JAUNUMI

Aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta, slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā varētu neieskaitīt kalendāra dienas, par kurām persona saņēma dīkstāves pabalstu vai dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu. To paredz Labklājības ministrijas rosinātais grozījums Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība", ko paredzēts izskatīt 14. maija valdības sēdē. Šāds regulējums paredzēts, lai nesamazinātu pēc krīzes turpmāk piešķiramo pabalstu apmēru, jo citādi dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta un vecāku pabalsta turpinājuma saņemšanas periods varētu ietekmēt personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinu. Tāpat jāņem vērā, ka par dīkstāvē esošas personu, kurai valsts izmaksā pabalstu, netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās (VSAOI) iemaksas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. aprīlī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020. gada 13. maijā. Grozījumu mērķis ir veicināt depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam, kā rezultātā palielināsies izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas un reģenerācijas apjomi (depozīta sistēma stāsies spēkā 2022.gada 1.februārī); samazināt administratīvo slogu saistībā ar pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli iesniegšanu VID. Likuma 3. pants papildināts ar 1.2 daļu, nosakot, ka dabas resursu nodokļa (DRN) maksātājs ir arī depozīta sistēmas operators, kas nav izpildījis tā saistības par depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanas, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomiem. Depozīta sistēmas operators – komersants, kurš, pamatojoties uz līgumu ar Valsts vides dienestu, nodrošina depozīta sistēmas darbību Latvijā. Likums papildināts ar 8.1 pantu “Atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu”, kurā noteiktas prasības, kas jāievēro DRN maksātājam un depozīta sistēmas operatoram, kurš piedalās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā, lai saņemtu atbrīvojumu no DRN samaksas: lai DRN...

Lai pārvarētu un spētu atgūties no Covid-19 izraisītās krīzes, Ekonomikas ministrija iecerējusi uz trim gadiem ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā ēdināšanas un izmitināšanas sektoriem. Visos tūrisma sektoros šā gada marta beigās un aprīlī bija vērojams gandrīz 100% apgrozījuma kritums, radot nozarei zaudējumus ~ 110 mlj. EUR mēnesī, t.sk. tūrisma aģentiem un operatoriem – vismaz 33 mlj. EUR, izmitināšanas sektoram – 21 mlj. EUR ​un ēdināšanas sektoram – 56 mlj. EUR. Tas viss tiešā veidā ietekmējis vairāk kā 3 000 mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī radījis katastrofālu situāciju darba spēka jomā – ietekmēti ir vairāk kā 25 tūkstoši darbinieku. Latvijā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem ir 21%, kas ir 2. augstākā likme ES. Savukārt 19 ES valstīs ēdināšanas nozarei tiek piemērota samazinātā PVN likme; vidējā PVN likme nozarei ES ir 13,5%. Sākot ar šā gada 1. jūliju Vācijā tiks samazināta PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem no 19% uz 7%. Savukārt...

Līdz 31. decembrim paredzēts pagarināt termiņu, kādā valsts turpina sniegt atbalstu darba devējiem, apmaksājot saistībā ar Covid-19 saslimšanu izsniegtās darbnespējas lapas, informē Labklājības ministrija. Līdz šim likums paredzēja, ka cilvēkiem, kuriem uz šāda pamata ir izsniegta darba nespējas lapa laikā no 22. marta līdz 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas otrās dienas. Minēto paredz 12. maijā valdības sēdē izskatītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Labojumi vēl ir jāpieņem Saeimai. Likumprojekts arī paredz sniegt atbalstu cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā un kuras līdz ar to šobrīd ir pārsniegušas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto slimības pabalsta kopējo izmaksas termiņu. Likumprojektā noteikts, ka līdz 2020.gada 31.decembrim slimības pabalsta izmaksas periodā (ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā) neieskaita darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Termiņš “līdz 2020.gada 31.decembrim”...

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā 12. maijā galīgajam lasījumam atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektsparedz, ka līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs izveidotas 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Likumprojektā noteiktas administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. Latvijas Republiku iedalīs valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā. Tāpat likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statusu plānots noteikt Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij. No 2021. gada 1. jūlija pilsētas statusu varētu iegūt arī Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām...

Labklājības ministrija sagatavotais grozījumu projektu Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi", kurā precizēti finanšu atbalsta (grantu) piešķiršanas nosacījumi sociālajiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem paredzēts palielināt maksimālo granta apmēru sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums nepārsniedz trīs gadus – turpmāk šie uzņēmumi varēs saņemt grantu līdz 50 000 eiro apmērā. Iepriekš uzņēmumi līdz viena gada vecumam varēja saņemt grantu līdz 20 000 eiro, bet uzņēmumiem no viena līdz trim gadu vecumam maksimālā granta summa bija atkarīga no sasniegtajiem finanšu rādītājiem un nevarēja pārsniegt 50 000 eiro. Līdzšinējie novērojumi liecināja, ka iepriekš noteiktā summa daudzos gadījumos bija nepietiekama, lai uzņēmums veiksmīgi uzsāktu savu darbību un nodrošinātu tās ilgtspēju. Sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz trīs gadus, mainīta maksimālā granta aprēķina formula. Maksimālā granta summa tiks aprēķināta, balstoties tikai uz...

Ja avansa norēķina persona ir iegādājusies citā ES valstī preci vai pakalpojumu, vai attaisnojuma dokuments, čeks, arī ir jāuzrāda PVN II pārskata daļā? Atbilde Lai gan jautājumā tas nav minēts, atbildes sagatavošanai tiek pieņemts, ka avansa norēķina persona ir Latvijā reģistrēta PVN maksātāja darbinieks. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" PVN 1 pārskata II daļā jānorāda nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — PVN 1 pārskata II daļa). Noteikumu 19.2 punktā noteikts, ka minētā pārskata II daļā reģistrēts nodokļa maksātājs norāda taksācijas periodā veiktās preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem un no citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 19. panta pirmo daļu ir iekšzeme. Tādējādi jautājums būtībā ir par to, vai konkrētā preču iegāde ir uzskatāma par preču iegādi ES teritorijā. PVN likuma 1. panta 18....

Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 «Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem» 8. punktā noteikts piemaksu apmērs procentos no «noteiktās mēnešalgas». Lūdzu, izskaidrojiet, ko nozīmē «noteiktā mēnešalga» – tā ir darba līgumā norādītā mēnešalga vai konkrētajā mēnesī aprēķinātā mēnešalga? Vai tajā ietilpst arī nakts stundu darba apmaksa un citas piemaksas, prēmijas? Atbilde Saskaņā ar Ārstniecības likuma 4. panta otro daļu pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un publiski privātās kapitālsabiedrībās nodarbināta ārstniecības persona, kura sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē, kas noslēgusi līgumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu, saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) 12. pantu un...

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija 8. maijā nolēma noteikt atvieglotu saskaņošanas kārtību vasaras kafejnīcu izveidošanai un uz laiku atcelt nodevu par ielu tirdzniecību. Pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics mudina šovasar komercdarbību veikt ārpus slēgtām telpām, ievērojot fizisko distancēšanos. Sēdē administrācija nolēma līdz 31. oktobrim atteikties no nodevas iekasēšanas par ielu tirdzniecību, ar grozījumiem apturot saistošo noteikumu “Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā” atsevišķu punktu darbību, kas nosaka nodevas apmēru par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī nodevas apmēru par ielu tirdzniecību publiskās vietās. Vienlaikus tiek noteikts, ka samaksātā nodeva par periodu no 12. marta līdz 31. oktobrim tiks atmaksāta. Naudas summa, kas netiks iekasēta no uzņēmējiem šajā sezonā, tiek lēsta aptuveni 500 000 eiro apjomā. Cits atbalsta risinājums paredz, ka tirdzniecības atļaujas saņemšanai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pietiks ar izpilddirekcijas atļauju – Rīgas pilsētas būvvaldes un Satiksmes departamenta saskaņojums turpmāk nebūs nepieciešams, ja ārtelpā nav paredzēts izvietot terasi, bet...

Jautājums: Vai pašnodarbinātā VSAOI objektu drīkst samazināt par pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas samaksātas par iepriekšējo ceturksni? Atbild Dr.oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Šis jautājums nav atrunāts nevienā tiesību aktā un ilgstoši netika skaidrots arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”. Tikai 2020. gada marta beigās VID metodiskais materiāls tika papildināts ar piemēru, kurā parādīts, ka, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu, pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas maksājumus par sevi izdevumos nedrīkst iekļaut. Kā arī šī gada sākumā VID mājaslapā tika publicēta kādam pašnodarbinātajam 8.08.2019. sniegta uzziņa, kurā norādīts, ka “valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo ceturksni drīkst iekļaut saimnieciskās darbības ieņēmumu-izdevumu žurnālā mēnesī, kurā šis maksājums tiek veikts valsts budžetā”, bet “netiek atskaitītas nosakot gada/mēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu, no kura veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”. Par šo un citiem pašnodarbinātajiem aktuāliem jautājumiem lektore Inguna...

Saskaņā ar Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no 12. maija atcelts darbības ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās, kas tika ieviests Covid-19 izplatības ierobežošanai, informē Ekonomikas ministrija. Tirgotājiem joprojām spēkā ir noteiktais pienākums organizēt apmeklētāju plūsmas kontroli, nodrošinot, ka tirdzniecības vietā vienlaicīgi neatrodas ne vairāk kā 1 apmeklētājs uz 4 m2 no tirdzniecības zāles platības. Tirgotājiem jānodrošina sociālās distancēšanās pasākumi pie tirdzniecības vietas ieejas (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan ārtelpām), novēršot cilvēku drūzmēšanos un nodrošinot 2 m distanci starp apmeklētājiem. Papildus aicinām tirgotājus iespēju robežās rūpēties, lai pircējiem būtu iespējams ievērot 2 metru distanci arī tirdzniecības vietai piegulošajās teritorijās, piemēram, autostāvvietās, un informēt klientus par nepieciešamību ievērot 2 metru distanci. Arī sabiedriskās ēdināšanas vietās jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem; pie viena galdiņa var atrasties divi apmeklētāji, izņemot vienas ģimenes locekļus; kases un apkalpošanas...

Darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā 11. maijā uzsāka diskusiju par priekšlikumu daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem. Vairāki ministri konceptuāli ir vienojušies, ka tiks nodrošināts atbalsts tiem nodarbinātajiem, kas turpina strādāt, taču dara to samazinātā apmērā un vienlaikus to darbs ir svarīgs uzņēmuma darbībai ilgtermiņā, izstrādājot daļēju algu izmaksu kompensācijas mehānismu. Šis instruments nodrošinātu iespēju saglabāt darba attiecības tajos periodos, kad samazinās darba devēja iespējas piedāvāt darbu un ir finansiālas vai ar ražošanu saistītas grūtības. Vienlaikus, strādājot pie šī atbalsta instrumenta, būtu jāievieš darbaspēka kvalifikācijas pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumi personām, kuras ir zaudējušas darbu vai atrodas dīkstāvē. Dīkstāves pabalsts ir terminēts (īslaicīgs atbalsts krīzes laikā), un šobrīd tiek attīstīti vairāki scenāriji izejai no šīs krīzes, tai skaitā apsverot iespējas ieviest iepriekš minēto risinājumu. Finanšu, ekonomikas un labklājības ministri ir vienojušies, ka jau šonedēļ ekonomikas ministra vadītajā darba grupā, strādājot pie ekonomikas atbalsta instrumentiem, izskatīs arī šo priekšlikumu....

Rīgas domes pagaidu administrācija 8. maija domes sēdē pieņēmusi arī lēmumu sniegt atbalstu ārkārtas situācijas laikā tiem uzņēmējiem, kuriem ir iznomāts Rīgas pilsētas pašvaldības kontrolēto kapitālsabiedrību nekustamais īpašums vai kustamā manta, atbrīvojot vai samazinot tiem nomas maksas. Rīgas domes izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere skaidro, ka atbalsts tiks sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, tai skaitā arī tirdzniecības vietas. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems pašvaldības kapitālsabiedrība, ievērojot nomas maksas samazinājuma gradācijas no nomas līgumā noteiktās nomas maksas: ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem līdz 90 %; nepārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 80 %; pārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 60 %; veselības aprūpes un citu pakalpojumu sniedzējiem līdz 50 %. Nomnieki netiks šķiroti pēc juridiskās formas, bet vērtēti pēc būtības, lai saņemtu atbalstu, informē pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks. Lēmumu kapitālsabiedrības pieņems pamatojoties uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un...

Satversme paredz ikviena cilvēka tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, informē Tiesībsargs. Sniedzot atbildes uz cilvēku iesniegumiem, kā arī pieņemot lēmumus par dažādu tiesību (piemēram, pensiju, pabalstu, būvatļauju, nodokļu uzrēķinu vai pārrēķinu, vietu bērnudārzā, vai braukšanas atvieglojumu) piešķiršanu, iestādes darbojas publisko tiesību jomā, kuru regulē Administratīvā procesa likums. Kopš 2017. gada 1. marta Administratīvā procesa likums nosaka, ka sarežģītu administratīvu lietu gadījumā pēc cilvēka lūguma, ievērojot tā mantisko stāvokli, valsts vai pašvaldība var apmaksāt jurista vai advokāta pakalpojumus. Ja administratīvais process notiek iestādē, tad lēmumu par to, vai apmaksāt jurista vai advokāta pakalpojumus un cik lielā apmērā, lemj pati valsts vai pašvaldību iestāde. Savukārt, ja administratīvais process notiek tiesā, tad pēc cilvēka izteikta lūguma jurists vai advokāts var tikt piešķirts pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmuma. Ja administratīvais process ir valsts vai pašvaldību iestādē un cilvēks saprot, ka lieta ir sarežģīta un tāpēc...

Jautājums: Kādas izmaiņas stājušās spēkā attiecībā par samaksātajiem avansiem (priekšapmaksu) par precēm vai pakalpojumiem no 2020. gada 12. februāra? Atbild Mg. oec. ILZE BIRZNIECE, sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle. Attiecībā uz avansā izsniegtajiem līdzekļiem Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likuma 8. pants tiek papildināts ar jaunu 2.1 daļas 1. punktu. Tas nosaka izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu – 12 mēneši, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. 12 mēnešus pēc tā izsniegšanas, izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību un tiek pielīdzināts peļņas sadalei, par ko jāveic UIN aprēķins un samaksa, iekļaujot izsniegto avansu pārskata gada pēdējā mēneša ar nodokli apliekamajā bāzē, ja līdzekļu saņēmējs nav sniedzis pakalpojumu vai piegādājis preci. Ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts avansa, galvojuma vai rokas naudas maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļauto maksājuma apmēru, precizējot attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju. Minētā...