ja padomes nav – dalībnieka) lēmumu. Komerclikumā ir ietverts princips, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, atstājot vietu pušu vienošanai par atlīdzības veidu (ikmēneša vai uz kapitālsabiedrības darbības rezultātiem balstītu) un tās apmēru. Iemesli, kāpēc kapitālsabiedrības valdes loceklim netiek noteikta atlīdzība, var būt dažādi, piemēram, valdes locekļa pienākumus pilda pats kapitālsabiedrības īpašnieks un iemesls valdes locekļa atalgojuma nemaksāšanai ir ekonomiska rakstura, proti, kapitālsabiedrības dalībnieks savus komercdarbības augļus saņem dividenžu...

Darbinieks uzteica darbu, un atklājās, ka jāaprēķina kompensācija par trīs gadus neizmantoto atvaļinājumu. Izlasīju, ka juristi iesaka iepriekšējo gadu kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piesaistīt to gadu darba samaksai, jo parasti tā būtiski atšķiras no pēdējā perioda algas. Vai grāmatvedis drīkst tā rīkoties? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jāsaka, ka šāda ideja ir loģiska un pamatota, jo algām tiešām ir tendence ar laiku palielināties (protams, var būt arī otrādi). Vienīgais šķērslis — nedz Darba likumā (DL), nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) diemžēl nav piedāvāts algoritms, kā grāmatvedim būtu jārīkojas šādās situācijās. Patlaban DL ir noteikts, ka vidējā izpeļņa (kas nepieciešama tajā skaitā atvaļinājuma un kompensācijas par to aprēķinam) nosakāma no ieņēmumiem (alga, piemaksas, prēmijas), kas gūti «pēdējos sešos kalendāra mēnešos». Pirmais secinājums: grāmatvedim (jo viņš labāk orientējas likumdošanā) būtu jāpaskaidro vadītājam, ka darbiniekiem noteikti regulāri jāpiešķir atvaļinājumi. Atvaļinājums ir ne vien...

Lai nodrošinātu patērētājus ar pilnvērtīgu informāciju par pārtikas produktu izcelsmi, pārtikas ražotājiem no 2020. gada 1. aprīļa ir jāpiemēro Komisijas Īstenošanas 2018. gada 28. maija regula (ES) 2018/775 par pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanu (Regula). Situācijās, kad pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta (izcelsme) ir norādīta, bet izcelsme nav tā pati, kas ir produkta galvenajai sastāvdaļai, ir jānorāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsme vai vismaz jānorāda, ka tā atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes. Tātad, ja pārtikas produkta izcelsme ir norādīta, bet nav tā pati, kas produkta galvenajai sastāvdaļai, tad marķējumā: norāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsmi, vai norāda, ka galvenās sastāvdaļas izcelsme atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes. Īpašās marķējuma prasības attiecas tikai uz situācijām, kad pārtikas produkta izcelsmi var norādīt, “izmantojot jebkādus līdzekļus, piemēram, norādes, attēlus, simbolus vai terminus, kuri atsaucas uz ģeogrāfiskām vietām vai apgabaliem, izņemot ģeogrāfiskus terminus, kuri ir daļa no pieņemtiem un nepatentētiem...

Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija piemērojusi divām fiziskām personām reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem mēnešiem, atņemot arī tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem. Šāds soda mērs noteikts 2019. gada decembrī, izskatot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurores iesniegto apelācijas protestu par pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu daļā par apsūdzētajām personām piemēroto sodu. Krimināllietā viena persona – uzņēmuma amatpersona (valdes locekle) atzīta par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, savukārt, otra persona – uzņēmuma darbinieks atzīts par vainīgu Krimināllikuma 20. panta ceturtajā daļā un 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par to, ka atbalstījusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Abu apsūdzēto personu darbību rezultātā uzņēmuma grāmatvedības atskaitēs laika periodā no 2011. gada janvārim līdz 2012. gada decembrim tika iekļauti faktiski nenotikuši darījumi par dažādu preču un pakalpojumu saņemšanu, kā...