JAUNUMI

Otrā ceturkšņa dati apstiprina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, preču un pakalpojumu eksportam kopumā pieaugot tikai par 1,9%, gan būtiski zemāki investīciju pieauguma tempi, bruto pamatkapitāla veidošanai otrajā ceturksnī palielinoties par 4,3%, kamēr iepriekšējos gados pieaugums pārsniedza desmit procentus. Savukārt privātā patēriņa pieauguma tempi saglabājušies salīdzinoši spēcīgi 3,5% apmērā, kam pamatu nodrošina joprojām strauji augošās algas, bezdarba kritums, kā arī straujāka pērn veiktā pensiju indeksācija. Sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies tikai mēreni - par 2,3%, un tādās publiskā sektora nozarēs kā izglītība un valsts pārvalde un aizsardzība gada pieauguma tempi nepārsniedz 2%, ziņo Finanšu ministrija. Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī pazeminājusies līdz 2,0%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, kas ir vēl nedaudz lēnāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotie iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,7%, kas tāpat ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā...

1. septembrī stājušies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 405 "Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru", kas paredz būtiskus uzlabojumus klientiem, kuri izmanto taksometru pakalpojumus. Jaunie noteikumi izskaudīs negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ievieš skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, nodrošinot paaugstinātas kvalitātes prasības taksometru pakalpojumu sniegšanai starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos, to skaitā lidostā. Taksometra pakalpojumus ar ierobežotu piekļuvi publiski pieejamā teritorijā (autoostā, dzelzceļa stacijā, lidostā un ostā) varēs sniegt pārvadātājs, kas nodrošinās pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba (diennakts) laikā, apkalpojot personas ar invaliditāti, kā arī spējot nodrošināt taksometrus arī ar 6-9 sēdvietām, to skaitā bērnu sēdeklīšiem. Noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Ierobežota piekļuve lidostas “Rīga” teritorijā stāsies spēkā 2019.gada 15.septembrī. Noteikumi striktāk regulēs prasības taksometru tarifu norādē un pakalpojumu sniegšanas kārtību pie starptautiskās lidostas “Rīga”, kā arī speciālās licences kartītes saņemšanas nosacījumus pārvadātājiem. Speciālās licences kartītes izsniegs...

Augstākā tiesa aktualizējusi Senāta tiesu prakses apkopojums par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem. Tajā strukturēti apkopotas Senāta atziņas par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem, un tas veidots uz iepriekšējā šāda Senāta prakses apkopojuma pamata. Apkopojums, kurā bija apkopota tiesu prakse par 2017. un 2018. gadā skatītajām lietām, papildināts ar atziņām no Senāta nolēmumiem, kas stājušies spēkā laikā no 2019. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam. Aktualizētajā apkopojumā šobrīd iekļautas atziņas no 143 nolēmumiem. Apkopojumā atziņas ir sistematizētas pēc diviem kritērijiem – gan pēc administratīvo tiesību teorijas jautājumiem, gan pēc tiesību nozares jeb jautājumu būtības. Apkopojumā paustās atziņas ir aplūkojamas kopsakarā ar attiecīgo tiesas nolēmumu. Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt līdzšinējās tiesu prakses novērtējumu. Apkopojumā, piemēram, skatīts jautājums, kas ir un kas nav administratīvais akts. Kā skaidro Senāts attiecībā uz paziņojumu par nodokļu parādu, iestāde var administratīvajā aktā ietvert arī citu informāciju, kas nav starp Administratīvā procesa likuma 67. panta...

Lai risinātu starptautiskus strīdus, Latvijai turpmāk varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā. Tāpat citas valsts varēs vērsties pret Latviju, ja tās sešus mēnešus iepriekš rakstveidā būs brīdinājušas par vēršanos tiesā. Šāds nosacījums ļaus labāk sagatavoties savas pozīcijas aizstāvēšanai, kā arī apzināt resursus, kas nepieciešami tiesvedībai. To paredz 30. augustā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča parakstītā Deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu. Deklarāciju apstiprina Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 409 "Par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanas deklarāciju". Šī deklarācija aizvieto Latvijas valdības 1935. gada deklarāciju par Tautu Savienības Pastāvīgās Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu. Latvija atzīst Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Pievienošanās Starptautiskās tiesas obligātajai jurisdikcijai ir Latvijas interesēs. Tas apliecinās Latvijas gatavību pilnībā iesaistīties starptautiskajā sistēmā, stiprinās likuma varu un vēstīs citām valstīm, ka Latvija ar vislielāko atbildību izturas pret tās starptautiskajām saistībām. Vienlaikus pievienošanās Starptautiskās tiesas obligātajai jurisdikcijai dos iespējas Latvijai vērsties...

2019. gada 15. jūnijā stājās spēkā jaunais Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss (ieskaitot starptautiskos neatkarības standartus) (International Code of Ethics for Professional Accountants, including International Independence Standards), kuru izdod viena no Starptautiskās grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) neatkarīgām standartu izstrādes padomēm – Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (International Ethics Standards Board for Accountants, IESBA). Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas jāievēro profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem un kuri savukārt nosaka profesionālā grāmatveža paredzamo uzvedības standartu. Šīm profesijām ir raksturīga atbildība par rīcību sabiedrības interesēs – klienti, valdības, kreditori, darbinieki, investori un citas ieinteresētās puses pieņem lēmumus, balstoties uz grāmatvedības datu un finanšu informācijas patiesumu. Ētikas kodekss sniedz arī konceptuālas pamatnostādnes, kas nosaka profesionālā grāmatveža pienākumu identificēt, novērtēt un novērst apdraudējumus ētikas pamatprincipu ievērošanai un, ja nepieciešams, neatkarībai. Rokasgrāmatu par Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksu angļu valodā privātai lietošanai var lejuplādēt šeit. Drīzumā jaunais Ētikas kodekss tiks pārtulkots arī...

Kā tiesiski korekti atrisināt finansiālās grūtības, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju, ja vien tas ir objektīvi iespējams? Maksātnespējas kontroles dienests atzīst, ka risināt finansiālās grūtības ir iespējams neiesaistot tiesu (uzņēmuma parādu ārpustiesas restrukturizācija), kā arī tiesas apstiprinātā procesā (tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process). Parādu ārpustiesas restrukturizācija Pirms tiesā tiek ierosināta maksātnespējas procesa lieta, finanšu grūtībās nonākušajam saimnieciskās darbības veicējam (parādniekam) un kreditoriem ir iespēja veikt savstarpēji saskaņotu parādu restrukturizāciju jeb parādu ārpustiesas restrukturizāciju, kuras gaitā abas puses cenšas panākt vienošanos, lai izmainītu parāda atmaksas nosacījumus, ļaujot parādniekam turpināt saimniecisko darbību. Pēc būtības parādu ārpustiesas restrukturizācija ir tiesiskās aizsardzības procesa alternatīva, ja parādnieka un kreditoru starpā ir iespējams noslēgt savstarpēju vienošanos. Parādu ārpustiesas restrukturizācijas laikā parādnieks nebauda tiesas aizsardzību, tādēļ tas ir brīvprātīgs process no abām pusēm. Parādu ārpustiesas restrukturizācijas principi Latvijā ir definēti parādu ārpustiesas restrukturizācijas vadlīnijās (pieejamas šeit), pēdējā redakcija ir apstiprināta...

Maksātnespēja ir parādnieka stāvoklis, kad tā manta nav pietiekama, lai segtu visus kreditoru prasījumus, kuriem ir iestājies izpildes termiņš. Tāpēc juridiskas personas maksātnespējas procesa laikā parādnieka manta proporcionāli tiek sadalīta starp visiem kreditoriem. Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pats parādnieks vai kreditors, tostarp darbinieks, kam nav izmaksāta darba alga, informē Maksātnespējas kontroles dienests. Kreditors var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks – SIA vai A/S – nav nokārtojusi parādsaistības ne mazāk kā 4268 eiro apmērā. Ja juridiskā persona ir personālsabiedrība vai individuālais komersants, parādsaistību apmēram ir jābūt ne mazākam kā 2134 eiro. Darbinieks var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja uzņēmums nav izmaksājis darba samaksu, kaitējuma atlīdzību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas kreditoram obligāti jābrīdina parādnieks! Parādniekam pašam jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums, ja tas divu mēnešu laikā nespēj nokārtot parādsaistības, kam iestājies izpildes termiņš un parādnieks neveic aktīvas darbības,...

Fiziskas personas maksātnespējas process (FPMNP) ir paredzēts labticīgām fiziskām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem, bet vēlas atjaunot savu maksātspēju. Process nav piemērojams personām, kuras vēlas izvairīties no savu saistību izpildes, izmantojot FPMNP, informē Maksātnespējas kontroles dienests FPMNP neatbrīvo fizisko personu no tādiem prasījumiem kā uzturlīdzekļu samaksa, prasījumi no neatļautas darbības, nodrošinātā kreditora prasījumi, ja parādnieks ir saglabājis ieķīlāto mājokli, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā paredzētie sodi, kā arī kompensācijas par radīto kaitējumu. Personai pirms FPMNP uzsākšanas ir arī nopietni jāizvērtē, kādas ziņas ir sniegtas, ņemot aizdevumu, un vai rīcība ar piešķirtajiem kredītlīdzekļiem, kā arī rīcība ar savu mantu ir bijusi atbilstoša līguma nosacījumiem. FPMNP pieteikumu tiesā var iesniegt tikai pats parādnieks, ja pastāv vismaz viena no šādām maksātnespējas pazīmēm: 1) nav iespēju nokārtot iestājušās parādsaistības, kuras kopā pārsniedz 5000 eiro; 2) gada laikā nebūs iespējams...

Pretkrāpšanas kustība #Atkrāpies! ir izstrādājusi vienotu ziņošanas rīku, kurā iespējams ziņot par pamanītajiem pārkāpumiem patērētāju tiesību, darba tiesību, nodokļu krāpšanas, negodprātīgu iepirkumu vai konkurences jautājumos un daudzās citās jomās. Ziņošanas rīks ir pieejams kustības mājaslapas sadaļā “Ziņo par pārkāpumiem“. “Kustības trešā darbības gada otro pusi sākam ar nozīmīgu soli – vienota ziņošanas rīka izveidi. #Atkrāpies! kustības ziņošanas rīks ir platforma, kurā iedzīvotājiem, uzņēmējiem vai organizācijām ērtā veidā ir iespēja nodot informāciju par pamanītajiem pārkāpumiem. Jāuzsver, ka, informējot par pārkāpumu šajā vietnē, tas netiks uzskatīts par trauksmes celšanu, bet palīdzēs kopīgi cīnīties pret krāpšanos,” norāda Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja Nata Lasmane. Kustībā iesaistītās iestādes ir atzinušas, ka ziņošanas kultūra, ietverot gan atklātu, gan anonīmu ziņošanu, ir nozīmīgs atbalsts krāpniecības un negodprātību atklāšanā. Tomēr būtiski, lai ziņojumi būtu sagatavotu kvalitatīvi. Ziņošanas rīkā pieejams apraksts par to, kāpēc ir svarīgi ziņot, kā arī piedāvāts izvēlēties iestādi, kurai ziņot par pārkāpumu. Katrai...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 27. augustā valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par valsts budžetu 2020. gadam. LDDK atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020. gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte. LDDK uzsver, ka nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicina ievērot 2017. gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020. gadam saglabāt minimālo mēneša darba...

Ministru kabineta sēdē 27. augustā tika skatīti un apstiprināti grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas nosteic administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam. Lai tie stātos spēkā, grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. Nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlājam var izpausties, piemēram, kā darbinieka sodīšana, pazemināšana amatā vai pārcelšana citā amatā, darba uzteikums, negatīvs darba snieguma novērtējums, atalgojuma izmaiņas, kā arī psiholoģiska vai fiziska ietekmēšana. Darbību var uzskatīt par nelabvēlīgām sekām trauksmes cēlējam vai tā radiniekam tikai tad, ja tā notikusi pēc trauksmes celšanas ziņojuma iesniegšanas. Šādā gadījumā pusei, kas ir radījusi nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam, ir jāpierāda, ka šī darbība bijusi pamatota un nekādā veidā nav saistīta ar trauksmes celšanu. Pretējā gadījumā nelabvēlīgo seku radītājam tiks piemērots naudas sods, kas fiziskai personai ir no 30 līdz 700 eiro, amatpersonai – no 40 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai – no 70 līdz 14 000 eiro. Administratīvā atbildība tiek noteikta...

Ministru kabinets 27. augustā apstiprināja noteikumus, kas paredz, ka no 2. septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāks izsniegt jauna parauga personas apliecības (ID kartes). Jaunā parauga dokumentam būs divreiz garāks derīguma termiņš, jauni un inovatīvi drošības elementi, neierobežots e-parakstu skaits, kā arī krāsains ID kartes turētāja foto. Jaunā parauga personas apliecībās ir iestrādāts caurskates logs ar personalizētu kartes turētāja sejas attēlu. Plānots, ka e-paraksts un elektroniskā identifikācija nākotnē darbosies bezkontakta vidē, paverot plašākas iespējas mobilo ierīču lietošanā. Turpmāk personas apliecības tiks papildinātas ar personvārda citas valodas oriģinālformas ierakstu, kā arī citām niansēm, tādējādi nedaudz izmainot personu apliecību vizuālo izkārtojumu. Vienlaikus mainītas ir vairākas valsts nodevas par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, četras no tām samazinātas, savukārt divas – palielinātas. Latvijā mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem - bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem un personām ar invaliditāti valsts nodeva samazināta no 7,11 eiro uz 5,00 eiro. Palielināta valsts nodeva par personu apliecību izsniegšanu personām...

Lai Latvijas mazo un vidējie uzņēmumi (MVU) celtu konkurētspēju, Ministru kabinets 27. augusta sēdē atbalstīja Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projektu “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” (turpmāk – MVU programma), kā arī pieņēma rīkojuma projektu "Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi". kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts. MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās: zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT), dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR. Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim. MVU programmas ietvaros būs pieejami...

Lai pilnveidotu ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu, Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, kas vieš izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā. Izmaiņas bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Grozījumi esošajos noteikumos Ar grozījumiem Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Latvijas banka ir sagatavojusi pārskatu par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām, kas atklāj, ka 2019. gada 1. pusgadā Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka, "Latvijas Pasts" un Valsts kase) veica 262.1 miljonus klientu bezskaidrās naudas maksājumu 92.8 miljrardu eiro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 4.1%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 5.6%. Vidēji dienā veikti 1.4 milj. maksājumu 512.6 milj. eiro apjomā. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (35.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41.9...