VISI RAKSTI

Grāmatvedības likums paredz, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), obligāti jānoformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (e–rēķinu) no 2026. gada 1. janvāra. Taču patlaban Saeimas frakcijas Apvienotais saraksts iesniegtajā likumprojektā «Grozījumi Grāmatvedības likumā» rosināts e–rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem atlikt vēl par gadu — vismaz līdz 2027. gada 1. janvārim. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija jau marta nogalē lēma, ka aicinās Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) Grāmatvedības likuma Pārejas noteikumos paredzēto termiņu — 2026. gada 1. janvāri — pārcelt uz 2027. gada janvāri. Tāpat apakškomisija uzskatīja, ka varētu apsvērt obligātās e–rēķinu ieviešanas brīvprātības principu — sākt ar pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem, bet mazie to varētu ieviest vēlāk. Šāds rosinājums tika izteikts, jo secināts, ka ne uzņēmumi, ne valsts elektroniskās sistēmas nepaspēs sagatavoties obligātai e–rēķinu ieviešanai starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama...

Saeima 5. jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kas uzņēmējiem ļaus saprotamāk, ātrāk un ērtāk reģistrēt kapitālsabiedrību. Izmaiņas vienkāršos pamatkapitāla apmaksas kārtību un samazinās Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaitu un birokrātisko slogu. Šie grozījumi ir daļa no Tieslietu ministrijas plāna mērķtiecīgi mazināt birokrātiju un stiprināt uzņēmējdarbības vidi Latvijā, lai uzņēmēji var koncentrēties uz galveno – savu biznesu, nevis dokumentu kārtošanu. Mazāk formalitāšu nozīmē vairāk laika idejām, darbam un attīstībai, kā arī padara Latviju ārzemju investīcijām par pievilcīgāku vidi, norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Grozījumi Komerclikumā paredz vienkāršot pamatkapitāla apmaksas kārtību. Dibinot kapitālsabiedrību un apmaksājot pamatkapitālu naudā, dokuments par apmaksu Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz tikai tad, ja ieguldījuma apmērs pārsniegs 50 000 eiro. Savukārt, palielinot pamatkapitālu, šāds dokuments nebūs jāiesniedz, kamēr pamatkapitāls nesasniedz 50 000 eiro. Tiks atvieglota arī mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība. SIA dibinātāji paši varēs novērtēt mantisko ieguldījumu līdz 25 000...

Jau vairākus gadus 1. marts ir kļuvis par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas pirmo dienu, un arī 2025. gads nebija izņēmums. Visbiežāk tas ir arī laiks, kad iedzīvotājiem aktualizējas jautājums par to, kā tiek rēķināta alga un kāpēc vienam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir nodokļa piemaksa jeb, kā to sabiedrībā mēdz dēvēt, «nodokļa parāds», bet otram — pārmaksa. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Kā arī 2024. gada nogalē likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) ir veiktas būtiskas izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šo iemeslu dēļ autore nolēma sagatavot rakstu, kas grāmatvežiem var palīdzēt uzņēmuma darbiniekiem viegli saprotamā veidā izskaidrot, kā tiek rēķinātas algas un ko ikvienam darbiniekam ir svarīgi zināt par darba samaksu. Informācijas vieglākai uztverei autore ir izveidojusi attēlu, ar kura palīdzību ērtāk iespējams izskaidrot, kā tiek aprēķināta alga (skatīt...

2024. gada 10. oktobrī izdotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz izmaiņas ziņu sniegšanā par darbiniekiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Būtiskākās izmaiņas: darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā;ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”. Ja darba samaksu izmaksā tikai bezskaidrā naudā, aizpildīšanas kārtība nemainās. Jauns ziņu kods darba ņēmējam, kuram ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums Darba devēja iesniedzamās ziņas par darba ņēmējiem tiek papildinātas ar jaunu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis detalizētu skaidrojumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “A” par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu zemes gabalu realizēšanā, īpaši attiecībā uz apbūves zemes statusu un infrastruktūras izbūvi. Galvenais atzinums ir, ka būvatļaujas esamība un tās nosacījumi ir izšķiroši PVN piemērošanai, pat ja būvdarbi notiek kārtās un daļa jau nodota ekspluatācijā. Situācijas apraksts un iesniedzēja jautājumi Iesniedzēja, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “A”, attīsta nekustamo īpašumu un 2021. gada 30. augustā saņēmusi būvatļauju Nr. xxx infrastruktūras (ceļš, ūdens, kanalizācija) izbūvei. Būvatļauja paredz darbus divās kārtās, un 1. kārta, kas aptver 50% no īpašuma (kadastra Nr. …..64), ir pabeigta un nodota ekspluatācijā. Pēc 1. kārtas pabeigšanas īpašums tika sadalīts 18 zemes gabalos, uz kuriem izvietoti jauni ūdens, kanalizācijas un lietus drenāžas tīkli. Svarīgi, ka 15 jaunizveidotajām zemes vienībām lietošanas mērķis tika mainīts no lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi. Iesniedzēja lūdza VID precizēt trīs galvenos jautājumus saistībā ar...

Otrdien, 3. jūnijā, Ministru kabinets izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz ieviest starptautisko kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF) un Eiropas Savienības Direktīvā (DAC8) noteiktās prasības. Tādējādi tiks sperts vēl viens solis, lai ieviestu automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām par darījumiem ar kriptoaktīviem, kā arī paplašinātu esošo ziņošanas sistēmu par nerezidentu finanšu kontiem (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem jeb CRS) un sekmētu nodokļu nomaksas disciplīnu digitālajā ekonomikā. Ieviešot likumprojekta regulējumu, Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem, kas citādi var būt grūti pieejama. Vienlaikus tiks paplašināts ziņojamās informācijas tvērums šobrīd jau esošam Globālajam standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS), ietverot arī elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu. Šobrīd, balstoties uz minēto standartu, informācijas apmaiņa notiek starp vairāk kā 100 jurisdikcijām. Tāpat ar grozījumiem tiks paplašināti mērķi, kuriem varēs izmantot no citu...

Mākslīgais intelekts (MI) pēdējos gados ir kļuvis par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām, sniedzot iespējas paveikt dažādus uzdevumus ātrāk un efektīvāk. Tomēr līdz ar straujo attīstību parādās arī jauni izaicinājumi, īpaši juridiskajā jomā. Lai uzņēmumi un sabiedrība kopumā varētu sekmīgi un droši izmantot MI potenciālu, ir būtiski apzināties un pārvaldīt ar tā lietošanu saistītos juridiskos riskus. Par tiem informēja Nataļja Puriņa, ZAB PWC Legal tiesvedības un strīdu risināšanas prakses grupas vadītāja, zvērināta advokāte, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025». Normatīvais ietvars 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828. Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā tiek aktīvi strādāts pie normatīvā ietvara, kas regulētu MI izmantošanu. Primārais Eiropas Savienības...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem 2025. gada maijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Likuma 9. pants papildināts ar 1.1 daļu, nosakot, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti maksātāja — izglītojamā — saimnieciskās darbības ieņēmumi līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros. Maksātājs — izglītojamais, kurš gūst ieņēmumus līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros, — var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā daļā minētie taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 euro, maksātājs rakstveidā veic savu ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, tos summējot. Ja ieņēmumi sasniedz 3000 euro slieksni gadā un skolēns plāno darbību turpināt, skolēnam ir pienākums piecu darba dienu...

No pirmdienas, 2. jūnija, iesniedzot importa deklarāciju par akcīzes precēm, kuras paredzēts uzglabāt akcīzes preču noliktavās, deklarācijas un e-AD dati tiek automātiski pārbaudīti un salīdzināti gan AIS, gan Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā (EMCS), informē Valsts ieņēmumu dienests. Deklarējot akcīzes preces, importa deklarācijas sadaļā “Dokumenti” līdz šim izmantoto kodu “0465” vairs nevar norādīt. Tā vietā ir jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: C651 - Regulas (ES) 2022/1636 3. pantā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD) C658 - Regulas (ES) 2022/1636 9. panta 1. punktā minētais alternatīvais dokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Otrs papildinājums sistēmā ir tehniskais risinājums, kas nodrošina iespēju iegūt importa deklarācijas izdruku. Tā ir pieejama, atverot konkrēto deklarāciju un nospiežot pogu . Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa 6. pantam, visa informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un muitu notiek tikai elektroniski. Tas nozīmē, ka izdrukai ir informatīvs raksturs, tai nav juridiska spēka. Vēl viens AIS papildinājumu kopums ir saistīts ar...

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pēdējos gados strauji pieaug īslaicīga viesu izmitināšana ne vien viesnīcās, bet arī dzīvokļos un tamlīdzīgos apartamentos. Personām, kas nodarbojas ar šādu saimniecisko darbību, bieži nav izpratnes par to, kāda veida darījumus tās īsti veic un vai par tiem ir vai nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kad īres, nomas un īslaicīgas viesu izmitināšanas darījumiem ir jāpiemēro PVN, kāda ir nodokļa piemērojamā likme, kad var atsaukties uz izņēmumiem un PVN nepiemērot, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka īre, noma un viesu izmitināšana ir ar PVN apliekams darījums. Kas ir īre un kas — noma Civillikuma 2112. pants nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas...

Satversmes tiesa 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2024-19-01 “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, un no meitasuzņēmumiem tā saņem dividendes, kuras tā izmaksā mātesuzņēmumam. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas liedz ņemt vērā tās individuālo situāciju – neizmaksātās caurplūstošās dividendes vairāku gadu garumā, kuras iepriekšējos gados daļēji izmantotas zaudējumu segšanai, un kuru summa jāatgūst ar savas saimnieciskās darbības peļņu. Tādējādi tiekot pieļauta situācija, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) peļņai vispirms tiek uzlikts meitasuzņēmumam, un pēc tam – mātesuzņēmumam. Tas esot pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesībās nostiprināto nodokļa dubultās uzlikšanas aizliegumu un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka tiesvedība ir izbeidzama, jo daļā prasījums ir izspriests ar Satversmes tiesas...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2025. gada 2. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Ja kopējie gada ienākumi 2024. gadā nepārsniedza 78 100 eiro, tad deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 2. jūnijam (ieskaitot), bet, ja ienākumi bija lielāki, tad līdz 1. jūlijam (ieskaitot). Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Elektroniskās deklarēšanas sistēma Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa. Visa aktuālā informācija par obligātās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija / Obligāti iesniedzamā gada ienākumu...

Memorands par pārtikas preču tirdzniecību šobrīd ir brīvprātīga iesaistīto pušu iniciatīva, taču, lai nodrošinātu vietējā ražojuma preču īpatsvaru veikalu plauktos un zemākas cenas ilgtermiņā, jāstiprina ražotāju un tirgotāju sadarbība, arī sakārtojot un pilnveidojot attiecīgos normatīvos aktus, trešdien, 28. maijā, sprieda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Deputāti lēma atlikt grozījumu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā izskatīšanu un uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1.septembrim izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kas uzlabotu tirgotāju un piegādātāju savstarpējo attiecību regulējumu pārtikas apritē. Memorands paredz apņemšanos visām iesaistītajām pusēm – ministrijām, ražotājiem un tirgotājiem – veicināt vietējo preču īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos, nodrošināt zemo cenu produktu grozu un cenu salīdzināšanas rīku patērētāju informēšanai, pauda Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tā īstenošanu uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, un iecerēts, ka līdz nākamā gada sākumam iesaistītās puses izvērtēs, kā memorands tiek pildīts un vai tiek sasniegti tā mērķi. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Ekonomikas ministrija norādīja, ka augstas pārtikas cenas uztur arīdzan...

Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti? Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Tāpat nereti ir jautājumi par darba algas aprēķinu, ja darbiniekam ir stundas tarifa likme. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pēdējos gados strauji pieaug īslaicīga viesu izmitināšana nevis viesnīcās, bet gan dzīvokļos un tamlīdzīgos apartamentos. Personām,...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Nestrādājam tikai algas dēļ, bet tomēr tā svarīga! Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti? Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Tāpat nereti ir jautājumi par darba algas aprēķinu, ja darbiniekam ir stundas tarifa likme. EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Valstspilsētu realitāte — no aktīvas attīstības līdz peldēšanai pa...