Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Šonedēļ notiks pāreja no vasaras laika, pagriežot pulksteni vienu stundu atpakaļ
Šonedēļ notiks pāreja no vasaras laika, pagriežot pulksteni vienu stundu atpakaļ
Svētdien, 27. oktobrī Latvijā notiks pāreja no vasaras laika, pl. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, atgādina Ekonomikas ministrija. Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 27. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2020. gada 29. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva...
Kādas izmaiņas pēdējo gadu normatīvo aktu grozījumi paredz grāmatvedības politikā?
Kādas izmaiņas pēdējo gadu normatīvo aktu grozījumi paredz grāmatvedības politikā?
Viena no apjomīgākajām grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvdaļām ir grāmatvedības politika. "Jāatceras, ka nevar vilkt vienlīdzības zīmi starp grāmatvedības organizāciju un grāmatvedības politiku," brīdina Anna Medne, biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore. Grāmatvedības politikas saturu ietekmē gan grāmatvedības, gan nodokļu normatīvais regulējums, un pēdējos gados pieņemtās izmaiņas (jauni likumi, grozījumi) atsaukušās uz vairākām niansēm, ko svarīgi ņemt vērā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" definīcijā grāmatvedības politika ir attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi, piemēram: pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu vai naudas plūsmas atspoguļošanai finanšu pārskatā. Pamatlīdzekļu novērtēšanā jāņem vērā būtiska jauna nianse - Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka, gadījumā, ja...
Uz kādu grāmatvedības kontu jāpārgrāmato turējumā nodotie pašvaldības dzīvokļi?
Uz kādu grāmatvedības kontu jāpārgrāmato turējumā nodotie pašvaldības dzīvokļi?
Jautājums: Pašvaldības dzīvokļi ir pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Līdz 31.12.2018. pašvaldību dzīvokļi uzskaitīti kā turējumā nodotie. Ar kuru datumu un uz kādu grāmatvedības kontu būtu jāpārgrāmato? Atbildi sagatavojusi Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente MK noteikumos dotajā grāmatvedības kontu plānā pamatlīdzekļu kontu grupa ir sadalīta sīkāk ar apakškontiem. Kontu grupa «1200 Pamatlīdzekļi» — šajā kontu grupā uzskaita materiāli lietiskos aktīvus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, administratīviem nolūkiem, pakalpojumu sniegšanai, preču ražošanai (piegādei) un kurus plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma. 1210 Zeme un būves 1220 Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas 1230 Pārējie pamatlīdzekļi 1240 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība 1250 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību īpašumi — kontu grupā uzskaita valsts un pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumus, kas nodoti turējumā, izņemot nomā, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām. Atsevišķā kontu grupā «1500 Ieguldījuma īpašumi» uzskaita zemi un būves, kuras paredzētas iznomāšanai, izņemot tās, kuras paredzētas...
VID informē par reversās PVN maksāšanas kārtības atcelšanu būvizstrādājumu piegādēm no 2020. gada 1. janvāra
VID informē par reversās PVN maksāšanas kārtības atcelšanu būvizstrādājumu piegādēm no 2020. gada 1. janvāra
Eiropas Komisija nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai, līdz ar to, sākot no 2020.gada 1.janvāra komersantiem, kuri veic minēto preču piegādes, būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. 2019. gada 30. maijā ir pieņemti vairāki būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, to skaitā apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības atcelšana būvizstrādājumiem un sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūrai no 2020.gada 1.janvāra. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. un 143.5 pantā noteiktais īpašais PVN piemērošanas režīms būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm būs spēkā tikai līdz 2019.gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, visiem komersantiem, kuri veic jebkāda veida būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, sākot no 2020.gada 1.janvāra būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. VID atgādina, ka katram konkrētajam darījumam tiek piemēroti tie normatīvie akti, kas Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir...
Kā aprēķināms un piedzenams līgumsods un likumiskie procenti par līguma neizpildīšanu nolīgtajā termiņā?
Kā aprēķināms un piedzenams līgumsods un likumiskie procenti par līguma neizpildīšanu nolīgtajā termiņā?
Senāta Civillietu departamenta 27. septembrī pieņēmis spriedumu lietā Nr. C30638415, SKC-168/2019, kurā izskatīts strīds par līgumsoda un likumosko procentu piedziņu saistībā ar to, ka uzņēmumam laikus nav veikti maksājumi par sniegto pakalpojumu. Šī lieta atzīta par judikatūru - tiesām turpmāk līdzīgi būs jālemj līdzīgās lietās. Konfliktā iesaistītās puses nevarēja vienoties, kā jānorēķinās par pakalpojumu, ja tas nav sniegts līgumā norādītā laikā. Pakalpojumu sniedzējs vainoja pasūtītāju par maksājumu kavējumu, savukārt pasūtītājs nebija iepriekš apmierināts par sniegtā pakalpojuma kvalitāti, kā dēļ tika slēgts otrs līgums ar jaunu termiņu. Apelācijas instances tiesa bija kļūdaini aprēķinājusi piedzenamos maksājumus un termiņus, no kuriem maksājami līgumsods un likumiskie procenti. Tāpēc apelācijas instances tiesas spriedums daļā par līgumsoda un likumisko procentu piedziņu Senāts nolēma atcelt, kā arī atcelt spriedumu daļā, ar kuru no atbildētājas prasītājas labā piedzīti tiesas izdevumi. Senāts savos secinājumos norādījis, ka, atbilstoši Civillikuma grozījumiem, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, vairākos Civillikuma pantos, tostarp līgumsodu regulējošās normās,...
Vai pašvaldības dzīvokļi jāpārgrāmato no pamatlīdzekļiem uz ieguldījuma īpašumiem?
Vai pašvaldības dzīvokļi jāpārgrāmato no pamatlīdzekļiem uz ieguldījuma īpašumiem?
Jautājums: Pašvaldības dzīvokļi tika nodoti turējumā radniecīgajam uzņēmumam. Uzņēmums iekasē īres maksu, un tam ir deleģēti pienākumi veikt dzīvokļu apsekošanu un vērtības samazinājuma pazīmju izvērtēšanu. Vai jāpārgrāmato no pamatlīdzekļiem uz ieguldījuma īpašumiem? Atbildi sagatavojusi Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente Dzīvokļi pēc būtības pieder pašvaldībai, un jāvērtē, vai pašvaldība, tos izmantojot, nodrošina kādu no savām funkcijām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka pašvaldības kā atsevišķas valsts pārvaldes sastāvdaļas darbības jēga ir uzticēto autonomo valsts pārvaldes funkciju izpilde, kas atbilst pašvaldības vietējiem apstākļiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Pašvaldību autonomās funkcijas noteiktas likumā «Par pašvaldībām», un starp tām ir arī palīdzība dzīvokļa un sociālo problēmu jautājumu risināšanā iedzīvotājiem. Līdz ar to, pašvaldībā dzīvokļi vai mājas varētu būt, lai nodrošinātu pašvaldības funkcijas. Šādā gadījumā šie dzīvokļi ir pamatlīdzekļi. Kā ieguldījuma īpašumus klasificē tikai tās zemes un būves, kuras netiek izmantotas pašvaldības funkciju nodrošināšanai, ir iznomātas...
Plāno noteikt, ka, piegādājot preces uz citas ES valsts noliktavu, nebūs jāreģistrējas tās PVN reģistrā
Plāno noteikt, ka, piegādājot preces uz citas ES valsts noliktavu, nebūs jāreģistrējas tās PVN reģistrā
Ar valdībā 15. oktobrī izskatītajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek plānots mainīt kārtību, kādā, piegādājot preces Eiropas Savienības iekšienē uz citas dalībvalsts noliktavu, notiek reģistrācija valstu PVN maksātāju reģistros. Grozījumu pieņemšanas gadījumā, veicot preču piegādi uz citas dalībvalsts noliktavu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, preču piegādātājam vairs nebūs jāreģistrējas otras dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Pašreizējā kārtība Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES PVN noteikumiem PVN maksātājs, kurš savas preces pārvieto uz citu dalībvalsti novietošanai noliktavā, ir veicis preču piegādi, kas atbrīvota no PVN nosūtītāja dalībvalstī. Preču ierašanās citā dalībvalstī nozīmē iegādi ES teritorijā, ko veicis preces nosūtījušais PVN maksātājs un uz kuru attiecas PVN saistības šajā otrajā dalībvalstī. Uzņēmumam, kurš ir pārvietojis preces, ir jābūt reģistrētam PVN nolūkā galamērķa dalībvalstī, lai savā PVN deklarācijā varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā. Kad preces tiek izvestas no noliktavas un piegādātas pircējam, notiek otra piegāde, kuras vieta ir tā dalībvalsts, kurā...
Iecerētas likuma izmaiņas, kas nosaka, ka par neatbilstošu kases aparātu lietošanu VID varēs apturēt saimniecisko darbību
Iecerētas likuma izmaiņas, kas nosaka, ka par neatbilstošu kases aparātu lietošanu VID varēs apturēt saimniecisko darbību
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.1 panta 4.1 daļu nodokļu maksātāji drīkst lietot tikai tādas elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības pārbaude. Elektronisko ierīču un iekārtu apkalpošanu drīkst veikt apkalpojošais dienests, kuram ir veikta normatīvajos aktos noteiktā atbilstības pārbaude. Elektronisko ierīču un iekārtu izmantošanas mērķis ir nodokļu un citu maksājumu aprēķināšanas un uzskaites nodrošināšana. Tādējādi nodokļu maksātājiem ir pienākums lietot tehniskajām prasībām atbilstošas elektroniskās ierīces un iekārtas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kā norādījusi Finanšu ministrija, veicot pārbaudes, Valsts ieņēmumu dienests (VID) bieži konstatē, ka nodokļu maksātājs savā saimnieciskajā darbībā lieto normatīvajiem aktiem neatbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīci vai iekārtu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju 2019. gada janvārī - 56 %, bet 2019. gada maijā - 27 % nodokļu maksātāji vēl nebija nomainījuši elektroniskās ierīces un iekārtas. Ievērojot minēto,...
Pret Turciju noteiktās sankcijas jāievēro arī Latvijas uzņēmējiem
Pret Turciju noteiktās sankcijas jāievēro arī Latvijas uzņēmējiem
Amerikas Savienoto valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles birojs ( OFAC) 15. oktobrī noteicis sankcijas pret Turcijas aizsardzības ministru, iekšlietu ministru un enerģētikas un dabas resursu ministru, kā arī pret Turcijas Aizsardzības ministriju un Enerģētikas un dabas resursu ministriju, informē Ārlietu ministrija. Sankcijas noteiktas, ņemot vērā drošības situāciju Sīrijas ziemeļaustrumos. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šā gada 29. janvāra noteikumiem "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" ASV OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tai skaitā bankas, un ka ASV OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā. ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV OFAC sankcijām. Līdz ar to ĀM lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar ASV OFAC sankcionētām personām var...
Kā noteikt autoratlīdzības bruto summu, ja ir zināma neto summa?
Kā noteikt autoratlīdzības bruto summu, ja ir zināma neto summa?
Jautājums: Bieži autoratlīdzība ir noteikta (vienošanās) neto summā, un nodokļa aprēķināšanas vajadzībām grāmatvedim jānosaka bruto summa, taču vienmēr rodas starpība. Vai šo procesu var atvieglot? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Diemžēl daudzās jomās ir vērojama šāda ačgārna kārtība: nevis nodokļi tiek aprēķināti no summas (algas, autoratlīdzības, uzņēmuma līguma atlīdzības u.tml.), bet neto summa palielināta ar nodokļiem, līdz izveidojas bruto summa. Faktiski aprēķins nav sarežģīts, bet jāņem vērā dažas nianses un sekas. Vispirms ar autoru jāvienojas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Saskaņā ar IIN likuma 15. panta 18. daļu autoratlīdzībai, ko izmaksā rezidentiem, tiek piemērota IIN likme 20% apmērā. Tomēr autors, novērtējot potenciālo gada ieņēmumu summu, var izvēlēties maksāt IIN pēc 23% likmes. Tas pasargās no nodokļa parāda izveidošanās vai vismaz samazinās tā summu. Ja veidosies IIN pārmaksa, VID to atmaksās. Otrkārt, jānoskaidro, kādi attaisnotie izdevumi piemērojami konkrētam autora darbam. Autoru darbu saraksts norādīts MK noteikumu Nr. 899...
Kas noteikti jāapraksta grāmatvedības organizācijas dokumentos?
Kas noteikti jāapraksta grāmatvedības organizācijas dokumentos?
Grāmatvedības organizācijas dokumenti būtu jāizstrādā tā, lai persona, kas aizvieto grāmatvedi tā prombūtnes laikā, bez grūtībām varētu saprast, kas un kā ir jādara uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē, iesaka Anna Medne, biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore. Ministru kabineta noteikumi Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" paredz vairākas pozīcijas, kas obligāti jāiekļauj grāmatvedības organizācijas dokumentos. Proti, grāmatvedības organizācijas dokumentiem jānosaka kārtību, kādā uzņēmums: veic inventarizācijas; sniedz pārskatus par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu. Šo pārskatu iesniegšanas termiņus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos norēķinu termiņus; dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām vajadzībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanu, un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības; organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību; kārto grāmatvedības reģistrus; sagatavo gada pārskatu, kā arī...
Likumā vēlas nostiprināt prasību nodokļu maksātājam sniegt informāciju VID par pārkāpumu novēršanu
Likumā vēlas nostiprināt prasību nodokļu maksātājam sniegt informāciju VID par pārkāpumu novēršanu
Saeimai izskatīšanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"", tajā iekļaujot nosacījumu, ka nodokļu maksātājam ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par brīdinājumā norādīto pārkāpumu novēršanu, jo ne visos gadījumos VID var pārbaudīt informācijas sistēmās, vai pārkāpums ir novērsts. Tā, piemēram, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 panta pirmās daļas 4. punktu saimniecisko darbību aptur, ja nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un VID iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina vairāk nekā vienu personu, ar kuru nav noslēdzis rakstveida darba līgumu. Tātad, lai atjaunotu nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, VID ir jākonstatē: ka nodokļu maksātājs ir precizējis ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ka nodokļu maksātājs ir...
Kādus uzņēmuma kontroles pasākumus VID veic apsekošanas laikā?
Kādus uzņēmuma kontroles pasākumus VID veic apsekošanas laikā?
Mazāk zināma nodokļu kontroles metode, ko mēdz izmantot Valsts ieņēmumu dienests, ir apsekošana. "Tas ir pavisam "nesāpīgs" nodokļu kontroles pasākumu veids, jo mēs aizejam un apsekojam konkrēto uzņēmumu, lai noskaidrotu, kas tajā uz vietas notiek," stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Tiesa, apsekošana būs "nesāpīga" tikai godprātīgam uzņēmumam - negodīgam komersantam tā var beigties ar nopietnām sekām, pat kriminālprocesu. Apsekošanas laikā notiek ar saimniecisko darbību saistīto objektu apskate. "Piemēram, mēs vēlamies apskatīt, kas notiek būvobjektā, lai ievāktu informāciju," saka Ādmine. Tāpat apsekošanas laikā VID var novērtēt, vai nodokļu maksātāja rīcībā ir materiāltehniskie resursi un darbinieki, lai spētu veikt norādīto saimniecisko darbību. Papildus VID inspektori var pieprasīt uzrādīt dažādus grāmatvedības dokumentus, iegūt šo dokumentu kopijas. "Mēs salīdzinām, vai pārbaudāmā informācija atbilst faktiskajai situācijai," atklāj Ādmine. Iespējams, viena no nepatīkamākajām apsekošanas procedūrām ir iespējamā datu iegūšana no uzņēmuma datora, servera, specializētās ierīces. "Mums ir tiesības iegūt datus no dažādām...
Kam, kas un kā jāziņo par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem
Kam, kas un kā jāziņo par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem
Saskaņā ar NILLTFN likuma, kam kopš 29.06.2019. ir piešķirts jauns nosaukums – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (likums), 31. panta otro daļu, ir izstrādāti MK noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem", jo iepriekšējie MK noteikumi Nr. 674 (ar analoģisku saturu) ir zaudējuši spēku. Jaunie noteikumi stājās spēkā 10. jūlijā. Izstrādātais tiesiskais regulējums ietekmēs likuma subjektus, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, mākslas un vēstures priekšmetu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību...
Finanšu ministrija neatbalsta iespēju pagarināt nokavēto valsts nodevu maksājumu termiņus
Finanšu ministrija neatbalsta iespēju pagarināt nokavēto valsts nodevu maksājumu termiņus
Foto: Pexels.com Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” sniegusi ieteikumu Finanšu ministrijai apzināt nodevas, kurām ir nodokļa pazīmes, un izvērtēt nepieciešamību precizēt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto regulējumu par nodevas administrēšanu un nodevas administrācijas pilnvarām. Kā lasāms Saeimā iesniegtā likumprojekta anotācijā, Finanšu ministrija ir izvērtējusi no institūcijām saņemto informāciju par valsts nodevu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanas praksi un konstatējusi, ka valsts nodevas maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta vienpadsmito daļu piešķir tikai Valsts ieņēmumu dienests (VID) attiecībā uz uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumu samaksu, šādu rīcību pamatojot ar šā likuma 26. panta desmitajā daļā noteikto. Tā kā saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta 1.1 daļā ietverto regulējumu šobrīd nodevu administrācijām nav noteikts pienākums izskatīt un izlemt jautājumus par nodevu maksāšanas termiņa pagarināšanu un Finanšu ministrija kritiski vērtē iespēju piešķirt...